Par bērnu tiesību aizsardzību

Par cik Latvijā bērnu tiesību aizsardzības jomā ir katastrofāla situācija un ļoti daudzas attiecīgo institūciju amatpersonas ir iesaistītas bērnu tirdzniecības „biznesā”, ir vērts iepazīties ar pasenu rakstu, kurš joprojām ir ļoti aktuāls. Raksts ir par Bērnu tiesību aizsardzības konvenciju (http://www.likumi.lv/doc.php?id=85620 ), kuras nostādnēm ir augstāks juridisks spēks nekā Latvijas likumdošanai.

Bērnu tirdzniecība Latvijā notiek pārsvarā adoptējot tos uz ārzemēm. Par cik tie bērni, kurus viegli varēja pārdot (tas ir – adoptēt uz ārzemēm), jau ir pārdoti un par cik Latvijā vairs nav nevienas valsts institūcijas, kas tam nopietni traucētu (vadošie attiecīgo jomu institūciju darbinieki ir iesaistīti šai „biznesā”), tad pieaug to gadījumu skaits, kad „biznesa” mērķu dēļ bērni tiek brutāli atņemti normālam ģimenēm (ļoti uzskatāms piemērs – Žannas Pilsētnieces gadījums: http://www.aprinkis.lv/tema/229-kam-pieder-berns-gimenei-vai-draudzei ; cits piemērs šeit: http://bernuproblemas.com/?page_id=13  ) un prognozējas, ka šī tendence tikai pieņemsies spēkā, jo bērnu cenas šai tirgū nepārtraukti aug un atsevišķos gadījumos (pārdodot uz orgāniem) par bērnu var iegūt ļoti lielas summas.

Raksts par bērnu tiesību aizsardzību starptautiskās konferences  „Bērnu aizsardzības 100 gadi – rekomendācijas nākotnei”  (notika Amsterdamā 2005.gada novembrī) kontekstā

„Galvenais starptautisko tiesību noteikums bērnu aizsardzības jomā ietverts ANO Konvencijas par bērna tiesībām (KBT) 19.pantā. Tāpat bērnu tiesību aizsardzībai būtiski ir arī citi minētās konvencijas panti:
13.pants. Bērna interešu ievērošana;
6.pants. Tiesības uz dzīvību, izdzīvošanu un attīstību;
16.pants. Privātā dzīve;
20.pants. Tiesības uz īpašu aprūpi bērniem, kuriem nav ģimenes;
21.pants. Droša adopcijas sistēma;
23.pants. Īpaša aprūpe bērniem invalīdiem;
24.pants. Tiesības uz veselību;
25.pants. Tiesības uz aprūpes novērtēšanu;
27.pants. Tiesības uz minimālajiem dzīves standartiem;
31.pants. Tiesības atpūsties un rotaļāties;
u.c.

Turklāt svarīgs ir Bērnu tiesību deklarācijas 9.princips: “Bērns jāaizsargā no visām nevērīgas izturēšanās, cietsirdības un ekspluatācijas formām. Viņš nedrīkst būt par jebkādas tirdzniecības objektu.”

Papildus bērnu aizsardzībai veltītajām konvencijām ir svarīgi arī citi starptautiskie instrumenti, kurus Latvijā pielieto reti. Kā svarīgākie jāmin Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām (SPPPT) un Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK), kuru ieviešanas mehānismi ir daudz efektīvāki. Svarīga ir Sieviešu tiesību konvencija, kur noteiktas vīriešu un sieviešu tiesības uz iesniegumu par vardarbību. Tiesības uz individuālajiem iesniegumiem iekļauj attiecīgi tiesības uz individuālajām sūdzībām Ženēvas Cilvēktiesību komitejā, Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā un Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejā (SDIK). Arī Eiropas Savienības Pamattiesību harta satur īpašus noteikumus par bērnu tiesībām.

Tālāk vēlos pievērsties tām tēmām, kas ir aktuālas mūsu valstī bērnu aizsardzībā. Tā kā Latvijā pastāv bāriņtiesas, kuras ir pseidotiesas un kurām ir zema kvalifikācija un atbildība, valstī nav izveidotas specializētas tiesas ģimeņu un bērnu problēmu iztiesāšanai. Līdz ar to nav pedagoģijas un psiholoģijas jautājumos kvalificētu tiesnešu, kuri iztiesātu šādus gadījumus augstā profesionālā līmenī. Ar šo problēmu savā ikdienas darbā bieži sastopas arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centrs [2009.gadā likvidēja Nils Ušakovs]. Tāpēc ieteiktu iedzīvotājiem pēc visu Latvijā esošo tiesiskās aizsardzības iespēju izsmelšanas vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā, kad tas nepieciešams. Sevišķi tas attiecas
uz gadījumiem, kas saistīti ar noteikumiem par vecāku un bērnu attiecību atbalstu bērnu aizsardzības aspektā. Tas ir, kad ir konflikts starp vecāku cilvēktiesībām aizsargāt ģimeni no iejaukšanās un tiesības uz ilgtspējīgām vecāku un bērnu attiecībām, un bērnu tiesībām uz aizsardzību pret vardarbību un nevērīgu izturēšanos. Galvenā atziņa ir, ka bērnam vislabāk ir ar viņa paša vecākiem, māsām un brāļiem (KBT 9.pants). Tāpēc ECT pieeja ir, ka prioritāte ir jādod vecāku audzināšanas spēju atbalstam, kas Latvijā netiek īstenots, jo vieglāk ir izņemt bērnu no ģimenes.

Ja ir notikusi iejaukšanās ģimenē, visiem šādas iejaukšanās mērķiem ir jābūt saistītiem ar galveno mērķi – atkal apvienot vecākus un bērnu.

Bērna aprūpes pārņemšana var notikt tikai ārkārtas gadījumā. Bērna aprūpes pārņemšana vienmēr ir pakārtota bērna interesēm atbilstošai iespējai bērnu atgriezt ģimenē vai ierobežot vai pilnīgi atcelt kontaktus starp vecākiem un bērnu. Pat ārkārtas gadījumā tiesai ir jābūt pilnīgi pārliecinātai, ka konkrētā gadījumā ir tādi apstākļi, kas attaisno bērna izņemšanu no ģimenes. ECT izmanto papildus rūpīgu pārbaudi jaundzimuša bērna izņemšanas gadījumā: ir jāpastāv “ārkārtīgi nepārvaramiem apstākļiem”. Valstij principā ir pienākums nodrošināt vecāku un bērnu kontaktus. Šis princips darbojas ar sevišķu spēku, ja nošķiršanas cēlonis ir valsts iejaukšanās. Valsts pienākums ir veikt pasākumus, lai ģimene varētu apvienoties, rīkojot regulāras tikšanās. ECT skatījumā tikšanās regularitāte ir daudz svarīgāka nekā biežums. Turklāt, izjaucot ģimeni, valstij ir pienākums nodrošināt, ka bērnam tiek nodrošināta pienācīga sagatavošana un atbalsts, lai šīs tikšanās būtu iespējami veiksmīgas.

Bērniem, kuriem nodarīts kaitējums sabiedrisku institūciju nolaidības vai nekvalificētas darbības dēļ, ir jābūt tiesībām iesniegt prasību tiesā par kaitējuma atlīdzināšanu, kā ir noteikts ECTK 6.pantā.

Adopcija

Mūsdienu starptautiskās tiesību normas nosaka, ka, izņemot bērnu no ģimenes vides, viņš vispirms ir jāizvieto audžuģimenē. Adopcijai, gan starptautiskajai, gan nacionālajai, vienmēr gan politikā, gan praksē ir jābūt kā galējam līdzeklim. Lai stiprinātu audžubērna pozīciju, ir jāuzlabo audžuvecāku tiesiskais statuss.

Audžuvecākiem ir jānodrošina tāds finansiālās kompensācijas apmērs, ka adopcija un arī institucionālā aprūpe būtu pēdējais līdzeklis. Bērnu šķiršanai no viņa vecākiem nevajadzētu uzreiz ietekmēt vecāku tiesisko statusu. Šī laika strikta ierobežošana, kā tas ir mūsu valstī, nav pieļaujama. Tas katrā gadījumā var būt ļoti dažāds, atkarībā no situācijas ģimenē, vecāku vecuma un no tā, kā valsts pilda savu pienākumu ģimenes pamattiesību uz darbu un mājokli nodrošināšanā, kā arī audzināšanas prasmes un iemaņu apgūšanas, ko jaunajām māmiņām citur nodrošina valsts, bet Latvijā bērnu labāk izņem no ģimenes un maksā par viņa uzturēšanu bērnu namā 330 – 559,84 latiem mēnesī. Jāatceras, ka lēmumu par bērnu izņemšanu no ģimenes var pieņemt tikai tiesa nevis pseidotiesa – bāriņtiesa. [Redakcijas komentārs: Bāriņtiesu darbinieki nav speciāli juridiski sagatavoti cilvēki. Bāriņtiesa nav specializēta tiesa kādai saskaņā ar starptautisko teoriju tai vajadzētu būt, bet tā ir šā tā izveidota iestāde pamatojoties uz pirmskara Latvijas atjaunoto likumdošanu. Specializētu bērnu tiesību aizsardzības tiesu darbiniekiem ir jābūt gan vispārīgai, gan specializētai juridiskai izglītībai, gan psihologa izglītībai, gan arī viņiem ir jābūt pakļautiem visiem tiem pašiem kvalitātes un kontroles mehānismiem kā jebkurš tiesnesis. Latvijas bāriņtiesās ne tuvu nekas no tā nav novērojams.]

Konvencijas par bērna tiesībām 21.pantā ir strikti noteikts, ka adopcija citā valstī var tikt uzskatīta par alternatīvu bērnu aprūpes paņēmienu, ja bērnu nevar nodot audzināšanā vai uzņemt ģimenē, kas varētu nodrošināt viņa audzināšanu vai adoptāciju, un ja nodrošināt jebkādu piemērotu aprūpi bērna izcelsmes valstī nav iespējams. Valstij jāveic visi pasākumi nolūkā nodrošināt, lai adopcijas gadījumā citā valstī bērna iekārtošana nedod iespēju ar to saistītām personām gūt nepamatotus finansiālus labumus. Rodas jautājums, uz kāda pamata augstāk minētais pants tiek acīmredzami interpretēts pretēji tajā ietvertajai un panta tekstā skaidri paustajai jēgai.

Ja agrāk mērķis bija nodrošināt ģimenes vidi bērniem, tagad adopciju vairāk virza pieprasījums. Mūsdienās diemžēl pastāv adopcijas tirgus, kur bērni kļūst par pieprasījuma un piedāvājuma objektiem, kur adopcijas mērķis, šķiet, vairs nav nodrošināt bērnu ar ģimeni, bet gan nodrošināt ģimeni ar bērnu, kas, savukārt, noved pie būtiskiem bērnu pamattiesību pārkāpumiem. Pārkāpēji šos pārkāpumus cenšas attaisnot ar mītu, ka bērnam vienmēr būs labāk materiāli nodrošinātā valstī. Citiem vārdiem sakot, mērķis attaisno līdzekļus. Tas nav starptautiski pieņemams, un nekādā gadījumā tas nevar notikt bez īsto vecāku piekrišanas.

Starpvalstu adopciju regulē 1993.gada Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, bet tai ir daudz trūkumu, piemēram, tādi, kā ierobežotā darbības joma un atbildības nastas uzlikšana izcelsmes valstij. Es neuzskatu, ka nevar būt gadījumu, kad tā ir nepieciešama, bet minētais regulējums bērnam nenodrošina aizsardzību pret izmantošanu, kā arī nenodrošina viņa drošību valstī, uz kuru viņš tiek pārvietots, nerunājot jau par to, ka tiek pārkāptas visas bērna pamattiesības uz personas identitāti. Jāatceras, ka starpvalstu adopcija ir kā galējs līdzeklis, un viennozīmīgi priekšroka dodama nacionālajai adopcijai, un minētā prioritāte jānodrošina gan ar likumu, gan ar tā kvalitatīvu piemērošanu praksē. [Redakcijas komentārs: Latvijā bērnu tirgotāji adopciju uz ārzemēm pasniedz kā praktiski vienīgo izeju, ieinteresētajos gadījumos praktiski apkarojot un sabotējot visas citas iespējas]

Konferencē tika izvirzīta prasība, ka katrai valstij ir jānodrošina, lai par pārkāpumiem
adopcijā būtu paredzēta atbildība krimināllikumā, sevišķi pievēršot uzmanību, lai starpnieki neiegūtu finansiālus labumus, kas faktiski ir atlīdzība par bērnu tirdzniecību.
Ir pēdējais laiks mūsu valsts likumdevējam – Saeimai pievērsties starpvalstu adopcijas kriminālajam aspektam, jo esam jau kļuvuši populāri šai ziņā. Nepieciešams noteikt adopcijas procesā iesaistīto organizāciju un personu akreditāciju. Jāatzīmē, ka Nīderlandē, kur notika konference, audžuģimeņu aprūpe ir galvenais bez vecāku aprūpes palikušo bērnu labklājības nodrošināšanas veids. Nacionālajā mērogā ir adoptēti tikai daži holandiešu bērni. Un tikai daži audžuvecāki ir arī savu audžubērnu aizbildņi. Audžu aprūpes jomas psihologi prasa, lai audžuvecāki, kuri plāno audžubērnus savās ģimenēs audzināt ilgtermiņā, kļūtu par bērnu aizbildņiem. Holandiešiem adopcija nav konfidenciāla, bet ir atklāta.

Būtu jāiegaumē, ka katram bērnam, lai cik vecs viņš būtu, ir tiesības būt informētam par
būtiskiem lēmumiem, kas tiek un tiks pieņemti attiecībā uz viņu. Turklāt ar bērnu ir jārunā tā, ka tā ir iespēja, un bērns izsaka savu viedokli par šo iespēju, un šis viedoklis ir jāuztver ļoti nopietni. Ļoti svarīgi ir uzlabot attiecības starp audžuvecākiem un bērna vecākiem, jo tas ir bērna interesēs. Pētījumi rāda, ka bērni aug labāk, ja viņiem ir iespēja regulāri satikt savus bioloģiskos vecākus. Kontaktu trūkums ar bērna vecākiem un ar brāļiem un masām ir galvenais audžubērnu nelaimīguma cēlonis.

Jānis Gulbis, Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktors”
/2009/
Avots: http://www.bernutiesibas.lv/downloads/pdf/nv/nākotnes%20vārdā%202009.10..pdf

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to Par bērnu tiesību aizsardzību

  1. Atpakaļ ziņojums: Par bērnu tirdzniecību | Informācijas aģentūra

  2. Atpakaļ ziņojums: О торговле детьми. 2 часть. | Zemskix

  3. agrita saka:

    mus izliek no dzivokli esam daudzbenu gimene un berns invalidz sakara ar to ka maja it ka esot avarijas stavokli iedeva preti vel trakaku kur berniem lidz skolas autobusam jaiet 6 kilometrus lauka udens tualete ari koplietosanas kopa ar trijiem dzeraju kaiminiem man mazajam ta jau ir veselibas problemas tagad bernam sak raustities valodina berns ir nervozs un raud ka nevares macities jo tos gabalus nevares iztaigat tagad dzivojam roja kur netalu ir skola un autobussu pietura tagad bernam ir atseviska istaba kur berns var rast atputu ierikojam dusu tualete ari ir ieksa salikam jaunos logus tikai komunalajiem ir jasalabo drusku jumts un koplietosanas koridors berni man paliek nervozi pa rojas lemumu berni macas 8 viens 9 mazakais 4 klasite pati ari pedeja laika loti slimoju pec parslimotas laimes slimibas pasi varam sakartot ari koridoru un iespeja robezas nomainit jumtu un nepuetiek ari naudas tik lieliem darbiem citu dzivesvietu nedod ir izsshanejusi doma ka vini grib pardod krieviem tapec komunalie neko nedara kaut ires paradi mums nau dzivojam roja miera 72 3 loti ceram uz jusu palidzibu jo esam galigi izmisusi berniem ari berniba tevs nomira un puikas sanem apgadnieku zaudejumu ar cienuAGRITA KRUZE ROJA

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s