Pieci gadi kopš krīzes sākuma

Krīze. Cilvēki aplūko slēgto NASDAQ studiju Timeskvērā, New York, September 30, 2008. (Photo: Librado Romero / The New York Times)

Monday, 09 July 2012  By Richard D Wolff, Truthout | News Analysis

Izdarīsim kopsavilkumu:

1. 1970.g. kapitālisti datorizē ražošanu un pārvieto uz lēta darbaspēka zemēm.

2. Tas viņiem ļauj iesaldēt algas (grafikus skat. http://www.basicrulesoflife.wordpress.com) un vēl vairāk palielināt peļņu.

3. Lai iesaistītu masu cilvēku preču patērēšanā un ievilinātu nekaustamo īpašumu pirkšanā, finanšu kapitālisti rada lētus un vilinošus aizdevumus.

4. Kad ar trūcīgajām algām  pamatsummas un aizdevumu procentus kredītu ņēmēji vairs nespēj nomaksāt, sistēma sabrūk.

5. Kapitālisti un tie, kas vinnēja finanšu spēlēs (Latvijā viņus sauc par ‘starptautiskiem aizdevējiem’ – I.V.), sāk aizdot naudu valdībām, politiķi spiesti izveidot ‘taupības pasākumus’.

6. Veselas nācijas daudzus gadus atmaksās aizdevumus un procentus.

Avots: http://truth-out.org/news/item/10190-after-five-years-report-card-on-crisis-capitalism

Autors piedāvā risinājumu: strādniekiem jāpiedalās radītās virsvērtības sadalē. Un vēl autors raksta, ka beidzot mums jāiemācās sākt domāt.

Kapitālisma demokrātijas mācībstunda.

Ir pagājis laiks, krīzes beigas nav redzamas, mums jānovērtē, kas ir noticis un ko jādara. Viens no galvenajiem krīzes cēloņiem ir kapitālisma struktūra: uzņēmuma iekšējā organizācija nostāda strādniekus pret direktoru padomēm un galvenajiem akciju īpašniekiem. Padomes cenšas maksimizēt korporācijas peļņu un izaugsmi. Tas nozīmē maksimizēt starpību starp ieguldītā darba vērtību un strādnieku algām. Padomes lemj, kā izmantot iegūto virsvērtību – lai nodrošinātu korporācijas attīstību un izaugsmi. Galvenie akciju īpašnieki un direktoru padome lemj ko, cik daudz un kur ražot, un kā izmantot iegūto virsvērtību (apmaksātas ekskursijas un bonusi, ražošanas izvietošana lēta darbaspēka zemēs, politiķu pirkšana, u.t.t.). Strādnieki (vairākums) iztiek ar mazākuma (akciju īpašnieki un direktori) pieņemtiem lēmumiem. Strādnieki nepiedalās lēmumu pieņemšanā. Avots: diskusiju grupa AVOID-L.

Plašākā skatījumā mums jāierauga, ka pēdējos 20-30 gados pasaules attītsītajās valstīs darba ražīgums atsevišķās nozarēs (piemēram, informācijas meklēšana un apstrāde) palielinājies 500 reižu, bet vidēji tas palielinājies vairkākkārt. To var novērtēt ar kopprodukta pieaugumu uz vienu iedzīvotāju viena gada laikā. Mums vajadzētu iedomāties: ja jau darba ražīgums būtiski palielinājies, tad tam kaut kā vajadzētu būt redzamam mūsu labklājībā (to var mērīt ar patērēto preču un pakalpojumu daudzumu) un darba laika samazinājumā. Man šķiet, ka iedzīvotāju vairākumam Latvijā labklājība (salīdzinot ar padomju laikiem) palielinājusies, bet kāpēc mums jāpieļauj miljoniem reižu liela nevienlīdzība, bezdarbs un traģiski, neattaisnojami zema dzīves kvalitāte daudziem Latvijas cilvēkiem? Ja kāds negrib strādāt, pats vainīgs. Bet tie, kas nevar atrast darbu, nav vainīgi. Vainīga ir sistēma.

24.07.2012, sagatavoja Imants Vilks

About basicrulesoflife

Year 1935. Interests: Contemporary society problems, quality of life, happiness, understanding and changing ourselves - everything based on scientific evidence. Artificial Intelligence Foundation Latvia, http://www.artificialintelligence.lv Editor.
Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Pieci gadi kopš krīzes sākuma

  1. miltons saka:

    Divas iespējas:Pirmā-skriet Lokomotīvei””pa priekšu”un kad piekusīsim,tad vienkārši “mums pārbrauks pāri””.Otra iespēja:””skriet pretī””Lokomotīvei [DELTA-laika sprīdi,kad “”darīsim pa savai modei””,kamēr mums “”pārbrauks pāri””,bet tad mēs varēsim pateikt:””Mēs esam dzīvojuši!””Man patīk-Otrā!Jo cilvēka mūžs ir īss.{P.S.Life is hard:it”s harder if You”re stuped.John Wayne}Domājiet ātri.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s