Sociālistisko vērtību atjaunošanas perspektīva Latvijā

Sociālistisko vērtību atjaunošanas perspektīvu Latvijā ir jāskata kopējā sociālistiskas civilizācijas uzbūves kontekstā. Bez sistēmiskām izmaiņām un vēsturiskās pieredzes vērā ņemšanas iepriekšējās sociālistiskās civilizācijas elementu burtiska kopēšana būs dzīvot nespējīga, jo īpaši pašreiz dominējošā neoliberālisma apstākļos.

Zinātniski ar civilizāciju apzīmē sabiedrisku sistēmu, kurā tās elementi ir saistīti vienotām vērtībām: reliģiskām, tikumiskām, kultūras, ekonomiskām, politiskām, kas ir saistītas vienotā sociālā organizācijā un cieši saistītas savā starpā. Objektīva atbilde uz jautājumu “Vai ir iespējama sociālistisko vērtību atjaunošana Latvijā”, var tik dota gadījumā, ja pietiekami precīzi tiks novērtētas sociālisma potenciālās iespējas pēc šādiem kritērijiem:

1) vēsturiskā atmiņa, uzticība pirmās sociālistiskās sistēmas izveidošanas tiešiem lieciniekiem, veicinošās un traucējošās ideoloģisko doktrīnu tēzes cilvēku prātos;
2) kultūra un tradīcijas, kas nosaka cilvēku attieksmi;
3) ekonomiskā efektivitāte katastrofālo izmaiņu pasaules ekonomikā kontekstā
4) cilvēku politiskās cerības un ārpolitiskie faktori;
5) sabiedrības sociālās organizācijas valdošās formas

Sociālistiskās vērtības Latvijā ir iespējams un nepieciešams atjaunot ņemot vērā šodienas realitāti. Tas var tik izdarīts, ja izpildās vairāki turpmāk formulēti nosacījumi. Neapšaubāmi jaunā sociālistiskā projekta pamatā ir jābūt garīgām un tikumiskām vērtībām, kā pamatā ir  sociālisma un kristietības pasaulskatu metafiziskā līdzība. Īpaša uzmanība sociālisma atjaunošanā jāpievērš ciešai sadarbībai ar visiem progresīvi-konservatīvajiem spēkiem Rietumos un Austrumos, un vispirmām kārtām ar kreisā tipa partijām un tautas kustībām.

Pats svarīgākais mērķa sasniegšanas priekšnosacījums ir sociālistisko pārveidojumu subjekta (līdzīgi domājošu cilvēku kopas, organizācijas) radīšana, kurš neizbēgamā vispasaules sociālekonomiskās attīstības fundamentālu pārmaiņu brīdī (lūzuma punktā) būtu gatavs pilnībā uzņemties atbildības par sabiedrību smago nastu. Paralēli ir jāizveido sociālistisko pārmaiņu politiskā platforma, kam jākļūst par konsolidācijas pamatu ievērojamai sabiedrības daļai ar kreisiem politiskiem uzskatiem, kas, balstoties uz pagātnes sasniegumiem un kļūdu atskārsmes, ir vērsti uz attīstību ne tikai kādā atsevišķā reģionā, bet pasaulē kopumā.

Turpmāk dotas četru cilvēku formulētās tēzes par sociālisma atjaunošanas perspektīvām Latvijā.

1. Georgija Krivošapkina tēzes

1.1. Sociālistisko vērtību atjaunošana nav iespējama ārpus sociālistiskas civilizācijas projekta;

1.2. Sociālistiska projekta veiksmīga, dzīvotspējīga realizācija tikai Latvijā nav iespējama ;

1.3. Visbūtiskākais priekšnosacījums sociālisma projekta realizācijai Latvijā ir sociālisma projekta realizācija bijušās Padomju Savienības teritiorijā, vispirmāmkārtām PSRS mantinieces – Krievijas teritorijā;

1.4. Sociālistisko vērtību atjaunošana notiks spēcīgas ideoloģiskās pretdarbības apstākļos;

1.5. Pašreizējās elites pusē ir skaitlisks pārākums, no kā izriet, ka esošās ideoloģiskās mašīnas pārvarēšanai nepieciešams kvalitatīvs pārākums; citas iespējas mums nav pieejamas

1.6. Kvalitatīva pārākuma iegūšanas obligāts nosacījums ir sapratne par patiesu vērtību rašanās mehānismu. Esošai elitei šādas sapratnes nav.

1.7. Šis mehānisms neizmanto manipulāciju (esošās elites galvenais līdzeklis, lai ieviestu cilvēku apziņā neīstas (melīgas, imitētas) vērtības), bet vēršas pie sabiedrības visdziļākajiem priekšstatiem par taisnīgumu, labo un ļauno, un tāpēc šīs vērtības ir īstas (un cilvēki ar šādām vērtībām kvalitatīvi pārāki savā darbībā)

1.8. Vispārīgs šī mehānisma raksturojums:
Visaugstākie pamatprincipi (metafiziskais pasaules modelis un cilvēka vieta tajā) – Ideāli – Stratēģiskais virziens – Stratēģiskais projekts – Vērtības un normas + ideālu sfēras radīta motivācija;

1.9. Nepieciešamība radīt un izplatīt metafiziska līmeņa domas, pirmām kārtām tās cilvēku grupas kodolā, kam ir tuvas sociālistiskās vērtības un, kas ir gatavi tās aizstāvēt

2. Jevgēņija Fursa tēzes

2.1. Pārmaiņu procesā esošā ģeopolitiskā un globāli ekonomiskā situācija salīdzinoši tuvā nākotnē novedīs līdz atsevišķu pasaules reģionu un visas pasaules fundamentālu pārmaiņu sākuma  (lūzuma, bifurkācijas,) punktam. Jau pašreiz redzami divi galvenie nākotnes attīstības virzieni: pseidoliberālais (neoliberālais) fašisms (cilvēks cilvēkam vilks) un sociālisms (garīgums). Tāpat kā visai pasaulei arī Latvijai vajadzēs izdarīt savu (visdrīzāk nebūt ne brīvu) vēsturisko izvēli. Šo izvēli noteiks kā iekšējie, tā ārējie faktori.

2.1.1. Ārējie faktori:

2.1.1.1. Latvijas dalība Eiropas Savienībā un NATO un attiecīga vietējās elites integrācija Rietumu projektā. Šī faktora vājā puse ir Latvijas iedzīvotāju neuzticība pašreiz valdošai elitei un Latvijas rūpnieciskās bāzes sagraušana līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Šī faktora stiprā puse ir apstāklī, ka, tikmēr, kamēr Latvijas sabiedrība pacieš esošo eliti, tai ir pietiekami lielas iespējas būtiski ietekmēt valsts attīstības virzienu, ko visdrīzāk noteiks rīkojumi no Vašingtonas un Briseles, nevis Latvijas iedzīvotāju intereses.

2.1.1.2. Latvijas ģeogrāfiskā un joprojām arī vēsturiskā tuvība Krievijai. Šī faktora vājā puse ir gan kategoriska esošās elites nepatika pret jebkāda veida tuvināšanos Krievijai, gan arī vairuma iedzīvotāju prātos valdošie priekšstati par kopējo pagātni. Šī faktora stiprā puse ir (spriežot pēc vēsturiskās pieredzes) vietējās ražošanas, zinātnes un mākslas attīstība pārtraucot pašreiz praktizēto lēta darbaspēka eksportu. Tas, protams, būs iespējams tikai tādā gadījumā, ja pati Krievija attīstīsies pareizajā virzienā. Pretējā gadījumā Latvija nebūs ieinteresēta tuvināties.

Ir jāsaprot, ka Latvija nav patstāvīgs vispasaules mēroga spēlētājs un neizbēgami atradīsies kāda no vērā ņemamo civilizācijas subjektu orbītām. Ja abas puses (“Eiroatlantika” un Krievija) attīstīsies vienā virzienā (pseidoliberālā fašisma vai sociālisma), tad Latvijai diez vai radīsies stimuls kaut ko mainīt tās esošajās ģeopolitiskajās simpātijās. Virzienu dažādība, ņemot vērā kā iekšējos, tā ārējos faktorus, gan var mainīt pašreizējo situāciju.

2.1.2. Iekšējie faktori:

2.1.2.1. Pašreizējā iedzīvotāju vairākuma neapmierinošā labklājība, kas pieaugošās globālās ekonomikas katastrofas apstākļos tikai pasliktināsies;

2.1.2.2.  Arvien pieaugošā cilvēku pašrealizācijas neiespējamība, jo neoliberālais modelis savā galējā izpausmē paredz pilnīgi visa iegūšanu par naudu; šai modelī tikai “efektīviem” sabiedrības locekļiem var būt pieejama kvalitatīva izglītība, veselības aizsardzība un citas mūsdienu sabiedrības vērtības;

2.1.2.3. Vēl joprojām dzīvās atmiņas par to, kā vairums cilvēku dzīvoja sociālismā ar visām tā pozitīvajām un negatīvajām iezīmēm;

2.1.2.4. Fakts, ka, neskatoties uz nepatiku pret vārdu “sociālisms”, iedzīvotāju vairākums (neatkarīgi no tautības) faktiski ir orientēti uz sociālistiskām vērtībām.

2.2. Ņemot vērā augstāk minēto ir loģiski pieņemta, ka patiešām brīvas Latvijas attīstības apstākļos fundamentālu pasaules pārmaiņu brīdī (lūzuma, bifurkācijas punktā) vairums iedzīvotāju izvēlētos vienlīdzīgu iespēju sabiedrības modeli, attiecīgi jauna sociālisma modeļa radīšana Latvijā ir iespējama. Pat vēl vairāk, sociālistiskas civilizācijas izveidošana ir obligāts priekšnosacījums, lai Latvijas iedzīvotāji saglabātu savu kultūras identitāti, jo jau tagad pseidoliberālā fašisma adepti aktīvi strādā, lai likvidētu visu tradicionālo un, ja radīsies tāda iespēja, viņi savu darbību izvērsīs arvien intensīvāk.

3. Tomēr Latvijas virzību sociālistiskās civilizācijas virzienā vai arī prom no tās noteiks nevis tikai virzošo spēku (gan veicinošo, gan slāpējošo) summa, bet arī vairumam sabiedrības skaidra, saprotama un pieņemama nākotnes modeļa eksistence.

3. Maksima Važeņina tēzes

Sociālisma atjaunošanas perspektīvu ietekmē vairāki faktori. Tie nav sakarātoti pēc svarīguma pakāpes, bet katrs no tiem var kļūt par izšķirošo, pieņemoties spēkā vai mazinoties citiem faktoriem.

3.1. Stipra mūsu mazās valsts politiskā atkarība no vareno kaimiņu – ģeopolitisko spēlētāju, lēmumiem, kas var „norakt” jebkādus jaunievedumus. Un te pat nav runa par sociālistiskām vērtībām kā tādām. Latvijai tiks uzspiesta tāda sabiedriskā iekārta, kāda ir nepieciešama šiem spēlētājiem. Neitralizēt šo faktoru var ar garā līdzīga kaimiņa atbalstu vai arī vispārēja haosa apstākļos, kad kaimiņiem ir maz daļas gar mums, līdzīgi kā tas bija 1917.-1918.gados.

3.2. Iespējamo pārmaiņu virzošais spēks neizbēgami atdursies pret iesīkstējušām politiskām un ekonomiskām elitēm. Elišu attieksme izšķirošajos brīžos būs noteicošā. Jautājums, vai esošās elites saprota, ka turpinot izdāļāt Latvijas suverenitāti eiropejisko vērtību vārdā, tās neizbēgami iznīcinās daudz lielākie un spēcīgākie transnacionālie sindikāti? Pašreizējā politiskā vadība vairāk līdzinās ES un SVF ieceltiem krīzes menedžeriem. Sašķeltās biznesa elites atliekas neizbēgami tiks pilnībā pārņemtas tiklīdz būs pieņemts lēmums līdz galam „attīrīt” šo teritoriju un atdot visas suverenitātes funkcijas „lielajai Eiropai”. Visdrīzāk mums atstās iespējas ievēlēt tikai pilsētu mērus.

3.3. Par spīti neoliberālā garā domājošajiem, sociālistiskiem pārkārtojumiem nav nekādu nopietnu iekšēju šķēršļu. Precīzāk sakot, visi ar šādiem pārkārtojumiem saistītie jautājumi un grūtības ir iespējams atrisināt. Nespēja izveidot sociālismu vienā atsevišķā valstī pilnībā atduras pret ārpolitisku spiedienu, nevis pret sabiedrības un valsts iespējām. Sabiedrības uzdevums ir izveidot pieprasījumu pēc sociālistiskām pārmaiņām un piespiest elites to apmierināt.

4. Valērija Buhvalova tēzes

4.1. Sociālistisko vērtību atjaunošanas perspektīvu Latvijā ir jāskata kopējā sociālistiskas civilizācijas uzbūves kontekstā. Sociālistisko elementu reģenerācija arī ir iespējama, bet dominējošā neoliberālisma apstākļos, tā būs mazefektīva „lāpīšanās”. Zinātniski ar civilizāciju apzīmē sabiedrisku sistēmu, kurā tās elementi ir saistīti vienotām vērtībām: reliģiskām, tikumiskām, kultūras, ekonomiskām, politiskām, kas ir saistītas vienotā sociālā organizācijā un cieši saistītas savā starpā.

4.2.  Objektīva atbilde uz jautājumu “Vai ir iespējama sociālistisko vērtību atjaunošana Latvijā”, var tik dota gadījumā, ja pietiekami precīzi tiks novērtētas sociālisma potenciālās iespējas pēc šādiem kritērijiem:
4.2.1. vēsturiskā atmiņa, uzticība pirmās sociālistiskās sistēmas izveidošanas tiešiem lieciniekiem, veicinošās un traucējošās ideoloģisko doktrīnu tēzes cilvēku prātos;
4.2.2. kultūra un tradīcijas, kas nosaka cilvēku attieksmi;
4.2.3. ekonomiskā efektivitāte katastrofālo izmaiņu pasaules ekonomikā kontekstā
4.2.4. cilvēku politiskās cerības un ārpolitiskie faktori;
4.2.5. sabiedrības sociālās organizācijas valdošās formas

4.3. Vēsturiskā atmiņa. Socioloģiskās aptaujas „Latvijas ārpolitikas mīti: Eiropas Savienība un Krievija” rezultāti parādīja, ka vairāk kā 50% iedzīvotāju uzskata, ka Latvijai PSRS sastāvā bija pietiekami labi, bet 70% ir pārliecināti, ka rietumvalstis izmanto Latviju savās interesēs un ka Eiropas Savienības vadību neuztrauc Latvijas iedzīvotāju labsajūta. Divas trešdaļas (64,6%) domā, ka Latvijas ekonomiskais glābiņš ir ciešākā sadarbībā ar Krieviju un NVS valstīm.

4.4. Uzticība. „Latvijas fakti” aptaujas rezultāti liecina, ka tuviniekiem un draugiem uzticas 95,5%, skolai – 78,6%, radio – 76,8%, Dievam – 75,5% aptaujāto. No valsts iestādēm uzticas Valsts kontrolei (74,3%), policijai (72,1%), Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (67,2%). Baznīcai uzticas 67,2%, prezidentam – 64,5%, pašvaldībai – 61,7%, presei – 60,8%, Valsts ieņēmumu dienestam – 59,9%, KNAB – 57,1%, Latvijas bankai – 52% respondentu.

4.5. Ideoloģija. Pēc SKDS «Populares Latvija» aptaujas datiem 55,1% Latvijas iedzīvotāju ir ar politiski kreisiem uzskatiem, lai gan to ir gatavi atzīt tikai 15,5% aptaujāto, pie tam nekādas būtiskas atšķirības atkarībā no tautības netika konstatētas. Pēc būtības 43,6% Latvijas iedzīvotāju ir tendēti uz politiski kreisu ideoloģiju, 11,5% – galēji kreisu, 39,5% – ne kreisu un ne labēju un tikai 5,4% ir labējas ideoloģijas piekritēji.

4.6. Par kultūru un tradīcijām precīzu zinātniska tipa informāciju pagaidām nav izdevies iegūt. Tomēr ir pamats pieņemt, ka sabiedrībā kopumā sociālā taisnīguma, kolektīvisma un tikumības tradīcijas ir pietiekami spēcīgas.

4.7. Ekonomiskā efektivitāte un perspektīvas. Ekonomisti ir aprēķinājuši, ka 1990.gadā Latvijas IKP bija 6,8 miljardi latu. Pēc PSRS sabrukuma mēs esam zaudējuši pusi. 1990-o gadu attīstības līmeni mums izdevās sasniegt tikai 2005.gadā. Un tagad mēs atkal esam atgriezušies 1990.gada līmenī. Zinātniski pamatotas ekonomiskās attīstības programmas Latvijai nav.

4.8. Politiskās cerības. 2011.gadā, atbildot uz jautājumu „Kas Jums visvairāk pietrūkst no padomju laikiem?” 47% respondentu atbildēja, ka viņiem pietrūkst bezmaksas izglītības un veselības aizsardzības. 41% atbildēja, ka viņiem pietrūkst „dzīves bez stresa”, jo padomju laikā „bija vienkāršāk atrast darbu, apmaksāt rēķinus un dzīves līmenis bija augstāks”

4.9. Secinājumi. Ievērojama Latvijas sabiedrības daļa izjūt nepieciešamību pēc sociālistiska projekta , kurš var tikt īstenots, ievērojot galvenos metodoloģiskos nosacījumus:
4.9.1. Ideoloģija (platforma);
4.9.2. Vadības subjekts (analītiskā, ekspertu grupa);
4.9.3. Informatīvi tīklaveida struktūra;
4.9.4. Organizatoriski propogandiska darbība (apziņas socializācija)

Semināra “Sociālistisko vērtību atjaunošana Latvijā – utopija vai perspektīva?” materiāls
Avots:
http://svoi.lv/index.php?lang=ru&level=2&cat2=1031

Informācijas aģentūra
/26.07.2012/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Sociālistisko vērtību atjaunošanas perspektīva Latvijā

  1. Alma saka:

    Jautājums ir ārkārtīgi būtisks un noteikti diskutējams.
    Bet pirmā kunga skatījums ir aplams.

  2. Alma saka:

    Kas veicis laikietilpīgo tulkojumu?

  3. rakaris saka:

    kamer mes nesaksim domat ka patiesi saimnieki sava zeme, kamer cilvekiem pietiekami necelsies apzinas limenis / nepalielinasies briva griba (briviba no saimnieku uzspiestajam iluzijam), tikmer mus var parvaldit ar jebkuru sistemu- vai tas butu komunisms, kapitalisms vai stagnacisms 🙂
    atceresimies, ka jebkuras sistemas maina asociejas ar smagiem juku laikiem, openentu / potencialo garigo lideru iznicinasanu, ar politisko aktieru nomainu un varu centisies (vai bus izplanojusi) paturet tie pasi. Finala cies tikai parastie laudis.
    P.S. – Runajot par nevaigajam sabiedribas domas aptaujam par so pasu temu-parak aizdomiga man izskatas ta socialisma (komunisma) propoganda, kas liek aizdomaties, ka tiekam atkal pardoti.

    • ip saka:

      Pārdeva mūs 1990ajos un pēc tam vairākas reizes pārpārdeva, ieķīlāja, tagad izspiež pēdējo sulu un drīzumā plāno paizlietot pēdējo reizi izšķirošajā triecienā pret Krieviju.
      Bet tās vārgās balsis, ko varētu nosaukt par prosociālām saukt par propogandu uz intensīvas, joprojām darbojošās mežonīgā kapitālisma propogandas fona nez vai ir pareizi. Katastrofālā Latvijas un pasaules situācija ir visefektīvākā sociālisma propoganda

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s