Par Sergeju Magņicki, t.s.”Magņicka sarakstu” un t.s. “Magņicka likumu”

rususa Jau labu laiku plašu starptautisko rezonansi ir ieguvusi Sergeja Magņicka lieta; par to runā politiķi, tas ir Krievijas no vienas puses un ASV un Rietumu no otras puses savstarpēju pārmetumu iemesls, un tās dēļ ASV ir pieņēmusi speciālu likumu, uz ko Krievija ir atbildējusi līdzīgi ar t.s.”Dimas Jakovļeva” likumu. Īsāk sakot – Magņicka lieta ir kaut kas būtisks, kas nozīmīgi ietekmē pasaules politekonomisko situāciju, bet, kas tieši šai lietā ir būtisks un kāpēc, īsti nav skaidrs.

Plaši ir zināmas divas ar Magņicki saistītu notikumu versijas, zemāk ļoti īss to izklāsts.

1. Sergejs Magņickis – upuris un varonīgs pretkorupcijas cīnītājs

Šī versija plaši ir (tiek) izplatīta ASV, Rietumos (arī Latvijā) un Krievijas neoliberālajās aprindās. Saskaņā ar to Sergejs Magņickis cīnījās pret korupciju Krievijā, tika vajāts no autoritārā putiniskā režīma korumpētajiem Krievijas ierēdņiem, iespējams cietumā tika spīdzināts un neskaidros apstākļos mira, kas liek domāt, ka korumpētie Krievijas ierēdņi, lai slēptu pēdas, Magņicki nogalināja. Magņicka mantojums – viņa dienasgrāmata, kurā ir saraksts ar apmēram 60 korumpētām Krievijas amatpersonām, pret kurām viņš vērsās un kuras visdrīzāk ir vainojamas viņa vajāšanā un nāvē.

Sergejs Magņickis

Sergejs Magņickis

Savukārt ASV, vēršoties pret “Magņicka sarakstā” esošajām personām, atbalsta likumību un taisnības cīnītājus, vēršas pret korupciju Krievijā, kas ir sasniegusi valstiskus mērogus. Tā kā Magņicka lieta ir uzskatāmi parādījusi korupcijas apmērus Krievijā, ASV, kā pienākas brīvības, tiesiskuma un taisnīguma citadelei, ir pieņēmusi speciālu likumu (t.s.”Magņicka likums”), kas ļaus vērsties pret Krievijas amatpersonām un ne tikai, kuras tur aizdomās par korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem.

2. Godīgie izmeklētāji & Magņickis – noziedznieks

Otru versiju izplata Krievijas oficiālās varasiestādes un Putinu atbalstošie spēki. Saskaņā ar šo versiju Sergejs Magņickis ir noziedznieks, kurš tika apcietināts un apcietinājumā mira (tā gadās, cilvēki mēdz mirt, īpaši cietumos, kur nav tie labākie dzīves apstākļi). Savukārt ASV un Rietumu kritika šai sakarā ir nepamatota, bet t.s.“Magņicka likums” ir pilnībā nepamatots, klaji naidīgs solis pret Krieviju kā valsti.

3. Kas notika patiesībā

Diemžēl abas šīs versijas ir visai tālu no patiesības. Vēl jo mazāk no tām var saprast, kāpēc šis jautājums vispār ir tik būtisks un kāpēc politiķi un mēdiji tik daudz par to runā.

Magņicka lietas pirmsākumi ir meklējami 1990-o gadu vidū, kad pilnā sparā ritēja Krievijas legāla izlaupīšana un izpārdošana.

Viljams Brauders

Viljams Brauders

1996. gadā starptautisks finansu magnāts Viljams Brauders (1964) kopā ar tāda paša tipa darboni un bankas Republic National Bank of New York dibinātāju un līdzīpašnieku Edmondu Safru (1932-1999) nodibināja investīciju fondu Hermitage Capital Management; par fonda ģenerāldirektoru kļuva Brauders. Fonds ieguldīja naudu Krievijā un guva no tā ļoti lielus ienākumus. Pēc The Washington post ziņām fonda ieguldītā nauda 1996.gada laikā pieauga 24 reizes, un šis pieaugums bija divreiz lielāks nekā Krievijas biržai.

Fonda nauda tika ieguldīta spekulatīvos darījumos galvenokārt ar Krievijas valsts kases parādzīmēm (GKO), kas tika izdotas 1996.gadā, lai finansētu Borisa Jeļcina priekšvēlēšanu kampaņu. Tobrīd GKO nodrošināja 60% pieaugumu gadā.

Hermitage spekulēja arī biržā ar Krievijas uzņēmumu akcijām, kuru vērtība tolaik bija daudzkārtīgi nenovērtētas.

Lai gan šīs darbības pēc būtības bija Krievijas aplaupīšana [līdzīgi laupīja arī Latviju], formāli tas viss bija likumīgi, un ar to pašu nodarbojās daudzi, tai skaitā visas Krievijas oligarhiskās bankas.

Tolaik ASV publiski izskanēja aizdomas par to, ka Edmonda Safras banka Republic National Bank of New York nodarbojas ar naudas atmazgāšanu, ka Safra saņem no Krievijas nezināmas izcelsmes naudu un caur Hermitage iegulda to atpakaļ Krievijā.

1998.gadā Krievijas ekonomiskā situācija krasi pasliktinājās. Lai to uzlabotu un lai Krievija varētu pildīt savas parādsaistības, Krievijai tika piešķirts SVF stabilizējošs kredīts 4,8 miljardu dolāru vērtībā. Šī nauda tika pārskaitīta no Federālo Rezervju sistēmas konta uz Krievijas Centrālās bankas kontu Safras bankā Republic National Bank of New York. Šīs pārskaitījums notika dienu pirms t.s. “Krievijas defolta”, kad Krievija oficiāli paziņoja, ka nespēj pildīt savas īstermiņa saistības. Mistiskā kārtā visi pārskaitītie 4,8 miljardi dolāru vienkārši pazuda, ko Itāļu laikraksts Republica nosauca par gadsimta zādzību (1999.gada rudenī rakstu sērījā “Kā piekrāpa SVF” Republica samērā detalizēti aprakstīja šos notikumus). Zīmīgi, ka pazudušās naudas pēdas tā arī netika atrastas, neskatoties uz SWIFT sistēmu, pēc kuras to pilnīgi noteikti var izdarīt.

Pēc Krievijas defolta, Safra, nobijies par saviem darījumiem Krievijā un viņa bankā pazudušo naudu, sāk sniegt liecības FIB par t.s. “krievu naudu” un darīja to apmēram gadu.

Edmonds Safra

Edmonds Safra

1999.gadā Edmonds Safra mīklainos apstākļos iet bojā ugunsgrēkā paša Montekarlo bunkurā, uz kuru kaut kādu iemeslu dēļ viņš bija pārvācies dzīvot. Pēc oficiālās izmeklēšanas versijas ugunsgrēku izraisīja Safras sanitārs, kurš vēlējies gūt nopelnus viņa acīs un viņu pēc tam izglābt, bet nav paspējis to izdarīt – Safra nosmaka dūmos.

Viljams Brauders

Viljams Brauders

Viljams Brauders liecības FIB nesniedza un dūmos nenosmaka, un pēc Safras nāves veic daudzkārt intensīvāku investicionālo darbību Krievijā nekā iepriekš. Pastāv oficiāli neapstiprinātas aizdomas par to, ka tieši Brauders ir viens no afēras ar SVF realizētājiem, kurš izmantoja šo nozagto naudu, lai investētu to atkal Krievijā un uzpirktu krīzes dēļ daudzkārt lētākas kļuvušas Krievijas uzņēmumu akcijas.

Pēcdefolta periodā Brauders Krievijā ieguva tādu ietekmi, ka ar viņu rēķinājās un veda oficiālas sarunas pat Krievijas prezidenta Putina administrācija, un laikā, kad Rietumos jau sāka Putinu kritizēt (2006.g.), Brauders publiski izteicās par labu Krievijas biznesa klimatam.

Viens no Braudera biznesa virzieniem Krievijā, kur tika ieguldīta viņa fonda nauda, bija Krievijas lielo valsts uzņēmumu, kurus saskaņā vēl ar Jeļcina rīkojumu ārzemju kompānijām pārdot bija aizliegts, emitēto akciju iepirkšana un konsolidācija. Tādējādi Braudera kontrolēti sīkuzņēmumi kļuva par tādu Krievijas gigantu kā Gazprom, Surgutņeftegaz, Sberbank, Rosņeft, RAO EES [Krievijas Latvenergo] u.c. mazākumakcionāru, kas tam deva iespēju ne tikai nākotnē piedalīties to privatizācijā, bet arī jau uzreiz ietekmēt uzņēmumu darbību un korporatīvo stratēģiju, izmantojot t.s. “greenmailing” pieeju.

Lai apstākļos, kad ārzemju kompānijām juridiski ir aizliegts iepirkt interesējušo valsts uzņēmumu akcijas, to tomēr izdarītu, nepieciešams veikt noteiktas darbības un izveidot noteiktus mehānismus, un tas būtu: 1. jāizveido fiktīvas Krievijas firmiņas, no kuru vārda iepirkt to uzņēmumu akcijas, kuras ārzemniekiem pārdot nedrīkst; 2. jāizveido biznesa shēma un mehānisms, kas ļauj nopirktās akcijas pārvest uz ārzemēm; 3. jāizveido t.s.”jumts” visos attiecīgajos Krievijas varas līmeņos, kas ļaus firmiņām pildīt savas funkcijas un darboties attiecīgajam mehānismam.

Lai nodrošinātu fiktīvo Krievijas firmu radīšanu un izveidotu attiecīgu akciju pārvešanas mehānismu, arī bija nepieciešams tāds cilvēks kā advokātu biroja Firestone Duncan jurists Sergejs Magņickis.

Lūk, citāts no viena Magņicka sastādīta dokumenta, kuru izmeklētāji atrada viņa datorā un kurš, sākoties savstarpējam informatīvam karam, vēlāk tika publicēts: “Ir speciāli jāizveido uzņēmumi, katrs no kuriem sastāv no diviem Krievijā reģistrētiem uzņēmumiem. Pie tam Krievijas uzņēmumiem ir jābūt reģistrētiem Kalmikijas ofšoru zonā. Bet vēl viens uzņēmums ir jāreģistrē Kiprā. Kipras uzņēmumam ir jāpieder 49% Krievijas uzņēmuma Nr2 daļu, savukārt uzņēmumam Nr2 ir jāpieder 51% uzņēmuma Nr1 daļu. Savukārt uzņēmumam Nr1 ir jāpieder 51% uzņēmuma Nr2 daļu. Kipras uzņēmumam abos Krievijas uzņēmumos ir jābūt priviliģētām akcijām. Kompānijās Nr1 un Nr2 katrā ir jābūt pa 3 darbiniekiem. Ģenerāldirektoru amatos ir jābūt investora Krievijas kompāniju personālam. Pārējiem darbiniekiem ir jābūt no Kalmikijas un invalīdiem.“

Šīs Magņicka izstrādātās shēmas rezultātā tika apiets toreizējais Krievijas likums, kas aizliedza ārvalstu kompānijām iegādāties valsts uzņēmumu akcijas, kā arī ļāva septiņkārtīgi samazinātu nodokļos samaksājamo summu. Pēc toreizējiem Krievijas likumiem katram uzņēmumam bija jāmaksā 11% nodoklis Federālajā budžetā, 19% vietējā federācijas subjekta budžetā un 5% municipālajā budžetā. Kalmikijas ofšora zonā pēdējie divi nodokļi nebija jāmaksā, ja uzņēmums veica investīcijas Kalmikijā. Savukārt kompānijām, kurās vairāk kā puse darbinieku bija invalīdi, Federālajā budžetā bija jāmaksā tikai puse no nodokļu summas. Tādējādi Magņicka shēmas ļāva nodokļos maksāt nevis 35%, bet tikai 5,5%.

Kā vienas šāda tipa fiktīvas firmas piemēru var minēt kompāniju Saturn investments. Tajā darbā par finansu analītiķi tika pieņemts cilvēks vārdā Odns Bukajevs ar tikai  vidusskolas izglītību un psihiatriskās slimnīcas izziņa par garīgu atpalicību, kas viņam deva invalīda statusu. No internetā publicētajiem Bukajeva video ir skaidri redzams, ka Bukajevs nav spējīgs veikt nekādu garīga tipa darbu. Tāds pats ieraksts ir publicēts arī par citu līdzīgu “finansu analītiķi” Badikovu. Bukajeva darbā pieņemšanas papīrus bija aizpildījis Sergejs Magņickis (izmeklēšanas ekspertīze atzina rokrakstu saderību, un pats Magņickis to nemaz nenoliedza), bet parakstīja tos pats Brauders.

Te gan ir jāpasaka, ka Braudera un Magņicka darbības, lai gan ir nelikumīgas, tomēr nav nekas īpašs, jo līdzīgi strādā arī citu Krievijas oligarhisko grupējumu struktūras.

Lai šāda shēma strādātu jeb, precīzāk sakot, lai šādai shēmai ļautu strādāt (jo tas ir skaidri redzams likumpārkāpums), obligāts nosacījums ir t.s.“jumta” esamība nepieciešamajās iestādēs. Un šis “jumsts” Brauderam bija pietiekami labs, kurš labi sevi parādīja 2004.-2005.gadā, kad Krievijā patiešām nopietni sākās cīņa pret nodokļu nemaksāšanu, izmantojot šāda tipa shēmas. Šai laika posmā pret Braudera firmiņām Kalmikijā krimināllietu atvēra un tūlīt pat aizvēra 8 reizes. Devītajā reizē krimināllietu atvēra un, nevis aizvēra, bet nodeva visu lietu materiālus izskatīšanai uz Maskavu, kur tā palika karājoties gaisā līdz 2007.gadam, kad patiešām sākās reāla šīs lietas izmeklēšana. Šai laikā situācija jau bija mainījusies, un Magņickis un Brauders bija radījuši jau jaunas nodokļu samaksu apejošas shēmas, bet ne tas bija iemesls, kādēļ tika uzsākta reāla izmeklēšana.

Turpinot palielināt Gazprom akciju daļu (pašreiz tā sastāda apmēram 7%), Brauders sāka aktīvi nodarboties ar t.s.”greenmailingu”. Viņš sāka iejaukties kompānijas korporatīvajā stratēģijā, tai skaitā cenu noteikšanā eksportam uz Ukrainu un Baltkrieviju, gāzes cenu noteikšanā vispār utt. Līdzīgi viņš rīkojās arī ar citiem lielajiem uzņēmumiem (Rosņeft, Sberbank, Surgutņeftegaz, ), kuru akcijas pietiekamā apjomā Hermitage bija konsolidējis. Šāda veida iejaukšanās aizskāra citu Krievijas oligarhisko grupējumu intereses, kas arī radīja zināmas sekas.

2005.gadā Viljamam Brauderam tika atņemta vīza iebraukšanai Krievijā, taču tas viņam netraucēja vadīt Hermitage no Lielbritānijas un darīt to pašu, ko viņš darīja līdz tam. Taču 2007.gadā pret viņa kārtējo firmiņu tika ierosinātā kārtējā krimināllieta par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

2007.gada 4.jūnijā Hermitage un viņa auditora Firestone Duncan, kurā patiesībā strādāja Magņickis, birojos notika kratīšana un tika izņemti dokumenti un vairāku citu firmiņu zīmogi. Savukārt nākamajā dienā visi Hermitage darbinieki steidzamā kārtā pameta Krieviju un devās uz Lielbritāniju. Vienīgais Braudera pārstāvis un lietu kārtotājs Krievijā palika Sergejs Magņickis, un šāda lietu kārtība saglabājās apmēram gadu.

Izmeklēšanas rezultātā noskaidrojās, ka nodokļu apiešanas shēmā Brauderam bija izveidotas apmēram 20 firmiņu. Tajā pašā laikā notika skaļi skandāli ar Brauderam piederošajām firmiņām. Sergejs Magņickis paziņoja, ka, izmantojot  kratīšanas laikā izņemtos zīmogus, firmiņas tika vienkārši nozagtas un izmantotas, lai pieprasītu no budžeta atmaksāt 230 miljonus dolāru fiktīvu nodokļu pārmaksu. Tas, ka šāda afēra bija, ir fakts, bet tas nekādā mērā neatceļ citus kriminālus faktus saistībā ar Magņicka un Braudera darbību.

2008.gada 24.novembrī Sergeju Magņicki arestēja un sāka nopratināt, lai noskaidrotu, kā darbojās Hermitage firmiņu shēmas, kā arī, lai noskaidrotu, kurš kļuva par lielāko Krievijas uzņēmumu akciju patiesajiem īpašniekiem, un iespējams arī, lai pārtrauktu šāda apjoma nodokļu maksāšanas apiešanas shēmu. Tieši no šī brīža Krievijā un starptautiskajā presē sāka briest ar Magņicka vārdu saistīts skandāls par firmiņu nozagšanu Brauderam un afēru ar mēģinājumu izkrāpt naudu no Krievijas budžeta.

2009.gada 16.novembrī Maskavas cietumā “Matroskaja Tjišina” Sergejs Magņicks nomira. Tad arī pasaules plašsaziņas līdzekļos sāka parādīties un kļūt arvien skaļāki Braudera inscinēti “atmaskojumi” par Krievijas tiesībsargājošo institūciju necilvēcisko attieksmi pret Magņicki.

Vai Magņickis cietumā tika nogalināts, vai arī mira dabīgā nāvē, precīzi nav zināms. Tomēr ir liela varbūtība, ka viņš tik tiešām tika nogalināts, un tas ir pilnīgi reāli iespējams, tomēr, meklējot vainīgo pēc principa, kuram viņa nāve ir visizdevīgākā, neizbēgami nākas nonākt pie Magņicka paša darba devēja Viljama Braudera, jo tikai viņam bija izdevīga Magņicka nāve, kurš uz to brīdi jau bija piekritis sadarboties ar izmeklēšanu un sāka sniegt liecības. Magņiska nāve ļāva Brauderam ne tikai atbrīvoties no ļoti daudz zinoša liecinieka, bet arī padarīt viņu par svētu mocekli un apvainot viņa nāvē tos, kuri pret viņu vēršas.

Izmeklēšanas laikā Magņickis, mēģinot izbēgt no soda, kā pašaizsardzības līdzekli izmantoja uzbrukumu un sāka dažādos pārkāpumos vainot tos, kuri vērsās pret viņu. Tā arī radās t.s.”Magņicka saraksts” – viens korumpants un noziedznieks apsūdz tos, kuru dēļ viņš tika atmaskots. Vai tie citi ir vainīgi, nav zināms, iespējams ir, bet iespējams nav, bet ir zināms pilnīgi noteikti, ka Sergejs Magņickis ir vainīgs, viņa vaina izmeklēšanas rezultātā tika pierādīta.

Lielbritānijas Iekšlietu ministre Terēza Meija un Lielbritānijas Ārlietu ministrs Viljams Heigs

Lielbritānijas Iekšlietu ministre Terēza Meija un Lielbritānijas Ārlietu ministrs Viljams Heigs

Jāatzīmē, ka Krievijas ģenerālprokuratūra, veicot izmeklēšanu Braudera firmu lietā, četras reizes griezās pēc palīdzības Lielbritānijas ģenerālprokuratūrā un visas četras reizes saņēma atteikumu, kurš tika pamatots ar apgalvojumu, ka izmeklēšanas sākšana var apdraudēt Lielbritānijas nacionālo drošību. Ir aizdomas, ka šāds atteikums ir saistīts ar bažām par to, ka, sākot izmeklēšanu,  tiktu konstatēta vairāku Lielbritānijas augsti stāvošu amatpersonu saistību ar šo lietu un konkrēti Lielbritānijas Iekšlietu ministres Terēzas Meijas un Ārlietu ministra Viljama Heiga.

Stīvens Dženingss

Stīvens Dženingss

Vēl jāpiebilst, ka korporatīvais grupējums, kurš padzina Brauderu no Krievijas, ir tādas pat transnacionālas dabas kā paša Braudera grupējums. Vēl 2009.gada jūlijā, kad Magņickis vēl bija dzīvs, Viljams Brauders iesniedza prasību Ņujorkas tiesā pret sava konkurenta Stīvena Dženingsa uzņēmumu Renaissance Capital, kurš arī ļoti aktīvi darbojas Krievijā. Ar šīs prasības palīdzību Brauders gribēja iegūt dokumentus par viņa firmiņu Krievijā zādzību un naudas pieprasīšanas afēru no Krievijas budžeta. Zīmīgi, ka pie šīs prasības pārstāvji tiesā bija divi bijušie ģenerālprokurori – gan Krievijas (Jurijs Skuratovs), gan ASV (Džons Eškrofts). Tiesas pieteikumā Brauders raksta, ka viņam nozagto firmiņu pēdas ir jāmeklē tieši Renaissance Capital, kurš ir galvenais šī notikuma pierādījumu glabātājs. No tā izriet, ka Magņicka lieta ir ne tikai Braudera transnacionālā noziedzīgā grupējuma cīņa ar noziedzīgām Krievijas korporatīvām grupām, bet tā ir divu noziedzīgu transnacionālo grupējumu savstarpējā cīņa.

Sakarā ar Magņicka nāvi un visas Magņicka lietas atspoguļojumu starptautiskajā presē visvairāk duras acīs tas, ka Magņickis, ignorējot viņa nelikumīgo darbību, kura ir pierādīta, tiek tēlots kā varonis un cīnītājs pret korupciju. Šai ziņā var uzdot retorisku jautājumu: kas pašā ASV būtu noticis ar cilvēku, kurš veidoja nelikumīgas, nodokļu samaksu apejošas shēmas, līdzīgi kā to darīja Sergejs Magņickis?! Viņš, protams, tiktu apcietināts un ielikts cietumā, līdzīgi kā par nodokļu nemaksāšanu apcietināja un ielika cietumā Alam Kaponem līdzīgus gangsterus un viņu finanšu konsultantus. ASV tā ir ierasta prakse, joprojām viens no ASV cietumu kontingentiem ir Magņickim līdzīgi finansu un juridisko shēmu veidotāji.

Tālāk nav saprotams, kādēļ viena cilvēka nāve cietumā ir izraisījusi tik milzīgu ažiotāžu. Vai nāve cietumos vispār ir kaut kas īpašs un nedzirdēts? Vai tajā pašā ASV cilvēki cietumos nemirst? Mirst. Pēc ASV Justīcijas departamenta datiem par 2001.- 2006.gada periodu, ieslodzīto skaitam paliekot aptuveni nemainīgam, ASV ieslodzīto mirstība ir tikai pieaugusi – 3841 mirušo 2001.gadā un 4233  mirušo 2006.gadā. Salīdzinājumam Krievijā 2010.gadā cietumos mira 4423 cilvēku.

Te var minēt citu interesantu faktu: pēc ASV bāzētā politisko pētījumu centra datiem 2008.gadā ASV bija valsts ar pasaulē vislielāko ieslodzīto skaitu – 2,18 miljoni ieslodzīto. Ķīna, kurā ir piecreiz vairāk iedzīvotāju, kopumā bija 1,55 miljoni ieslodzīto, savukārt Krievijā – 0,87 miljoni ieslodzīto.

Tātad kādēļ tāda ņemšanās ap viena cilvēka nāvi cietumā? ASV prese uzsver, ka tādēļ, ka Hermitage ieguldītās naudas īpašnieki ir nobažījušies par savu ļoti daudzo miljardus vērto īpašumu likteni Krievijā. Pie tā var piebilst, ka šos īpašumu liktenis vislielākā mērā ir atkarīgs no tā, vai izmeklēšanas rezultātā netiks konstatēts, ka šie īpašumi ir iegūti nelikumīgi un ir attiecīgi konfiscējami. Tieši šie investori savu miljardu saglabāšanas vārdā ir spiesti par katru cenu parādīt Sergeju Magņicki kā cēlu antikorupcijas cīnītāju, bet Krievijas varasiestādes kā nelietīgas un korumpētas. 

Un šai ziņā Braudera un viņa investoru intereses saskan ar ļoti ietekmīgu ASV un Rietumu elitāro grupu interesēm, kuru mērķis ir par katru cenu nomainīt Putinu, panākt Krievijas sadalīšanu un vēl lielāku aplaupīšanu, kā arī ar pašas Krievijas neoliberālo aprindu interesēm, kuras par katru cenu grib saglabāt un palielināt savu kundzību pār pašu dziļi nīsto un nicināto “tumšo” krievu tautu.

Šo dažādo grupu interešu sakrišanas rezultātā Magņicka lieta ir ieguvusi visplašāko starptautisko rezonansi, un, pamatojoties uz to, ir izstrādāts un pieņemts t.s. “Magņicka likums”, saskaņā ar kuru personas, kuras tur aizdomās par korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem, nevarēs iebraukt ASV (pēc kāda laika arī citās Rietumu valstīs) un viņu līdzekļi Rietumos tiks iesaldēti (savukārt īpašumi praktiski konfiscēti, jo, ja nav iespējams samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļus, tad īpašums Rietumos tiek konfiscēts ļoti ātros tempos).

Jāuzsver, ka “Magņicka likums” pēc būtības nav vērsts pret korupciju (ja būtu vēlēšanās apkarot korumpantus, tad to varēja izdarīt jau sen un pavisam savādāk), bet gan ka šis likums ir instruments, ar kura palīdzību šantažēt Krievijas eliti, lai panāktu pašreizējā Krievijas prezidenta Vladimira Putina nomaiņu un vēlāk piespiestu to pildīt citus norādījumus. Doma sekojoša, ja konkrēti Krievijas ierēdņi, oligarhi un citas personas nedarīs to, ko viņiem liek, tad pret šīm personām vērsīsies saskaņā ar “Magņicka likumu”. Savukārt paklausīgajiem būs indulģence.

Krievijas elitei “Magņicka likums” ir ļoti sāpīgs tādēļ, ka vairums no viņiem patiesi jūsmo par Rietumu vērtībām, Rietumu dzīvi, Rietumu lietu kārtību, kādēļ viņi savus līdzekļus glabā Rietumos, ir sapirkuši īpašumus Rietumos un daudzi ir pārcēluši ģimenes uz Rietumiem. Iekļūstot “slikto” sarakstā, viņi var pazaudēt visu.

Te vēl jāatzīmē, ka vairums Krievijas elites nav nekādi jēriņi un patiesi ir korumpanti, likumpārkāpēji un daudz kas vēl, un ka savus kapitālus un īpašumus viņi ir ieguvuši, prasti runājot, brutāli apzogot un aplaupot savu valsti un iedzīvotājus [līdzīgi pie turības ir tikuši arī Latvijas oligarhiņi un bagātnieki], bet ASV un Rietumus tas pārāk neuztrauc, jo viņi paši ir augstākās klases laupītāji, kuri jau vairākus gadsimtus dzīvo nosacītā labklājībā uz citās zemēs salaupītā rēķina.

Īsumā rezumējot, “Magņicka likums”ir instruments, ar kā palīdzību tiek gatavots otrs Krievijas “krāsainās” “revolūcijas” piegājiens un ar kā palīdzību pēc tam Krievija tiks sadalīta un vēl daudzkārt vairāk aplaupīta. Vai tas izdosies, laiks rādīs, katrā ziņā gan no morāli-ētiskā un cilvēciskā viedokļa, gan arī no Latvijas ilgtermiņa interešu viedokļa Latvijai Krievijas bojāeja ir tāda pat katastrofa kā Krievijas tautām, jo tad pat līdz pašreizējajam zemajam līmenim nolaistā un butaforiskā Latvija Rietumiem vairs nebūs vajadzīga, un viņa kopā ar visu pilnībā izlaupīto Krievijas teritoriju tiks pilnībā atdota totāla haosa pārziņā.

Avoti:

http://bnn.lv/asv-turpmak-liegs-vizas-cilvektiesibu-parkapumos-iesaistitam-krievijas-amatpersonam-95260
http://www.delfi.lv/news/world/other/mediji-ari-londona-apstiprina-magnicka-sarakstu-ar-60-krievijas-amatpersonam.d?id=40947987
http://ru.wikipedia.org/wiki/%D0%91%D1%80%D0%B0%D1%83%D0%B4%D0%B5%D1%80,_%D0%A3%D0%B8%D0%BB%D1%8C%D1%8F%D0%BC
http://en.wikipedia.org/wiki/Edmond_Safra

Informācijas aģentūra
/29.01.2013/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to Par Sergeju Magņicki, t.s.”Magņicka sarakstu” un t.s. “Magņicka likumu”

  1. Peter Simon saka:

    Es esmu Mr Peter Simon, likumīgu un cienījamu naudas aizdevējs. Mēs aizdos līdzekļus, kas noteikti personām, kam nepieciešama finansiāla palīdzība, mēs dodam aizdevumu vai nepieciešamība pēc naudas, lai samaksātu rēķinus, ieguldīt biznesa cilvēkiem, kuriem ir slikta kredītu. Vai esat bijis meklē aizdevumu? jums ir nav jāuztraucas, jo jums ir īstajā vietā es piedāvāju aizdevumam ar zemu procentu likmi 4 %, Tātad, ja jums ir nepieciešama aizdevuma vēlaties, jūs vienkārši contact me pa šo e-pasta adrese: peterloanfirm@live.com

  2. Leo Jude saka:

    Es Leo Jude, Tiesiskā Un Cienījams naudas aizdevējs. Mēs aizdot līdzekļus, lai privātpersonām nepieciešama finansiāla palīdzība, mēs dodam aizdevums cilvēkiem, kuriem ir slikta kredītu vai nepieciešama nauda, lai samaksāt rēķinus, ieguldīt uz uzņēmējdarbību.
    Vai esat bijis meklē aizdevumu? Jums nav jāuztraucas, jo jums ir īstajā vietā es piedāvāt aizdevumu ar zemām procentu likmi 4%, tādēļ, ja jums ir nepieciešama aizdevuma Es gribu jums vienkārši sazināties ar mani caur šo e-pasta adrese: (leojudeloanfirm@hotmail.com )

    Informācija, kas nepieciešama no jums ..

    Pilna Vārdi …………
    Valsts ………….
    Valsts …………..
    Sex ………….
    Vecuma ………….
    Mājas adrese …………..
    Personal Tālruņa numurs ………….
    Mājas tālruņa numurs …………..
    Ikmēneša ienākumi ………….
    Aizdevuma summa nepieciešama ………….
    Aizdevuma termiņš ………………

  3. Kundze Elisha Smith saka:

    Laimīgu Jauno gadu jums visiem. Vai jūs meklējat iespēju uz
    uzlabot savu finansējumu personības attīstību un ieguldīt savu
    business ?.
    Iespēja jums meklēt beidzot ir ieradies jūsu Beck un zvanu
    ar mūsu kredītu piedāvājumu, kas ļauj jums, lai aizņēmējs, kamēr 25
    gadu atmaksas gadi ar aizdevuma summu, sākot no 5000 eiro
    Maksimālā aizdevuma summa 45,000,000.00 eiro.
    Mums ir ļoti spēcīga un spēcīgu kapitāla bāzi ar ļoti zemu procentu
    likmi 3%.
    Sazinieties šodien, lai jūs varētu gūt labumu no mūsu lielisko piedāvājumu.
     
     
    Paldies par jūsu patronāža un mēs ceram sadarboties ar Jums.
    Kundze Elisha Smith
    E-pasts mums: elisha.fnancehouse@gmail.com

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s