Kāpēc ASV veic agresiju pret Sīriju

00250_Syria-USAKad jums saka, ka kaut kāda darbība, ko veic noteikti cilvēki vai cilvēku grupa, tiek veikta ar 100% garantiju – neticiet tam. Sistēmās, kur lēmumus pieņem cilvēki, vienmēr ir iespējama negaidītu jaunu faktoru parādīšanās, kas var likt šķēršļus „100% garantētā” lēmuma pieņemšanai.

Izejot no augstāk minētā var apgalvot, ka, lai gan varbūtība, ka ASV veiks triecienus pa Sīriju ir gaužām liela, tomēr šī varbūtība nav 100% [raksts tapis 28.08.2013, kad vēl nav precīzi zināms vai ASV veiks tiešu agresiju pret Sīriju vai nē un ja veiks, tad kādu tieši]. Visdrīzāk tomēr no šī trieciena tomēr neizdosies izvairīties dažādu iemeslu dēļ – gan pietiekami sīku, gan arī patiešām liela mēroga iemeslu dēļ. Sākšu ar lielmēroga iemesliem.

Ilgu laiku ASV atbalstīja tās politiskās sistēmas, kuras pašreiz tik cītīgi iznīcina, saucot tās par autoritārām. Te es domāju gan Ēģiptes „Sadata-Muberaka” politisko sistēmu, gan Palestīnas „Arafata-Abassa” politisko sistēmu, gan Tunisijas „Ben Ali” politisko sistēmu un tā tālāk.

Ja iepriekš atsevišķos gadījumos šādas sistēmas netika atbalstītas, tad tas bija tikai izņēmums, ko noteica konkrētās sistēmas personības (Kadafi, Huseins) faktors, nevis norma. Šo autoritāro politisko sistēmu atbalstīšana tika pamatota dažādi. Visrupjākais pamatojums: „Viņš ir maita, bet tomēr mūsu maita”. Mīkstāks un „zinātniskāks”: „Trešās pasaules valstīs autoritāra modernizācija nāk par labu” [Modernizācija – noteikts sabiedrības attīstības modelis, par kura mērķi tiek deklarēta sabiedrības nabadzības un nevienlīdzības līmeņa samazināšana]

ASV sekoja šim principam līdz pat XXI gadsimta sākumam. Bet 2000-o gadu sākumā viņi no šī principa strauji atteicās. Sākumā no tā atteicās Bušs jaunākais ar savu komandu, bet pēc viņa atteikšanos no šī principa apstiprināja Obama un Ko.

Eksistē neapgāžami pierādījumi par ASV atteikšanos no šī principa. Pietam šo pierādījumu ir ļoti daudz, ko apstiprina atklāti, visiem pieejami ASV augstākstāvošo politiķu izteikumi. Savukārt cilvēce mēģina neievērot šīs atteikšanās faktu un nemēģina nemaz apdomāt ko tas nozīmē un kādas tam būs sekas. Tas ir tāpēc, ka atzīt to un sākt par to domāt ir patiešām baismīgi [rada baiļu, šausmu utt. sajūtu tam, kurš saprot uz kādu pasaules kārtību tas ved].

Bet nevar taču desmitgades laikā neievērot pasaules politikas pašu svarīgāko apstākli! Pie tam, ņemot vērā, ka tiek veiktas desmitiem konkrētas liela mēroga darbības, kuras apstiprina šo apstākli. Un par to arī tiek izteikti oficiāli paziņojumi, tai skaitā no pašu amerikāņu puses.

Lūk, pavisam nesen [2013.gada vasarā], Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs izteicās par „vadāmo haosu” tādējādi apstiprinot šīs amerikāņu doktrīnas esamību. Bet gan es, gan mani līdzgaitnieki šai laikā ir uzrakstījuši teju simts analītiskos rakstus un grāmatas par šo „vadāmo haosu”, jeb „jauno pasaules nekārtību” (nejaukt ar „jauno pasaules kārtību”, kura pašreiz jau ir vistīrākais retro). [piemēram, Сергей Кургинян “Политическое цунами”, 2011 – http://www.kurginyan.ru/books/polittsunami.pdf ]

Un kas no tā?! Respektabli Krievijas analītiķi un viņu rietumu kolēģi (tai skaitā Izraēlas) ļoti ilgi spītīgi paliek pie sava un apgalvo, ka tas nevar būt, jo tas vispār nevar būt. Viens no šādiem augsta statusa ārvalstu [ne Krievijas] analītiķiem personīgā sarunā izteicās visai emocionāli: „Tā tas nevar būt, jo, ja tas tā ir, tad ar manu valsti [visdrīzāk Izraēlu] ir cauri, bet to atzīt es nevaru”.

Šāds izteikums ir vistipiskākā neirotiskā aizsargreakcija. Rodas tāds iespaids, ka visa pasaule (vismaz lielākā tās daļa) uzvedas kā neirotiķi, kuri aizsargājas no nepatīkamiem faktiem, izstumjot šos faktus no savas apziņas.

Ja mēs atzīstam šo faktu, tad mums kļūst skaidra amerikāņu iejaukšanās Sīrijas konfliktā neizbēgamība, jo Sīrijas režīms ir autoritatīvās modernizācijas balsts Tuvajos Austrumos. Bet par cik nekādas citas modernizācijas ārpus „pirmās pasaules” [„civilizētajām valstīm”, „zelta miljarda” valstīm utt.] nav un nemaz nevar būt, tad šī fakta atzīšana noved mūs līdz secinājumam: eksistē apzināta atteikšanās no modernizācijas politikas ārpus „pirmās pasaules” valstīm. Un kam par labu ir šī atteikšanās? Par labu spēkam, kurš ir otrs spēcīgākais šai reģionā un kurš cīnās ar šo modernizāciju. Un lūk jau defakto amerikāņi atbalsta pat Al-Kaidas teroristus [un pat kanibālus, kuri internetā izliek video, kuros demonstratīvi apēd nogalinātos pretiniekus].

Bet vai tiek saglabāta modernizācijas stratēģija kaut vai „pirmās pasaules” valstīs [pie kurām sevi grib pieskaitīt arī Latvija]? Nē, nesaglabājas. Par to liecina ļoti daudz pazīmju. Te jums ir gan nacionālās valsts principa izsmeltības konstatācija. Kurš tik no Rietumu politiķiem neizsakās par neiespējamību balstīties uz nacionālas valsts principa. Te ir t.s. „glokalizācija” (globālisma un lokālisma apvienojums uz nacionālo valstu iznīcināšanas rēķina). Kā fakts ir arvien pieaugošā nacionālo valstu sabrukšanas tendence. Un kur nu vēl šis LGBT (Lezbiešu geju biseksuāļu transseksuāļu) triumfs, kurš principiāli nav iespējams, ja netiek atcelta modernizācijas stratēģija.

Tātad, „pirmajā pasaulē” notiek pāreja no modernizācijas stratēģijas (saukta vēl par modernisma projektu) uz postmodernisma stratēģiju [tehnoloģiska izvirtuļu sabiedrība]. Savukārt ārpus „pirmās pasaules” robežām notiek pāreja no modernizācijas stratēģijas uz kontrmodernisma stratēģiju [arhaiska un tehnoloģiski galēji atpalikusi antihumānu mežoņu sabiedrība]. Ir acīmredzama vēlēšanās veikt milzīga mēroga un savā būtībā ļoti baisu globālu pasaules pārveidošanu. Par to atklātā tekstā izsakās tie, kuri slavē politisko turbulenci. Savukārt no otras puses eksistē neirotiska aizsardzība pret šiem atklāti nekaunīgajiem izteikumiem un tos apstiprinošajiem faktiem. [Skat. Сергей Кургинян “Политическое цунами” – http://www.kurginyan.ru/books/polittsunami.pdf ]

Ja ir tā, kā es saku, tad Sīrija ir teju pēdējais autoritārās modernizācijas balsts, kuru modernizācijas pretinieki grib iznīcināt. Lūk tas arī ir Sīrijas notikumu lielmēroga iemesls. Bet nekādā gadījumā nedrīkst šos notikumus izskaidrot tikai no šīm pozīcijām.
00250_assad-vs-usa42
Sīrijas politiskās sistēmas, kuru personificē Bašars al Asads, demontāža atvieglos Irānas politiskās sistēmas demontāžu un Irānas kā valsts iznīcināšanu. Sākumā Sīrija un pēc tam sekos Irāna – to saprot visi speciālisti.

Tiklīdz tiks iznīcinātas Sīrija ar Irānu sāksies Kaukāza iznīcināšana, lai likvidētu aizsargvalni, kurš atdala pašreizējo „vadāmā haosa” teritoriju no Krievijas [savukārt karš un jukas Krievijā vistiešākā mērā skars arī Latviju un ļoti stipri maldās tie, kuri domā, ka uz tā rēķina varēs iedzīvoties un turpināt mierīgi dzīvot šai teritorijā – šis haoss un karš pārsviedīsies arī uz Latviju]. „Vadāmā haosa” organizācijas „mandātu” amerikāņi ir izsnieguši sunītu spec-islāmismam. Te es gribu īpaši uzsvērt ka vislielākā mērā cienu Islāmu kā reliģiju un arī tā sunītu novirzienu un tāpēc lietoju terminu „islāmisms” ar piedēkli „spec” [norāde uz specdienestu lomu sunītu islāmisma izveidē un izplatībā], jo spec-islāmism nav tas pats, kas Islāms.

Tagad no lielmēroga ASV agresijas pret Sīriju iemesliem es pāreju pie ļoti īsas un saspiestas cita veida, sīkāka mēroga iemeslu ļoti koncentrētas analīzes.

Nu jau apmēram vismaz gadus 15 neviens nevar garantēti apgalvot, ka visu liela mēroga notikumu saknē nav arī krimināla vai korupciozas dabas iemesli. Klintonam Serbiju „pasūtīja” albāņu mafija, kāds Bušam „pasūtīja” Huseinu (iespējams kaut kad arī tiks pierādīts, ka šo notikumu iemesls bija arī ļoti primitīva Bušu ģimenes nevēlēšanās atdot parādus Huseinam). Kāds „pasūtīja” Kadafi tādu pat kriminālu iemeslu dēļ. Un tagad kāds „pasūta” Asadu. Tas, ka Katarai ir sava, ļoti īpaša interese Sīrijas politiskās sistēmas demontāžā speciālistiem ir vairāk kā acīmredzami.

Visbeidzot ir jānorāda uz visacīmredzamāko iemeslu. Amerikāņi Sīrijā ir iestrēguši pēc pilnas programmas. Tūlīt pat Sīrijas armija kopā ar Hezbollah [šiītu Islāma novirziena politiska un paramilitāra organizācija, kuras bāzes vieta ir Libāna] un Islāma revolūcijas sargiem [Irānas garīgajam līderim tieši padota specializēta armijas vienība, kura sastāv no labākajiem un reliģiski pārliecinātākajiem Irānas karavīriem] būs pilnībā sagrāvuši antiasada kaujiniekus. Nekāda ieroču piegāde un cits netieša rakstura atbalsts te vairs palīdzēt nevar.

Un ko lai dara? Bombardēt ar lidmašīnām nevar – Sīrijai ir ļoti laba pretgaisa aizsardzības sistēma. Iesaistīt sauszemes karaspēku vēl jo vairāk nevar – gan tāpēc, ka Sīrijai ir ļoti spēcīga armija, gan arī tāpēc, ka tad iejauksies arī Irāna [un tad var iejaukties arī Ķīna, kura ir paziņojusi, ka uzbrukuma Irānai gadījumā tā aizstāvēs Irānu]. Atliek tikai „nodot” [dot triecienu] no liela attāluma ar raķetēm tādējādi it kā apstiprinot savu vispasaules „pahana” [bandas vadoņa] statusu.  Protams, ka tikai „it kā” [jo amerikāņi un to struktūras strauji un visiem acīmredzami zaudē spējas veikt konstruktīvas darbības, kas ir gana labi novērojams arī Latvijā, vienīgi Latvijas gadījumā to var nepamanīt, jo Latvijas sabiedriskās un valstiskās struktūras šai ziņā neatpaliek un pat degradē straujāk par amerikāņiem].

Ja šo manis izklāstīto apstākļu summa gūs virsroku (un tā var gūt virsroku tikai iesaistīto veselā saprāta zuduma gadījumā), tad mēs nokļūsim daudz tuvāk tai bīstamai robežai aiz kuras ir tikai pasaules karš. Šī situācija ir savā ziņā analoģiska Pirmā pasaules kara situācijai.

Sergejs Kurginjans, politologs un analītiskā centra vadītājs
/28.08.2013/

Avoti:
http://kavpolit.com/chto-stoit-za-amerikanskimi-zayavleniyami-o-nanesenii-udara-po-sirii/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Tuvie Austrumi, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: SERGEJS KURGINJANS. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Kāpēc ASV veic agresiju pret Sīriju

  1. miltons saka:

    Atraduši””kremļa lakstīgalu”Ķurginjanu ko piesaukt,lai raksturotu “tekošo momentu”·Amerikāni”pārāk ilgi skatījušies uz Sīrijas darbošanos Krievijas interesēs Vidusjūras austrumu daļā.Vislielākā bīstamība ir Izraelas ,kā valsts ,pastāvēšanai ir konflikta turpināšana..

    • ivarsp saka:

      Atkal Miltons muld. Ir jābūt ļaunprātim vai nejēgam, lai šādi reducētu Krievu sabiedriskos darbiniekus un vilktu deķīti uz sevi pilnībā diskriditējušo amerikāņu pusi.

      Kurginjans vārdos sevi opozicionē oficiālai Kremļa politikai, bet jebkurā gadījumā viņš ir viens no nozīmīgākajiem Krievijas analītiķiem un tādēļ vien viņa viedoklis ir vērā ņemams, nerunājot nemaz par to, ka tas ir ļoti loģisks un informatīvi bagāts, kas Latvijas deintelektualizētajā informatīvajā telpā ir milzīgs retums.

      Bet amerikāņu primitīvā alkatība un egocentrisms kļūst arvien acīmredzamāka un d\ēļ nesodāmības apziņas pieaug teju ģeometriskā progresijā, ko viņi cenšas kompensēt ar cilvēku masveida debilizāciju un padarīšanu par patērētājdzīvniekiem, neliešiem un izvirtuļiem. Un pie kā tas viss cilvēci var novest šādi turpinoties?! Un kas ir Miltons un viņam līdzīgās lakstīgalas, ja pūš šādu morālu kropļu stabulē?!

  2. Atpakaļ ziņojums: Kāpēc ASV veic agresiju pret Sīriju | Basic Rules of Life

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s