Latvijas katastrofa

00212_GraustsPaskatoties uz šodienas situāciju neviļus gribas raudāt. No 2,7 miljoniem iedzīvotāju Latvijā 1987. gadā 2011. gadā reģistrēti vairs tikai 1,9 miljoni [ii]. Tā ir iedzīvotāju skaita samazināšanās par 30 procentiem 24 gadu laikā, neskaitot dabisko pieaugumu. Ja tiks turpināta Latvijas politika tādā pašā virzienā, tad vēl pēc apmēram 25 gadiem Latvijā būs vairs 1,5 miljoni iedzīvotāji.

Visi demogrāfiskie rādītāji Latvijas teritorijā ir katastrofāli: iedzīvotāju skaita strauja samazināšanās, strauja emigrācija, strauja dzimstības samazināšanās, strauja vidējā mirstības vecuma samazināšanās.

Šeit salīdzinājumam norādīšu, ka kopš 1940. gada Latvijas iedzīvotāju skaits pastāvīgi ir pieaudzis [iii]. No 1886 tūkst. 1940.g., 2093 tūkst. 1959.g., 2364 tūkst. 1970.g. un 2521 tūkst. 1979. g. uz gandrīz 2,7 milj. 1987. gadā. Zināms pieaugums bija saistīts ar darba imigrāciju no citām padomu republikām. Bet arī pašu latviešu un vietējo cittautiešu iedzīvotāju pieaugums bija straujākais 20. gs.

Visaugstākais dabiskais cilvēku pieaugums Latvijā novērojams 1960. gadā, kad tas sasniedzis vidēji 6,7 cilvēku. Šajā gadā uz 1000 iedzīvotājiem dzimuši 16,7, bet miruši 10 cilvēki. 1985. g. uz 1000 iedzīvotājiem dzimuši 15,2, bet miruši 13,1. Dabiskais pieaugums bijis tātad vidēji 2,1 cilvēku uz 1000 iedzīvotājiem. 2011. g. uz 1000 iedzīvotājiem dzimuši 5,6, bet miruši 13,9 cilvēku. Tātad te nevar runāt par dabisko pieaugumu, bet gan par dabisko (vai arī politiski radīto) sarukumu par -8,3 cilvēkiem. 2011. gads nav izņēmums. Šāds process ir novērojams jau otro desmitgadi. Tā ir demogrāfiskā katastrofa.

2011. gadā iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par apmēram 33 tūkst., 2010. gadā par 44 tūkst., tā varētu turpināt katru iepriekšējo gadu, un tie ir oficiālie dati. Turklāt ne visi emigrējušie cilvēki tiek reģistrēti.

Valsts iedzīvotāji ir jebkuras valsts leģitimitātes un nepieciešamības pamats. Valsts iedzīvotāji ir galvenais valsts elements blakus valsts teritorijai un valsts varai. Bez iedzīvotājiem nevienai politiskai vienībai jebkurā teritorijā nav nekādas nozīmes. Cilvēks ir galvenais valsts pastāvēšanas pamats un resurss. Pat ja kāda teritorija ir bagāta ar citiem dabas resursiem, bet tai nav savu iedzīvotāju, tai tad arī nav nepieciešama ne Saeima, parlaments, ne pārvalde. Šādu teritoriju nesauc par valsti.

Vērojot politiski aktīvo personu rīcību, kā arī valdības lēmumus, situācija nākotnē drīzāk strauji progresēs Latvijai un Latvijas sabiedrībai nevēlamā virzienā. Tas ir pilnīgas valsts un tās sabiedrības iznīcināšanas virzienā.

Kādi ir pamat iemesli demogrāfiskai katastrofai Latvijā? Cilvēks, kā dabas sastāvdaļa spēj pastāvēt un dzīvot tikai tam piemērotos apstākļos. Tas nozīmē, ka tam ir nepieciešama stabila un droša mītne, veselīga un pietiekošā apjomā pārtika un citi draudzīgi un uz sadarbību orientēti cilvēki, jo cilvēks ir sabiedriska būtne. No laika gala cilvēks ir radis pats rūpēties par šīm pamatvērtībām un pamatnepieciešamībām un tās organizēt un dalīt tā, lai tās apmierinātu paša un kopienas vajadzības un intereses.

Šodien mēs nedzīvojam pirmatnējās kopienas iekārtā. Darba dalīšana un cilvēka šaurā specializācijas procesā mēs esam organizējušies valstīs ar nolūku atvieglot savas tautas kopā turēšanos un kopēju attīstību atbilstoši mūsu vēsturiskajai kultūrai, tradīcijām, saimniekošanas principiem un tikumam. Sabiedrībai un valsts pārvaldei šajā procesā ir dažādi uzdevumi un funkcijas.

Kādi uzdevumi, funkcijas un pienākumi ir sabiedrībai un kādi uzdevumi, funkcijas un pienākumi ir valsts valdībai darba dalīšanas procesā valsts mērogā? Valsts leģitimitāte ir vērtējama kā līgums sabiedrībai ar valsts varu. Valsts, vai precīzāk, valdība rūpējas par valsts iedzīvotāju drošību šajā valstī, šajā teritorijā. Rūpējas arī par apkārtējās vides saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Izpildot šo līgumu, valsts vara iegūst savu leģitimitāti sabiedrības kā valsts suverēna priekšā.

Tātad valdība garantē sabiedrībai drošību, bet sabiedrība savukārt garantē valdībai atbalstu, lojalitāti un nodokļu godīgu maksāšanu. Cilvēks turklāt šādā modernā sabiedrībā ir valsts suverēns. Tas nozīmē, ka tieši visu cilvēku kopums, tā vairākums demokrātiskā sistēmā, šādā sabiedrībā nosaka valsts politikas virzienu, kā arī sabiedrības iekārtu vai sistēmu pēc kuras tas vēlas dzīvot.

Kā tieši izpaužas cilvēka drošība kādā teritorijā, kas ļautu viņam šajā teritorijā justies droši, dzīvot, dibināt ģimenes, radīt bērnus un attīstīties? Kas ir tie faktori, kas noveduši Latviju demogrāfiskajā katastrofā?

Mūsdienu cilvēkam mūsdienu sabiedrībā tas nozīmē, ka viņam ir nepieciešams darbs, kas dos tam drošu iespēju iegādāties vai izīrēt drošu un stabilu mītni, un kas tam dos iespēju iegādāties veselīgu pārtiku nepieciešamajā daudzumā. Turklāt darbam ir jābūt nekaitīgam un atbilstošam cilvēka spējām, interesēm un iemaņām. Darbs nedrīkst aizņemt arī nesamērīgi lielu daļa cilvēka laika. Cilvēkam kā sabiedriskai būtne ir jābūt pietiekoši daudz laikam kopt attiecības ar citiem cilvēkiem, radiem un draugiem. Tāpat kā pamatnepieciešamība modernajā pasaulē vērtējama arī izglītība, kas ir piemērota darba viens no priekšnoteikumiem, kā arī slimības un vecuma aprūpe un nodrošinājums.

Iekšējā drošības garantija ir cieši saistīta arī ar valsts pienākumu celt sabiedrības labklājību. Tas nozīmē, ka valsts , t.i. valdības pienākums ir rūpēties, lai laika gaitā cilvēku dzīve šajā teritorijā no gada uz gadu uzlabotos, kļūtu vieglāka, patīkamāka un ērtāka. Tas nozīmē, ka valsts 100 priekšstāvjiem ir jārūpējas par tādiem likumiem, kas liktu cilvēkiem arvien mazāk strādāt, lai radītu arvien vairāk brīvo laiku sabiedrības attīstībai un cilvēka gara plaukumam, lai slimības un vecuma aprūpe kļūtu arvien labāku un lētāka, lai izglītība kļūtu arvien kvalificētāka un pieejama arvien lielākai sabiedrības daļai, lai izsīktu pēdējie netiesiskuma un korupcijas iedīgļi. Tas viss ir iespējams attīstoties jaunām tehnoloģijām un pie IKP tikumīgas sadales.

Sekojošie salīdzinājumi liecina par to, ka ne Saeima izdodot likumus, ne valdība, un ne valsts ne komunālā pārvalde nav radījusi Latvijas iedzīvotājam iespēju dzīvot un radīt savā tēvzemē. Latvijas iedzīvotājs acīm redzot nav spējīgs pastāvēt tik kaitīgā vidē, kāda šodien ir Latvija.

Ekonomiskie parametri.

Industrijas mērķtiecīga šokveida iznīcināšana, lauksaimniecības iznīcināšana, jauno tehnoloģiju ignorēšana, inovāciju mērķtiecīga bloķēšana, bezdarba plānveida radīšana.

Paskatoties statisku [iv] lauksaimniecībā mēs redzam, ka 2011. gadā Latvijā bija 164 tūkstoši slaucamas govis, 375 tūkstoši cūkas, bet 1985. gadā Latvijā bija 563 tūkstoši govis, kas ir 3,4 reizes vairāk un 1721 tūkstoši cūkas, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā 2011.g. 1960. gadā, t.i. 15 gadus pēc Otrā Pasaules kara, Latvijā bija 552 tūkstoši govis un 1051 tūkstoši cūkas. Tātad mēs varam droši teikt, ka šodien Latvija ir zem pēckara rādītājiem lopsaimniecībā. Un tieši tāds pats secinājums izdarāms salīdzinot citu lopu skaitu. Pat zirgi nebrīvajā Latvijā 1985.g. bija trīs reizes vairāk nekā 2011. gada brīvajā Latvijā (1985.g. 33 tūkstoši, 2011.g. 11 tūkstoši, bet 1960.g. 141 tūkstoši).

Paskatoties galveno lopkopības produktu ražošanu, jāsecina, ka 2011.g. gaļa (kautsvarā) bija 79,4 tūkstotis tonnas. 1985. gadā gaļa (kautsvarā) sastādīja 324,0 tūkst. tonnas. Tas ir tieši četras reizes vairāk. 1970.g. gaļa (kautsvarā) sastādīja 204,5 tūkstotis tonnas.

2011.g. bija saražots 845,2 tūkstotis tonnas piena, bet 1985. g. 1956,9 tūkst. tonnas, kas ir 2,3 reizes vairāk. 1970. gadā tika izslaukts 1712,8 tūkstotis tonnas piena.

2011.g. tika saražotas 665,4 miljoni olas, bet 1985.g. 880,3 milj. olas. Šeit kritums nav pārāk liels, tas ir tikai par 24 procentiem. Turklāt 1970. g. tika izdētas tikai 500 milj. olas, kas ir mazāk nekā 2011. g. Tātad olu produkcijā kritums ir attiecībā pret 1985.g., bet ne pret 1970.g. Te vēl ir iespējama racionalizācija.

2011.g. tika saražots 133 tonnas vilna, 2010.g. 66 tonnas. 1985 g. tās bija 437 tonnas, kas ir 6,6 reizes mazāk nekā 2010 g. Visvairāk vilnas tika saražots 1970. gadā, proti, 678 tonnas.

Sējumu platība kopā Latvijā 2011.g. ieņēma 1086,7 tūkst. hektāru, 1985.g. 1653 tūkst. hektāru, 1940.g. tātad pirms kara 1964 tūkst. hektāru, bet 15 gadus pēc kara, 1960.g. 1534 tūkst. hektāru. Tātad šodien Latvija kopumā izmanto mazāk zemi sējumiem, nekā pēc un pirms kara. Iedzīvotāju skits gan attiecībā uz šo laiku nav būtiski mainījies, kas nozīmē, ka mēs varētu vairāk sēt, pabarot sevi un arī citus, kuriem nav tik auglīga zeme, ja valdība rūpētos par attiecīgu politiku tautsaimniecībā. Šodien diemžēl Latvijas lauksaimniecības preces veikalā jāmeklē ar lupu.

Ar graudaugiem 2011.g. tika apsēti 526,6 tūkst. hektāru, 1985.g. 725 tūkst. hektāru, 1940. g. 1132 tūkst. hektāru, bet 1960.g. 564 tūkst. hektāru. Latvija šodien gandrīz sasniegusi 1960. gada līmeni graudaugu sējumiem.

Rapsis, kā zemes noplicinātājs toreiz netika sēts, toties tagad rapša apsējamā platība no gada uz gadu pieaug. 2011.g ar rapsi tika apsēti 121,3 tūkst. hektāru.

2011.g. 29,7 tūkst. hektāru tika apsēti ar kartupeļiem un 8,1 tūkst. hektāru ar dārzeņiem, tātad kopā 37,8 tūkst. hektāru. 1985.g. ar kartupeļiem un dārzeņiem tika apsēti 107 tūkst. hektāru, kas ir 2,8 reizes vairāk. 1940.g. šis rādītājs bija 148 tūkst. hektāru, bet 1960.g. 175 tūkst. hektāru. Izrādās, ka Latvijas iedzīvotāji vismaz trīs reizes mazāk ēd šos Latvijai tradicionālos produktus, nekā iepriekš, vai arī mums vairs negaršo vietējie kartupeļi un dārzeņi. Iespējams, mums tie ir apnikuši un mēs priekšroku tagad labprātāk dodam Polijas un citu valstu lauksaimniecības precēm. Noteikti tālais transporta ceļš tiem piedod īpaši pikantu garšu.

Sabiedrības gara dzīves rādītāji (kultūra).

Vietējās kultūras padarīšana par tūrisma objektu vai biznesu, kā arī svešas mazvērtīgas kultūras, izvirtības un demoralizācijas propaganda.

1985.g. Latvijas teritorijā bija 77 muzeji, 1940.g. 30, bet 2011.g 107, 2009.g. 127. Tātad muzeju skaits Latvijā salīdzinājumā ar padomju laikiem ir pieaudzis.

Laikā no 2009.g. Līdz 2011.g. Latvijā bija 9 teātri, bet no 1970.g. līdz 1985.g. 10. Teātru apmeklētāju skaits uz 1000 iedzīvotājiem 2011.g. bija 462 cilvēki, bet 1984.g. 1000, tas ir vairāk kā divas reizes lielāks apmeklējumu skaits. Grūti šeit secināt iemeslus, tie var būt dažādi; gan kvalitātes, gan finanšu, kā arī citi.

Sociālie rādītāji.

Piemēram, skolu, bibliotēku, slimnīcu, ārstu skaita straujā samazināšana, izglītības sistēmas orientācija uz svešu, Latvijas sabiedrībai netradicionālu vērtību virzienu, Latvijai netradicionālu zema līmeņa pedagoģijas metožu pārņemšana un ieviešana, sabiedrības morāles pagrimums

2009. gadā beigās Latvijā pavisam bija 843 bibliotēkas, 2007. gada beigās to skaits vēl sasniedza 864. 1985.g. Latvijā bija 1336 bibliotēkas. 1960. gadā to bija visvairāk, proti, 1999, bet 1940.g. 175.

Latvijā 2011.g. beigās bija 70 slimnīcas ar 12 tūkst. gultām, 2009.g. bija 69 slimnīcas ar 14,4 tūkst. gultām, 1985.g. bija 184 slimnīcas ar 36,4 tūkst. gultām, bet 1960.g. 269 slimnīcas ar ar 23 tūkst. gultām. Salīdzinājumā ar 1985.g. šodien mums ir 2,6 reizes mazāk slimnīcu, tas nozīmē apgrūtinātāku pieejamību iedzīvotājiem slimnīcām. 2011.g. slimnīcās strādāja gandrīz 8000 speciālistu, bet 1985.g. to skaits pārsniedza 12,5 tūkstotošus.

Visu veidu vispārizglītojošo skolu skaits Latvijā 2011/12.g. bija 839 ar 218 tūkst. skolnieku, 1940/41.g. 1626 ar 241,8 tūkst. skolnieku, 1975/76.g. 1055 skolas ar 375,2 tūkst. skolnieku. Skolu skaita samazināšana valstī neliecina par labklājības celšanos, bet gluži otrādi. Tas liecina par to, ka ceļš uz skolu skolniekiem ir garāks, vai arī, ka klases vai skolas ir lielākas.

Tādēļ pietiek melot sev un visai pasaulei, it kā Latvija būtu pārvarējusi krīzi. Mēs atrodamies dziļi dibenā, ja salīdzina, kāda plaukstoša un dziedoša zeme Latvija bija 80-jos gados. Bet visbēdīgākais ir tas, ka mēs varam krist vēl daudz dziļāk. Vēl var izbraukt gandrīz divi miljoni Latvijas iedzīvotāju, uz ko aktīvi aicina Latvijas Valsts prezidents Andris Bērziņš. Es nezinu otru tādu valsti ES, kur, aicinot tautu izbraukt, valsts prezidents būtu noturējies savā amatā kaut vel vienu dienu!

Padomju laikos mēs nedrīkstējām brīvi ceļot un nedrīkstējām valdību kritizēt, bet mēs drīkstējām būt saimnieki, drīkstējām ražot, drīkstējām attīstīties. Izglītības līmenis, bibliotēku un kultūras namu skaits visā Latvijas teritorijā pieauga no gada uz gadu. Latvijas māksla un kultūra plauka. Tagad pēc statistikas datiem vidēji gandrīz katrs pilngadīgs cilvēks Latvijā ir parādnieks. Bieži parādā par to dzīvokli, kuru viņš pats, vai viņa vecāki 70-jos gados cēla. Toreiz mēs bijām vairāk brīvi nekā mēs jutāmies. Šodien mēs esam mazāk brīvi nekā domājam.

[ii] Pēc ekonomikas prof. M. Hazana aprēķiniem, pēc CSB oficiālajiem datiem: 2,0 milj.

[iii] 1913. gadā Latvijā dzīvoja 2,5 milj. Iedzīvotāju, dati ņemti no Latvijas PSR tautas saimniecība 1986.

[iv] Latvijas Statistika http://www.csb.gov.lv un Latvijas PSR tautas saimniecība 1986.

Suverēns suverēns
/26.01.2013/
http://www.diena.lv/blogi/kadel-jasaglaba-lats-1-13990187

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Latvijas katastrofa

  1. Alma saka:

    Paskatieties, kādu man vēl informāciju šajā sakarā piesutija:

    P. Martinsons to ideju tagad sludina tā:

    Reģionālās valūtas ir brīvprātīgi maksāšanas līdzekļi, ar kuriem cilvēki norēķinās savā starpā, ja abas puses tam piekrīt. Šādas norēķinu sistēmas jēga ir noturēt naudu pilsētas vai pašvaldības ietvaros, neļaujot tai aizplūst uz lielākiem finanšu centriem – lielpilsētām un tālāk pasaules finanšu citadelēm.

    Vācija ir vien no valstīm, kur šādas reģionālās valūtas ir populāras. Mums arī vajadzētu šo pieredzi atkārtot, tikai vēl neesam īsti tam nobrieduši, mūsos joprojām ir padomju laika sajūta, ka “par to liks cietumā”. Taču neliks: lai kaut vai citējam Ilmāra Rimšēviča teikto, komentējot Ventspils ventu ieviešanu: “visi drīkst norēķināties kaut vai ar konfekšu papīrīšiem”. Pagaidām lielākais šķērslis ir mūsu pašu bailes.

    Tiem, kas vēlas izmantot kādu no netradicionālām, starptautiskām sistēmām, jau tagad varu ieteikt Bitkoin sistēmu (http://Bitcoin.org. Vietnes, kas pieņem norēķinus bitkoinos – https://en.bitcoin.it/wiki/Trade)

    Savukārt eiro ieviešanu, ja to tomēr izdarīs, būs unikāla iespēja pārvērst latus par neoficiālu, reģionālu maksāšanas līdzekli, lai paturētu naudu Latvijā. Tā vērtību nodrošinās Latvijas Banka, kas neierobežotu laiku turpinās mainīt latus pret eiro. Vienīgais, kas cilvēkiem jādara – jāizvairās nest latus uz Latvijas Banku, bet ar tiem jātirgojas. Šādu ideju jau 2012. gada vidū izteicis neviens cits kā banku speciālists Kārlis Āboliņš: http://www.brivalatvija.lv/ekonomika/reg…

    Līdzīgu gājienu kādreiz izdarīja kurdi, kad pretojās Sadama Huseina naudas reformai un Kurdistānā turpināja izmantot vecos Irākas dinārus. Desmit gadus viņiem bija normāla ekonomika bez inflācijas. Stāsts beidzās ar ASV okupāciju. Sīkāk var palasīt Mervyn King runu, publicētu Anglijas Bankas lapā: http://www.bankofengland.co.uk/publications/Documents/speeches/2004/speech208.pdf, sākot no 11. lappuses.

    Tātad, rīcības plāns, kuram nav vajadzīga nekāda centrāla organizācija vai kas cits formāls:

    1. Krājam papīra latus, mazos nominālus – 5, 10, 20 Ls. Varbūt arī monētas.
    2. Laminējam tos, jo citādi lati pārāk ātri nodils, papīra naudas “dzīves ilgums” ir tikai daži mēneši.
    3. Izplatam šo ideju tālāk, jo laika nav pārāk daudz.
    4. Esam gatavi pieņemt latus eiro vietā.

  2. K22 saka:

    Cik daudz tomēr par valsts stāvokli un provizorisko attīstību var pateikt pāris fakti par vairākām it kā savstarpēji nesaistītām, taču vienai no otras atkarīgām lietām.
    Un pilnībā piekrītu – lats ir jāsaglabā!

  3. Ima saka:

    tomēr ļoti tendēts raksts, neobjektīvi salīdzinājumi un daudz nepatiesu lozungu 😦

  4. laikmeta liecinieks saka:

    985. gadā Latvijā bija 563 tūkstoši govis, kas ir 3,4 reizes vairāk un 1721 tūkstoši cūkas, kas ir 4,5 reizes vairāk nekā 2011.g.
    Žēl tikai, ka gaļas veikalā īsti nebija, laikam tās daudzās cūkas kāva spridzinot,

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s