Daži vērojumi par feminismu ASV

Feminisms kā viena no politkorektuma kustībām radās uz tāda pieņēmuma pamata, ka vīrieši esot dominējošais spēks sabiedrībā, bet nelaimīgās sievietes pastāvīgi ir diskriminētas un sabiedrībā atrodoties uz zemākas pakāpes. Bet fakti to vis neapstiprina:

– sievietes kontrolē 65% bagātību ASV;
– sievietes tērē 4 reizēs vairāk naudas, nekā vīrieši;
– sieviešu, kas mācās ASV augstskolās, ir par 20% vairāk, nekā vīriešu;
– sieviešu sabiedrībā ir vairāk nekā vīriešu: 52% pret 48%;
– 94% nāves gadījumu darba vietas notiek ar vīriešiem;
– sievietes vidēji dzīvo par 10% ilgāk nekā vīrieši;
– sievietes saņem vairāk materiālo palīdzību ASV augstskolās, nekā vīrieši;
– 85% noziedznieku valstī ir uzauguši ģimenēs, kuras vada sievietes;
– 85% bezpajumtnieku ir vīrieši.
– American Cancer Society informācija: saslimšanu daudzums ar prostatas vēzi vīriešiem – 317 000 gadā;Miršana no prostatas vēža – 41 000 gadā;līdzekļi, kas ir izdoti prostatas vēža pētījumiem vīriešiem ir 376 miljoni dolāru; saslimšanu daudzums ar krūts vēzi sievietēm – 184 000 gadā;Miršana no krūts vēža – 44 000 gadā; līdzekļi, kas ir izcelti uz krūts vēža pētījumu sievietēm ir 1,8 miljardi dolāru.

Bieži nākas dzirdēt argumentāciju, ka uz katru dolāru, kuru pelna vīrieši, sievietes pelna 70 centus – un vai tad tas nav sieviešu diskriminācijas tiešs pierādījums? Patiešām, tādi dati ir. ja ņem vidējo aritmētisko visu strādājošo sieviešu darba algu un salīdzina ar vidējo aritmētisko visu strādājošo vīriešu darba algu, tad patiešām iznāks attiecība 0,7:1. Tomēr, ja salīdzina vienādas kvalifikācijas sievietes un vīrieša darba algu, tad rezultāts iznāk pilnīgi cits, un starpība darba algās kaut kur pazūd! Taču nevienam nav noslēpums, ka tehniskajā jomā strādā vīriešu vairākums, bet humanitārā jomā vairākumu sastāda sievietes, un pilnīgi acīmredzami, ka programmētājs vai elektroniķis pelna vairāk nekā vēsturnieks vai sekretāre. Nav noslēpums, ka bīstamākās un, attiecīgi, augstāk apmaksātās profesijās strādā galvenokārt vīrieši.Feminisma un politkorektuma tematikā godpilna vieta ir ierādīta tādam jēdzienam, kā seksuālā uzmākšanās vai sexual harassment . Tas, kas sākotnēji bija loģisks un saprātīgs lēmums, šodien ir sasniedzis pilnīgu absurdu. Sākotnēji tam, kas atrodas augstāk uz sociālām kāpnēm (piemēram, priekšniekam vai skolotājam), tika aizliegts izmantot šo pozīciju savu seksuālo prasību apmierināšanai. Un šeit arī vajadzēja apstāties.

Tomēr harassment definēšana tika paplašināta līdz tādiem apjomiem, kas pārklāj ne tikai vienkārši veselo saprātu, bet arī vārda brīvību. Viens no harassment formulējumiem ietver sevī «izteicienus, kuru mērķis ir radīt biedējošu vai nelabvēlīgu vidi». Patiešām, amorfāku un izplūdušāku definējumu izdomāt ir grūti. Zem šāda definējuma nonāk praktiski viss: no vienkārša komplimenta un vērtējošā skatiena līdz konkrētiem piedāvājumiem pārgulēt. Nevainīgu apskaušanos vai dāvanas pasniegšanu tagad var vērtēt kā uzmākšanos, jo, pēc feministu domām, vīrietis, kas dod dāvanas, obligāti dara to ar mērķi saņemt pretim seksuālu atalgojumu. Lūk dažas darbības (pie tam, ne tikai ASV), kuras var radīt «nelabvēlīgu situāciju», vai jau bijušas par precedentu sodam:
– lūpu un zobu nolaizīšana un pārtikas lietošana provokatoriskā manierē (University of Maryland at College Park uzskata tādas darbības par nepieļaujamām);
– stāvēšana pārāk tuvu, aizrādījumi par apģērbu (ASV vidusskolu vairākums);
– «Romeo un Džuljeta» izrādes apmeklēšana (pēc kādas Londonas skolas pasniedzējas vārdiem, šī izrāde ir pārlieku heteroseksuāla);
– pārāk ilgstošs skatiens (University of Toronto apvainoja profesoru nekautrīgā un ilgstošā skatienā uz studenti);
– nepietiekami ilgstošs skatiens (Barnard College New York bažas, ka studente var just diskrimināciju, ja uz viņu ir nepietiekami ilgi aizkavējas pasniedzēja skatiens, tātad, viņai, kā sievietei, nav veltīta pietiekama uzmanība);
– sievietes vārda aizmiršana (University of Pennsylvania vērtē to kā diskrimināciju);
– sajūsmas vai apbrīna izteikšana pretējā dzimuma cilvēkam citu ļaužu klātbūtnē (Minesotas izglītības ministrija apgalvo, ka tamlīdzīgas darbības var aizvainot citus un vispār ir pārāk heteroseksuālas).

Šeit varētu pāriet pie sīkākas feminisma analīzes, bet pirms šīs vivisekcijas es tomēr nenoturēšos un pasniegšu uz mirkli krāsas un otu socioloģei A. Baskinai. Varbūt tas pat ierosinās izlasīt viņas grāmatu «Amerikāņu ģimenes ikdienišķā dzīve» http://www.gumer.info/bibliotek_Buks/Culture/Bashkina/baskina.zip

A. Baskina par feminismu

Nevienā citā valstī, kur man ir nācies būt, neesmu novērojusi, ka feminisms spēlētu sabiedrības dzīvē tik milzīgu lomu, kā Amerikā. Un katrā ziņā, nekur tam nav tāds specifisks un pārspīlēts raksturs, kā Amerikā. Andres Michel savu attieksmi formulēja īsi un asi:
«Amerikānietes vienkārši ir nojūgušās savā feminismā. Viņas vairs apjēdz, ka tas viņas ir pārvērtis karikatūrā, groteskā».

Konferencē Ņujorkā, kas bija veltīta krievu jautājumiem, es lasīju referātu: «Ģimene Krievijā». Nebiju vēl paspējusi beigt, kā trešajā rindā uzlēca augšā briļļaina meiča un dusmīgi prasīja:

– Bet jūs labāk pasakiet – kāpēc tās jūsu Maskavas draudzenes tā mīl uzposties? Es tikko esmu atgriezusies no Krievijas, es zinu, ko runāju.

Kamēr es, apjukusi šī absurdā jautājuma dēļ, mēģinu un nevaru atrast atbildi, viņa triumfējoši pasaka priekšā pati:
– Tāpēc ka tās grib iepatikties vīriešiem. Vai ne?

Balsī ir dzirdams dzēlīgums. Bet es nesaprotu tā cēloņus un bezrūpīgi atbildu: – Jā, bet kāpēc lai viņas to negribētu?

Ak, Dievs, kāda kļūda! Viņa saķer galvu un nav spējīga pateikt vairs ne vārda. Dzirdami sašutuma pilni izsaucieni. Beidzot viņa pasaka, ka ir piepildījušies viņas sliktākās priekšnojautas: krievu sievietēm nav nekādas sajēgas par to, kas ir vienlīdzība.

Viņas kolēģes, amerikānietes, kas slikti zina krievu valodu, – klūp man virsū ar citiem pārmetošiem jautājumiem: – Jums Konstitūcijā ir rakstīts: «Katram pilsonim ir tiesības, viņu aizsargā likums.». Vai jūs nepamanāt šeit politkorektuma trūkumu?

Ak, izglītojiet manu saprātu: kas gan tur nav tā kā vajag?? Saņemu izskaidrojumu: – Likums pie jums aizsargā tikai vīriešus? Kāpēc tur ir rakstīts «viņš», bet ne «viņa»?

Uzbrukumi turpinās. – Kā jūs saucat sievieti-biznesmeni? Tā arī runājat? Vai jūs nesaprotat, ka pazemojat business-woman? Un kā būs krieviski sieviete-profesors? Atkal vīriešu dzimtā?

– Ļaujiet, – beidzot es atgūstos. Bet angļu valodā taču arī profesors ir viens vārds, gan vīriešu, gan sievietes dzimtā.

– Angļu valodā nav dzimtes, – mani pamāca. – Bet krievu valodā ir. Ja vien jūs būtu aizdomājusies par dzimumvienlīdzību, jūs sen jau būtu atraduši citu speciālu vārdu, piemēram «profesore» (kr.:profesorša).

– Tāds vārds ir, viņš nozīmē profesora «sieva».

– Nu tad izdomājiet kaut kādu jaunu.

Kāda no manām oponentēm baksta ar pirkstu krievu valodas mācību grāmatā ārzemniekiem.
Lūk, skatāties, teksts topikam. Džims Smits atnāk ciemos pie sava drauga inženiera Ivana Lopatina, tas saka: «Iepazīstieties. Mana sieva Ļena, viņa pašlaik nestrādā, nodarbojas ar māju, bērniem». Kā jums patīk tāds ģimenes dzīves modelis: vīrs strādā par inženieri, bet sieva sēž mājās. Vai tā ir norma? Paraugs, lai atdarinātu?

Vakarā kādā Ņujorkas krievu dzīvoklī, kur pulcējās emigranti, es izstāstu par šo gadījumu. Atbildē dzirdu draudzīgus smieklus: katram ir kāds stāsts par šo tēmu, kas ir līdzīgs anekdotei, bet tā diemžēl ir realitāte.

Vienam no klātesošiem viesiem dēls autobusa rindā redzēja aiz sevis meiteni ar smagu čemodānu. Viņš piedāvāja tai iet pirmajai un pacēla čemodānu uz pakāpiena. Viņa paskatījās uz viņu nepatiku: «Jūs gribējāt demonstrēt, ka esat spēcīgāks nekā es, bet tas tā nav. Paskatīsieties uz maniem muskuļiem».

Cita viešņa, padzīvojusī dāma, žēlojās, kas nekādi nevar pierast: amerikāņu vīrieši viņu nekad nepalaiž pa priekšu, nedod vietu, nepasniedz mēteli.

Es, starp citu, arī atcerējos, kā kādās mājās vecāka gada gājuma saimnieks pasniedza man kažoku un ar vainīgu sejas izteiksmi teica: «Lūdzu, atvainojiet mani, vai es jūs neesmu aizvainojis?».

Students stāstīja, ka ticis uzaicināts uz dzimšanas dienu. Būdams labi audzināts, viņš pasniedza divas buķetes – gaviļniecei un tās mammai. Bet pie tam – bailes pat teikt! – viņš noskūpstīja mammai roku. Tā atsprāga kā applaucēta, ar saucienu: «Ko Jūs darāt?». Mammai bija kādi četrdesmit gadi, bet sešdesmitgadīgā vecmāmiņa pozitīvi novērtēja to: «Mīļā, tā taču ir cieņas zīme. Manā jaunībā arī tā bija pieņemts». Tomēr viņa paziņai šis žests nepatika un viņa pamācīja: «Nevis cieņas zīme, bet gan pazemojuma zīme».

Andres Michele var stāstīt par «grotesko amerikāņu feminismu» stundām ilgi. Reiz kolēģis, profesors no Sorbonas, kas bija pieaicināts uz vienu semestri pazīstamā amerikāņu universitātē lasīt lekcijas par franču literatūru, pēkšņi tika izsaukts uz administrāciju. Viņam paziņoja, ka ir steidzami jāatstāj universitāte, kaut gan bija pagājušas tikai trīs nedēļas. Kas bija atgadījies?

Amerikāņu studentiem ir paradums apmesties atpūtai tieši uz grīdas. Kāds lasa, kāds dzer kafiju no kartona glāzītes, kāds arī guļ. Tieši tādu aizmigušu meiteni profesors ieraudzīja tās auditorijas durvju priekšā, kurā pēc divām minūtēm vajadzēja sākties viņa lekcijai. Viņš mēģināja viņu pamodināt ar balsi, bet viņa nedzirdēja. Tad viņš pieliecās un paplikšķināja viņas pa muguru, jo viņa gulēja uz sāniem. Meitene pamodās, atvainojās, piecēlās un aizgāja. Tūlīt pēc lekcijas studente uzrakstīja iesniegumu dekanātā, ka tad un tad viņa tikusi pakļauta sexual harassment no pasniedzēja puses. Šī apsūdzība bija tik nopietna, ka dekāns, baidoties no studenšu-feministu protesta akcijām, deva priekšroku sūtīt pieaicināto profesoru atpakaļ uz dzimteni, kur tamlīdzīgas lietas neuzskata par grēku.

Vēl vienu stāstu es dzirdēju no Vladimira Š., pazīstamā Maskavas sociologa, kas emigrēja uz Ameriku. Viņš palīdzēja aspirantiem sagatavot disertāciju aizstāvēšanu, nežēlojot tam ne laiku ne spēkus. Viena no šīm aspirantēm pēc aizstāvēšanas pateicās viņam. Viņš, atbildot, noskūpstīja viņai roku. Divus gadus vēlāk, kad katedrā apsprieda viņa kandidatūru jaunam amatam, pēkšņi piecēlās dekāna vietnieks un sacīja, ka apstiprināt viņu tenure pozīcijā ir neiespējami. Dekanātā guļ iesniegums no tās pašas «pateicīgās» aspirantes, (kuras vārdu viņš jau sen bija aizmirsis), kura pieprasījusi pieņemt administratīvus mērus pret profesoru Š., jo viņš atļāvies nepolitkorektu uzvedību, dodot viņai saprast, ka viņa tikai sieviete, ar ko pazemojis tās cilvēcisko cieņu.

Arlene Daniels, 70 gadu veca, spilgta, kustīga, temperamentīga – viena no feminisma klasiķiem Amerikā. Viņa gan rakstos, gan grāmatās, gan lasot lekcijas enerģiski cīnījusies par sievietes līdztiesību. Viņa piedalījās dažādās feministiskās organizācijās, dažas radīja pati. Viņa iemieso savas idejas dzīvē konsekventi un nelokāmi.

– Mūsu sabiedrība ir stingri sadalīta divās nometnēs – vīriešos un sievietēs, – viņa mani mēģina pārliecināt. Tieši tur iet cilvēces ūdensšķirtne. Un pie eksistējošās lietu kārtības vīriešu rokās atrodas vara. Vīriešu ietekme sabiedrībā milzīga. Viens dzimums ekspluatē otru.

– Ko jūs saucat par ekspluatāciju? – es mēģinu viņu atvēsināt. – Tas taču ir šķirisks jēdziens.

– Jā, protams, tās ir divas šķiras. Mūsdienu dzīve ir iekārtota tā, kā tā rada nosacījumus, kas ir labvēlīgi vienai šķirai un nelabvēlīgi otrai. Vieniem šie nosacījumi piešķir maksimālas iespējas pašrealizēties, un attīstīt personību. Otriem ir radīti dažādi šķēršļi – no bērniem un mājsaimniecības, kas tradicionāli guļ uz sievietes pleciem, līdz tādām darbības jomām, kur sievietes piedalīšanās ir ierobežota. Piemēram, aviācija. Pat ārstē sievietes un vīriešus dažādi. Vai jūs vakardienas Opri šovu redzējāt?

Oprah Winfrey

Jā, es ļoti uzmanīgi skatījos šo šovu, kam bija tāds intriģējošs nosaukums «Hearts different also?» – «Bet vai sirdis mums arī ir dažādas?». Runa ir par to, ka ārsti-kardiologi ārstē pacientus ar sirds slimībām – vīriešus un sievietes, dažādi. Pielieto dažādas metodikas un zāles. «Kā tā?! – auditorija studijā ir sašutusi. – tā jau ir īsta diskriminācija!» Padzīvojušais dakteris, kardiologs ar lielu stāžu, dažas minūtes nevar sākt runāt sakaitināto sieviešu dēļ. Beidzot Opri ar grūtībām nomierina šova dalībnieces, iestājas klusums. Bet ne uz ilgu laiku. Pieredzējušais ārsts skaidro: «Vīrieši un sievietes atšķiras ne tikai ar anatomiju, arī nervu sistēmas ir atšķirīgas. Uz sirdsdarbības stāvokli ietekmi nosaka ikmēneša cikli un klimaktēriskie stāvokļi. Tādēļ sirdslēkmes notiek dažādās shēmās – un attiecīgi ārstēt tās vajag dažādi».

Mans Dievs, kas šeit iesākas! Troksnī un lamuvārdos var sadzirdēt briesmīgas apsūdzības: «Tas taču ir seksisms!» Šīs reakcijas absurds man ir acīmredzams, Arlenei – nē. Viņa arī ir sašutusi par ārstu-seksistu

– Pļāpāšana par dzimumu dažādībām – tas ir tikai pseidozinātnisks iemesls, lai atbalstītu dzimumnevienlīdzību.

– Paklausieties, Arlene, bet jūs gan nevarat noliegt, ka pati daba abus dzimumus ir sadalījusi pēc psihofizioloģiskām pazīmēm.

– Fizioloģiski – jā, protams, – negribīgi atzīst viņa acīmredzamo. – Bet psiholoģiskās dažādības eksistē tik, par cik, tās noteic sabiedriskie uzskati. Un tāpēc, ka zēni un meitenes tiek dažādi audzināti. Ko dāvina mazai meitenei? Lelles. Bet zēnam? Mašīnas. Meitenes pieradina pie mājsaimniecības, zēnus – pie tehnikas. Meitenei pārmet: tu ložņā pa kokiem, kā zeņķis. Bet zēnu pazobo: tu raudi kā meitēns. Un tā – visu dzīvi. Lūk, šo jūsu «psihofizioloģisko dažādību iemesli». Daba tās nav paredzējusi. Tās radījusi vēsture!»

No A. Nikonova grāmatas “Feminisma gals”

Kaulteru Anna
/06.12.2011/
Avots: http://www.diena.lv/blogs/kaulteru-anna-769

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Daži vērojumi par feminismu ASV

  1. Pēteris saka:

    Šitais rakstiņš ir labs. Īsumā, feministes ir panākušas, ka FIB izmaina izvarošanas definīciju. Sakaņā ar to, transporta drošības aģenti (un varbūt arī ginekologi) ir definējami kā sērijveida izvarotāji 🙂
    FBI’s new definition of rape ensnares TSA agents as serial rapists
    http://www.naturalnews.com/034354_FBI_rape_definition.html

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s