Rungainis: Uzbrukumi eiro ir vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets

Ģirts Rungainis

Rīga (06.12.2011), NOZARE.LV. Uzbrukumi eiro ir vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets, notikumus pasaules ekonomikā žurnāla “Kapitāls” decembra numurā raksturo investīciju baņķieris Ģirts Rungainis.

“Manuprāt, uzbrukumi eiro ir vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets, lai iedzīvotos uz veselīgas un spēcīgas eirozonas ekonomikas rēķina, novēršot uzmanību no ļoti nopietnām ilgtermiņa strukturālām problēmām ASV un Lielbritānijas ekonomikās, to pašreizējā vājuma, kā arī fakta, ka tieši anglosakšu spekulatīvā finanšu kapitāla destruktīvā un nekontrolētā plosīšanās pēdējos 20 gados padarījusi šo globālo krīzi tik dziļu un sāpīgu,” akcentē eksperts.
Viņš analizē pasaules attīstību un uzsver, ka to nosaka piecu lielo civilizāciju mijiedarbība. Pirmā ir Rietumu civilizācija – Eiropa, Amerikas kontinents; otrā – Austrumu, Ķīnas Vidus impērijas ietekmē izveidojusies civilizācija; trešā – Indijas, hinduisma civilizācija; ceturtā – arābu, islāma civilizācija; piektā – Āfrikas civilizācija.

“Rietumu civilizācija kopumā veiksmīgi attīstījusies 3000 gadu, pie tam tuvākie 500 gadi izrādījušies īpaši labi, tostarp pēdējie 200 – vienkārši lieliski, taču aizvadītajos 100 gados caur diviem pasaules kariem un iekšējām cīņām esam sasnieguši pašapmierinātības, apjukuma un varenības robežas. Vispārējā attīstība vairs nav tikai Rietumu civilizācijas iekšēja lieta, kur pārējai pasaulei pieder statistu loma,” akcentē Rungainis.

21.gadsimts ir Klusā okeāna gadsimts – tāpat kā 20.gadsimts aizritēja Atlantijas okeāna zīmē, uzskata investīciju baņķieris.

Viņš norāda, ka vēl viens būtisks faktors ir zinātniski tehniskā revolūcija. Pasaule padziļināti attīstījusi tehnoloģijas, kas balstās uz 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā izdarītajiem fundamentālās zinātnes atklājumiem un kas sāka veidoties 20.gadsimta 30.-50.gados.

“No principiāli jaunu tehnoloģiju attīstības viedokļa mēs atrodamies tā saucamajā Kondratjeva ziemā, kad iepriekšējā industriālā revolūcija zaudējusi elpu, bet jaunā vēl nav sasniegusi stadiju, kas palīdzētu ievērojami uzlabot darba ražīgumu. Ar esošajām komerciālajām tehnoloģijām cilvēce kopumā nevar nodrošināt kopproduktu un tā pieaugumu, lai garantētu dzīves kvalitātes pieaugumu visiem,” skaidro Rungainis.

Līdz ar to dzīves līmenis ASV un citās pārtikušajās valstīs stagnē un par realitāti kļūst situācija, ka nākamo paaudžu labklājība kopumā to dzīves laikā pazemināsies.

Būtisks aspekts ir arī tas, ka lielākā daļa Rietumu pasaules nonākusi milzīgos parādos, līdz ar to būtiska daļa no budžetiem jātērē ienākumu procentu maksājumiem un parādu dzēšanai, kas nozīmē, ka samazinās līdzekļu daudzums tekošajam patēriņam gan mājsaimniecību, gan valstu līmenī. Līdztekus parādiem valstis uzņēmušās arī neizpildāmas saistības pensiju, veselības aizsardzības un sabiedrisko pakalpojumu jomā.

Arī demogrāfiskās situācijas perspektīvas lielākajā daļā Rietumvalstu ir negatīvas: arvien mazākam strādājošo skaitam jāuztur arvien lielāks nestrādājošo skaits, arvien lielāki kļūst izdevumi medicīnai. Lielākā daļa attīstības valstu nav paspējušas uzbūvēt sabalansētas ekonomikas – tās darbojas vai nu kā resursu piedēkļi, vai ārpakalpojumu un ārražošanas nodrošinātāji attīstītajām valstīm.

Lai Rietumi samazinātu savus parādus, jānorisinās vai nu ilgstošai stagnācijai ar mokošu parādu nomaksu, vai nu Rietumu valūtu relatīvai devalvācijai attiecībā pret attīstības valstu valūtām, vai arī straujam darba ražīguma pieaugumam jaunās industriālās revolūcijas ietvaros.

Turklāt Rietumu civilizācija nav viendabīga un vienota. Mūsu civilizācijas priekšgalā pēdējos 2000 gados viena otru nomainījušas Romas impērija, Austrumromas impērija, Itālija, Spānija, Holande, Francija, Britu impērija un ASV.

“Tomēr šobrīd Eiropa faktiski ir lielākā, ietekmīgākā, bagātākā, attīstītākā ekonomiskā vienība pasaulē. Jaunajai sirmajai māmuļai Eiropai, kas zināmā mērā ir ceturtā Romas impērija, būtu jānostājas Rietumu pasaules priekšgalā,” akcentē eksperts.

Viņš uzsver, ka Rietumu pasauli vieno izcelšanās no Eiropas civilizācijas, bet to dala savstarpēja sāncensība un neuzticība trīs lielo grupu – anglosakšu, kontinentāļu un latīņu – starpā.

“Anglosakšu valstis un ekonomikas zaudē savu relatīvo ekonomisko un tehnoloģisko ietekmi (Rietumu pasaules ietvaros – tieši kontinentālo un latīņu valstu grupai) un arvien lielākā mērā koncentrējas uz savas ietekmes projicēšanu, izmantojot militāro un finanšu kapitāla ietekmi, kuras pamatā – esošais, rūdītais militārais potenciāls, kā arī dolāra un sterliņa mārciņas rezerves valūtu statuss. Pēdējo 20 gadu laikā anglosakšu iemānītā neierobežotā kapitāla tirgu liberalizācija ir radījusi tieši lieliem anglosakšu finanšu spēlētājiem unikālas iespējas globālai spekulācijai – gan ar finanšu, gan enerģijas, gan pārtikas, gan nekustamā īpašuma, gan dabas resursu, gan ar dažāda veida atvasinātajiem instrumentiem un aktīviem,” situāciju raksturo Rungainis.

Turklāt lielākā daļa no šīs kapitāla aktivitātes ne vien nav produktīva, bet rada kaitējumu, sadārdzinot resursus, nepareizi nocenojot aktīvus, izvietojot un pielietojot kapitālu, veidojot burbuļus, radot un pastiprinot krīzes.

Ģirts Rungainis ir bijis arī viens no „Vācijas-Latvijas bankas”(tagad Swedbank) dibinātājiem un prezidentiem, „Trasta komercbankas” prezidents, Rīgas Fondu biržas padomes priekšsēdētājs, „Latvijas Krājbankas” padomes priekšsēdētājs, „Latvijas Kuģniecības” padomes loceklis un AS „Putnu fabrika „Ķekava”” padomes priekšsēdētājs

Avots: http://www.leta.lv/lat/news/world/?id=F9A90A4B-02A1-4393-826E-958301CC936B

Informācijas aģentūra
/06.12.2011/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

2 Responses to Rungainis: Uzbrukumi eiro ir vāji maskēts anglosakšu spekulantu rekets

  1. Pēteris saka:

    Gribas nedaudz pakritizēt Rungaiņa izteikumus.
    Rietumi – tā ir ar valdību cieši saistītu centrālo banku pārvaldīta sistēma, kas balstās uz naudas drukāšanu un kredītprocentiem. Gandrīz visa nauda, kas nonāk apgrozībā, ir kredīti, kas jāatdod ar procentiem. Savukārt naudas šo procentu atdošanai apgrozībā nav. Tāpēc uzņēmējiem ir mežonīgi jākonkurē savā starpā, lai iegūtu naudu kredītu atdošanai. Kredītu ekonomika var attīstīties tikai tad, ja tās apjoms nemitīgi pieaug. Tāpēc mums ir nelāgas dabas aizsardzības, sociālās un citas problēmas, par spīti tehnoloģiju attīstībai: cilvēki visu cenšas pārvērst naudā, lai varētu nomaksāt kredītus.
    Pašreizējā krīze ir loģisks noslēgums straujajam ekonomikas pieaugumam – eksponenciāla augšana nevar turpināties mūžīgi, pieauguma ātrums samazinās. Anglosakši vienkārši pasteidzās ar naudas drukāšanu, jo labi saprot, ka turpmāk izaugsmi varēs nodrošināt tikai uz citu “savējo” rēķina – “dog eats dog” sistēma. Eiropai tāpat būtu beigas, varbūt dažus gadus vēlāk.
    Apstākļos, kad ražošana nes pārāk mazu peļņu, jo ir pārāk liela konkurence, cilvēki cenšas no konkurences izvairīties, pieslejoties jomām, kur tās ir maz – dažādiem monopoliem, valsts sektoram. Valsts, kurai vienīgajai ir lieli, ne pārāk cieši uzraudzīti līdzekļi, kā mērķis ļoti atmaksājas visiem – gan tiem, kas dzīvo no sociālajiem pabalstiem, gan pašā parazītisma virsotnē sēdošajām lielajām bankām, kas kā palīdzību no valdības ir saņēmušas triljoniem nodokļu maksātāju dolāru.
    Rezultāts ir neizbēgams. Produktīvs darbs ir sabiedrības labklājības pamatā. Ja neproduktīvie indivīdi kļūst vairākumā un spiež produktīvos strādāt priekš citiem, produktīvo indivīdu skaits samazinās un sabiedrības labklājība krītas. Ko arī mēs varam novērot.

  2. atklāsme saka:

    ļoti interesants raksts un arī komentārs. Paldies!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s