Demogrāfiskā pāreja. Lekciju cikla „Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” 1. lekcija

Sākot no 1960ā gada ir sācies unikāls laikmets, jo cilvēku skaits krasi pieaug un tā tas turpināsies līdz 2050.gadam. Šī demogrāfiskā pāreja izraisa milzīgas pārmaiņas. Dēļ iedzīvotāju skaita strauja pieauguma strauji samazinās attīstības laiks, dēļ kā  cilvēki dzīvo patstāvīgā stresa stāvoklī, jo neko nevar uzspēt, neko nevar izdarīt.

Demogrāfiskā pāreja balstās uz citu rasu cilvēku skaita pieaugumu. Baltās rases cilvēku skaits tai pat laikā samazinās, baltajiem bērni vairs nedzimst. Bērnu nedzimšanu baltai rasei veicina naidīgu spēku iedarbība, valsts atbalsta trūkums, sociāldarvinisma nostiprinšānās, feminisms un seksuālā visatļautība. Feminismam ir ļoti drūmas sekas, jo sievietes ir nelaimīgas, domā tikai par izglītību un karjeru nevis par ģimeni un bērniem. Baltā rase kļūst arvien muļķāka, jo bērni pārsvarā dzimst ne tai labākai baltās rases sabiedrības daļai. Rietumos pašreiz var novērot apzinātu idiotismu, organizētu haosu un pašiznīcināšanos. Nav, bet ir ļoti nepieciešama teorija par rasu attīstību.

Lekcijas konspektīvā versija (24min.)


http://rutube.ru/tracks/5456143.html

Lekcijas pilnā versija (1st.25min.)

http://rutube.ru/tracks/5456128.html

Lekcijas „Demogrāfiskā pāreja” konspekts.

Sākot no 1960ā gada ir sācies unikāls laikmets, jo cilvēku skaits krasi pieaug un tā tas turpināsies līdz 2050.gadam. Šī demogrāfiskā pāreja izraisa milzīgas pārmaiņas.

Vēsturnieki, sociālo, humanitāro zinātņu pārstāvji ir pievērsuši ļoti maz uzmanības demogrāfijai un tās (pasaules iedzīvotāju skaita) ietekmei uz kultūru, vēsturi un cilvēces attīstību.

Ir tikai divi cilvēki no Rietumu domātājiem, kas pievērsuši nopietnu uzmanību demogrāfijas problēmai – Verners Zombarts (1863 – 1941) un Hosē Ortega i Gasets (“Masu sacelšanās”).

1.Demogrāfiskās pārejas teorija un realitāte

Demogrāfiskās pārejas teorija balstās uz augstāko matemātiku un teorētisko fiziku, tās ir formulas. Šīs teorijas tika veidotas balstoties uz reālo situāciju – iedzīvotāju skaita statistiku.

Viens no tiem, kas devis vislielāko ieguldījumu demogrāfijas izpratnē ir profesors Sergejs Kapica (1928), kurš pievērsās šai tēmai dzīvojot Anglijā. Teorija tika radīta 90ajos gados, bet pirmā publikācija – 1999.gadā.

Teorijas pamatā ir matemātiski moduļi, kuros ir vairāki komponenti (iedzīvotāju skaits, ierdzīvotāju skaita izmaiņu laiks, proporcionalitāte starp iedzīvotāju skaita izmaiņām un laiku).

Kapicas secinājums: demogrāfiskā attīstība ir nevis lineāra, bet gan hiperboliska. Tas ir, sasniedzot noteiktu kritisko punktu izmaiņas kļūst lavīnveidīgas.

Šīs hiperboliskās izmaiņas sākās 20.gs. sešdesmitajos gados, kad planētas iedzīvotāju skaits palielinājās neredzēti strauji.

Pēc jaunākajām demogrāfijas teoriju atziņām pret cilvēci ir jāizturas kā pret vienu veselu sistēmu. Demogrāfiskās teorijas, demogrāfiskos modeļus var piemērot tikai uz visiem planētas iedzīvotājiem, nevis uz atsevišķām planētas teritorijām. Attiecīgi ir jāpārkārtojas esošai demogrāfijas zinātnei, kas nodarbojās ar demogrāfijas jautājumu pētīšanu lokalizētās teritorijās.

2. Teorijas galvenie motīvi

Mūs gaida katastrofa, un jūs to drīz sapratīsiet. Bet es jau esmu sapratis.
/Hose Ortega i Gasets/

Līdz 20.gadsimta vidum cilvēce attīstījās pakāpeniski (eksponenta attīstība)

Pasaules iedzīvotāju skaita izmaiņas:
• 1.g. – 300 milj.
• 1000.g. – 310 milj.
• 1250.g. – 400 milj.
• 1500.g. – 500 milj.
• 1750.g. – 791 milj.
• 1800.g. – 978 milj.
• 1850.g. – 1 262 milj.
• 1900.g. –  1 650 milj.
• 1950..g. – 2 529 milj.

1800.-1930.g. (130 gadu laikā) pasaules iedzīvotāju skaits pieauga par vienu miljardu. Šī pieauguma iemesls –  demogrāfiskais sprādziens) Eiropā:
1800.g. – 195 milj. [1799.g.-180 milj.]
1900.g. – 413 milj. [1914.g.- 460 milj.]

100 gadu laikā balto cilvēku skaits pieaug 3 reizes. 19.gadsimts bija ļoti nozīmīgs baltajiem cilvēkiem. Balto cilvēku demogrāfija palielinājās ļoti strauji. 20.gs. balto cilvēku skaits neizmainās un demogrāfiskās pārejas sākumā sākas pat pretēji procesi.
No šodienas pozīcijām atskatoties pagātnē nākas secināt, ka baltie cilvēki visu savu demogrāfisko potenciālu iztērēja 19.gadsimtā.

Verners Zombarts un Hose Ortega i Gasets 20.gadsimta sākumā konstatēja to, ko šodien sauc par masu kultūru, masu sabiedrību, masu cilvēku utt. Radās epitets “masu”. Tas bija pirmo reizi cilvēces vēsturē, līdz tam epitetu “masu” nepielietoja.
Hose Ortega i Gaseta darbam “Masu sacelšanās” ir klasiska nozīme (pielīdzināms K.Marksa “Kapitālam” ekonomikā), tajā viņš emocionāli apraksta jaunās “masu” parādības – visur kur ej, priekšā ir cilvēku masas, visas dzīves sfēras tiek pakārtotas cilvēku masām.

20.gs.vidū pakāpenisko attīstību nomaina hiperboliskā attīstība un tā turpināsies līdz 2050.gadam (1960.-2050.g.  – 90 gadi), kad attīstība atkal kļūs pakāpeniska.

Iedzīvotāju skaita pieaugums gadā:
• 60.gados – 2% gadā
• Pašlaik (2012.gadā) – 1,15% gadā
• 2050.gada prognoze  – 0,5% gadā

Pasaules iedzīvotāju skaita statistika:
• 1950.g. – 2 529 milj.
• 1960.g. –  3 023 milj.
• 2000.g. –  6 115 milj.
• 2012.g. –  7 023 milj.
• 2050.g. –  9 149 milj. (12 miljardi)

Iedzīvotāju skaits strauji pieauga pirmos 40 gadus, pēc tam pieauguma tempi sāk samazināties un prognozējas ka pieaugums stabilizēsies 2050.gadā.

3. Demogrāfiskās pārejas galvenās iezīmes

3.1. Attīstības laika saspiešanās
Pasaules iedzīvotāju skaita pieauguma temps:
• 130 gados (1800.-1930.g.) pieauga par 1 miljardu,
• trešais miljards – 30 gadu laikā,
• ceturtais miljards – 15 gadu laikā,
• piektais miljards – 13 gadu laikā,
• 40 gadu laikā (1960.-2000.g.) iedzīvotāju skaita dubultošanās (no 3 miljar. uz 6 miljar.)
• 50 gadu laikā (2000.- 2050.g.) iedzīvotāju skaita dubultošanās (no 6 miljar. uz 12 miljar.)

Dēļ iedzīvotāju skaita strauja pieauguma strauji samazinās attīstības laiks, attīstības laiks tiek saspiests. Attīstības laika saspiešanos cilvēki izjūt dažādi, viens no veidiem, ka cilvēki dzīvo patstāvīgā stresa stāvoklī, jo neko nevar uzspēt, neko nevar izdarīt.

3.2. Rasu disproporcija

Demogrāfiskā pāreja balstās uz “krāsaino” rasu pieaugumu;

Musulmaņu skaita pieauguma dinamika 1990.-2030.g.:
• 1990.g.-19,9%;
• 2000.g.-21,6%;
• 2010.g.-23,4%;
• 2020.g.-24,9%;
• 2030.g.-26,4%;

Demogrāfiskā pāreja balstās uz citu rasu cilvēku skaita pieaugumu. Baltās rases cilvēku skaits tai pat laikā samazinās.

Krievijā 1993.-2009.g. iedzīvotāju skaits samazinājās par 6,6 milj. (4,4%).

Latvijas iedzīvotāju skaits:
• 1995.g. 2,5 milj.;
• 2003.g. 2,3 milj.;
• 2012.g. 1,9 milj.

Dzimstības jautājums ir vissmagākais jautājums baltajiem cilvēkiem, jo baltajiem cilvēkiem bērni vairs nedzimst.

Fertilitātes koificents – cik vidēji vienai sievietei reproduktīvā vecumā ir bērnu.

Fertilitātes koificents:
• Bosnija un Hercogovina- 1,2;
• Spānija- 1,4;
• Krievija-1,3;
• Lietuva-1.3;
• Igaunija-1,5;
• Gvineja-7,4;
• Nigērija-7,0;
• Timora- 7.0;
• Somālija-6,7;
• Meksika – 2,7
• Eiropā vidēji – 1,6

Fertilitātes koificentsLatvijā:
• 1987.g.-2,21;
• 1997.g.-1,13;
• 2006.g.-1,35.

3.3. Vecuma struktūras disproporcija

Sabiedrība noveco. Palielinās vecu cilvēku kopskaits. Samazinās jaunu cilvēku kopskaits.

Citām rasēm pieaug jaunu cilvēku īpatsvars, bet baltaj rasei pieaug vecu cilvēku īpatsvars.

Iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem, īpatsvars ES:
• 1950.g. – 12%;
• 2000.g. – 20%;
• 2050.g. – 40%;

Iedzīvotāju, kas vecāki par 60 gadiem, īpatsvars Latvijā:
• 1995.g. – 19%;
• 2002.g. –  22%;

Rietumu problēma – kurš uzturēs proporcionāli pārlieku daudzskaitliskos vecos cilvēkus.

4. Demogrāfiskās pārejas iemesli

Pārliecinošu izskaidrojumu demogrāfiskai pārejai nav. Zinātnieki cenšas to kaut kā izskaidrot, bet tie ir nepārliecinoši.

Populārākie demogrāfiskās pārejas izskaidrojumi: uz demogrāfiju atsaucas dabas apstākļi, medicīnas līmeņa uzlabošanās, baltie cilvēki daudz ko iemācijuši citām rasēm, balto cilvēku tehnoloģiskā palīdzība citām rasēm.

Jaunākais secinājums: apkārtējai videi un klimatam nav izšķiroša nozīme demogrāfiskās izmaiņās.

Pēc S.Kapicas domām galvenais demogrāfisko izmaiņu iemesls ir cilvēka iekšējais, cilvēka dvēseles faktors.

Bērnu nedzimšanu baltai rasei veicina naidīgu spēku iedarbība, valsts atbalsta trūkums, sociāldarvinisma nostiprinšānās, feminisms un seksuālā visatļautība.

Feminismam ir ļoti drūmas sekas, jo sievietes ir nelaimīgas, domā tikai par izglītību un karjeru nevis par ģimeni un bērniem.

Baltā rase kļūst arvien muļķāka, jo bērni pārsvarā dzimst ne tai labākai baltās rases sabiedrības daļai.

5. Demogrāfiskās pārejas sekas

Revolūcija demogrāfijas zinātnē: demogrāfiskās likumsakarības var pētīt tikai cilvēces mērogā, nevis atsevišķu teritoriju un valstu mērogā.

Iedzīvotāju skaita pieaugums nav migrācijas iemesls, migrācijas iemesli ir citi. Migrācija ietekme uz iedzīvotāju skaita izmaiņām atsevišķās teritorijās ir salīdzinoši neliela un pārspīlēta.

5.1. Demogrāfiskais imperatīvs

Demogrāfiskais imperatīvs – visu sabiedrisko pārmaiņu iemesls ir iedzīvotāju skaita izmaiņas nevis otrādi.

Baltās rases īpatsvars samazinās un 2050.gadā tā sastādīs 1/10 daļu planētas iedzīvotāju.

Dēļ iedzīvotāju skaita pieauguma saasināsies konfrontācija valstīs, starp valstīm, starp tautām, starp rasēm to attīstības nevienmērības dēļ

Iedzīvotāju skaita pieauguma dēļ  pieaug un pieaugs vispārēja nabadzība

Palielināsies Ķīnas un islama zemju ietekme. Ķīna nevar visus pabarot, viņiem vajadzīga zeme, viņiem vajadzīga pārtika. Ķīna iepērk zemi, ir iepirkusi milzīgas zemes platības Āfrikā. ASV mēģina izdzīvot Ķīnu no Āfrikas.

Baltās rases globālo eliti arvien vairāk nomainīs polirasu globālā elite.

5.2. Migrācijas vitālā nepieciešamība.

Dzīves ilguma pieaugums: baltajiem cilvēkiem 2050.g.- 76,5 gadi, citu rasu pārstāvjiem– 65,4 un 54,6 gadi.

Eiropa staruji noveco. Jūtams liels darbaspēka trūkums. 2020.g. ES pietrūks 20,8 milj. darbaroku.

Lai Eiropā saglabātu šodienas dzīves līmeni, līdz 2050.g. Eiropā jāimportē 1,4 miljardi strādājošo (1 pensionieram Eiropā strādā 4,8 cilvēki). Latvijā vienam pensionāram strādājot viens cilvēks.

5.3. Kulturoloģiskās sekas

Veidojas pilnīgi jauna, pilnīgi cita tipa kultūra, kas vairs nebūs tāda kāda bija aizvadītajos gadu tūkstošos.

Baltai rasei izzūd kultūrcentrisma (vadošās lomas) apziņa. (Buchanan Patrik. The Death of the West (2002)), savukārt citu rasu pārstāvjiem tā aug. Islama ideologi māca, ka islamticīgo pienākums ir pārņemt Eiropu, jo baltā rase ir degradējusies un ne uz ko vairs nav spējīga. Ķīnas elite savukārt vadās no idejām par to, ka dzeltenai rasei jāvalda pār pasauli un realize to lēnām un uzmanīgi.

Baltās rases dzīves loģika: “dzīres mēra laikā” (patērēšanas ārprāts, dzīves baudīšanas un tagadnes kults, iracionālisms, enerģijas un mērķtiecības trūkums, alkatība, asocializācija, neinteresēšanās par pagātni un nākotni, elites cinisms utt.). Piemērs – Augusta pučš 1991.gadā PSRS. Ja puča organizatori būtu rīkojušies enerģiski, viss būtu izdevies.

Rietumos pašreiz var novērot apzinātu idiotismu, organizētu haosu un pašiznīcināšanos. /Karens Svasjans/

Piemēram kādā Vācijas pilsētā izveidoja skulptūru no vārītiem bivštekiem. Un neviens nejautāja priekš kam tas vajadzīgs un neviens neuztraucās, ka otrā dienā skulptūra pamatīgi smirdēja.

Cits piemērs: kāds angļu zinātnieks paziņoja, ka zina kā panākt ka vīrieši dzemdēs bērnus. Ļoti plaši Lielbritānijas sabiedrības slain, ieskaitot premjerministru un karaļnama pārstāvjus, iesaistījās diskusijā par šo tēmu un interesējās, kad tad tas varētu notikt, bet neviens nejautāja kādēļ vispār vīriešiem vajadzētu dzmedēt bērnus.

Žaks Atelī, Eiropas un Rekonstrukcijas bankas dibinātājs, Bildenburgas kluba biedrs atbildot uz jautājumu vai ES ir kāds dalībvalsts vadītājs, kurš patiešām saprot, kas notiek pasaulē, izteicās, ka ir tikai viens ES dalībvalsts vadītājs, kurš to kaut kādā mērā saprot – Luksemburgas premjerministrs, pārējie ES dalībvalstu vadītāji neko nesaprot.

No ES dalībvalstu vadītājiem tikai Luksemburgas premjerministrs kaut ko saprot no tā, kas notiek pasaulē, pārējo ES dalībvalstu vadītāji neko nesaprot. /Žaks Atelī/

Eiropas saprātīgie cilvēki uz Krieviju raugās kā uz pēdējo baltās rases cerību, kurā baltie cilvēki saglabās veselo saprātu un spēju loģiski rīkoties /Olga Sedakova/

6. Rases dinamikas teorija

Ir civilizācijas teorijas, ir kultūras teorijas, bet nav rasu attīstības teorijas, kas skaidrotu rases rašanos, rases attīstību un rases bojāeju. Ir teorijas par kultūru un tautu bojāeju, bet nav teorijas par rasu bojāeju.

Nav, bet ir ļoti nepieciešama teorija par rasu attīstību.
************************************
Lekcija notika 15.03.2012. Lektors as.prof. Arturs Priedītis (http://www.artursprieditis.lv/ )

Lekcijas lejupielāde:
http://www.mediafire.com/?3tk8ccc2a8njk2z  (pilna versija, 1st.25min.)
http://www.mediafire.com/?8klpg3tptdog434  (konspektīvā versija, 24min.)
************************************

Lekciju cikla “Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” tēmas:
1. Demogrāfiskā pāreja.
2. Vašingtonas konsenss: ilūzijas un realitāte.
3. Krīzes neekonomiskie faktori.
4. Komunikācijas transformācijas un jaunā ekonomika.
5. Masu fenomenu segmentācija.
6. Izglītības civilizācija.
7. Vadāmā haosa tehnoloģijas: izaicinājumi un draudi.
8. Nelīnijisko procesu ētika: manipulācijas ar vēsturisko atmiņu.
9. Kultūras determinisms un kulturoloģiskā paradigma.

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s