Dziesmas par izpostīto Latviju

00306_Posterbildes_2_29

Kaspara Dimitera dziesmas par izvirtuļu proamerikāniskā eirokapitālisma izpostīto Latviju (dziesmu video + vārdi).

1. Nacionālais gejs (priekšsvētku častuška)

kad miljons galvas dzīvo TV kastēs
Viss spēks ne krūtīs mīt bet ieritinās astēs
bars gaida labāko no labiem miljonāriem
un tāds tiks visiem apmuļķoties kāriem

oi naida daudz – vai tūkstoš piecās kārtās
un krāsās dažādās – zilzaļās brūnās sārtās
ir bars vien muca miljons izpūtējiem
kas purkšķ uz savējiem un četrreiz četriem vējiem

rūks bara izpūtēji purkšķinās un drebēs
un nobalsos lai bosiem veicas rebēs
lai vēl ko patīra no Tēvzemes un ķešām
lai bada atlikums tiek bosu bandām svešām

uz mirkli izslēdz purkšķu mucu masa
kad tautas kalpi svētku runas lasa
kad gludi frizēti un drānās stērķelēti
tie baru raudina kā allaž – tizli lēti

nāk masa laupītāju korim talkā
ceļ lāpas karogus un himnu valkā
lai brašāk skan lai norit asariņa
lai atkal šķiet: vēl dzīva brīves dziņa

ai bara asaras
ai sentimenta slienas
tas karavīram sen pie vietas vienas

kad himnu pavalkās kad bosu runas gaisīs
kad vecos mēslus tie pa vecam taisīs
bars atkal ieslēgs veco purkšķu rores
un bosus lamās: tauta jums pie šņores!

bet bosi ieņirgs savā treknā vaigā
un kodēs baru lai pie urnām staigā
lai balso tā kā programmēti burti
ar laimes programmām kam tikai 300 burti

tā bara dziņa – lai tā prātus duļķo
lai jaunas partijas no jauna baru muļķo
lai galva teļļukā un pakaļa pie beņķa
lai klausa visam kas no Pirmā Jeņķa

lai prembulas auž peļ blēžus ostā
lai bērnus pazudina amorālā postā
lai naidu ģenerē lai izprovocē ķildu
ar krieviem kaimiņos tā apkaunojot Mildu

kur vērtības? vien megabodes preces…
kur varoņi? vien piemiņa un sveces…
kur patrioti? tikai dziesmas shēmas
kā baru noturēt lai purkšķ pie katras tēmas

ai bara asaras
ai sentimenta slienas
tas karavīram sen pie vietas vienas

un tauta dziest līdz nāvei skumdināta
tās prātu viļ lai nenāktu pie prāta
lai neturētos tā pie Čaka Raiņa
lai pauros perverss sekss un dzimummaiņa

lai indē pārtika un blīvi gandēts gaiss
lai bendē bērnus Mozaīka ‘spaiss’
lai tēvu nav – vien bomži biznesmeņi
lai viss tai līmenī kur petenes un peņi

jau vilnis devītais maļ skaidru dziesmu Rojā
maļ arī Saulkrastos: iet mūsu tauta bojā
jo bērnus nemīlam jo gļēvi esam vīri
par dvēs’lēm nedegam vien nodokļiem un īri

un tā mēs izmirsim vēl padurstīs kāds muslims
un pelnīti jo gars mums slims, ne pusslims
būs Latve zona negodās kur dzeju
bet kaklakangarus un nacionālo geju

ai bara asaras
ai sentimenta slienas
tas karavīram sen pie vietas vienas

kas grib būt muļķots – piedalās lai spēlē
lai muļķo to – kā ierasts – latvju mēlē
ikvienu, kas ar bendēm svētkus svinēs
to mana miņa turpmāk nepieminēs

bet rīt būs miers rims purkšķu muca mirkli
ik karogs kļūs par brīves laivas irkli
un mirkli dziesmu rūks ik izpūtējs ar baudu
bet parīt atkal ‘prrr’ ar pilnu jaudu

ai bara asaras
ai sentimenta slienas
tas karavīram sen pie vietas vienas

/17.11.2013/

*********************

2. Balāde zilbei: veltījums Lata piemiņai
(Balāde veltīta Latvijas okupācijas režīma latviešu iznīcinātajam latam)

Kam mums zārku, kapu platu?
Arī izvadītājs lieks…
Eiro kloākā laiž LATU –
Vāks tai pāri – pieclatnieks.

Kas ir “LATvietis” – vien skaņa?
Kļūs nu “vietis” – kam ta kas?
Tāpat notruls “vietim” maņa,
Kas viņš tāds uz planētas.

Kas ir “LATvija”? Vien burti?
Paliks “vija” – vēl tak skan!
Sadegs LATI gunī kurti,
Kurā degt būs tev un man.

LATS ir zilbe – LATS nav nauda.
Izčuksti! Vai jūti pats?
Tavas latvietības jauda
Vienā zilbē tverta – “LATS”.

Arī eiro nauda nebūs –
To kā spožas važas kals.
Latvju mūžu krusts un rēbuss –
Mirt vai dziedāt, kad lūzt balss.

Nemirsi – tā vēl tik tūska.
Vēl ne nāve sirdī lod…
Gudrība kā Dieva čūska
Tev pa zilbei zīmes dod.

Noglabā ar viedu ziņu
Vienu LATU sev zem sirds.
Dainu lūgsnu dzīpariņu
Dievup laid, lai irdz un irdz.

Tos, kas nodeva, tos gandēs.
Dieva vārds kā zobens dzels.
Pāri mūdžu pīšļiem skandēs
LATA sudrabs – Mildas dzelzs.

LATS ir zilbe – LATS nav nauda.
Izdziedu… Ai, krūtis plēš.
Man nav bail no eiro drauda.
Būšu LATS, kaut mani dzēš.

Būšu mirga, rēgs vai ēna,
Būšu dzīvs, kaut sacīs: beigts.
Būšu LATS – kā nāve lēna,
Vārds ar lūpām nepateikts.

Kliegs tie: naids tur viņu varā!
Neticiet, ja zvēr kāds pat.
Šajā mīlestības karā
“Vietis” būšu es un “LAT”.

LATS ir zilbe – LATS nav nauda,
LATS nu kaklā kamoliņš…
Latvi Dievs kā segu auda…
Neirs tā! LATS – es, tu, viņš.

/24.12.2013/

*********************

3. Страна которую опустили… [Valsts, kuru izpostīja…]

На полях не лучится солома.
Чахнут нивы — здесь нечего красть.
Всё сжирает, как тело саркома, —
Кровожадная хищная власть, —

Нацепили овечие шкуры,
Под «фанеру» поют соловьём, —
Нет бездарней и злей диктатуры, —
С каждым днём мы её познаём…

Как скоты, бродят пьяные урки,
Распальцовкой пугая народ.
А бомжи рыщут в урнах окурки,
И помойки трясут до испод…

Прип:
Кое-где ещё теплятся хаты,
Зреет гречка, пшеница и рожь,
Отойдут латыши в резерваты,
Как индейцы. И их не найдёшь…

Пьют детишки заразное пиво,
Не скрываясь, под пьяный галдёж.
Пьёт-гуляет, дымит горделиво
Закумаренная молодёжь…

Нитки дёргает радостный Сорос,
Расслюнявив щербатую пасть, —
ВСЁ горит, и, в огонь этот хворост
Тащит, с песней, продажная власть…

Сигареты куют из махорки —
Захимичены запах и вкус.
Люди мрут, как букашки от хлорки.
Здесь бы умер воскресший Иисус!..

Прип:
Кое-где ещё теплятся хаты,
Зреет гречка, пшеница и рожь,
Отойдут латыши в резерваты,
Как индейцы. И их не найдёшь…

Заграница пихает продукты;
Пиво, водка — из той же бадьи.
Захимичено ВСЁ, — даже фрукты —
Дело «фруктов» из властной ладьи…

На полях не лучится солома.
Поросли сенокосы быльём.
Что народу найти против лома?
Как покончить с продажным жульём?…

Собирая скупые пожитки,
Убегая туда, где светло, —
Пообтрясаны люди, до нитки.
Кровью харкая, гаснет село…

Прип:
Кое-где ещё теплятся хаты,
Зреет гречка, пшеница и рожь,
Отойдут латыши в резерваты,
Как индейцы. И их не найдёшь…

/18.11.2013/

*********************

4. Война за детские души  [Karš par bērnu dvēselēm]

Борьба это когда нет воды
Но ты продолжаешь пить
Борьба это когда нет жизни
Но ты продолжаешь жить

Борьба это когда нет хлеба
Но в глазах еще осталась соль
Борьба это последняя радость
Побеждающая боль

Борьба это когда нет уже света
Но ты все видишь и целишь взор
Враги когда целятся в спину
Но ты попадаешь в упор

Всем воинам время сблизить плечи
Кресты горят как мечи или свечи
Ей, мужики из моря и суши
Идет война за детские души
Уродует дьявол народ
Идет война – война за род

Борьба это когда тебя ненавидят
Но ты продолжаешь любить
Когда кончились силы
Но ты продолжаешь бить

Борьба это когда дух твой ломают
Но в бою невредим ты и цел
Когда ты уже в коме
Но не опускаешь прицел

Борьба это когда тебя уже сбили
Но ты встаешь и дерешься как псих
Когда теряешь память
Но никогда не забываешь своих

Борьба это когда даже мертвый
Ты поднимаешь свой меч
Борьба это вставать всегда первым
И всегда последним лечь

Всем воинам время сблизить плечи
Кресты горят как мечи или свечи
Ей, мужики из моря и суши
Идет война за детские души
Уродует дьявол народ
Идет война – война за род
Всем воинам время сблизить плечи
Кресты горят как мечи или свечи
Ей, мужики из моря и суши
Идет война за детские души
Уродует дьявол народ

/11.11.2013/

*********************

5. Zilā pasaka
[Lirikas pamatā ir 1990-o gadu sākumā ASV geju žurnālā publicētās K.Streipa vēstules par piedzīvojumiem toreiz „tumsonīgajā” Latvijā]

piedzimst Maigons Amerikā
demokrātijā kur var
būt par tikumības sargu
un par izvirtības ar

psiholoģijā tēvs doktors
grāmatās tik dziļš tā skats
ka nemaz ar nepamana
cik no dēla tāls jau pats

citātiem viņš dēlu māca
citātiem viņš dēlu bar
tomēr pilngadības dienā
Maigons uzsauc: pietiks ar

iejūsmots par patstāvību
Maigonis pie jūras trauc –
kāpu ēnā divi vīri
mīļvārdos viens otru sauc

Maigons aizbāž pirkstiem ausis
skatu debess klajos ceļ –
mākonis kā pūkains dibens
mīksti zilo zilgmi šķeļ

augstskolā  jau Maigons studē
būdams pamatīgi zils
izdod žurnālu priekš gejiem
‘Kaligulas seksa stils’

reiz sr draugu tēva mājās
Maigons vārda dienu svin:
redzi tēt – mans mīļais draudziņš
tētis atbild: velns viņ’ zin

izskolojies Maigons augsti
jūt ka senču balss to sauc
ne vien ezeri kur zili –
cerams arī zilo daudz

Rīgā atmoda jau valda
taču zilie šķiet vēl dus
Maigons medīdams sev draugu
studē ielās dibenus

kādai partijai ir kongress
Maigons tajā ielūgts ar
saņem dūšu prasa vienam:
kur te zilos sastapt var?

pasmaida tam svešais maigi
kā vien zilie smaidīt mēdz:
mums kopš komunistu laikiem
viss joprojām konspirēts

partijai kad saiets galā
Maigoni sauc priekšsēdis:
man par jums jau pastāstīja
stundu vēl un būs jums viss

kādā dzīvoklī kā pilī
Maigons beidzot atvests tiek…
ai kāds gods – pats Domes spīkers
viņam bikses novilkt liek

plikām pakaļām un dejā
apspriež vīri karjeru:
izpalīdzi TV šefam –
redaktors rīt būsi tu

Maigons nav no Malēnijas
TV šefs vēl labs paties:
sveiciens tev no Amerikas
un ja vari pieliecies

debesis no ziliem zilas
Rīgā gaiss no ziliem zils
maigoņiem no malu malām
acu galā Rīgas pils

iekļūst Maigons deputātos
zilu miglu tautai pūš:
ja par prezidentu mani
vēlēsiet – būs vieglāks mūžs

tauta kā jau allaž kļūdās
maigoņus par kungiem vēl
zilo gājiens iziet ielās
muļķiem svētki – Dievam žēl

jau pēc gada tradīcijas
latvju tautā mainās ar
vīriets vīrieti drīkst precēt
un ja grib tad suni ar

visiem Rīgas pieminekļiem
atkailināts dibens tiek
un pat sēdošajam Rainim
Maigons pozu mainīt liek

zilie savā zilo zemē
ielās kopojas un dzied:
dibens mūsu laika seja!
tādi laiki – piedodiet!

paiet paaudzes vēl sešas
latvju tautas nav vairs te
Daugavu līdz pašai jūrai
migranti sauc Zilupe

ko šī pasaka tev māca –
to ka labāks būtu stils
radīt pēcnācējus tautai
un pēc tam var palikt zils
 
zili manas zemes lini
vai tu arī? ej nu zini

/1996/

*********************

6. Brīvība

ko meitene vijoli čīgā?
ko lūku pastalas min?
tie sapņi vairs nav tajā Rīgā
kur bagātie brīvību svin

uz tavām ak meitene stīgām
velk meldiju pusmēness loks
bet stacijas krātiņš Origo
ir templis kur dvēseles zog

ir mārketi brīvība baram
kur visi par zaldātiem taps
man – dumpīgā gūstekņa garam
šis rietumu standarts ir kaps

ak čīgā kaut dzejniekam vienam
kas dzēris lien pavārtē ciest
sen tautai laiks rāpot pa sienām
bet mēdiju melos tā dziest

viss cerētais liekas vien spoki
kam brīvdabas muzejā mist
nāk senču vijoļu loki
kā pātagas savējos sist

sit vienam – bet trāpa tik blusai
sit otram – bet tarakāns krīt
no tautiešiem palikusi
vien siekala rūgta ko rīt

no vienādo neliešu varas
no sūdiem ko reklamē
laiks atmodas vaiņagā karas
un spēka nav pateikt vairs ‘nē’

ak meitene vijoli spēlē
šī daina – vēl mijkrēšļa kakts…
pār Latviju svešādās mēlēs
nāk vervelēt mūdžu nakts

brīvība – mana cerētā lolotā
brīvība – svešu teologu skolotā

/2012/

*********************

7. Atgūsim mēs mīļoto [Par nolaupīto valsti]

bij atmoda, bij ugunskurs, bij silti
ceļš vaļā bij, bij aizām pāri tilti
nu tilti deg, to ugunī tu salsti
tev nolaupīja tavu mīļo valsti

nolaupīja mīļoto

tev tavā mēlē melus pierādīja
ka labi būs, ka agrāk slikti bija
nu nabags tu, vien sapņu mieles smalsti
tev nolaupīja tavu mīļo valsti

nolaupīja mīļoto

ne zemes tev, ne bērnu sejās smaidi
bet tu kā muļķītis – vēl gaidi, gaidi
tik ugunīgi sāp – līdz kaulam kalsti
tev nolaupīja tavu mīļo valsti

nolaupīja mīļoto

pret cilvēcību un pret tavu gribu
zog Latviju, sit krustā mīlestību
ja cilvēki viens otram būtu balsti
neviens mums nenozagtu mīļo valsti

nenozagtu mīļoto

pat zvēri draudzīgi top ugunsgrēkā
tie nāk pie upes, kopā smeļ pēc spēka
ko sirdi gļēvs kā dubļu piku valsti
vien kopā atgūsim mēs mīļo valsti

atgūsim mēs mīļoto

/29.01.2012/

*********************

8. Ai, LatvijЯ
http://www.youtube.com/watch?v=3pCV41Pzego
(Vakar klaiņoju pa sava mitekļa apkaimes romantiskajām ieliņām un bildēju neparasto. Atgriezies pie saviem un Krišjāņa Barona vārtiem, pamanīju pretējā pusē pienākam bomzīgi košā svīterī un kājām skaļi bradājam metāla dzērienu bundžiņas. Garām čāpoja kāds “kolēģu” pārītis, arī bomzīši. Tie piestāja un arī parakājās konteinerī. Kādā pudēlē vēl bija palicis kāds padzēriens. Bomzīte to piebeidza un pavaicāja košajam svīterim, ko viņš tik skaļi tās bundžiņas bradā. Košais svīteris atbildēja, ka tagad šamo metālu kilogramā pieņem par tik un tik. Bomzīte pateicās par padomu un teica, ka “mūžam neaizmirsīs”. Saruna notika Latvijas Izmirātu valsts valodā, kas, kā zināms, ir bomziešu valoda.

Visu šo košo tikšanos trāpījos iemūžināt telefonā. Fiksētajam apakšā paklāju savu “Ai, LatvijЯ” country versiju. Manuprāt, sanāca koši un trāpīgi. Jo šis režīms mūs visus aizvien vairāk stūrē mēslu konteineru vai prombēgšanas virzienā. K.Dimiters)

Uz lēģeriem mūs komunisti dzina,
un varmācīgi ņēmās pārkrievot,
Nu pašu zemē brāļi iznīcina,
kas amatus un naudu nozagt prot.

Kas brīvība, spriest bezdarbniekam grūti,
 lai kartupelis, ūdens malks lai spirgts,
No tribīnes, kas auro pilnu krūti,
nav brālis mums, bet svešķermenis ir.

Ai Latvija, tu manā sirdī rēta,
ai mana tauta, jāta čakarēta,
Ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām,
ja gribi aizmirsties, no Jāņiem dzer līdz Annām.

Par bāreņiem lai paceļam šo kausu,
Par pensionāriem, izmisums ko grauž,
Ne varenajiem acu ir, ne ausu,
no mūsu nelaimes tie savu laimi auž.

Cik bezgalīgas sāpju kausam dzīles,
to nodzērusies, māte pastāstīs,
Es mīlu Latviju, bet vai tā mani mīlēs,
vai varas nozagta, vēl bezcerībā dzīs.

Ai Latvija, tu manā sirdī rēta,
ai mana tauta, jāta čakarēta,
Ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām,
ja gribi aizmirsties, no Jāņiem dzer līdz Annām.

Lai dzīvo ubagi un pazemoto kārta,
lai dzīvo pakritušie dzimtās grāvmalēs,
Mums latvju zemes dubļi sejas vārta,
 jo sirdsapziņai dubļi esam mēs.

Kā akli sikspārņi mēs tumsā zinām ceļu,
kaut spirts un kartupels vien galdā celts,
Mums pieder Latvija, ne saujai treknu meļu,
un laimes pīšļi reiz būs mūsu zelts.

Ai Latvija, tu manā sirdī rēta,
ai mana tauta, jāta čakarēta,
Ja gribi brīvību, to točkās tirgo kannām,
ja gribi aizmirsties, no Jāņiem dzer līdz Annām.

*********************

9. Сияет над банком табло [Staro virs bankas tablo]
http://www.youtube.com/watch?v=Ih1hpoLinFg
Человек ты, зверь или птица,
Маршрут нам всем — заграница
Гражданин или призрак — не важно

В царстве нашем бумажном

Латыш ты, грузин или русский
Свернем с базара в путь узкий
Путь широкий — лбами об стену
Друзьям своим шлемы надену

Беги если больно что врали
Что кинули, обокрали
Не можем систему ослабить
Обречена всех она грабить

Во свете иностранных лезвий
Нельзя все снести если трезвый
Водка, наркотики, петли…
Стоит об этом петь ли?

На фоне геноцида чисты
В парламенте только гашисты
Проиграли мы День победы
Не плачьте в могилах, деды

Любить страну небезопасно
Свободных накажут — нам ясно
Баранов режима творили
В электорат из людей превратили

Банкстерам выгодны войны,
Рубить на повал край наш хвойный
Детей чтобы тут не рожали,
Папуль как зверей чтоб сажали

Пиджаки над железными телами
Не народными заняты делами
Все банкстеры тут полиглоты
Зеркало гикнуло “кто ты?”

Кто я — ангелы знают…
На родном политики лают
Говорю: надо жить всем дружно
Они: нам это не нужно

Refr.1
Сияет над банком табло
“Меняем народ на бабло”
Беженец — неизбежность народа
В системе свободы сброда

Refr.2
Волею народа как танком
Разнесем это табло над банком

/07.03.2012/

*********************

10. Parkeris par 600 latiem

bankas prezidenta parkerī par 600 latiem
var pakārt sirmgalvi aiz sudrabainiem matiem
un viņa klibo suni pakārt līdz
pie sevis svinīgi tiem čukstot: dies’ palīdz

var viņa šlipsē iesiet invalīdu greizu
ar visiem ratiņiem kā lieku nepareizu
kas neko nelūdz vairs – tik mēmi trīc
kā sauju drupačas tam sviežot: dies’ palīdz

var viņa kurpē stūķēt bārenīti dažu
un Lētas upē prom tos pludināt bez bažu
caur miglu kas tos maigi tīs kā zīds
vien pakaļ laižot saldu: dies’ palīdz

var viņa limuzīnu bezgaldārgu smalku
aiz līdzjūtības ņemt par katafalku
un bomžu mirušo, kas plasta maisā tīts
uz kapiem aizgādāt ar drēgnu: dies’ palīdz

bet var lūk tā – ņemt prezidentu gūstā
un iesiet balonā līdz galam nepiepūstā
un zemu laist pār ļaužu graustiem drūmiem
pār viņu likteņiem un izmisuma dūmiem

trīs dienu laist trīs mēnešu trīs gadu
līdz beigs tas iemiesot starp savējiem de Sadu
līdz gaisu izlaidīs ar gaisa pūsli kopā
un raudot atzīsies ka savtīgs bijis lopā

bet vai kas mainīsies? nu nemainīsies taču
vai maz ir vēsturē tik pamācošu traču?
tas dārgo parkeri varbūt kam uzdāvinās
un atkal dies’ palīdz’ un atkal: veči tinās

/2000/

Avots:
http://www.nebruks.lv/

Informācijas aģentūra
/16.01.2014/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Dziesmas par izpostīto Latviju

  1. rakar saka:

    Nezinu vai vērts dziedāt par zaudēto. Drīzāk jāprogrammē cilvēkus būt labākiem. tālredzīgākiem un varošākiem.

  2. ivars saka:

    Kad sirds un gars ir mīlas pārpilni

    Šalc priežu mežs un goba sirmā,
    Tu mīli sauli, tā smaidot saka.
    Lai abiem jautri un skūpstīt steidz,
    Kad esi ļaudīs, ar mīļoto pie rokas.

    Un vakars kvēls kā rudens kļavās,
    Kad abiem runas kopā sapas
    Bet pirmāk staro sveču gaismā,
    Lai otra balsī izbrīns skan.

    Lai nešķiet bailīgs roku padot,
    Kad mērcē lietus kurpes tavas.
    Un spelgonī kad kājas salst,
    Lai atdod tev to kamzoli no vilnas.

    Par ikdienu lai runā sirds,
    Kad kopā rudens lietū esat.
    Un ziedu dejā iekrīt smaids,
    No rīta torti baudot gultā.

    Kad visa gan, tik atliec vēl
    No rīta soļa steigu savu.
    Lai otram gribas vēl kaut ko,
    Tev dārgu iedot ikdienā.

    Par rozēm sārtām dziesmas skan,
    Un mēness logā kautri smaida.
    Tu lepna esi, jauna tu,
    Lai sirds un gars ir mīlas pārpilni.
    IvarsV08.11.

  3. ivars saka:

    Just sniega smaržu rītausmā

    Sajust vēja deju sniega virpulī
    Uz plaukstām maigi sēdies pirmais prieks.
    Tik izcila ir daba un skaists ir tas skats,
    Kad sirdī prieks par sniega deju vēja virpulī.

    Vēl lāso lāsmenis gar upes krastiem,
    Vēl kurpes laiko ārā iet gribētājs.
    Bet nenogurst šis pirmais sniegs,
    Kas dejo nestā vēja virpulī.

    Šķiet partitūra pirmā dzied,
    Vēl nedrošs pirmais solis skatuve tur gaida.
    Bet sirdī prieks, ir dota atļauja lai var,
    No soļa pirmā otrā solī kāju likt.

    Vivaldi un fa minors, cik debešķīgs ir skats
    Pār lauku vēja runa atskan stabulē.
    Uz priekšu droši kāju liec, tu vari,
    Sauc ziemelis un apkārt gaisma aust.

    Un tālāk traucas vēja spārni sniegotie,
    Un ataust baltums sniegā smaržīgā.
    Cik labi just, ir otram sirdī pavasars,
    Un solis raitāk stiepjas pretī apvārsnim.
    IvarsV06.11.

  4. ivars saka:

    Kad vakars Vīnes valsi spēlē

    Cik liktens patīkams, kāds teiks,
    Kā Čaks, kad Drabešos bij skolas pārzinis.
    Uz ielām lapas rudens kļavām rāva,
    Un krāva sētnieks kaudzēm glītām.

    Kā sarma matos bērza tāss,
    Un renstelē kāds mizu iemetis,
    Pa Rīgas ielām aiztrauc buss,
    Un lēdija pa kāpnēm Operā jau iet.

    Kāds Mildu savu precēt taisās,
    Un dzeju raibu maisa tējā.
    Tur piektais traucas trolejbuss,
    Un Čaks ir daudzu godināts.

    Cik liktens pateicīgs kāds saka,
    No jauna logu tīrot rītā.
    Un piektais trolejbuss aiz stūra
    Ir laikus noķerts pieturā.

    Tu skaista bezgala kā zieds,
    Kurš pirmais uzlūgs, pasniegs neļķes.
    Un dzejnieks smaidot uzvelk baltos cimdus,
    Kad sals uz rūtīm rozi zīmē.

    Un satumst diena, atnāk vakars vēls,
    Lai rūtīs sapņi zvaigžņu korī dzied.
    Un sēžas saime galda galā lielā,
    Lai pateicībā maizi ēstu dienišķo.

    Tu skaista bezgala un viena,
    To saku katrai, jo tāda ir.
    Un smaidot sniedzas rozes baltās,
    Tik tavai dailei vienīgai.

    Un atskan valsis, viesi smaidot skatās,
    Kā divi vienā rindā iet.
    Un smaidot sakāt, tikai mīlam,
    Jo abi mīlai radīti.
    IvarsV23.10

  5. ivars saka:

    Kad ledus prieki smaida

    Ziemas prieki kājas auj,
    Sala vecis zirgus jūdz.
    Cilvēkbērni jautri skraida
    Drīzi ledus dzirkstīt sāks.

    Ziemas prieki soļiem lieliem,
    Droši klauvē dzirnavās.
    Palaist taisās sniega miltus,
    Visus jautrus pataisīt.

    Uzsnigs baltums rītā agrā,
    Krīta krāsas sniedziņš snigs.
    Uzliks aukstums savu roku,
    Saldēs viļņus ūdeņos.

    Ziemas prieki plati smaida,
    Dāvanas uz svētkiem gaida.
    Laimas māte atnāks rītā,
    Savus dārgos apraudzīt.

    Sniga rītā sniegi balti
    Viļņi jūrā sarmu kūla.
    Dīķos ledus dzirkstīt sāka,
    Slidotāju prieki sākas.
    IvarsV05.11

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s