Sīrijas prezidenta Bašara al Asada intervija, 08.11.2012 (pilnā versija)

Bašars al Asads

Sīrijas prezidenta Bašara al Asada intervija telekanālam RT par situāciju Sīrijā. Ļoti pamācoša intervija ar saprātīgu un garīgu cilvēku, kurš ir patiess savas valsts un tautas patriots. Intervija notika 08.11.2012 Damaskā, Sīrijas prezidenta pilī. Intervēja Sofija Ševardnadze. Intervijas teksta beigās links uz intervijas pilnu videoversiju angļu valodā. 

RT: Gadu atpkaļ daudzi bija pārliecināti, ka jūs nenoturēsities tik ilgi. Tomēr, neskatoties uz to, mēs pašreiz sēžam šeit, prezidenta pilī, pēc tās atjaunošanas un ierakstām šo interviju. Sakiet, kuri pašreiz ir jūsu ienaidnieki?

Bašars al Asads: Mūsu ienaidnieks ir terors un nestabilitāte Sīrijā. Problēmas būtība nav konkrētās personās, tas ir jautājums par to, vai valsts būs drošībā vai arī ne. Lūk, tas ir ienaidnieks, ar kuru mēs – sīrieši pašreiz karojam. 

RT: Kopš manas atbraukšanas ir pagājušas divas dienas un man bija iespēja parunāt ar cilvēkiem Damaskā. Daži uzskata, ka tas nav būtiski, vai Jūs paliksiet amatā vai arī nē. Kāds ir Jūsu viedoklis šai sakarā?

Bašars al Asads: Es uzskatu, ka jautājums, paliks prezidents savā amatā vai arī nē, ir jāizlemj visai tautai un tas nedrīkst būt atkarīgs no dažu cilvēku uzskatiem. Vienīgais ceļš te ir caur vēlēšanu procesu. Attiecīgi šis jautājums nav saistīts ar to, ko mēs dzirdam, bet gan ar to, kādi ir vēlēšanu rezultāti. Tieši vēlēšanu rezultāti noteiks, palikt prezidentam vai arī aiziet.

RT: Manuprāt, tie cilvēki domāja, ka pašreizējo uzbrukumu mērķis esat nevis Jūs personīgi, bet gan Sīrija.

Bašars al Asads: Kopš paša sākuma neesmu bijis ne mērķis, ne problēma. Rietumi pastāvīgi rada ienaidnieka tēlus. Agrāk ienaidnieks bija komunisms, pēc tam islāms, vēl pēc tam dažādu iemeslu dēļ Sadams Huseins. Tagad Rietumi grib radīt jaunu ienaidnieka tēlu – Bašaru al Asadu, un tāpēc viņi saka, ka problēma ir prezidentā un ka prezidentam ir jāaiziet. Tāpēc mums ir jākoncentrējas uz patiesajām problēmām un nevajag tērēt laiku, pievēršot uzmanību tam, ko viņi saka.

RT: Bet vai Jūs patiešām uzskatāt, ka tikai Jūs spējat glābt Sīriju un saglabāt tās vienotību, apstādinot to, ko visa pasaule jau sauc par pilsoņu karu?

Bašars al Asads: Šī problēma ir jāpskata no divām pusēm. Pirmā ir konstitucionālā puse, saskaņā ar kuru manā rīcībā ir valsts varas pilnvaras un man ir jāspēj atrisināt šīs problēmas. No otras puses, ja jūs domājat to tādā ziņā, ka Sīrijā nav vairs neviena cita cilvēka, kurš būtu spējīgs kļūt par prezidentu,tad mana atbilde ir – nē, ir tādi cilvēki. Katrs sīrietis var kļūt par prezidentu, un ir daudz cilvēku, kuri ir spējīgi pildīt šos pienākumus. Nedrīkst valsts likteni saistīt tikai ar vienu cilvēku.

RT: Tātad Jūs cīnāties par savu valsti. Vai Jūs uzskatāt, ka esat tas cilvēks, kura spēkos ir pārtraukt šo cīņu un atjaunot mieru?

Bašars al Asads: Būt par tādu cilvēku ir mans pienākums, man ir jāspēj to izdarīt. Es ceru, ka man tas izdosies. Bet šī problēma nav saistīta ar prezidenta pilnvarām, bet gan ar sabiedrību kopumā. Šai ziņā ļoti būtiski ir precīzi formulēt lietas būtību. Prezidents neko nevar izdarīt bez valsts institūciju un tautas atbalsta, attiecīgi šis nav tikai prezidenta karš, tas ir visu sīriešu karš. Pašreiz katrs sīrietis piedalās savas Dzimtenes aizstāvības karā.

RT: Tas tiesa, bet karadarbības rezultātā iet bojā daudz civiliedzīvotāju. Ja Jūs panāksiet uzvaru šai karā, kā pēc tā visa, kas ir noticis, Jūs domājat salabt ar tautu?

Bašars al Asads: Vēlreiz gribu uzsvērt, ka ir jābūt precīziem formulējumos. Problēma nav starp mani un tautu, man nav nekādu problēmu ar tautu. Pret mani ir ASV, pret mani ir Rietumi, pret mani ir daudzas arābu valstis un Turcija. Ja arī Sīrijas tauta būtu pret mani, tad, kā Jūs domājat, es spētu to izturēt un palikt šeit?

RT: Tātad tauta nav pret Jums?
 
Bašars al Asads:Ja liela pasaules daļa ir pret mani un vēl arī Sīrijas tauta ir pret mani, bet es joprojām atrodos te – prezidenta pilī, tad kas es, kāds supermens esmu, vai? Es taču esmu tikai cilvēks. Šāda tipa apgalvojumi ir neloģiski. Te nav jautājums par salīgšanu ar tautu un tas pat nav saistīts ar salīgšanu starp pašiem sīriešiem. Jautājums te ir saistīts ar teroru un teroristu atbalstīšanu no ārzemēm, lai destabilizētu situāciju Sīrijā. Lūk, ar to mēs visi šeit arī karojam.

RT: Tātad Jūs joprojām uzskatāt, ka tas nav pilsoņu karš? Es tā jautāju, jo zinu, ka visi uzskata, ka Sīrijā notiek teroristiskas operācijas un visa cita starpā notiek arī starpkonfesionā cīņa. Visi mēs esam dzirdējuši nostāstus par māti, kurai ir divi dēli, viens no kuriem karo valdības spēkos, bet otrs opozīcijas pusē. Vai tad šādu situāciju var nosaukt kā savādāk kā par pilsoņu karu?

Bašars al Asads: Sabiedrībā ir dobstarpības, bet tas nenozīmē, ka rit pilsoņu karš. Tas ir pavisam cits jautājums. Par pilsoņu kara iemeslu var kļūt dziļas etniskas vai starpkonfesiālas problēmas. Jā, reizēm rodas starpnacionālā vai starpkonfesiālā spriedze, bet tā nerada nopietnas problēmas. Ja vienā ģimenē, ciltī vai pilsētā rodas kaut kādas domstarpības, tas vēl nenozīmē, ka ir pilsoņu karš.

RT: Kad es saku par Jūsu salabšanu ar tautu, es ņemu vērā to, ko ne reizi vien esmu no Jums dzirdējusi, ka Jums ir būtisks tikai tas, ko par Jums domā sīrieši, un tas, vai viņi grib, lai Jūs paliktu par prezidentu. Vai Jūs nebaidaties, ka šī konflikta galarezultātā lielu ciešanu un upuru dēļ cilvēkiem vairs nebūs būtiski, kam ir taisnība, un ka viņi visu atbildību uzliks Jums?

Bašars al Asads: Tas ir hipotētisks jautājums, jo patiesība ir tas, ko patiesi tauta domā, bet, lai to uzzinātu, tas ir jāuzprasa. Pašreiz manā rīcībā nav ziņas, ka tautai būtu šādas noskaņas. Vēlreiz gribu uzsvērt, ka es nebaidos no atsevišķu cilvēku viedokļiem, mani interesē tikai visas Sīrijas liktenis. Lūk, uz to arī ir jākoncentrējas.

RT: Ilgus gadus tika runāts par spēcīgo Sīrijas armiju un visuvarenajiem Sīrijas specdienestiem. Tomēr mēs redzam, ka šie spēki nespēj uzveikt ienaidnieku, kā tam vajadzētu būt. Mēs redzam, ka Damaskā gandrīz katru dienu tiek veikti terorakti. Vai var uzskatīt, ka tas, kas agrāk tika teikts par Sīrijas armiju un specdienestiem, ir tikai mīts?

Bašars al Asads: Parasti armijas un specdienesti koncentrējas uz ārējiem ienaidniekiem, neatkarīgi no tā, vai ir arī tāds iekšējais ienaidnieks kā terors. Sabiedrība katrā ziņā jau ļoti palīdz ar to vien, ka nesadarbojas ar teroristiem. Pašreiz Sīrijā notiek jauna tipa karš: teroru veic vai nu ar atsevišķu sīriešu rokām, kuri dzīvo valstī, vai arī to veic no ārienes iesūtīti ārvalstu kaujinieki.

Tas ir jauna tipa karš, un mums pie tā ir jāpielāgojas, kas prasa zināmu laiku. Šis nav tikai tradicionālais vai klasiskais karš, viss ir daudz sarežģītāk.Tas ir pirmkārt. Otrkārt, teroristi saņem bezprecidenta atbalstu no ārzemēm gan ieroču, gan finansu, gan arī politiskā atbalsta veidā. 

Tāpēc ir jābūt gataviem, ka šis būs ļoti grūts karš. Ir pilnīgi nereāli uzskatīt, ka tāda maza valsts kā Sīrija dažu dienu vai dažu nedēļu laikā var uzvarēt visas tās valstis, kuras ar savu aģentu starpniecību karo pret mums.

RT:Jā, bet no vienas puses te cīnās regulārās armijas daļas, kurai ir kāds komandieris, kurš tai dod noteiktas komandas: uz priekšu, pa labi, pa kreisi utt. un armija izpilda tās, bet no otras puses cīnās dažādas teroristu grupas, kurām nav vienota komandpunkta un stratēģijas. Kā vispār šīs divas puses var karot viena pret otru?

Bašars al Asads: Ne šai apstāklī ir problēma, bet tajā, ka teroristi rīkojas pilsētās, bet tur atrodas civiliedzīvotāji. Kad karo pret šāda tipa teroristiem, tad ir jāizdara viss iespējamais, lai maksimāli minimizētu civiliedzīvotāju zaudējumus un infrastruktūrai nodarīto kaitējumu. Un mēs nevaram arī nekarot, jo nevaram pieļaut, ka teroristi turpina postīt un nogalināt. Šis apstāklis ir galvenais, kas rada grūtības šāda tipa karā.

RT: Valsts infrastruktūrai, armijai un ekonomikai jau ir nodarīts liels kaitējums. Izskatās, ka Sīrija jau vistuvākajā laikā vienkārši sadalīsies, šķiet, laiks ir pret jums. Jūsuprāt, cik ilgs laiks Jums ir nepieciešams, lai uzveiktu ienaidnieku?

Bašars al Asads: Uz šo jautājumu nav iespējams atbildēt. Neviens nevar atbildēt, kad beigsies šis karš, pirms netiek atbildēts, kad beigsies slepena kaujinieku iesūtīšana Sīrijā no visām pasaules malām (no Tuvajiem Austrumiem un islāma pasaules) un kad beigsies ieroču piegāde teroristiem. Tiklīdz tas viss beigsies, es atbildēšu uz Jūsu jautājumu, ka karš beigsies dažu nedēļu laikā, jo bez ārēja atbalsta ar to tikt galā nav grūti, tā nav problēma. Savukārt, ja no ārzemēm teroristus turpinās tikpat pamatīgi barot ar ieročiem un ar jauniem papildspēkiem, tad karš būs ilgstošs.

RT: Sīrijas robežas, kuras ne vienmēr tiek labi apsargātas, ir apmēram 4 tūkstoši kilometru. Jūsu ienaidnieki var brīvi atkāpties uz Jordāniju vai Turciju, lai papildinātu munīciju vai arī iegūtu medicīnisko palīdzību, un pēc tam atgriestos, lai karotu pret Jums. Kā tādā gadījumā Jūs vispār varat uzvarēt šai karā?

Bašars al Asads: Neviena pasaules valsts nav spējīga pilnībā kontrolēt savas robežas. Pat ASV pilnībā nekontrolē savu robežu ar Meksiku. Kas līdzīgs var arī notikt ar tādu lielu valsti kā Krievija. Valstis var panākt situācijas uzlabošanos uz robežām, nodibinot un uzturot labas attiecības ar saviem kaimiņiem. Tas ir tas, kas pašreiz nav starp Sīriju un Turciju, kas no visām valstīm visvairāk atbalsta ieroču kontrabandu un teroristu iesūtīšanu Sīrijā.

RT: Nesen es biju Turcijā un ievēroju, ka cilvēki ir ļoti satraukti, ka varētu sākties karš starp Turciju un Sīriju. Kā Jūs domājat, vai Sīrijas – Turcijas karš ir reālistisks scenārijs?

Bašars al Asads: No racionāla skatu punkta raugoties, tas ir nereāli, jo karam nepieciešams tautas atbalsts, bet vairākums Turcijas tautas to nevēlas. Tāpēc es nedomāju, ka kāds saprātīgs cilvēks varētu iet pret savas tautas gribu.  Tas pats attiecas arī uz Sīrijas tautu. Pēc būtības starp sīriešiem un turkiem nav domstarpību, ir tikai politiskas domstarpības starp abu valstu valdībām un vadītājiem. Tāpēc es nedomāju, ka karš starp Sīriju un Turciju būtu iespējams.

RT: Kad Jūs pēdējo reizi runājāt ar Turcijas prezidentu Erdoganu, un ar ko beidzās šī saruna?
 
Bašars al Asads: Tas bija 2011. gada maijā pēc viņa uzvaras vēlēšanās.

RT: Jūs viņu apsveicāt ar uzvaru vēlēšanās?

Bašars al Asads: Jā. Un tā arī bija pēdējā saruna.

RT: Kurš apšauda Turcijas teritoriju – valdības spēki vai opozīcija?

Bašars al Asads:  Lai to noskaidrotu, ir jāveic kopēja izmeklēšana. Divām armijām ir jāizveido kopēja komisija, lai noskaidrotu, kurš kuru ir apšaudījis. Pierobežā ir daudz teroristu, viņiem ir mīnmetēji, attiecīgi viņi ir spējīgi apšaudīt Turcijas teritoriju. Ir jāveic lādiņu ekspertīze. Mēs piedāvājām Turcijai izveidot šādu komisjiju, bet viņi atteicās.

Tā kā pierobežā ir tik daudz teroristu, nevar izslēgt, ka šīs apšaudes ir viņu roku darbs. Sīrijas armija nav saņēmusi pavēli apšaudīt Turcijas teritoriju, jo mēs tajā neesam ieinteresēti. Starp mums un Turcijas tautu nav nekāda ienaida, mēs turkus uzskatām par saviem brāļiem. Tad kādēļ mums tā rīkoties? Savukārt, ja tas ir noticis kļūdas pēc, tad ir nepieciešama izmeklēšana.

RT: Tatād Jūs pieļaujat, ka kļūdas pēc to varēja izdarīt arī valdības spēki?

Bašars al Asads:  Pieļauju. Kļūdas notiek jebkurā karā. Jūs zināt, ka Afganistānā patstāvīgi tiek runāts par „draudzīgo uguni”; katrā karā gadās, ka armija kļūdas pēc nogalina savus karavīrus.  Bet šai konkrētajā gadījumā mēs nevaram apstiprināt, ka šāda veida fakti tikuši konstatēti.

RT: Kāpēc Turcija, kuru Jūs uzskatījāt par sev draudzīgu valsti, ir kļuvusi par opozīcijas balstu?

Bašars al Asads:  Noprecizēšu: nevis Turcijas un nevis turku tauta, bet gan Erdogana valdība. Turcijas tauta ir ieinteresēta labās attiecībās ar Sīrijas tautu. Savukārt Erdogans uzskata, ka, ja reģionā, konkrēti Sīrijā, pie varas nokļūs „Brāļi musulmaņi”, tad viņam būs garantēta politiska nākotne.

Otrs iemesls, viņš sevi personiski uzskata par kaut ko līdzīgu jaunam osmaņu sultānam, kurš spēs uzspiest visam reģionam savu kundzību, līdzīgi kā tas bija Osmaņu impērijas laikā, tikai šoreiz jaunā izskatā. Sirds dziļkumos viņš sevi redz kā jaunu kalifu. Te arī slēpjas viņa metamorfozes būtība no „nulles ienaidnieku” ārpolitiskā principa uz „nulles draugu” principu.

RT: Pret Jums ir ne tikai Rietumi, bet arī daudzi nelabvēļi arābu pasaulē. Ja divus gadus atpakaļ Jūsu uzvārds visiem arābu psaulē iedvesa cieņu, tad tagad viņi ir Jūs nodevuši. Kāpēc Jums ir tik daudz ienaidnieku arābu pasaulē?

Bašars al Asads:  Viņi nav ienaidnieki. Lielākā daļa arābu valdību ir par Sīriju, tikai viņi neuzdrošinās atklāti par to paziņot.

RT: Kāpēc?

Bašars al Asads:  Tāpēc, ka uz viņiem lielu spiedienu izdara Rietumi un naftas dolāri.

RT: Kurš arābu pasaulē Jūs atbalsta?

Bašars al Asads:  Daudzas valstis slepeni mūs atbalsta, kaut arī atklāti to neizrāda. Bet ir arī tādas valstis kā Irāka, kura pašreizējā krīzē visai aktīvi atbalsta Sīriju; viņi saprot, ka, ja „uzsprāgs” Sīrija, tad tās iekšējais karš izies ārpus tās teritorijas un izvērsīsies arī kaimiņvalstīs.

Ir valstis, kurām ir saprātīga nostāja Sīrijas jautājumā, tādas valstis ir, piemēram, Alžīrija un Omāna. Ir vēl virkne citu valstu, kuras es vārdā nesaukšu, kuras pret mums izturas pozitīvi, kaut arī tas neizpaužas konkrētā rīcībā.

RT: Kāpēc Saūdu Arābija un Katāra uzstāj, lai Jūs pamestu savu amatu. Kāds viņiem var būt labums no situācijas destabilizācijas Tuvajos Autrumos?

Bašars al Asads:  Atklāti sakot, es viņu vietā atbildēt nevaru, viņiem ir jāatbild uz šo jautājumu.  Es varu tikai pateikt to, ka problēmas starp Sīriju un dažām arābu pasaules valstīm, mūsu reģiona valstīm vai Rietumiem ir saistītas ar mūsu nepiekāpību – mēs sakām „nē”, tad kad tā uzskatām, un tas patiešām arī nozīmē „nē”. Šī ir galvenā problēma.

Dažas valstis uzskata, ka var valdīt pār Sīriju, izmantojot spēka diktātu, finanses vai naftas dolārus. Sīrijas gadījumā tas nav iespējams. Varbūt viņi grib spēlēt kaut kādas globālas spēlītes, mums ar to nav problēmas, bet tikai ne uz mūsu interešu rēķina.

RT: Tas attiecas uz valdīšanu pār Sīriju vai arī viņu islāma redzējuma eksportu Sīrijā?
 
Bašars al Asads:  Nevarētu teikt, ka tā ir šo valstu valstiskā politika. Reizēm atsevišķas organizācijas vai personas atbalsta šo virzienu, bet tas netiek pasludināts par oficiālu politiku. Šīs valstis atklāti no mums nepieprasa propogandēt viņu ekstrēmistiskos uzskatus un organizācijas, bet netieši gadās, ka viņas mēģina mūs ietekmēt šai virzienā. Tā ir viena problēmas puse. Kad es runāju par vienas vai otras valsts valdību, es varu runāt tikai par viņu oficiālo politiku, bet tā ir saistīta ar šīs valsts interesēm, ar tās vēlmi spēlēt noteiktu lomu. Bet tas, ko teicāt, ir jāņem vērā, par to nedrīkst aizmirst.

RT: Pret Irānu  – Jūsu visuzticamāko sabiedroto – arī tiek vērstas ekonomiskas sankcijas un militāras agresijas draudi. Ja Jums piedāvātu pārtraukt attiecības ar Irānu apmaiņā pret mieru Jūsu valstī, vai Jūs tam piekristu?

Bašars al Asads:  Mums nav jāizvēlas starp šīm divām iespējamībām, jo viens otram nav pretrunā. Jau kopš 1979.gada mums ar Irānu ir ļoti labas attiecības un tās nepārtraukti tikai uzlabojas. Tajā pašā laikā mēs virzāmies miera virzienā. Pie mums noritēja miera atjaunošanas process, miera pārrunas, un Irāna nekādi netraucēja miera nodibināšanai. Tie ir Rietumi, kuri izplata tamlīdzīgus  demagoģiskus uzstādījumus, ka, ja mēs gribam mieru, tad mums ir jāpārtrauc attiecības ar Irānu. Bet šīs divas lietas viena ar otru ir pilnīgi nesaistītas.

Irāna atbalstīja Sīriju, atbalstīja mūs okupēto teritoriju jautājumā un mums pašreiz ir jāatbalsta Irāna viņu jautājumā. Viss ir ļoti vienkārši. Irāna ir ļoti svarīga valsts mūsu reģionā un, ja mēs tiecamies pēc stabilitātes, tad mums ir jāuztur ar to labas attiecības. Nevar būt nekādas runas par stabilitāti apstākļos, kad ir sliktas attiecības ar Irānu, Turciju un citām kaimiņvalstīm.

RT: Vai Jums ir pamatotas ziņas, ka Rietumu specdienesti finansētu Sīrijas opozīcijas kaujiniekus?
 
Bašars al Asads:  Nē, mums ir zināms, ka viņi atbalsta kaujiniekus informatīvi – pārsvarā caur Turciju, bet reizēm arī caur Libānu. Tomēr ir citi specdienesti, ne Rietumu, bet reģionālie, kuri ir ļoti aktīvi, aktīvāki par Rietumu specdienestiem, bet kuru aktivitātes, protams, kontrolē Rietumu specdienesti.

RT: Kāda ir Al-Kaidas loma Sīrijā pašreiz? Vai viņi kontrolē kādu opozīcijas grupējumu?

Bašars al Asads:  Nedomāju, ka Al-Kaida mēģina nodibināt kontroli pār šiem grupējumiem; tā tiecas, pēc viņu pašu izteikumiem, izveidot t.s. „emirātu” un, iebiedējot cilvēkus ar terora aktu, slepkavību un nāvinieku palīdzību, piespiest iedzīvotājus pieņemt sevi kā reālu varu, kā notikušu faktu.  Viņu galamērķis ir izveidot Sīrijā islāma emirātu, lai pēc tam no šejienes propogandētu savu ideoloģiju uz visām citām pasaules malām.

RT: Ar ko Jūs esat gatavi vest pārrunas no tiem, kuri pašreiz karo pret jums?

Bašars al Asads:  Mēs vedam pārrunas ar katru, kurš patiesi vēlas palīdzēt Sīrijai. Bet mēs netērēsim laiku ar tiem, kuri vēlas izmantot šo krīzi personiskās interesēs.

RT: Valdības spēki vairākkārt ir tikuši apsūdzēti  kara noziegumos pret Sīrijas civiliedzīvotājiem. Vai Jūs varat to apstiprināt?

Bašars al Asads:  Mēs cīnāmie spret terorismu, ievērojot konstitūciju un aizstāvot Sīrijas tautu. Atgriezīsimies kaut vai pie desmit gadus seniem notikumiem Krievijā: arī jūs cīnījāties ar terorismu Čečenijā un citos reģionos. Teroristi pie jums uzbruka teātriem, skolām un citām sabiedriskām vietām, un Krievijas armija aizstāvēja savu tautu. Vai to var nosaukt par kara noziegumiem? Protams, ka nē.

Vairākas dienas atpakaļ Amnesty International atzina, ka bruņoti grupējumi ir veikuši noziegumus, sagūstot un nogalinot desmitiem Sīrijas armijas karavīrus.  Bez tam Human Rights Watch ne reizi vien ir raksturojusi bruņoto grupējumu nodarīto civiliedzīvotājiem kā kara noziegumus. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, tas ir neloģiski, ka armija veic kara noziegumus pret visu tautu. Sīrijas armija sastāv no tautas pārstāvjiem. Ja armija veiktu noziegumus pret tautu, tad armija sašķeltos. Armija nevar palikt stipra, ja tā nogalina pati savus iedzīvotājus.

Treškārt, pašreizējajos ļoti grūtajos apstākļos armija neizturētu divdesmit mēnešus bez tautas atbalsta. Bet kāds gan var būt tautas atbalsts, ja armija nogalina savus tautiešus.  Te sanāk pretruna.

RT: Kad Jūs pēdējo reizi runājāt ar kādu no Rietumu līderiem?

Bašars al Asads:  Tas bija vēl pirms krīzes.

RT: Vai Jums ir bijis kāds priekšlikums no viņiem pamest prezidenta amatu apmaiņā pret mieru Sīrijā?

Bašars al Asads:  Nē, pa tiešo neviens ko tādu man nav piedāvājis. Bet šis jautājums jebkurā gadījumā skar Sīrijas suverenitāti, jo tikai Sīrijas tauta ir tiesīga lemt tamlīdzīgus jautājumus. Visam, kas šai ziņā tiek teikts [Rietumu] masu saziņas līdzekļos, Sīrijā nav nekādas nozīmes.

RT: Šķiet, ka Jums nemaz nav citas izvēles. Vismaz no malas izskatās, ka Jums nemaz nav, kur doties. Ja vēlēsieties pamest valsti, kur Jūs brauksiet?

Bašars al Asads:  Uz Sīriju. No Sīrijas es varu aizbraukt tikai uz Sīriju. Tā ir vienīgā vieta, kur es varu atrasties. Es neesmu Rietumu marionete, lai brauktu uz Rietumiem vai vēl kaut kur citur. Es esmu sīrietis, dzimis Sīrijā, es dzīvošu Sīrijā un miršu Sīrijā.

RT: Vai Jūs uzskatāt, ka pašreiz vēl ir iespēja noregulēt konfiltu diplomātiskā un sarunu ceļā, vai arī ir iestājies periods, kad tikai armija var atrisināt šo krīzi?

Bašars al Asads:  Es vienmēr esmu ticējis diplomātijai un dialogam, pat ar tiem, kuri nesaprot sarunu valodu un netic tam. Mums ir jāturpina šie centieni.  Uzskatu, ka mēs vienmēr šai ziņā gūstam panākumus, kaut vai daļēji. Kamēr mēs nevaram gūt pilnīgus panākumus, tikmēr vajag tiekties kaut vai pēc daļējiem panākumiem. Bet tajā pašā laikā ir jābūt reālistiem. Mums nevajag maldīgi domāt, ka panākumu gūšanai pietiks tikai ar dialogu.

Jo starp tiem, kuri ir iesaistīti šajos noziegumos, ir dažādi cilvēki. Ir tādi, kuri netic pārrunām – ekstrēmisti. Ir tādi, kuri nav draugos ar likumu, noziedznieki, kuri bija notiesāti jau vairākus gadus atpakaļ pirms krīzes un viņiem, protams, valdība ir ienaidnieki, jo, tiklīdz situācija normalizēsies, viņi atkal nokļūs cietumā. Un ir tādi, kuri saņem palīdzību no ārvalstīm, viņi ir spiesti būt uzticīgi tām valdībām, kuras viņiem maksā un piegādā ieročus. Viņi nav brīvi savā izvēlē.

Mums ir jābūt reālistiem. Tomēr ir arī tādi cilvēki, kuri ir gatavi pārrunām. Turklāt tādi cilvēki ir gan starp politiķiem, gan arī starp kaujiniekiem. Tāpēc mēs jau vairākus mēnešus vedam pārrunas, tai skaitā arī ar kaujiniekiem, un daži no viņiem pat ir atdevuši ieročus un atgriezušies normālā dzīvē.

RT: Vai Jūs uzskatat, ka vistuvākajā laikā varētu notikt tiešs ārvalstu iebrukums Sīrijā?

Bašars al Asads:  Uzskatu, ka šādas intervences cena, ja tā notiks, būs nesamērīgi augsta visai pasaulei. Sīrija ir pēdējais mūsu reģiona sekulārisma, stabilitātes un dažādu cilvēku līdzāspastāvēšanas bastions, Sīrija ir pēdējā robeža. Ja Sīrijā sāksies īstas problēmas, tad sāksies ķēdes reakcija, domino efekts, kas skars visas valstis no Atlantijas līdz Klusajam okeānam, īstenībā tas skars visu pasauli. Tāpēc es nedomāju, ka Rietumi ies šo ceļu. Tomēr, ja tas notiks, neviens tad nespēs prognozēt, kas notiks pēc tam.

RT: Sakiet, vai Jūs jūtaties vainīgs par kādām savām darbībām prezidenta amatā?

Bašars al Asads:  Parasti, ja kaut ko dari, tad noteikti pieļausi arī kādas kļūdas, tas ir cilvēcīgi.

RT: Kāda ir Jūsu lielākā kļūda?

Bašars al Asads:  Atklāti sakot, pašreiz nevaru atcerēties. Tomēr pirms gala lēmumu pieņemšanas es apzinos, ka kaut kādā mērā tas var būt kļūdains. Bet cilvēks nevar zināt, kur kļūdīsies. Dažreiz, īpaši krīzes situācijās, nav iespējams atšķirt pareizus lēmumus no kļūdainiem, to ir iespējams izdarīt tikai pēc tam, kad krīze ir pārvarēta. Tāpēc es nevaru pašreiz objektīvi spriest par savām kļūdām, jo mēs joprojām atrodamies krīzes situācijā.

RT: Tātad nav nekas, ko jūs nožēlotu?

Bašars al Asads:  Pagaidām nē. Kad viss noskaidrosies, tad būs iespējams arī runāt par kļūdām. Viņas noteikti ir, tas ir neizbēgami.

RT: Ja šodien būtu 2011.gada 15.marts, kad sāka pieņemties spēkā protesti, ko Jūs būtu darījis savādāk?

Bašars al Asads:  Es izdarītu to pašu, ko izdarīju 15.martā.

RT: Pilnīgi to pašu?

Bašars al Asads:  Jā. Es aicinātu visas puses uz diologu un cīņai ar terorismu. Ar to arī sākās visi notikumi, nevis ar ielu demonstrācijām, kas bija tikai aizsegs. Jo demonstrantu vidū bija kaujinieki, kuri šāva vienlaicīgi gan uz civiliedzīvotājiem, gan arī uz karavīriem. Iespējams, ka taktiskā līmenī arī bija iespējams izdarīt kaut ko savādāk, bet valsts prezidents nenodarbojas ar taktiskas dabas jautājumiem; prezidents pieņem stratēģiskus lēmumus.

RT: Sakiet, kā Jūs iedomājaties sevi pēc 10 gadiem?

Bašars al Asads:  Es redzu sevi savā valstī. Es nevaru iedomāties sevi bez savas valsts. Es varu iedomāties sevi tikai caur savu valsti.

RT: Jūs redzat sevi Sīrijā?

Bašars al Asads:  Nepārprotami. Man ir jātrodas Sīrijā. Lieta te nav amatā un apstāklī, vai es būšu prezidents. Mani tas neinteresē. Es redzu sevi savā valstī, kurai ir jābūt stabilai, plaukstošai un drošai.

RT: Paldies par interviju.
 
Bašars al Asads:  Vēlreiz paldies, ka apciemojāt mūs un atbraucāt uz Sīriju.

/08.11.2012/

Avoti:
http://inotv.rt.com/2012-11-09/Siriya–poslednij-rubezh-na  [linkā – pilna videointervija angļu valodā]
http://www.presstv.ir/detail/2012/11/08/271152/syria-invasion-not-affordable-by-world/

Informācijas aģentūra
/13.11.2012/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Tuvie Austrumi, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: BAŠARS AL ASADS. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Sīrijas prezidenta Bašara al Asada intervija, 08.11.2012 (pilnā versija)

  1. Atpakaļ ziņojums: Bashar Assad: Price of invasion more than world can afford | Basic Rules of Life

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s