Aizliegta tēma: Baltkrievijas lauki

Latvijas mēdiju vidē ir pierasts visādi lamāt Baltkrieviju un par to nav ko brīnīties, jo Baltkrievija ir bez maz vai paradīze zemes virsū ne tikai salīdzinājumā ar katastrofāli izpostīto Latviju, bet arī salīdzinājumā ar Rietumeiropu un Krieviju. Labu ieskatu Balkrievijas reālajā situācijā dod Krievijas žurnālistu dokumentālā filma „Baltkrievijas lauki. Aizliegta tēma Krievijā.” Filmā attēlota Baltkrievijas lauku dzīve. Tā un vēl daudzkārt labāk varēja būt arī Latvijā, bet…. bet Latvijā vadošos amatos tika salikti/atstāti iedomīgi muļķi un nelieši, kas domā tik par savu kabatu un maz ko jēdz vai neko nejēdz no sava darbības lauka.

Video:

Daži fakti:

Baltkrievija par 95% nodrošina sevi ar vietēja ražojuma pārtiku un vēl to eksportē (pārsvarā uz Krieviju). Baltkrievijā ražotai pārtikai neliek klāt visādus e-draņķus kādus liek „attīstītajās” valstīs un nu arī Latvijā.

Baltkrievijā ir gan zemnieku saimniecības, gan kolhozi, gan arī „investoru” (uzņēmumu) pārvaldītas lauku saimniecības. Viņi visi iekļaujas un viņus atbalsta precīzs un labi funkcionējošs valsts pārvaldes, atbalsta un kontroles mehānisms.

Baltkrievijā zeme pieder valstij. Zemes lietototāji to var iznomāt uz 99 gadiem.

Baltkrievijā skolas un laukos slimnīcas ne tikai neslēdz, bet būvē jaunas.
Saskaņā ar speciālu valsts programmu Baltkrievijā ir uzbūveātas vairāk kā 1000 agropilsētiņu – ar dzīvojamām mājām, sociālo infrastruktūru, ceļiem utt. katrā.

Lauksaimniecības produktu ražotājcenu un mazumtirdzniecības cenu starpība Baltkrievijā ir apmēram tik pat liela, kā pie mums, tikai tur tā starpība iet valstij, kas nodrošina lauksaimniecības atbalsta pasākumus, bet mežonīgā kapitālisma valstīs, tādās kā Latvija, šī starpība aiziet kapitālista kabatā, kam uz visiem citiem, izņemot sevi, ir nospļauties, aiz ko ar tāds bēdīgs rezultāts, ka Latvijā lauki ir gandrīz vai izmiruši.

Ceļu kvalitātes ziņā Baltkrievija neatpaliek no Vācijas. Maksimāli atļautais braukšanas ātrums Baltkrievijā – 130 km/h.

Baltkrievijā darba laikā ielās bērni nav sastopami, jo……. viņi visi atrodas skolā. Baltkrievijā bērni neklaiņo apkārt, jo skolas apmeklējums tiek stingri kontrolēts. Ja bērns vairākas dienas nav skolā, skolotājs iet uz mājām un noskaidro iemeslu un atskaitās par bērnu skolas apmeklējumu.

Informācijas aģentūra
/11.10.2012/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

8 Responses to Aizliegta tēma: Baltkrievijas lauki

  1. Imants Vilks saka:

    Rakstā minētās sabiedrības ceļa zīmes, kaut arī kā bijušā nīstā ‘attīstītā sociālisma’ atribūti redzamas, patiesībā raksturo progresīvu sociālo politiku, kas vērsta uz sociālās nevienlīdzības samazināšanu, taisnīgumu un cilvēcīgumu. Protams, ka Latvijas augstākiem sociāliem slāņiem pakalpīgie un iztapīgie mēdiji par šiem sasniegumiem mums ziņo maz.

    Bet, lai aina būtu pilnīgāka un ļautu veidot objektīvu izpratni, un lai lasītājs varētu salīdzināt, rakstā vajadzīgi globālie rādītāji – kopprodukts uz vienu iedzīvotāju. Un arī patēriņš. Jo visu jāvērtē pēc rezultāta – masu iedzīvotāja labklājības, dzīves kvalitātes.

    • ivarsp saka:

      Teksts te nav galvenais, galvenais te ir video, lai gan, protams, detalizēta analīze un izvērsts raksts par šo tēmu nenāktu par sliktu.

      • Imants Vilks saka:

        Sorry, video ir izteikti neveiksmīgs, tas atgādina sen redzētos padomju propagandas paraugus. Šis video atbaida tos skatītājus, kuri lūkojas pēc objektīvas info, lai iegūtu realitātei tuvu izpratni par to, kas Baltkrievijā notiek.

      • ivarsp saka:

        Gaumes lieta, man gan šķiet ka video ir labs. Jebkurā gadījumā fakti paliek fakti.

    • Viktors Alksnis saka:

      Kompakti par nācijas labklājību un valdības konpetenci ziņo Džinni indekss

      Džinni indeksa dinamika Latvijā
      2004 36
      2005 40
      2006 36
      2007 38
      2008 38
      2009 36
      2010 35
      2011 42

      Patreiz šāds Džinni koeficents nav praktiski nevienai Eiropas valstij, ja nu vienīgi Lietuvai. Nākamais “kam līdzināmies” ir Krievija, ASV, Ķīna un Argentīna, Ukraina, Turcija, Afganistāna, Meksika, Filipīnas.

      Vismazākie Džinni indeksi pasaulē ir Zviedrijā, Ukrainā, Polijā, bijušajās PSRS Vidusāzijas republikās, Mongolijā, Austrālijā, Kanādā, Islandē, Igaunijā, Ziemeļkorejā, Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Francijā, Spānijā.

      Pēdējā SVF memorandā bija pašrocīgs izpildirektores Lagrandes kundzes pausts izbrīns par mazo sociālo izdevumu īpatsvaru Latvijas budžetā. SVF pārvaldnieki tātad piespieda Latvijas politisko mašīnu nevienlīdzību samazināt un Latviju atveseļot.

      Un kā ar Baltkrieviju šai ziņā. Straptautiskie eksperti reālo Džinni indeksu Latvijā, Lietuvā un Baltkrievijā vērtē diapazonā ap 50%-55%. Tāda vai augstāka nevienlīdzība vēl ir tikai lielākajā daļā Āfrikas, Brazīlijā, Bolīvijā, Čīlē.

      Palasiet vairāk Wikipēdijā
      http://lv.wikipedia.org/wiki/Džini_koeficients
      http://ru.wikipedia.org/wiki/Коэффициент_Джини – ir karte
      http://en.wikipedia.org/wiki/Gini_coefficient – ir karte

      Ar politiskiem un saimniekošanas modeļa hiperstraujām pārmaiņām Latvijas laukus graut nevajadzēja. Bijušais kolhoza priekšsēdētājs Lukašenko TO vienkārši nepieļāva.

  2. Viktors Alksnis saka:

    Kooperācija vai lauku valsts saimniecības (sociālistiskās kopsaimniecības)? – to nu vajadzētu ļaut izšķirt zemniekiem pašiem.
    Valsts atbalsts laukiem (=lasi Latvijai bez Rīgas), valsts politika, kas realizē lauku ATTĪSTĪBAS prioritāti pretēji patreiz ES prioritārajai politikai – pilsētu attīstība – , pat iespējams valsts protekcionisms pārtikas produktu apritei Latvijā ( nu, JA to pieļauj Latvijas noslēgtie līgumi , ja ne vajag tos pārskatīt kaut vai attiecībā uz cukura ražošanu) – tās ir lietas, kas obligāti ietveramas NAP ( Nacionālās attīstības plānā ). Globālie ekonomiskie procesi patreiz virzas tā, ka pārtika un īpaši tāda pārtika, kuru mēs varam ražot, kļūs arvien pieprasītāka.

    Ir vēl viena NAP dimensija par ko vajadzētu runāt. Kādi ir Latvijas stratēģiskie partneri patreiz. Un te nu es vispirms redzu Baltkrieviju un Igauniju, iespējams, Rietumukrainu ( faktiski mums patreiz ir darīšana ar .. trim vai četrām Ukrainām un tas pats attiecas uz Ķīnu).

  3. Domāju, ka tiesības spriest par nomazgātajiem krieviem (baltkrieviem) un viņu valsti ir tikai tiem, kuri tur vismaz 6 mēnešus nodzīvojuši. Pārējais ir tikai p\ļurkstēšana. Ja būs darbs un līdzekļi, nākamgad ļoti gribu ieraudzīt belarussku savām acīm. No Vitebskas līdz Brestai.

  4. Baltkrieviju varam nosaukt par siltumnīcu, kuŗai vējš itin drīz noraus jumtu…

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s