Komunikācijas transformācijas un jaunā ekonomika. Lekciju cikla „Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” 4. lekcija

Komunikācija un ekonomika ir ļoti cieši saistītas. Mainoties komunikācijā izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem, mainās arī ekonomika.

Palielinoties informācijas plūsmas intensitātei cilvēku prāti tiek nogurdināti un tie pārstāj interesēties par tagadni. Par cik nav iespējams pat uztvert visu tagadnes informāciju, cilvēki pārstāj interesēties arī par pagātni un nākotni. Tagadnes samazināšanās samazina informatīvo materiālu uz ko cilvēks var paļauties, kas nodrošina tā eksistences stabilitāti.

Postindustrializācijas laikmetā masu ražošanu ir nomainījusi elastīga ražošana (dinamiska specializācija, ātra modeļu maiņa, ražošana pēc pasūtījuma), vidusšķiru nomaina jauns sociālais slānis, kam darbs ir līdzeklis, bet mērķis ir izklaide, preču ražošanas izmaksas ir daudzkārt zemākas par ražošanas uzsākšanas un realizācijas izmaksām.

Patērētājs nenosaka mēdiju saturu, bet mēdiji veido patērētāju. Mēdiju saturā dominē izklaidējošā žanra īpatsvars, lai ar tā starpniecību stimulētu patēriņu. Glamūra dzīves prakse – koncentrēšanās uz ārišķībām, hierarhiskums, materiālā labklājība, augstprātība un vīzdegunība. Glamūrs – elites imitācija.

Lekcijas konspektīvā versija (25min.):

https://vimeo.com/41436610

Lekcijas pilnā versija (1st.10min.):

https://vimeo.com/41433188

Lekcijas „ Komunikācijas transformācijas un jaunā ekonomika” konspekts.

Komunikācija un ekonomika ir ļoti cieši saistītas. Mainoties komunikācijai un komunikācijā izmantotajiem tehniskajiem līdzekļiem, mainās arī ekonomika, attiecīgajā komunikācijas līmenī ir attiecīga ekonomika, un ir ļoti grūti pateikt kas šai gadījumā ir primārais, jeb, tēlaini izsakoties, kas ir vista un kas ir ola.

Piemēram, kad komunikācija notika pa pastu, ekonomika bija amatniecības un manufaktūru līmenī. Pašreiz komunikācija ir planetāra un attiecīgi ir izmainījusies visa ekonomika. Un ir tāds viedoklis, ka attīstoties datortehnikas jaudām un komunikācijas iespējām uz apmēram 2020.gadu visa pasaules ekonomika būs 100% plānojama līdzīgi kā tas bija Padomju Savienībā, nevis stihiska tirgus ekonomika.

1. Komunikācijas vides portrets

Pret jēdzienu “komunikācijas vide” var izturēties kā pret metaforu un var izturēties kā pret terminoloģisku jēdzienu, kas apzīmē noteiktu laiku un telpu, kurā notiek komunikācijas process. Šajā gadījumā termins komunikācijas vide raksturo atsevišķas sociāli ekonomiskās formācijas vidi kā var saukt kapitālismu.

Komunikācijas vide – noteikts laiks un telpa, kurā notiek komunikācija, jeb sociāli ekonomiskās formācijas vide.

Analizējot pēdējo 30 un vairāk gadu kapitālismu lieto visdažādākos terminus vispopulārākais no kuriem ir postindustriālisms, kas ir raksturīgs ar to, ka masu ražošanu nomaina cita veida ražošana – elastīgā ražošana, kas balstās uz dinamisku specializāciju, preču ražošanu saskaņā ar konkrētu pasūtījumu, ātru ražoto modeļu maiņu utt. Ja industrializācijas laikmetā vienu modeli varēja ražot gadiem ilgi, tad postindustrializācijas laikmetā vienu modeli var ražot dažas nedēļas vai pat īsāku laiku. Šo ātrumu un modeļu maiņu lielā mērā nosaka arī komunikācijas iespējas kādas ir postindustrializācijas laikmetā.

Postindustrializācijas laikmetā masu ražošanu ir nomainījusi elastīga ražošana (dinamiska specializācija, ātra modeļu maiņa, ražošana pēc pasūtījuma)

Postindustrializācijas laikmetā ir radusies jauna sociāla grupa, jauns sociālais slānis – firmu īpašnieku vietā visatbildīgākajos amatos ir stājies algots darbaspēks, kas kopumā veidojas kā tāda jauna elite un kuriem viena no būtiskām un nepieciešamām kompetencēm ir komunikācijas kompetence.

Kapitālismam postindustriālajā stadijā ļoti radikāli ir izmainījusies vidusšķira, pat tiek uzskatīts ka kapitālismam vairs nav vidusšķiras, ka tā ir pārveidojusies par pavisam jaunu sociālu slāni, kam vēl nav nostiprinājies kāds konkrēts nosaukums.Šim jaunajam sociālajam slānim ir pavisam savādāka vērtību orientācija kā vidusšķirai. Ja klasiskā vidusšķira asociējas vēl ar kādām garīgām darbībām, garīgām interesēm, tad šai jaunai šķirai darbs ir līdzeklis, bet dzīves mērķis ir izklaide.

Postindustrializācijas laikmetā vidusšķiru nomainīja jauns sociālais slānis, kam darbs ir līdzeklis, bet mērķis ir izklaide.

Postidustriālajā laikmetā preču ražošanas izmaksas ir daudzkārt zemākas nekā preču realizācijas izmaksas un “pirmsceha” izmaksas, jeb plānošanas, projektēšanas un  ražošanas uzsākšanas izmaksas. Agrāk lielākā daļa izmaksu bija preču ražošanas fāzei. Pašreiz lielākā daļa izmaksu ir jaunu modeļu izdomāšanā, reklāmā un mārketingā. Preču ražošana ir daudzkārt lētāka nekā mārketinga troksnis, lai šīs preces pārdotu.

Postindustrializācijas laikmetā preču ražošanas izmaksas ir daudzkārt zemākas par ražošanas uzsākšanas un realizācijas izmaksām.

Informācija ir nauda, informācija ir svarīgākais, bet ir radusies informācijas pārpilnības problēma no kuras rodas virkne citu problēmu.

Palielinoties informācijas plūsmas intensitātei cilvēku prāti tiek nogurdināti un tie pārstāj interesēties par tagadni, notiek tagadnes samazināšanās cilvēkos. Par cik cilvēki vairs nespēj sekot līdzi pat tagadnei cilvēki pārstāj interesēties gan par pagātni, gan arī par nākotni.

Palielinoties informācijas plūsmas intensitātei cilvēku prāti tiek nogurdināti un tie pārstāj interesēties par tagadni. Par cik nav iespējams pat uztvert visu tagadnes informāciju, cilvēki pārstāj interesēties arī par pagātni un nākotni.

Tagadnes samazināšanās samazina arī to informatīvo materiālu uz ko cilvēks var paļauties, kas nodrošina tā eksistences stabilitāti. Pagātni cilvēks vairs nav spējīgs hronoloģiski uztvert, to spēj tikai speciālisti, masu apziņa notikumus uztver tikai klipveidā, izrauti no konteksta, nesaprotot kopainu un neizprotot būtību. Tas noved pie tādas parādības kā relevantās informācijas dominēšanas, tas ir pie tādas informācijas dominēšanas, kas ir aktuāla tikai konkrētajā brīdī.

Tagadnes samazināšanās samazina informatīvo materiālu uz ko cilvēks var paļauties, kas nodrošina tā eksistences stabilitāti.

Masu komunikāciju līdzekļi, jeb mēdiji funkcionē kā atsevišķa ekonomiskā sfēra. Pašreiz lielāko daļu pasaules mēdijus kontrolē 6 transnacionālās korporācijas. Mēdiji ir galvenie ekonomikas un patērēšanas stimulētāji, dažādu dzīvesstilu propogandētāji. Viena no galvenajām mēdiju funkcijām ir kapitālisma ekonomikas propoganda.

Varētu likties, ka mēdiji ir atkarīgi no patērētāja, ka patērētāji nosaka mēdiju saturu. Tas ir maldīgs priekšstats, jo mēdiji formē patērētāju, mēdiji veido cilvēku gaumi, cilvēku intereses, izmantojot manipulatīvas tehnoloģijas un veselas zinātniskas nozares sasniegumus šajā jomā.

Patērētājs nenosaka mēdiju saturu, bet mēdiji veido patērētāju.

20.gs.90 gados notika vienošanās starp starptautisko oligarhiju un mēdiju īpašniekiem, ka mēdiji tiks izmantoti tikai ekonomiskām manipulācijām un neveiks nevēlamu ideoloģisko propagandu (piemēram sociālistisku).Vienošanās rezultātā mēdiju īpašnieki, kas piedalījās šai vienošanā, ieguva iespēju iegūt savā īpašumā citus mēdijus, kas noveda pie praktiska vispasaules mēdiju tirgus monopolizācijas, kad lielāko daļu pasaules mēdiju kontrolē 6 transnacionālās korporācijas.

Mēdiju saturā dominē izklaidējošā žanra īpatsvars, lai ar tā starpniecību stimulētu patēriņu.

Mēdījos notiek ļoti rūpīga informācijas šķirošana un atlase gan informācijas, gan formas ziņā.

Izklaides žanra (entertainment)  dominance attīstījusies jau tik tālu, ka pat ziņas un citas nopietnas lietas tiek pasniegtas izklaides formā (t.s.infotainment tendences), piemēram ziņas par slepkavībām, kariem, nelaimēm pasniedz izklaidējošā, uzjautrinošā formā.

Mēdijos dominē glamūrs. Šo jēdzienu var attiecināt gan uz preču un pakalpojumu stimulēšanu, gan arī uz jaunu dzīvesstilu, kas izteikti raksturīgs ir tai šķirai, kas nomaina vidusšķiru.

Finanšu mahināciju rezultātā jaunbagātnieku slānis radās ne tikai Austrumeiropā, bet arī rietumos. Labs piemērs te ir jahtu īpašnieku vecuma izmaiņas. Ja agrāk jahtu īpašnieku caurmēra vecums bija 60-80 gadi, tad tagad 50% pasaules jahtu pieder 30 – 40 gadus veciem cilvēkiem.

Glamūra dzīves prakse – koncentrēšanās uz ārišķībām (ārišķiģu skaistumu, šarmu, spilgtumu), moderns apģērbs, kosmētiskās preces, restorāni, kūrorti, fitnesa klubi, rotaslietas, sporta mašīnas, dārgi alkaholiskie dzērieni, dārgas mēbeles, Šveices pulksteņi, eksotiski augi un dzīvnieki, labāko aprindu tusiņi. Piemēram epopeja ap dārga Šveices pulksteņa esamību Krievijas pareizticīgās baznīcas metropolītam Kirilam ir glamūra izpausme.

Glamūra dzīves stils ir hierarhisks un tas nav iespējams bez noteiktas materiālas labklājības, noteiktas augstprātības un vīzdegunības un glamūra subkultūras komunikāciju līdzekļiem.

Glamūra dzīves prakse – koncentrēšanās uz ārišķībām, hierarhiskums, materiālā labklājība, augstprātība un vīzdegunība. Glamūrs – elites imitācija.

Daudzi glamūru uzskata par īpašu masu kultūras parādību, kurā noteicošā loma ir elites imitācijai un atdarināšanai.

Latvijā nav elites, Latvijā ir valdošā kliķe, kas cenšas atdarināt īstu eliti. Līdzīgi rīkojas arī Rietumu jaunbagātnieki.

Līdz ar interneta attīstību ir iestājusies jauna mēdiju ēra. Jaunie mēdiji izmaina pilnīgi visu, tai skaitā arī profesionālo žurnālistiku. Jaunie mēdiji aktivizē sabiedrības radošāko daļu.

Viena no jaunākām tendencēm – klipveida komunikācijas vietā nostiprinās lēnā komunikācija, kad ilga uzmanība tiek veltīta vienam materiālam, kas ir pozitīvi, jo klipveida komunikācija nedod lietas būtības saprašanu.

2. Sociālie tīkli/servisi

Dzīve attīstās tik strauji, ka nav iespējams izdomāt terminus jaunām parādībām.

Piemēram socioloģijā termins “sociālie tīkli” pastāv jau no 1954.gada un ar to apzīmē sabiedrības iekšējo grupu sociālo komunikāciju nevis interneta servisus, ko vienā brīdī arī sāka saukt par sociālajiem tīkliem. Labāks nosaukums būtu sociālie servisi.

Sociālo tīklu ēra sākās 2003.gadā (linked, myspace, facebook u.c.)

Plaši tiek popularizēti tikai daži sociālie tīkli, bet reāli to ir daudzkārt vairāk, angļu valodā to ir 100iem. Ir tādi sociālie tīkli, kur nav brīva ieeja, tikai ar rekomendācijām, līdzīgi angļu klubiem. Ir specifiski subkultūru sociālie tīkli.

Sociālie tīklu parādība ir cieši saistīta ar jauno ekonomiku.

Sākotnējā interneta attīstības fāzē (WEB 1.0) interneta komunikācija virzījās vienā virzienā, cilvēki tikai meklēja informāciju. Otrais interneta attīstības etaps (WEB 2.0) sākās 2003.gadā un turpinās joprojām un tas ir raksturīgs ar to, ka informācijas apmaiņa notiek abos virzienos, ir raksturīga interaktivitāte, ir ne tikai teksti, bet ir arī video, audio utt. Nākotnes interneta attīstības stadija (WEB 3.0), kas jau ir sākusies, raksturīga ar gaumes industriju, zināšanu menedžeru darbību.

3. Jaunā ekonomika

Pieaug izdevumi par informāciju. Kņada ap produktu ir lielāka nekā produkta ražošana.

Produktu izdevumu aprēķinos neietilpst patērētāja izdevumi par produktu izvēlēšanos, jo patērētājs patērē lielu enerģiju un laiku preces izvēlē un ir vērojama tendence tam pieaugt.

Kopējā patēriņa struktūrā pieaug nematerializēti labumi.  Pieaug arī sadzīves sfērā izdevumi par priekšmetu izvēli un atlasi. Ekonomisti visus šos izdevumus mēģina aprēķināt, kas ir jauna parādība, jo līdz šim ekonomisti ar patērētāju izdevumiem nenodarbojās.

Patērētājs vairs nav spējīgs noteikt produkta vērtību, jo viņam neatliek tam laika.

Pircējs ir apjucis, jo viņš redz milzīgu preču piedāvājumu, nemitīgu modeļu maiņu un zina, ka nevar uzticēties tradicionālai reklāmai un mārketinga materiāliem.

Produkta cena ir saistīta ar kaut ko citu nevis tā utilitāro funkciju, produkta cenā arvien vairāk ietilps blakus nosacījumi. Produkta cenu lielā mērā bieži nosaka tā autoritāte, zīmols, kādi citi ārēji apstākļi, kam agrāk nebija saistība ar attiecīgo produktu. Piemēram pēc epopejas ap Kirila Šveices pulksteni, šādu pulksteņu noiets noteikti ir pieaudzis. Šādas parādības rada ekonomistiem problēmas, ekonomisti šo sfēru sauc par semiosfēru, kad ap produktu tiek apvīts kaut kāds simbolisks, mītisks loks, kad galvenais nav pats produkts, bet gan mīts par produktu. Par cik šīm mītiskajām parādībām nav redzams gals un tās pieaug un patērētāji arvien vairāk nonāk mītu varā, ekonomisti sākuši veidot jaunu pieeju.

Sociālie tīkli un internets paver iespēju izstrādāt un ieviest pilnīgi citus preču un pakalpojumu atlases principus. Pircējs šodien var nebalstīties uz preces reklāmu, mārketingu un PR, bet gan pircējs var ieiet speciālā tematiskā mājaslapā un uzzināt ko par preci saka tie, kas to jau lieto. Veidojas preču subkultūra. Šo jauno parādību sauc par kolaboratīvo filtrāciju (no vārda collaboration – sadarbība).Šī sadarbība ir vērsta uz preču un pakalpojumu izvēli, tā ir ekonomiska darbība, kuras iespējas paver sociālie tīkli. To vēl sauc par “otro neredzamo roku” pēc analoģijas ar slaveno izteicienu par tirgu kā neredzamo roku, kas visu noregulējot.

Ideoloģiskās rekomendācijas – cilvēku idejiskā sagatavošana pozitīvā idejiskā gultnē, jo visas rekomendācijas pārsvarā ir labas gaumes rekomendācijas.

Potenciāla problēma: labas gaumes mājaslapas ir jākontrolē un to kontrole tiek veikta “no augšas” un šai sakarā pastāv riski, ka šo kontroli varētu veikt tie, tie kam nav laba gaume vai arī nav godīgi nolūki.

Garīgā kultūras nākotnes perspektīvas sakarā galvenais jautājums ir par tās cenu. Pērkot grāmatu vai ejot uz kino cilvēki sākumā samaksā, nezinot par ko maksā un tikai tad lieto produktu. Jaunās ekonomikas pieeja ir maksāt par garīgās kultūras produktiem pēc to patērēšanas un tādu cenu ko nosaka pats patērētājs.

************************************
Lekcija notika 05.04.2012. Lektors as.prof. Arturs Priedītis (http://www.artursprieditis.lv/ )

Lekcijas lejupielāde:
http://www.mediafire.com/?4jfw84ydbsp203j (pilna versija, 1st.10min.)
http://www.mediafire.com/?p68z9pwcmdd9m6d (konspektīvā versija, 25min.)
************************************

Lekciju cikla “Mūsdienu kapitālisma antropoloģija” tēmas:
1. Demogrāfiskā pāreja. (http://politologija2.wordpress.com/2012/03/22/demografiska-pareja-lekciju-cikla-%e2%80%9emusdienu-kapitalisma-antropologija-1-lekcija/ )
2. Vašingtonas konsenss. (http://politologija2.wordpress.com/2012/04/01/vasingtonas-konsenss-lekciju-cikla-%E2%80%9Emusdienu-kapitalisma-antropologija-2-lekcija/ )
3. Krīzes neekonomiskie faktori. (http://politologija2.wordpress.com/2012/04/09/krizes-neekonomiskie-faktori-lekciju-cikla-%e2%80%9emusdienu-kapitalisma-antropologija-3-lekcija/ )
4. Komunikācijas transformācijas un jaunā ekonomika.
5. Masu fenomenu segmentācija.
6. Izglītības civilizācija.
7. Vadāmā haosa tehnoloģijas: izaicinājumi un draudi.
8. Nelīnijisko procesu ētika: manipulācijas ar vēsturisko atmiņu.
9. Kultūras determinisms un kulturoloģiskā paradigma.

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s