Gendera teorijas krahs: dvīņu Reimeru traģēdija

Braiens un Brūss-Brenda Reimersi

Braiens un Brūss-Brenda Reimeri

„Bērnam ir pašam jāizlemj kāds viņam ir dzimums”. Šī frāze, ko kādreiz varēja atļauties pateikt tikai jukušais, šodien „civilizētās” valstīs nevienu vairs neizbrīna. Rietumos jautājums par gendera (dzimuma) pašidentitāti šodien tiek nostādīts kā eiropeiskās tolerances pamats.

Jau labu laiku ES līmenī tiek lobēta galēji amorāla un absurda prakse, kura balstās t.s. „gendera teorijā”, saskaņā ar kuru cilvēka dzimums neesot iedzimts, bet gan rodas audzināšanas rezultātā, attiecīgi tas varot tikt brīvi mainīts, nodrošinot attiecīgu audzināšanu (tā rezultātā pats dzimuma termins var kļūt nosacīts un jau tagad oficiālos ES dokumentos vārdi tēvs un māte tiek aizstāti ar vārdiem „vecāks nr1” un „vecāks nr2”, nerunājot par Skandināvijas valstu praksi, kur mazgadīgo kropļošana jau ir kļuvusi par ikdienišķu normu).

Šis ārprāts tiek pamazām ieviests arī Latvijā, kā redzamākais vēstnesis bija t.s. „viņķeles grāmatiņa”, bet kas praksē jau izpaužas dažādās pirmskolas un skolu veiktās lomu spēlēs, kurās bērniem liek „iejusties” pretējā dzimumā, tai skaitā arī pārģērbjoties pretējā dzimuma drēbēs. Lai saprastu, ka šī teorija ir absurda un tikai kropļo bērnu psihi, daudz prāta nevajag un tāpēc nevajag būt psihologam, bet diemžēl cilvēki savā ārprātā ir aizgājuši tik tālu, ka to ir apstiprinājuši arī praktiski. Visplašāk zināmais šai ziņā ir dvīņu Reimeru traģiskais gadījums.

Kļūda, veicot apgraizīšanu

Dvīņu Reimeru lieta sākās 1966.gada 27.aprīlī. Uz šo datumu septiņus mēnešus veciem dvīņiem bija norīkota vienkārša fimozes (nav attīstīts dzimumlocekļa priekš ādiņas gredzens;  priekš ādiņu nevar pārvilkt pāri dzimumlocekļa galviņai vai var to izdarīt tikai daļēji) novēršanas operācija.

Puikas (Brūss un Braiens) piedzima Rona un Džanetas Reimu ģimenē, kura dzīvoja Vinipegā (Kanāda) un bija vienas vietējās reliģiskās kopienas locekļi. Džaneta strādāja par oficianti, bet Rons vietējā lopkautuvē.

Dažus mēnešus pēc dvīņu piedzimšanas māte ievēroja, ka puikām ir sākušās problēmas ar čurāšanu. Ārsti diagnosticēja fimozi – pietiekami izplatītu slimību, kura ir saistīta ar dzimumlocekļa priekš ādiņas iekaisumu. Šajos gadījumos tiek veikta viselementārākā apgraizīšana (cirkumcīzija).

Operācija tika norīkota uz 1966.gada 27.aprīli un to vajadzēja veikt slimnīcas štata ķirurgam. Todien bija stiprs negaiss, kas patraucēja ķirurgam nokļūt darbavietā, tādēļ operāciju sāka slimnīcas dežūrārsts – Žans Mari Gijo .

Pirmo operēja Brūsu. Nav saprotams kāpēc, bet dakteris Gijo mazās brūcītes apdedzināšanai nolēma izmantot termokauteru – pietiekami spēcīgu elektroierīci. Ārsta kļūdas rezultātā mazuļa niecīgais dzimumorgāns tika izdedzināts. Otru bērnu vecāki operēt neļāva.

Kas noticis, tas noticis. Brūss kļuva par medicīnas kļūdas upuri, bet Braiena fimoze drīz vien pārgāja pati no sevis, kas jo vairāk pastiprināja mātes ciešanas. Māti mocīja vainas sajūta, jo tieši viņas pārmērīgas rūpes un vēlme palīdzēt kļuva par nelaimes aizsākumu.  Džanetai sākās depresija, bet Rons reti bija mājās, staigāja pa bāriem un bieži piedzērās.

Ģimenes „glābiņš”

Uz to brīdi slavenais amerikāņu psihologs Džons Moni (1921-2006; John Money) jau daudzus gadus virzīja savu teoriju par jaundzimušo dzimumneitralitāti. Mani uzskatīja, ka cilvēka dzimumpiederība sākot veidoties 5-8 gadu vecumā, kad izkristalizējoties indivīda seksuālā gaume. Pats bērns neapzinoties sevi ne kā puiku, ne kā meiteni un tikai pieaugušie „pasakot” bērniem priekšā kas viņi tādi ir. Tieši atkarībā no tā, pēc Moni ieskatiem, arī veidojoties mazā cilvēka vīrišķīgā vai sievišķīgā uzvedība. Moni bija pārliecināts, ka t.s. „dzimumorientāciju” nosaka nevis daba, bet gan vecāki, pie tam vēl caur caurēm nepareizi, jo, varbūt, puika, piemēram, gribēja izaugt par meiteni, bet viņam tas tiekot aizliegts un no tā arī rodoties neveiksmes personiskajā dzīvē.

Džons Moni

Džons Moni

Ar šo savu teoriju Džons Moni uzstājās televīzijā. Savukārt Džaneta Reimera, esot depresijā, cauru diennakti skatījās TV. Dzirdot autoratīva  pediatrijas un psiholoģijas profesora paziņojumus par jaundzimušo dzimumneitralitātri, viņa saskatīja tajā sava bērna glābiņu. Reimera aizrakstīja Moni vēstuli un viņš uzreiz ieinteresējās par šo gadījumu. Drīz vien ģimene pārbrauca uz dzīvi ASV un uz vairākiem gadiem nokļuva profesora aizgādnībā, kurš bija kļuvis par Reimeru ģimenes „labdari un glābēju”.

Džona Moni priekšlikums bija sekojošs: Brūsam ir jāveic kastrācija, aizmirstot par to, ka viņš piedzima kā puika un jāsāk viņu audzināt kā meiteni. Laiku pārdomām psihologs nedeva, uzstājot, ka operācija jāveic līdz brīdim, kad mazulis kļūs gadu vecs. Moni pārliecinoši apgalvoja vecākiem, ka Brūss varēs izaugt par pievilcīgu sievieti, kurai  būs iespējams veidot pilnvērtīgas attiecības ar vīriešiem.

Dzimuma maiņas operācija notika 1966.gada jūlijā. Profesoram Moni Brūss bija ideāls „pacients” savas teorijas pārbaudei, pie tam vēl dvīnis. Moni cerēja pārtraukt zinātniskos strīdus par to kas īsti cilvēks ir  – iedzimtības (ģenētikas) mantotājs vai arī iedarbības ar apkārtējo ārējo pasauli produkts.

Brūss tādējādi kļuva par Brendu, vecāki viņu sāka audzināt kā meiteni, bet Braeins uzauga pārliecībā, ka viņam ir māsa.

Kleitas un bantītes

Sākumā viss bija labi. Apkārtējie redzēja kā Reimeri pastaigājas ar saviem dvīņiem – Brendu, kurai bija brūnas lokainas cirtas un mežģīnotas kleitiņas, un Braeinu, kurš, kā visi puikas, kāpelēja pa kokiem un spēlējās ar plastmasas zaldātiņiem. Ārēji viss bija kā nākas. Ģimene precīzi pildīja doktora Moni norādījumus: deva Brendai sieviešu hormonus, regulāri veica audzinošas pārrunas utt.

Pēc kāda laika profesors Džons Moni uzrādīja zinātnieku pasaulei „dvīņu gadījumu” kā neapgāžamu savas teorijas pareizības pierādījumu. Moni dabūja, ko gribēja – atzinību, autoritāti un privilēģijas. Zinātnieki, sensācijas apdulināti, tobrīd nemaz neuzklausīja citus viedokļus, piemēram jaunā zinātnieka Miltona Daimonda (1934) iebildumus, kurš pat pēc tik pārliecinošiem „pierādījumiem” neatbalstīja Moni teoriju.

Daimonds strādāja Kanzasas universitātē un, veicot eksperimentus ar jūras cūciņām, pierādīja, ka dzīvnieku dzimums veidojas vēl embriona stadijā. Tomēr to laiku zinātnieku vairākumam Reimeru dvīņi bija daudz pārliecinošāks arguments kā kaut kādi eksperimenti ar jūras cūciņām. Tā rezultātā Daimonds vairāku gadu garumā pat nevarēja nopublicēt savu pētījumu rezultātus.

Pa to laiku Brenda auga un ilūzijas sāka izgaist. Vēl pirmskolas vecumā „meitenei” parādījās izteikti puiciski žesti, uzvedība, bet balss tembrs bija pārāk zems. To, ka ar Brendu kaut kas nav kārtībā pamanīja arī bērnudārza audzinātāja. Īpaši aizdomīgi viņai likās, ka Brenda savas dabiskās vajadzības nokārto stāvus. Izvaicāti, vecāki bija neatsaucīgi.

Māte turpināja apģērbt Brendu kā lellīti, neizlaižot no mājas nesakoptu un neizķemētu, tomēr arvien biežāk „meitene” mājās atgriezās netīra, ar nobrāzumiem un zilumiem pēc kautiņiem ar puikām.

Īstas problēmas Brendai sākās skolā. Klasesbiedri viņu nepieņēma. Meitenēm viņa bija pārāk puiciska, bet puikas acu galā necieta bantītes un kleitiņas. Brendai veidojās vīrišķīgs ķermenis, bija balss lūzums  un viņas intereses bija izteikti zēniskas. Brendai patika spēlēties ar brāļa pistolēm un mašīnām, viņa ar prieku palīdzēja tēvam galdniecības darbos un bija fiziski daudz spēcīgāka par Braienu. Mazpilsētā izplatījās baumas par Brendas „citādību”. Brendu vajāja un neļāva pat iet uz skolas tualeti, viņa bija spiesta nokārtoties pagalmā. „Meitene” nesaprata, kas ar viņu notiek, un sāka uzdot vecākiem jautājumus…

Eksperimenta pārtraukšana

Tai pat laikā Džons Moni bija slavas virsotnē. Daudz skaitliskas zinātniskas publikācijas, kurās viņš operēja ar „pilnīgi uzticamiem” datiem, sajūsmināja daudzus zinātniekus. Brendai un Braeinam ik gadu bija jābrauc pie profesora uz pārbaudēm un ar katru gadu vecākiem kļuva arvien grūtāk bērnus uz to pierunāt. Bērni Moni kabinetā izjuta diskomfortu. Vēlāk Braeins atzinās, ka psihologs viņus iebiedēja, ja nesaņēma „pareizās” atbildes, lika veikt seksuālu darbību imitācijas vienam ar otru un lika skatīties pornogrāfiskas bildes. Pats Moni vēlāk apgalvos, ka to darīja bērnu gendera identitātes nostiprināšanas nolūkā.

Moni dzīvoja savas teorijas iedomu pasaulē un nevienam neļāva mest vismazāko šaubu ēnu uz savas teorijas pareizību. Savukārt Reimeriem bija jādzīvo reālajā pasaulē. Brenda sāka apzināties, ka viņai „starp kājām” kaut kas nav kārtībā, bet Braiens sāka pārvērsties par nevaldāmu pusaudzi, kurš bija greizsirdīgs uz vecākiem par to, ka viņi tik daudz uzmanības velta „māsai”. Pie tam Braeinam tika konstatētas šizofrēnijas pazīmes.

Neskatoties uz problēmām, profesors Moni uzstāja, ka Brendai ir jāveic mākslīgā vaginoplastika, bet „meitene” kategoriski iebilda operācijai. Bija acīm redzams, ka Brenda nespēj „atrast sev vietu” un ka vīrišķais pirmsākums izpaužas arvien vairāk neskatoties uz milzīgo izlietoto hormona preparātu daudzumu. Un tad notika izskaidrošanās starp vecākiem un Brūsu-Brendonu.  Vienā no sarunām bērns „izpļāpājās”, ka uzskata, ka viņam starp kājām „viss ir gluds” tāpēc, ka viņa bērnībā esot slikti uzvedusies un mamma ir ilgi situsi pa to vietu. Māte bija šausmās no tāda paziņojuma un izstāstīja visu kā ir.

Pusaudzis sākumā nesaprata par ko ir runa. Pēc tam neticēja dzirdētajam, tad viņu pārņēma dusmu lēkme, kuru nomainīja apātija un tikai viens jautājumus: „Kā mani sauc?”

Brūss-Brenda pārtop par Deividu

Vizītes pie doktora Moni tika pārtrauktas un Brūss nolēma, ka ir tomēr puika, nomainot vārdu uz Deividu.  Deividam Reimeram  tika veikta liela daudzuma ekstrogēna lietošanas rezultātā izveidojušos piena dziedzeru noņemšanas operācija, bet 21 gada vecumā viņam tika veikta dzimumlocekļa implantēšanas operācija.

It kā visam tagad vajadzēja būt kārtībā – daba bija guvusi virsroku un zinātniskā kļūda bija izlabota. Apkārtējiem Reimeri izdomāja stāstu par to, ka Brenda negaidīti nomira, toties nesen viņi atrada savu radinieku Deividu, kuram nolēma dot pajumti. Šim stāstam maz kurš ticēja, bet dzīve turpinājās.

Braiens aprecējās un iepazīstināja Deividu ar savas sievas draudzeni – vientuļu māmiņu, kurai bija trīs bērni no trim tēviem. Deividam tas nebija šķērslis un viņi aprecējās. Bērnu esamība padarīja viņu par tēvu un attiecīgi arī pilnvērtīgu vīrieti, tomēr mieru tas viņam nedeva. Deivids pat, bruņojies ar pistoli un atriebības domu vadīts, sameklēja ķirurgu Gijo, kura kļūda viņu sakropļoja, bet nogalināt ārstu tomēr nespēja.

Vēlāk Deivids nolēma attiekties no anonimitātes un pavēstīt visai pasaulei par savu gadījumu, lai tā kļūtu par mācību citiem. Viņš uzstājās presē un televīzijā un bija pat uzaicināts uz ASV ļoti populāro Opras Vinfrijas (1954) sarunu šovu. Visbeidzot Deivids rakstīja Džonam Mani un vēlējās ar viņu satikties, bet profesors neatbildēja. Pat vairāk, Moni tā arī ne reizi vairs nekomentēja notikušo.

Sakropļotās bērnības sekas

Uz dvīņiem Reimeriem šie notikumi atstāja dziļi negatīvu iespaidu. Lai gan sabiedriskā uzmanība tika pievērsta Brūsam-Brendai-Deividam, Braeins no notikušā cieta ne mazāk par brāli. Uz viņa psihi tas atstāja negatīvu iespaidu un, kļūstot vecākam, attīstījās šizofrēnija, kam sekoja sievas aiziešana, darba zaudēšana un depresija. 2002.gadā Braeins izdarīja pašnāvību.

Brāļa nāve satrieca Deividu. Viņš visā vainoja sevi. Nāca uz kapiem katru dienu, noslēdzās sevī un kļuva apkārtējiem neizturams. Drīz vien no viņa aizgāja sieva, ar vecākiem kontakta nebija, jo viņš nespēja tiem piedot, un Deividam radās arī finansu grūtības. 2004.gada 4.maijā arī Deivids Reimers izdarīja pašnāvību, nošaujoties.

Avoti:
http://www.dailymail.co.uk/news/article-1332396/Bruce-Reimer-Tragic-twin-boy-brought-girl.html
http://spoki.tvnet.lv/foto-izlases/Zinatnes-varda-salauzts-liktenis/513736

Informācijas aģentūra
/02.04.2014/

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Homoseksuālisms, pedofīlija, Kat.: Medicīna, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Gendera teorijas krahs: dvīņu Reimeru traģēdija

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s