Krīzes neekonomiskie faktori. Lekciju cikla „Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” 3. lekcija

Sabiedrība ir slima, jo tā bezjēdzīgi patērē lietas, kas tai nav vajadzīgas un, ja patēriņš tiek pārtraukts, iestājas krīze.  Neekonomiskos faktorus nosaka sabiedrības stāvoklis kopumā – tās intelektuālais un morālais stāvoklis, profesionālās un sociālās atbildības līmenis.

Krīze – pastāvošās finanšu sistēmas izgāšanās. Krīze – finanšu sistēmas regulēšanas un kontroles sliktās kvalitātes rezultāts. Rietumu sabiedrība vairs nespēj racionāli domāt. Biznesā trūkst ideālisms, godīgums, labestība un taisnīgums. ASV nepārtraukti drukā ne ar ko nenosegtu naudu. Patreiz visa pasaule uztur dolāru un ASV. Neviens nezina, kā iziet no krīzes, bet visi to grib. Kā reālākais krīzes risinājums tiek minēts karš.

Lekcijas konspektīvā versija (27min.):

http://rutube.ru/tracks/5513805.html

Lekcijas pilnā versija (1st.13min.):

http://rutube.ru/tracks/5513795.html

Lekcijas „Krīzes neekonomiskie faktori” konspekts.

1. Saruna par krīzi vispār

Diskurss par krīzi sākās uzreiz jau 2008.gadā, un tas vairāk varēja ieinteresēt kulturologus un humanitārās jomas speciālistus, bet nevis ekonomistus un finansistus. Saruna par krīzi jau kopš paša sākuma koncentrējās ap sociāla rakstura problemātiku.

Nav materiālu par krīzes neekonomiskajiem faktoriem. 2009.gada 18.februārī Sergejs Kapica organizēja sarunu par krīzes neekonomiskajiem faktoriem ar Aleksandru Neklesu, bet saruna neizdevās, jo Neklesa galvenokārt runāja par krīzes ekonomiskajiem faktoriem, bet neko nepateica par neekonomiskajiem faktoriem. Kapica ar sarunu palika neapmierināts.

Jau sākumā bija skaidrs, ka aiz krīzes stāv daudz kas cits tikai ne klasiskie ekonomikas teorijas faktori.

Par krīzi rakstīja daudzi, bet paši finansisti par krīzi gandrīz nemaz nerunāja. Par krīzi izteicās tikai tie finansisti, kuri iepriekš jau bija slaveni ar saviem drosmīgajiem izteikumiem par finanšu sistēmu: par krīzi izteicās Džordžs Soross, FRS priekšsēdētājs Bens Šaloms Bernanke, Nobela prēmijas laureāts Pols Krugmans, ERAB dibinātājs Žaks Atalī, franču ekonomists Žaks Sapīrs, SVF bijušais galvenais ekonomists Saimons Džonsons.

2008.gada krīze ir lielākā krīze cilvēces vēsturē, kam ir planetāri globāls mērogs, visaptverošs raksturs, tā ietiecas gan finansēs, gan ekonomikā, gan politikā, gan sociālajos procesos, garīgajā kultūrā, ideoloģijā, tādējādi aptverot visu kultūru tās sistēmas veselumā. ASV lielās depresijas laikā 20.gs. 30.gados pārsvarā runāja par ekonomiku un ekonomiskiem faktoriem.

2008.gada krīze ir lielākā krīze cilvēces vēsturē, kam ir planetārs un visapverošs raksturs.

Krīze parādīja, cik pasaule ir globalizēta no finansu viedokļa, tā parādīja, cik cieši pasaule finansiāli ir saistīta.

Jau pašā sākumā kļuva skaidrs, ka par krīzes rašanos nevienu konkrēti nevar vainot. Sākumā vainoja politiķus, bet drīz kļuva skaidrs, ka viņus vainot nevar. Krīzē nav vainīgi konkrēti cilvēki un konkrētas institūcijas.

Tas, ka nevar nevienu konkrēti vainot, norādīja uz to, ka krīzei ir citi iemesli, nevis ekonomiski un finansu iemesli, ka krīzes pamatā ir neekonomiskie faktori, ka krīzes cēlonis ir tādos kultūras segmentos, kas tieši ar ekonomiku nav saistīti.

Mākslas filma Volstrīta: Nauda nekad neguļ / Wall Street: Money Never Sleeps / Уолл Стрит: Деньги не спят (2010) – http://kinozal.tv/details.php?id=842077

Krīzes galvenie iemesli meklējami pašos cilvēkos, sabiedrībā kopumā. Krīzē vainojama sabiedrība kopumā nevis atsevišķi cilvēki vai konkrētas institūcijas.Sabiedrība kopumā ir nonākusi zināmā kondīcijā – līdz zināmam stāvoklim, kas noveda līdz krīzei.

Krīzē vainojama sabiedrība kopumā nevis atsevišķi cilvēki vai konkrētas institūcijas. Sabiedrība kopumā ir nonākusi līdz zināmam stāvoklim, kas izraisīja krīzi.

Krīze sākās ar nekustamā īpašuma tirgus burbuļa plīšanu. Krīzes pārvarēšana sākās ar naudas aizdošanu no FDS puses, jeb, precīzāk sakot, naudas drukāšanu, jeb, vēl precīzāk sakot, naudas radīšanu.

Tūlīt bija skaidrs, ka krīze ir saistīta ar sociālām problēmām, pirmkārt, ar patērēšanu. Krīzes pašā sākumā samazinājās patēriņš, kas visus pārsteidza. Kļuva skaidrs, cik lielā mērā cilvēku sabiedrība ir atkarīga no patēriņa. Ja cilvēki pārtrauc pirkt preces, kuras pēc būtības tiem nevajag, tad sabiedrībā iestājas ļoti nepatīkams stāvoklis. Patērēšana nesamazinājās pārtikai, bet gan plaša patēriņa precēm – cilvēki pārtrauca pirkt trešās, ceturtās bikses, trešo, ceturto mašīnu, pārtrauca pirkt lietas, bez kurām viņi var iztikt. Šis patērēšanas apsīkums parādīja, ka sabiedrība ir slima, jo tā patērē, patērē un patērē bez jēgas, bez loģikas un bez reālas nepieciešamības. Un tiklīdz beidzas šī bezjēdzīgā patērēšana, tūlīt iestājas problēmas.

Sabiedrība ir slima, jo tā bezjēdzīgi patērē lietas, kas tai nav vajadzīgas un, ja patēriņš tiek pārtraukts, iestājas krīze.

Finansu mahināciju laikā ievērojami tika papildināta vārdnīca. Mūsdienu angļu valoda papildinājās ar apmēram 1500 vārdiem. No jaunajiem vārdiem vispopulārākais kļuva vārds “recesija”, ko manīgi izmantoja politiķi savas mazspējas attaisnošanai.

No pasaules politiķiem par krīzi drosmīgi nerunāja gandrīz neviens. Viens no retajiem politiķiem, kas atklāti izteicās par krīzi, ir Vladimirs Putins, par ko lielā mērā viņu Rietumos arī nemīl. 2009.gada janvārī savā runā Davosas forumā Putins atklāti pateica, kas ir notices pasaules ekonomikā.

Putins pateica, ka krīze ir pastāvošās finanšu sistēmas izgāšanās. Finanšu sistēmas regulēšanas un kontroles sliktās kvalitātes rezultāts. Krīzi veicināja kolosāls balansa trūkums starp finansu operācijām un aktīvu fundamentālo vērtību, starp kredītu pieprasījuma pieaugumu un reālām iespējām tos atmaksāt. Nopietni traucējumi atklājās pasaules ekonomiskā sistēmā, kur viens no finanšu centriem – ASV-  bez jebkāda nodrošinājuma nepārtraukti drukā naudu. Krīze liecināja par mēra trūkumu, par pārāk nereālajām cilvēku vēlmēm vispār, korporāciju nesamērīgo apetīti, ticot preču pieprasījuma nemitīgajam kāpumam un nepārtraukti kāpinot ražošanu. Putins runāja par to, ka krīzes cēloņi ir neekonomiski un ka tie ir saistīti ar Rietumu sabiedrības stāvokli, Rietumu sabiedrības nespēju racionāli domāt, Rietumos izplatītām sabiedriskās domas manipulācijām, veicinot negausīgu patērēšanu.

Putins asi izteicās par to, ka finansisti nespēj novērtēt riska pakāpes. Risku nenovērtēšana ir saistīta ar morālo stāvokli. Vienaldzīga izturēšanās pret riskiem, risku (briesmu) ignorēšana, necenšanās izprast un aptvert risku jēgu ir morālas dabas jautājums, tā ir milzīga bezatbildība.

Putins runāja par ideālisma trūkumu, labestības trūkumu biznesā. Runāja par savaldības nepieciešamību, godīguma nepieciešamību, taisnīguma nepieciešamību, kolektīvisma izjūtu.

Putins izteicās ļoti asi un nesaudzīgi, kas Rietumu politiķiem un sabiedrībai ļoti nepatika. Putina runa ir vienīgā no tā laika politiķu runām, kas atklāti raksturoja lietas būtību.

Krīze – pastāvošās finanšu sistēmas izgāšanās.
Krīze – finanšu sistēmas regulēšanas un kontroles sliktās kvalitātes rezultāts.
ASV bez jebkāda seguma nepārtraukti drukā naudu.
Rietumu sabiedrība vairs nespēj racionāli domāt.
Biznesā trūkst ideālisms, godīgums, labestība un taisnīgums.
/Vladimira Putina runā izteiktās domas/

Krīzes sakarā īpaši aktuāli kļuva vairāki klasiski autori – M.Vēbers, F.A.fon Hajeks, Dž.M.Keinss, Dž.Gelbreits, J.Šumpēters

Klasiskais kapitālisms ir racionāls un godīgs /Maksa Vēbera (1865-1920) atziņa/

Ekonomika un sabiedrība ir cilvēka iekšējo pretrunu kopums un prasa no cilvēka lielu mēra izjūtu. /Frīdriha Augusta fon Hajeka (1899-1992) atziņa/

Keinsu atcerējās, jo viņa pieeja bijusi pareiza. ASV valstsvīrs Gelbreits visu savu darbību veltīja, lai pieradinātu amerikāņus pie mērenības, pieradinātu ka valstij jāiejaucas ekonomikas dzīvē, ļoti kritiski izturējās prêt liberālisma ideoloģiju.

Kapitālisms agri vai vēlu novedīs līdz globālai krīzei. /Jozefa Šumpētera (1883-1950) atziņa/

Neekonomiskos faktorus nosaka sabiedrības stāvoklis kopumā – tās garīgais, intelektuālais un morālais stāvoklis, profesionālās un sociālās atbildības līmenis.

Krīzes neekonomiskie faktori:
1. Demogrāfiskais;
2. Antropoloģiskais, jeb cilvēka dabas;
3. Ideoloģiskās identitātes.

2. Demogrāfiskais krīzes faktors

Klods Levī-Stross (1908-2009) vienā no savām pēdējām intervijām par galveno problēmu cēloni min demogrāfisko faktoru un brīdināja ka demogrāfiskas pārmaiņas vēl sagādās milzīgas problēmas uz planētas. Viņš uzskata ka grandiozais cilvēku skaita pieaugums atsauksies ne tikai uz ekonomiku, bet arī uz daudzām citām lietām, tai skaitā tas veicinās alkatību, transnacionālo korporāciju diktatūru utt.

Demogrāfiskā globalizācija. Vēsturiski tā pirmo reizi izpaudās, kad eiropeiskās rases pasionārās enerģijas pārpalikums izprovocēja transatlantisko ekspansiju. Jeb citiem vārdiem sakot, eiropieši, izjūtot sevī milzīgu enerģiju, sāka ietekmēt dzīvi citos kontinentos, pārcēlās uz dzīvi tur.

No 18.gs. līdz 20.gs. sākumam eiropieši lielā daudzumā pārcēlās uz dzīvi citos kontinentos, ļoti būtiski izmainot to pamatiedzīvotāju stāvokli un acīmredzot tas ir viens no iemesliem, kādēļ tagad pieaug iedzīvotāju skaits uz planētas.

Demogrāfiskā globalizācija – kādas tautas, rases izklīšana pa visu pasauli.

Eiropeiskā rase, pateicoties demogrāfiskai globalizācijai (izklīšanai pa pasauli), sāka pārvaldīt apmēram 80% planētas resursu, lai gan baltie cilvēki līdz 20.gs. bija tikai trešdaļa no planētas iedzīvotājiem.

Tiek uzskatīts, ka demogrāfiskajā parejā ir vainojama baltā rase.

Ne visur, kur strauji pieaug iedzīvotāju skaits, simetriski attīstās saimnieciskā darbība un sākas ekonomiskais uzplaukums. Piemēram Āfrikas valsīs iedzīvotāju skaits pieaug radikāli, bet valstis slīgst arvien lielākā nabadzībā.

Demogrāfiskie procesi nepakļaujas voluntārai iedarbībai, tos nevar regulēt ar spēku, no augšas vai ar dekrētiem, pat indiešu un ķīniešu iejaukšanās, mēģinot regulēt dzimstību, nedod manāmu rezultātu. Šai sakarā nav pat ideju ko darīt, pārmaiņas notiek straujāk, nekā rodas kādas idejas.

Ar demogrāfisko faktoru tiek saistīts arī ideju trūkums vispār. Ir veikts speciāls pētījums, kas parādīja, ka pēdējo reizi planētas iedzīvotāju radošais gars, radot jaunas idejas, visaktīvākais ir bijis 1873.gadā.

3. Antropoloģiskais krīzes faktors

Antropoloģiskais krīzes faktors – cilvēka psiholoģiskās dabas loma.

Nevis dabas resursu trūkums ierobežo cilvēces attīstību, bet gan cilvēka daba. Nevis materiālā bāze ir virzošais spēks, bet gan pats cilvēks ir virzošais spēks. Par to rakstīja jau iepriekš – Kants, Žans Žaks Ruso u.c.

Ir arī nihilistiskā visu izskaidrošanas tendence, kas saka, ka cilvēks nebūt nav enerģisks un nebūt netiecas pēc visa jaunā, garīgā, bet gan gluži pretēji, saka ka cilvēks ir slinks, kūtrs, skubināms uz darbību utt. Šāds uzskats pašreiz tiek pētīts un aprakstīts ļoti plaši sakarā ar reklāmas attīstību un cilvēku pakļaušanos patērēšanas bumam.

Pašreiz kapitālismam ir milzīgas problēmas ar racionālismu. Liberālie kapitālistiskās teorijas klasiķi ir akcentējuši ka kapitālisms ir stingri racionāls – godīgs, atbildīgs un racionāls. Tas bija iemesls kādēļ radās, attīstījās un izplatījās kapitālisms.

Par kapitālisma racionālo dabu daudz rakstīja Makss Vēbers. Viņš gan atzina, ka kapitālismā ir sastopami arī iracionāli elementi (spekulanti un avantūristi), bet viņi pēc Vēbera ir mazākums, kurš nediktē visiem noteikumus un nenosaka kopējās tendencies. Vēbers arī raksta par alkatību, ka tā bija un vienmēr būs, bet tā nav saistīta ar kapitālisma garu. Kapitālisma gars pēc Vēbera ir racionāla un godīga pieeja lietām, kam ir sveša alkatība un iracionāla pieeja lietām.

Krīzes izraisītāji ir alkatīgi, nedomājoši spekulanti un avantūristi.

Kapitālisma gars ir racionāls un godīgs un tam ir sveša alkatība. Mūsdienu kapitālismam ir milzīgas problēmas ar racionālismu un godīgumu, kas arī ir krīzes iemesls.

Par alkatību rakstīja arī Hajeks. Viņš rakstīja par morālo praksi. Viņa ieskatā cilvēka morālā puse jāsaista gan ar ekonomisko darbību, gan ar cilvēka attieksmi pret privātīpašumu, cilvēka attieksmi pret līguma morālo autoritāti, pret uzticību līgumiem, pret godīgumu tirzniecībā, pret godīgumu konkurencē. Hajeks morālo praksi saista ar valsti un tās iespējām piedalīties morāles veidošanās procesā. Hajeks rakstīja, ka ļoti svarīga loma ir valsts paplašinātai kārtībai, kad valsts nodarbojas ar cilvēku audzināšanu un izglītošanu, kas agri vai vēlu atsaucas arī uz ekonomisko darbību. Cilvēkiem ir jāpalīdz un viens no tādiem palīgiem ir valsts ar saviem pedagoģijas un izglītības instrumentiem.

Pagrimuma periodi iestājas tad, kad cilvēki zaudē mēra sajūtu, kad cilvēkos sāk dominēt tieksme uz pārpilnību, izšķērdību, tieksme uz nepamatotu, iracionālu darbošanos, cilvēki sāk rīkoties neapzinīgi, nedomājot vai tas viņiem ir vajadzīgs vai arī nav vajadzīgs.

Pagrimuma pirmās pazīmes ir saindēšanās ar maldīgām domām, maldīgām ilūzijām un tieksmi uz komfortu. Garīgā pagrimuma stāvoklis ir nabadzīgas dvēseles nabadzīga gara stāvoklis. Pagrimuma laikā cilvēki pārstāj reaģēt uz racionālo, zaudē veselo saprātu, pakļaujas dažādiem mītiem, atzīst un pieņem apmelošanu, nomelnošanu, noklusēšanu. Garīgā pagrimuma laikā nav vajadzīgi gudri un talantīgi cilvēki, jo viņi tikai traucē. Tos apsaukā par ideālistiem, jo viņi tikai nemitīgi domājot par citiem. Garīgā pagrimuma laikā ideālisti nav vajadzīgi.

Pagrimuma pirmās pazīmes ir saindēšanās ar maldīgām domām, ilūzijām un tieksmi uz komfortu. Pagrimuma laikā cilvēki pārstāj reaģēt uz racionālo, zaudē veselo saprātu un pakļaujas dažādiem mītiem.

Garīgā pagrimuma laikā sabiedrība atgrūž ideālistus, gudrus un talantīgus cilvēkus.

Kapitālismā daudz ko nosaka nerakstītie likumi.Tie attiecas uz morālo sfēru un uz profesionālo sfēru.

Piemēram, japāņi savas ekonomiskās augšupejas laikā visu savu darbību veica, pamatojoties uz norunu bez savstarpējiem līgumiem. Šāda pieeja klasiskajā kapitālismā ir raksturīga, par ko krīzes laikā tika atgādināts.

Klasiskā kapitālisma iezīme: norunas, savstarpējā uzticībā balstīti bezlīgumu darījumi

4. Ideoloģiskās identitātes krīzes faktors

Viens no krīzes galvenajiem iemesliem ir kapitālisma attieksme pret ideoloģiju, tas ir, ka ideoloģija nav nepieciešama, kas ir sava veida ideoloģija. Bezideoloģijas ideoloģija grauj morāli, jo jebkura ideoloģija satur kaut kādas morāles normas.

Ideoloģija ir viens no varas instrumentiem. Ideoloģija ir stratēģiska darbība. Ideoloģija ir politisko zināšanu un priekšstatu novirzīšana uz masām uz cilvēkiem. Ideoloģija vada visu sabiedrību kopumā, kultūru, ekonomiku, sabiedrisko domu, tiesisko apziņu, visu nosaka ideoloģija. Šajā ziņā Rietumos ir milzīgas problēmas.

Ideoloģija ir ideju un uzskatu sistēma. Ideoloģija ir varas instruments. Ideoloģija ir politisko zināšanu un priekšstatu novirzīšana masām. Ideoloģija vada visu sabiedrību kopumā.

Jebkura sociāli ekonomiska formācija balstās uz noteiktu  ideoloģiju, kas ir arī mūsdienu kapitālismam.

Pēc otrā pasaules kara Rietumos pret ideoloģiju sāka izturēties ļoti skeptiski, runāja par ideoloģijas nāvi, ideoloģijas norietu, ideoloģijas nevajadzību. Rietumos pret ideoloģiju sāka izturēties kā pret nevajadzīgu lietu. Šodien var droši teikt, ka tā bija ciniska manipulācija. Apgalvojums, ka mēs negribam ideoloģiju, ka mums nav ideoloģijas, arī ir ideoloģija, pie tam sliktāka nekā jebkāda atklāta ideoloģija. Rietumos šāda attieksme pret ideoloģiju mēdiju telpā tika virzīta apzināti, vēršoties pret sociālisma sistēmu, lai iegūtu vēl vienu argumentu sociālisma sistēmas kaitīgumam.

Apgalvojums, ka valstij nav ideoloģijas arī ir ideoloģija, sliktāka par atklātu ideoloģiju.

Arī  Latvijā 20.gs. 90. gados bija runa, ka Latvijai ideoloģiju nevajag un tai nekad vairs nebūs nekādas ideoloģijas. Šādi apgalvojumi ir liela aplamība, kas Latvijas valdošajām aprindām tika iestāstīta no malas. Šī problēma Latvijā ir aktuāla joprojām.

Rietumu ideoloģiskā pozīcija noveda pie nepatīkamām sekām viņus pašus. Visas manipulācijas ar ideoloģijas nāvi masu komunikācijas līdzekļos un zinātniskajās aprindās noveda pie nepatīkamām sekām pašus Rietumus. Tas ietekmēja bezatbildību, kas ir viens no krīzes iemesliem. Ideoloģija var būt slikta vai laba, tā var patikt vai nepatikt, bet tā vienmēr satur noteiktus morāles principus, profesionālos principus, sociālās atbildības principus, sociālā taisnīguma principus.

Jebkura ideoloģija satur morāles, profesionālos, sociālās atbildības, sociālā taisnīguma u.c. principus.

Ideoloģija ir adresēta sistēmai, kultūrai, valstij kā sistēmai, attiecīgi ideoloģija ir adresēta visiem sistēmas elementiem, jeb visiem sabiedrības locekļiem, attiecīgi ideoloģija sastāv no visdažādākajām tēzēm.

Amerikāņu un Rietumu aizsāktā deideoloģizācijas kampaņa noveda pie tā, ka radās mikroideoloģijas. Mikroideoloģijas ir ideoloģijas kādās noteiktās kultūras sfērās, noteiktos kultūras segmentos.

Rietumu aizsāktā deideoloģizācija noveda pie mikroideoloģiju rašanās dažādām sabiedrības sastāvdaļām, sabiedrības saskaldīšanu pa šīm sastāvdaļām, iekšējās komunikācijas likvidēšanu starp šīm sastāvdaļām un atsevišķu sabiedrības sastāvdaļu degradāciju.

Ideoloģijas sakarā ir jāapskata tautas intereses, valsts intereses, demokrātijas intereses, pilsoniskās sabiedrības intereses, atklātuma intereses un citi valsts funkcionēšanas svarīgi komponenti. Deideoloģizācija sašķēla visus šos komponentus un likvidēja iekšējo komunikāciju starp šiem komponentiem, un atsevišķos gadījumos noveda līdz atsevišķu komponentu degradācijai, obskurācijai, noveda līdz stāvoklim, kad tie zaudēja savu kapacitāti, savu morālo un intelektuālo skaidrību. Labs piemērs ir tāds būtisks kapitālistiskās sabiedrības faktors kā korporatīvās intereses.

Sava ideoloģija izveidojās Volstrītā, finansistiem. Finansistiem izdevās uzpiest pārējiem savas ideoloģiskās nostādnes, tādēļ prioritāte visur šodien ir finansistiem, nevis materiālai (rūpnieciskai, lauksaimnieciskai) ražošanai. Finansistu uztieptā mirkoideoloģija ir panākusi ka daudzi sabiedrības locekļi domā, ka pats galvenais ir finanses. To sauc par finansistu kluso apvērsumu.

Viena no finansistu mikroideoloģijas tēzēm ir par valsts lomas atmiršanu, nepieciešamību liberalizēt finanšu tirgu. Tas sākās Tečeres un Reigana laikā, viņu darbības rezultātā finansisti ieguva iespējas attīstīt un uzspiest savu mikroideoloģiju.

Krīzes veicinātā jaunā mikroideoloģija vēsta, ka ir jāatjauno valsts loma. Finanšu krīze nāca par labu valsts institūtam. Cilvēki uzticas valstij pat neskatoties uz to, ka pēdējos gados valsts darbība pārsvarā bija vērsta pret sabiedrības interešu aizstāvēšanu, jo valstis arvien vairāk atsacījās no sociālajām programām un saplūda ar starptautisko finanšu oligarhiju.

Drosmīgākās valstis sāka nacionalizēt bankas. Pirmā to izdarīja Lielbritānija, pēc tam arī ASV. Interesanti procesi notiek Islandē, kurā arī bija liela krīze.

Bijušais SVF galvenais ekonomists  Saimons Džonsons savos darbos apraksta politiķu lomu finanšu darbībā, viņš apraksta SVF aizdevumu došanas procesu, kā valstu vadītāji uzvedas, kā ar viņiem ir jārunā, ko viņi grib, kā notiek naudas dalīšana, valstu vadītāju korupciju, alkatību, savtīgumu.

Amerikas finanšu sistēmu vada nevalstiska organizācija – Federālo rezervju sistēma.

Tiek prognozēts kapitālisma krahs. Tiek prognozēts kapitālisma saplūšana ar sociālisma principiem. Ir skaidrs ka ar kapitālismu kaut kas nav labi. Nav labi arī kaut kas ar kapitālisma laikmeta cilvēkiem, jo viņi nespēj saprast kas ar viņiem var notikt un kā var attīstīties viņu dzīve un vispār nezina, kas būtu jādara, lai krīzes neatkārtotos. Aktuāls ir kļuvis arī Kārļa Marksa Kapitāls.

Ar kapitālismu kaut kas nav kārtībā, tiek prognozēts tā krahs, tā saplūšana ar sociālisma principiem.

Lielu satraukumu izraisa balto cilvēku stāvoklis, jo ar viņiem kaut kas nav kārtībā.

Tēma par izeju no krīzes visiem ir apnikusi, jo izejas nav, neviens nevar izvirzīt konkrētas idejas, konkrētus priekšlikumus izejai no krīzes.

Trūkst drosmes pieņemt konkrētus mērus sakarā ar to, ka ASV nepārtraukti drukā ar neko nenosegtu naudu un faktiski visu pasauli tur savā atkarībā, jo visa pasaule pašreiz uztur dolāru un uztur amerikāņus. Par to pašreiz atklāti runā, bet rīkoties pagaidām drosmes pietrūkst. Pašreiz reālākais priekšlikums krīzes pārvarēšanai ir karš. Arī pirms 1.pasaules kara un 2.pasaules kara sarunas par karu iesākās savlaicīgi – pirms paša kara. Cilvēki gaidīja karu jau iepriekš un runāja, ka visa dzīve virzās uz karu, tā ir arī šodien. Doma par karu ir sevis mierināšana, cilvēki grib atrast izeju, atrast risinājumu gan alkatībai, gan patērēšanas ārprātam, gan finanšu burbuļiem, gan dolāra nepārtrauktai drukāšanai, visiem ir skaidrs, ka tas viss nevar beigties labi, bet kaut kā tam tomēr ir jābeidzas, visi grib pēc iespējas ātrāk redzēt beigas. Un cilvēki neko citu nevar izdomāt, kā sevi mierināt ar karu.

ASV nepārtraukti drukā  ne ar ko nenosegtu naudu. Patreiz visa pasaule uztur dolāru un ASV.

Neviens nezina, kā iziet no krīzes, bet visi to grib. Kā reālākais krīzes risinājums tiek minēts karš.

************************************
Lekcija notika 29.03.2012. Lektors as.prof. Arturs Priedītis (http://www.artursprieditis.lv/ )

Lekcijas lejupielāde:
http://www.mediafire.com/?ckn69ob6x6i2l1k (pilna versija, 1st.13min.)
http://www.mediafire.com/?cl5gltioehzkziu (konspektīvā versija, 27min.)
************************************

Lekciju cikla “Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” tēmas:
1. Demogrāfiskā pāreja. (http://politologija2.wordpress.com/2012/03/22/demografiska-pareja-lekciju-cikla-%e2%80%9emusdienu-kapitalisma-antropologija-1-lekcija/ )
2. Vašingtonas konsenss. (http://politologija2.wordpress.com/2012/04/01/vasingtonas-konsenss-lekciju-cikla-%E2%80%9Emusdienu-kapitalisma-antropologija-2-lekcija/ )
3. Krīzes neekonomiskie faktori.
4. Komunikācijas transformācijas un jaunā ekonomika.
5. Masu fenomenu segmentācija.
6. Izglītības civilizācija.
7. Vadāmā haosa tehnoloģijas: izaicinājumi un draudi.
8. Nelīnijisko procesu ētika: manipulācijas ar vēsturisko atmiņu.
9. Kultūras determinisms un kulturoloģiskā paradigma.

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s