Lēmumi par Hipotēku un zemes bankas pārdošanu pieņemti nolaidīgi

Rīga (01.12.2011) Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas deputāti iesnieguši pieprasījumu Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (Vienotība) par Latvijas Hipotēku un zemes bankas (LHZB) pārdošanu. ZZS uzskata, ka lēmumi par LHZB sadali un pārdošanu ir pieņemti “nolaidīgi, un slepenība tiek izmantota kā aizsegs nepārdomātai un nekompetentai rīcībai”. Šāda rīcība izraisot pamatotas aizdomas par iespējamu personisku ieinteresētību. Pieprasījuma autori norāda, ka šogad LHZB peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļu nomaksas bija 8,6 miljoni latu, kas, salīdzinot ar attiecīgo laika posmu pagājušajā gadā, ir pieaugums par 18%. Ieņēmumi šā gada pirmajos deviņos mēnešos sasniedza 18,2 miljonus latu, kas ir par 24% vairāk nekā šajā periodā 2010.gadā. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos LHZB strādājusi ar 3,3 miljonu latu peļņu.

Skandināvijas valstu bankām esot spēcīgi lobiji Latvijas valdības aprindās – nacionālās bankas komercdaļas pārdošanas stratēģijas izstrāde un pārdošana uzticēta Zviedrijas kapitāla intereses pārstāvošas bankas konsultāciju uzņēmumam, kā rezultātā “labākais” piedāvātais scenārijs par pelnošas un stabilas bankas pārdošanu paredz aptuveni 28 miljonu latu lielus zaudējumus, bet sliktākajā variantā šī summa varētu arī sasniegt 110 miljonus latu.

Publiskajā telpā tiek pausts viedoklis, ka valdībai nav citu iespēju, kā rīkoties, jo komercdaļas pārdošanu uzspiežot Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts, jo banka divas reizes saņēmusi valsts atbalstu. ZZS deputāti vēlas noskaidrot, kāds precīzi tika dots uzdevums neatkarīgajiem konsultantiem, izstrādājot LHZB pārveides plānu, vai neatkarīgie konsultanti izvērtēja arī alternatīvus plānus? Kāpēc jāsteidzas ar bankas pārdošanu, ja to var darīt līdz 2013.gada beigām? No kādiem līdzekļiem plānots segt LHZB pārdošanas zaudējumus? Cik naudas ir paredzēts ieguldīt Attīstības bankas izveidošanā, kāds ir resursu avots? Saeima nodeva ZZS pieprasījumu Pieprasījumu komisijai, kurai tas jāizskata divu nedēļu laikā.

Jau ziņots, ka valstij izdevīgāk būtu pārņemt AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”), kā arī nepārdot AS “Citadele banka” (“Citadele”) un VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”), visas trīs apvienojot vienā lielā bankā. Šādu viedokli biznesa portālam “Nozare.lv” pauda AS “Latvijas Biznesa banka” valdes loceklis kādreizējais “Hipotēku bankas” vadītājs Inesis Feiferis.

“Patlaban ir īstais brīdis apvienot “Krājbanku”, “Citadeli” un “Hipotēku banku” vienā lielā bankā un izstrādāt biznesa plānu, kā apvienotā banka 5-7 gadu laikā varētu atpelnīt zaudēto naudu. Tā būtu valsts institūcija, kas kreditētu un stimulētu Latvijas tautsaimniecību,” teica Feiferis. Viņš norādīja, ka valstij būtu prātīgi pārņemt “Krājbanku” un optimizēt tās pārvaldes struktūru, aktīvus un pasīvus, kā arī patlaban nav īstais brīdis, lai pārdotu “Citadeli” un “Hipotēku banku”.”Iespējamie zaudējumi no “Krājbankas” ātras likvidācijas un “Citadeles” un “Hipotēku bankas” pārdošanas varētu valstij radīt lielākus zaudējumus, nekā ja valsts šīs bankas apvienotu,” uzsvēra baņķieris.

Sakarā ar Feifera priekšlikumu

Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts

( Zatlera reformu partija), izteicās ka AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”), AS “Citadele banka” (“Citadele”) un AS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) apvienošana būtu sarežģīts process. Kā Pavļuts ar preses sekretāres Daigas Grūbes starpniecību skaidroja biznesa portālam “Nozare.lv”, pēc tam kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija būs iesniegusi tiesā “Krājbankas” maksātnespējas pieteikumu, jautājums par tās kredītportfeļa likteni atbilstoši bankas klientu interesēm būs jārisina tiesas ieceltajam maksātnespējas administratoram. Savukārt “Krājbankas” kredītportfeļa nodošana kādai citai valstij pilnībā vai daļēji piederošajai bankai būtu tehniski un dažādu nepieciešamo saskaņojumu ziņā, tostarp arī ar Eiropas Komisiju (EK), ļoti laikietilpīgs un sarežģīts process. Pavļuts stāstīja, ka tādējādi būtu jāaptur sāktā “Citadeles” pārdošana. Savukārt portfeļa pievienošana “Hipotēku bankai” nebūtu iespējama, jo EK jau pirms vairākiem gadiem liegusi tai nodarboties ar komercdarbību.

VAS “Latvijas Hipotēku un zemes banka” (“Hipotēku banka”) dibināta 1993.gada 19. martā un tās vienīgais akcionārs ir valsts.  Banka jau no pašiem pirmsākumiem aktīvi līdzdarbojas hipotekārās kreditēšanas sistēmas izveidē Latvijā, piedaloties attiecīgās likumdošanas izstrādē.  “Hipotēku banka” atbilstoši valdības apstiprinātajai bankas attīstības koncepcijai jau īsteno vairākas valstiska līmeņa programmas – mazo un vidējo uzņēmēju kreditēšanas programmu; mājokļu attīstības programmu; lauku attīstības programmas; kā arī sadarbībā ar kooperatīvo krājaizdevu sabiedrībām izsniedz mikrokredītus. Līdztekus attīstības bankas funkcijai banka nodarbojas ar finanšu pakalpojumiem visā Latvijā – piedāvā iespējas saņemt aizdevumus, norēķinu pakalpojumus, naudas noguldījumus, operācijas ar valūtu un vērtspapīriem un šobrīd arī apkalpo privatizācijas procesu. Šobrīd bankai ir 30 filiāles katrā Latvijas rajona centrā un 8 norēķinu grupas dažādos Latvijas reģionos, kas nodrošina klientu apkalpošanu visā Latvijas teritorijā. Aktīvu ziņā 2007.gada vidū banka ierindojas 8.vietā banku vidū ar 4,2% lielu tirgus daļu.

Avoti:
http://www.leta.lv/lat/news/?id=8B94AD7A-1D1F-4608-A84A-9B89072C872F
http://www.leta.lv/lat/arhivsn/

Informācijas aģentūra
/01.12.2011/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reg.: Latvija, Veids: Ziņa. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s