Grāmatniecības sociālistiskās nākotnes vīzija

00349_free-booksPašreizējā grāmatizdevniecības nozare ir stipri novecojusi, neefektīva un tā arvien vairāk vairs nepilda savas pamatfunkcijas kā likumsakarīgs rezultāts ir šīs nozares krīze un lēna atmiršana. Tiesa gan šī krīze skar ne tikai grāmatizdevniecības nozari,  tā ir saistīta ar objektīvu nepieciešamību pēc fundamentālām sabiedrības pārmaiņām, ko pašreiz valdošā uzskatu paradigma un tajā bāzētās sabiedriskās struktūras nespēj nodrošināt. Šai apcerējumā pacentīšos ieskicēt to, kāda šī nozare varētu izskatīties nākotnē – ar šodienas līdzekļiem un zināšanām, ko realizēt traucē tikai atbildīgo personu nespēja mainīt domāšanu, to nespēja sadarboties, domāt plaši, ilgtermiņā  un, pats galvenais, stādīt sabiedriskās intereses augstāk par savām niecīgajām egocentriskajām interesītēm [pirmkārt iedzīvošanās kāri un peļņu].

Grāmatniecības misija, jeb sabiedriskā pamatfunkcija

Visam ir sava jēga, arī sabiedriskām struktūrām ir sava jēga, savs sabiedriskais uzdevums, mūsdienīgi izsakoties – sava misija. Savu uzdevumu apzināšanās, savas jēgas sapratne, misijas apziņas esamība lielā mērā nosaka organizācijas darbības efektivitāti un tās eksistenci kā tādu. Organizācijas, kuras neapzinās savu misiju vai ir pārāk tālu novirzījušās no to rašanās un eksistences pamatā esošiem atslēgprincipiem, sāk stagnēt un mirt. Šādas organizācijas, tēlaini runājot, ir bojātas, trūdošas, slimas un to atveseļošanas atslēga ir organizācijas atgriešanās pie tās sākotnējiem principiem, kuri ir jārealizē citā vidē un citos apstākļos – citā pasaulē, kura laika gaitā ir mainījusies. Ja organizācijai tas izdodas, tā pārveidojas un gūst panākumus. Ja nē – organizācija mirst un tās vietā rodas kaut kas cits, kas labāk spēj pildīt sabiedrības objektīvi pieprasīto funkciju [vai arī nerodas un funkcija tiek zaudēta, izraisot noteiktas sekas sabiedrībā].

Grāmatniecības pamatfunkcija kopš pašiem tās pirmsākumiem ir bijusi cilvēku izglītošana un attīstīšana ar drukātā vārda palīdzību. Viss. Citu pamatuzdevumu grāmatniecībai nav, visi pārējie ir no šī pamatuzdevuma izrietoši, tai skaitā arī gan sabiedrības kontroles funkcija, gan sabiedrības izklaides funkcija, gan vēl jo vairāk tāda primitīva parādība kā peļņas gūšanas funkcija.

Vēsturiski ļoti ilgi grāmatniecība bija elitāra darbības joma, kas saglabāja zināšanas un nodeva tās tikai dažiem izredzētajiem. Šādu lietu kārtību uzturēja uzskats, ka vairumam cilvēku zināšanas dot nevajag. Šo uzskatu pamatoja ar atziņu, ka vairums cilvēku ir pusattīstīti vai neattīstīti, kuri tāpat nepratīs novērtēt viņiem sniegtās zinību dāvanas. Tomēr patiesais  šādu ieskatu cēlonis  bija (un ir arī mūsdienās) visprimitīvākā valdošo aprindu nevēlēšanās nodarboties ar sabiedrības izglītošanu un attīstīšanu, tā vietā izvēloties vieglāko un savā ziņā arī patīkamāko ceļu – neko nedarīt un turēt masas tumsībā, tādējādi saglabājot savu elitāro stāvokli.

Līdz ar drukas tehnoloģiju un kapitālisma attīstību, šis stāvoklis mainījās un grāmatniecība kļuva par galveno progresu nodrošinošo nozari. Tomēr arī šajos ziedu laikos grāmatniecībai bija sekojošas problēmas: analfabētisma,  satura radīšanas (autoru motivēšanas un uzturēšanas) un satura izplatības (ierobežots fizisku satura nesēju apjoms) problēmas. Tā kā tolaik nebija paredzams, ka grāmatu saturu varētu izplatīt neatkarīgi no to fiziskajiem nesējiem, satura radīšanas, jeb satura autoru uzturēšanas problēmu atrisināja, autoram maksājot noteiktu daļu no katras, ar viņa saturu aizpildītās, fiziskās vienības cenas.  Tā radās pašreizējais autortiesību princips, kurš bija progresīvs tā laika tehnoloģiskajam un sabiedrības attīstības (uzlecošā kapitālisma) līmenim. Savukārt mūsdienās, kad gan sabiedrība ir pavisam cita (norietošais kapitālisms), gan arī tehnoloģiju attīstības līmenis ir sasniedzis pavisam citus apmērus (gandrīz neierobežota satura izplatības iespēja), šāda pieeja ir, ļoti maigi izsakoties, stipri novecojusi.

Mūsdienu sabiedrības problēmas ir laika trūkuma apziņa un nespēja orientēties informācijas pārbagātībā, kas savukārt rada cilvēku dezorientāciju, no kuras izriet izklaides nospiedošā dominante cilvēku dzīvē. Grāmatniecības nozarē tas izpaužas arī kā  konkurence ar citiem, daudz efektīvākiem izklaides veidiem un lasītāju skaita samazināšanās. Jauniešiem strauji zūd interese par grāmatu un vispār garu tekstu lasīšanu, bet sabiedrībā kā reāla problēma sāk atgriezties analfabētisms. Šādos apstākļos domāt biznesa kategorijās un tikai par peļņu ir nozares pašnāvība. Risinājums ir kardinālā nozares pārveidošanā, atgriežoties pie savas vēsturiskās pamatfunkcijas (sabiedrības izglītošanas) un palīdzot atrisināt cilvēkiem viņu reālās problēmas.

Nākotnes [sociālistiskā] grāmatizdevniecība

Nākotnē autortiesības nav ekskluzīva prece, ko var pirkt, pārdot un nodot trešajām personām.  Autoram ir tiesības uz sava darba autorību un tiesības saņemt samaksu par savu darbu, tomēr autora tiesības uz samaksu netiek absolutizētas un to aizsardzības vārdā netiek ierobežotas cilvēku pamattiesības uz brīvību, samērīgu sodu un brīvu informācijas pieejamību.

Visi autordarbi ir jebkuram brīvi pieejami  un izmantojami  bez nosacījumiem (saglabājot tikai autorību) 10 gadu pēc to pirmpublicējuma.

Visu autordarbu reģistrāciju un autorizētu izplatību centralizēti veic speciāls valsts uzņēmums (nosauksim to par IKA – Interaktīvās kultūras aģentūru) , kurš atbild par:
– veco autordarbu saglabāšanu un pieejamību gan fiziskā, gan elektroniskā formā (pašreizējā bibliotēku funkcija);
– jaunu autordarbu radīšanas veicināšanu;
– jaunu autordarbu izdošanu un izplatīšanu gan fiziskā, gan elektroniskā formā (pašreizējā grāmatnīcu un izdevniecību funkcija);
– plaši izplatāmo autordarbu redakcionālo atlasi pēc izglītojošiem, audzinošiem, tikumiskiem, informatīviem un estētiskiem labas gaumes, personību pilnveidojošiem un attīstošiem kritērijiem;
– autordarbu radīšanas, uzglabāšanas un izplatīšanas infrastruktūras uzturēšanu un pilnveidošanu;
– visas pasaules autordarbu eksemplāru iegūšana, uzglabāšana un piekļuves nodrošināšana tiem;
Utt.

Atordarbus drīkst izdot un izplatīt arī privātpersonas un citu nozaru uzņēmumi, ievērojot vienotu standartu (katra standarta prasība ir racionāli pamatota un izdevējam no malas praktiski izpildāma)

Bibliotēkas, internetkafejnīcas,  grāmatnīcas, lasītavas, intelektuālās pulcēšanās vietas, konferenču zāles un iespējams vēl kaut kas ir apvienotas vienā funkcionālā vienībā (nosauksim to, piemēram,  par  SIAC – sadarbības un intelektuālās attīstības centru), kurā cilvēks var piekļūt datoram un  internetam, saņemt lasīšanai uz vietas kādu grāmatu, nopirkt grāmatu, paņemt grāmatu lasīšanai uz mājām, noskatīties datorā filmas, noklausīties mūziku, iepazīties ar multimediju apmācības materiāliem, ierakstīt digitālā datu nesējā grāmatu, filmu, mūziku, apmācības materiālu utt., saņemt izdrukas, noorganizēt kādu intelektuālu publisku pasākumu – priekšlasīšanu, diskusiju, dziedāšanu, muzicēšanu, lekciju, semināru, konferenci utt., noskatīties publisku pasākumu vai vienkārši pasēdēt, padzert tēju un satikties ar draugiem, paziņām un sadarbības partneriem.

Uz noteiktu iedzīvotāju daudzumu ir noteikts skaits daudzpakāpju (noteiktas kvalitātes – telpu lielums, datoru skaits, grāmatu daudzums utt.) SIAC. Tāpat ir noteikts minimālais apdzīvotas vietas iedzīvotāju skaits (piemēram, 500), kurā obligāti jābūt vismaz 1 SIAC.  Daudzās vietās SIAC atrodas vienās telpās ar kultūras centru un sporta centru un to izveidi un pilnveidošanu plāno pašvaldība (kā pasūtītājs) kopā ar Valsts plānu komiteju (kā standartu ievērotāju un izpildes galveno organizētāju) un attiecīgajiem valsts uzņēmumiem.

Visas grāmatas ir digitalizētas (tai skaitā arī tekstu atpazīšanas formātā, tā lai tajā var meklēt, to var kopēt, lasīt digitālajos lasītājos un pašu grāmatu var maksimāli īsā laikā atkārtoti izdot) un pieejamas vienotā Intelektuālās attīstības portālā (IAP).

Visu jaunizdoto grāmatu maketi obligātā kārtā tiek reģistrēti Portālā ar ierobežotas piekļuves tiesībām, tādējādi katrs izdevējs īsā laikā un  samērā vienkārši var atkārtoti izdot jebkuru grāmatu.

Populāra ir individuāla grāmatu pasūtīšana (var pasūtīt jebkurā SAIC). Tas ir, par samērīgu samaksu katrs var pasūtīt izdot savām vajadzībām jebkuru fizisku grāmatu jebkurā skaitā (visbiežāk vienā eksemplārā) un dažādās kvalitātēs, sākot no līmētām mīkstvāku grāmatām un beidzot ar padārgām īpaši augstas kvalitātes grāmatām (gan fiziski, gan mitrum, gan daļēji uguns izturīgas grāmatas, kuras „kalpos simtiem gadu”). Pēdējās  ir īpaši populāras intelektuālo kolekcionāru vidū, kuri saviem bērniem grib atstāt savā skatījumā labāko grāmatu kolekcijas.  Tas ir iemesls kādēļ jaunizdoto fizisko grāmatu apjomi ir nelieli, jo cilvēki sev iepatikušās grāmatas fiziskā formā pasūta individuāli.

Jaunas grāmatas izdod gan vairākas savstarpēji maz atkarīgas, daļēji katra savās jomās specializējušās IKA redakcijas (tai pat laikā redakciju darbības virzieni daļēji pārklājas, kas rada veselīgu konkurenci), gan arī pēc nepieciešamības uzņēmumi, kā arī privāti entuziasti.

IKA grāmatas izdod, vadoties no izglītojošiem, audzinošiem, tikumiskiem, informatīviem un estētiskiem labas gaumes, personību pilnveidojošiem un attīstošiem kritērijiem, kā arī no Valsts plānu komitejas garīgās kultūras komisijas pasūtījuma.

Katram iedzīvotājam ir tiesības, ja viņš to vēlas, izdot savu grāmatu. Minimālās prasības grāmatai – atbilstība IKA tehniskajiem standartiem un Tikumiskās cenzūras komitejas neaizliegums (virspusēja pārbaude, kuras rezultātā netiek konstatēts, ka grāmatai ir izteikti amorāls saturs) . Šai gadījumā grāmata tiek reģistrēta un ievietota Portālā un autors var saņemt noteiktu skaitu eksemplāru (piemēram, 100) personiskai izplatīšanai. Negatīvas tikumiskās cenzūras komisijas atzinuma rezultātā grāmatai tiek uzlikti attiecīgi piekļuves un izplatības ierobežojumi, bet tā tāpat noteiktā apjomā ir pieejama un izplatāma. Lai grāmata taptu izplatīta centralizēti caur SAIC, jāiegūst attiecīgās jomas IKA redakcijas noteikta līmeņa rekomendācija (no rekomendācijas līmeņa atkarīgs centralizētas izplatīšanas un popularizēšanas apjoms) , Tikumiskās cenzūras komitejas atļauja (detalizēta pārbaude) un Valsts plānu komitejas garīgās kultūras komisijas apstiprinājums.

Eksistē triju veidu autori:
– IKA štata autori, kuri saņem garantētu regulāru atalgojumu, kura apjoms reizumis tiek pārskatīt atkarībā no darbu skaita, to kvalitātes, nozīmības un lasījumu skaita (pārdošanas apjoms + individuālo pasūtījumu apjoms + lasījumi Portālā + lejupielādes no Portāla);
– IKA ārštata autori, kuri saņem vienreizēju vai regulāru, laikā ierobežotu samaksu par konkrētu darbu. Samaksā tiek iekļauta darba tapšanai nepieciešamā laika apmaksa, kā arī papildus prēmijas par kvalitāti un noteiktu lasāmības līmeņa sasniegšanu;
– privāti autori, kuri saņem samaksu par katru pārdoto darbu, kā arī papildus prēmijas par kvalitāti un nozīmīgumu attiecīgu IKA slēdzienu gadījumā

IKA štata autori ir savas jomas un autordarbu radīšanas profesionāļi, kuri veido izplatītāko autordarbu kodolu un nosaka autordarbu attīstības virzienu. Kā viņu papildelements ir IKA ārštatu autori, bet kā kadru rezerve, veselīgas konkurences elements un alternatīvu ideju avots kalpo liels daudzums privātie autori. Viens no būtiskākajiem IKA darbības virzieniem ir vairuma iedzīvotāju motivēšana radīt savus autordarbus  un viņu apmācība.

Autordarbu kvalitāti nosaka augstākie sabiedrības garīgās pārvaldes darbinieki un, viņi arī nosaka un regulāri pārskata IKI štata autoru sarakstu (līdzīgā kārtā viņi nosaka un regulāri pārskata IKI redakciju un citu būtiskāko sabiedrisko struktūru kadru sastāvu). IKI štata autoru skaits ir noteikts (nevar pārsniegt zināmu skaitu) un štata autora atbrīvošanas gadījumā viņš tiek norīkots citā darbā vai arī aizvadīts pensijā (neatkarīgi no vecuma). Pagātnes nopelnu dēļ (par štata autoru var kļūt tikai radot nepieciešamus un kvalitatīvus autordarbus) neviens štata autors nepaliek bez uzturlīdzekļiem un pat aizejot pensijā var turpināt savu radošo darbu kā ārštata autors vai privātautors.

Tā kā cilvēki pa lielam vēl nav mainījušies, formālā bezdvēseliskuma jurisprudence daļēji joprojām eksistē, tomēr, juristiem kā pagātnes tumsonības un bezdvēseliskās likumdošanas simboliem ir noliegts ieņemt amatus, kuros ir jāpieņem svarīgi sabiedriski lēmumi un jebkādi juristu un formālās viltības mentalitātes cilvēku mēģinājumi noteikt lietu kārtību tiek pārtraukti pašā saknē un nekaunīgākos gadījumos arī sodīti.

/2012/

Avoti:
http://gramataselektroniski.blog.com/pazinojumi/gramatniecibas-nakotnes-vizija/
http://zinojumiepasta.wordpress.com/raksti/gramatniecibas-nakotnes-vizija/

Informācijas aģentūra
/04.07.2014/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Kultūra, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s