Ebreju nacists bez maskas

Genādijs Korbans

Genādijs Korbans

No visiem nacisma paveidiem visbīstamākais ir maskēta tipa nacisms, kura reālās nacistiskās darbības tiek slēptas aiz vienalga kādiem  cēliem vārdiem (tādējādi pie reizes diskriditējot tās idejas ar kurām maskētais nacisms piesedzas). Viens no tādiem, iespējams, pats bīstamākais un pilnīgi noteikti viens no pretīgākajiem ir ebreju nacisms. Ukrainas notikumu sakarā maskas nomet arī ebreju nacisti un atklāj savu nacistisko un fašistisko būtību. Redzamākais ebreju nacists Ukrainā ir lieloligarhs ar kriminālu pagātni, medijamagnāts, Privatbank īpašnieks, Eiropas ebreju savienības priekšsēdētājs, galēji radikālas jūdaisma sektas Habart pārstāvis Igors Kolomoiskis, kurš ir galvenais nacistiskā apvērsuma Ukrainā finansētājs un organizētājs.

Tiem, kuri nezina, pats jūdaisms jau ir pietiekami rasistiska [sludina ebreju iedzimtu pārākumu pār citiem cilvēkiem], nacistiska [sludina ebreju kā tautas pārākumu par citām tautām] un fašistiska [sludina egocentrismā balstītas korporatīvās sadarbības un materiālā izdevīguma principa absolutizāciju] reliģija. Pirmo vispārīgo priekšstatu par jūdaismu var gūt, izlasot Johana Pohla brošūru „Talmūda gars” (tajā samērā īsi, koncentrēti un pietiekami neitrālā stilā ir aprakstītas jūdaisma teorētiskās nostādnes, citējot Talmūda jūdaisma teorētiķus: http://gramataselektroniski.blog.com/2011/02/20/talmuda-gars-johans-pohls/ ).

Kolomoiskis bija gan viens no galvenajiem Maidana nemieru finansētājiem. Tāpat par viņa naudu tika uzturēta ukraiņu nacistu organizācija „Stepana Benderas trīszobis” uz kuras bāzes tika izveidots ukraiņu nacistu militārais grupējums „Labējais sektors”, kas kļuva par galveno triecienspēku 2014.gadā notikušajā nacistiskajā apvērsumā Ukrainā. Pēc apvērsuma Kolomoiskis tika iecelts par Dņepropetrovskas apgabala gubernatoru (un tas neskatoties uz to, ka viens no Maidana protestu oficiālajiem saukļiem bija cīņa pret oligarhiem; Kolomoiskis līdz ar Porošenko un citiem „pareizajiem” oligarhiem izrādījās „līdzīgāki par citiem”), bet viņa kabatas nacisti par viņa naudu izveidoja bruņotas vienības, kuras terorizē gan Dņepropetrovskas apgabalu, gan blakusapgabalus, gan arī piedalās terorā pret Austrumukrainas iedzīvotājiem. Kolomoiskis jūtas pat tik varens, ka pilnīgi atklāti Ukrainas presē paziņo, ka nepakļausies sev nevēlamajiem prezidenta Porošenko rīkojumiem. Igors Kolomoiskis tāpat tiek uzskatīts par Odesas slaktiņa, kurā visnežēlīgākā kārtā tika nogalināti vairāk kā simts neapbruņotu cilvēku, pasūtītāju.  Pēc Odesas slaktiņa par Odesas gubernatoru tika iecelts Kolomoiskim tuvu stāvoša persona.

Igors Kolomoiskis un Genādijs Korbans ebreju centra "Menora" atklāšanā

Igors Kolomoiskis un Genādijs Korbans ebreju centra “Menora” atklāšanā

2014.gada 18.jūnijā populārā Ukrainas žurnālā „Kraina” (valsts) parādījās tuvākā Kolomoiska rokaspuiša, kurš ir iecelts par Dņepropetrovskas izpildvaras vadītāju, Genādija Korbana (arī ebrejs, arī jūdaists) intervija, kurā viņš ir pat ļoti atklāts un pilnībā atsedz savu fašistisko būtību. Tik neiedomājami ciniska atklātība liecina par to, ka Korbans, līdzīgi Kolomoiskim ir pilnīgi pārliecināti gan par savu drošību, nesodāmību un to, ka lielākā daļa ukraiņu ir tik stulbi vārguļi, kuri pat nespēj saprats, ko viņš īsti pasaka, bet pasaka viņš ļoti daudz ko.

Intervijas ievadā ukraiņu žurnālists raksta: „Ja dņepropetrovska būtu privātkompānija [reāli tā tagad tāda arī ir], tad Igoru Kolomoiski varētu nosaukt par tās padomes priekšsēdētāju, bet Genādiju Korbanu par izpilddirektoru. Viņš visu laiku ir uz vietas. Lai nokļūtu viņa kabinetā apgabala administrācijā, ir jāiziet cauri četriem apsardzes līmeņiem. Pirmais pie ieejas ēkā, otrais septītajā stāvā, kur atrodas vadība. Pārbaudījis apmeklētāja personu, milicis atver elektronisko slēdzi uz durvīm un pēc tam var ieiet uzgaidāmajā telpā. Arī tur ir apsardze. Tālāk ir citas durvis ar elektronisko atslēgu, kuras ved uz citu pieņemšanas telpu, kurā arī ir apsardze un sekretāres. Un no turienes ved durvis uz telpu, kurā atrodas pats gubernatora vietnieks. Tāda apsardze ir tādēļ, ka Korbans ir uzņēmējs, kuru vairākas reizes jau mēģināja nogalināt [citiem vārdiem sakot, lielas bagātības un varu sagrābis bandīts]. (…)

Korbans ir minoritārs akcionārs desmitos Ukrainas uzņēmumu. Viņa draugi joko, ka viņam pieder 1% visas Ukrainas. Viņa ienaidnieki sauc viņu par „reideru” [uzņēmumu sagrābēju] numur viens valstī. Tas tāpēc, ka nereti viņa akcijas tika izmantotas, lai iegūtu pilnīgu kontroli pār uzņēmumu. Pat viena akcija ir labs pamatojums, lai ieceltu „savu” direktoru vai lai sasauktu steidzamu akcionāru sapulci, kurā izmainītu akcionāru struktūru. Ja neizdodas tā, tad var iznīcināt īpašnieku reģistru vai izveidot paralēli savējo. Un ja pretinieki tālāk spītējas, tad var aktivizēt tiesu izpildītājus un apsardzes firmas. Un kad starp kriminālo autoritāti Maksu Kuročkinu un „Privat” grupējumu [kas ir vismaz tikpat krimināls] izvērtās cīņa par Dņepropetrovskas tirgu „Ozerka”, tad Koročkins ar četriem saviem līdzbiedriem gāja bojā  [ Šai ievadā žurnālists kā ņirgājoties apraksta tās uzņēmumu sagrābšanas metodes, kas padarīja Kolomoiski un viņa rokaspuišus, tai skaitā Korbanu, par vieniem no bagātākajiem cilvēkiem Ukrainā].

Korbans izdomāja rīcības plānu un pārņēma savā kontrolē desmitiem uzņēmumu. Visbiežāk viņš to darīja savu draugu, galvenokārt Igora Kolomoiska, interesēs. Viņu piesaista nevis nauda, bet gan uzdevuma sarežģītība: viņš saka, ka tas līdzinās šaha spēlei, ar ko aizraujas abi biznesmeņi. [Ar šo žurnālists mēģina izveidot prastiem bandītiem, par kuriem Ukrainā ir plaši zināms, ka viņi tādi ir, cēlāku oreolu]. Korbanam pieder vairāk kā desmit tirdzniecības centri Dņepropetrovskā.

Korbanam – ierēdnim arī ir daudz ienaidnieku, sākot no apgabala milicijas priekšnieku Georgiju Goguadzi līdz pat „separātistiem”, kuriem viņš neļāva izvērsties. Viņš turpina būt „konfliktējošs”, tikai šoreiz viņš „spēlē” „par Ukrainu” [pēdējā frāze izsaka ļoti daudz  ko, jo īpaši Korbana tālāko izteikumu kontekstā; pasarg dievs jebkuru, kurš pretendē radīt kaut ko pozitīvu, no šādiem „par” „spēlētājiem” ] .

Korbana personas „mērogu” labi raksturo viņa paša stāstītais par attieksmi pret miliciju un attiecībām ar to. Kriminālnoziedzniekiem ir īpaši dziļa nepatika pret kārtībassargiem kā tādiem un Korbans te šo savu dziņu nemaz nemēģina slēpt, tikai cenšas to ietērpt viņaprāt ārēji pieņemamā un sevi attaisnojošā formā.

Milicija – nē. Tie ir tautas ienaidnieki, pilnīgi visi kā viens. Ir jāatbrīvo no darba viņi visi bez izņēmuma [neslēpts kriminālnoziedznieka naids nevis pret dažiem korumpētiem mentiem, bet gan pret miliciju (policiju) kā tādu un visiem tās darbiniekiem bez izņēmuma]. Tas tāpēc, ka viņi uztver darbu, kā savu biznesu [te Korbans, acīmredzot, pēc sevīm spriež]. Bet, kad rodas asa nestandarta situācija, tad viņi apguļas uz muguras un paceļ rokas. Slēpjas, izslēdz telefonus. Bet pie tam neaizmirst laupīt. Rodas tāds iespaids, ka karš uz viņiem neattiecas. Tā arī izrādās, ka ienaidnieks ir šeit aizmugurē. [Tas ir, ienaidnieki ir visi, kuri nepiekrīt nacistu un bandītu varmācībām (te jāņem vērā, ka Dņepropetrovskā vairums iedzīvotāju ir noskaņoti pret nacistiem, ko tālākā tekstā atzīs arī pats Korbans) un galvenie no tiem ir miliči, kuri varētu izrādīt pretestību un kuri nesteidzas aktīvi, pēc pirmā svilpiena izpildīt katru bandīta iegribu.]”

Reizēm pie sienas cilvēkus nākas likt, miliciju, piemēram. (…) Kad viņi ienāca manā kabinetā, es paņēmu automātu un saku: „A, nu, sukas, pie sienas, maitas. Kamēr jūs kabatas piepildāt, tur cilvēki iet bojā” [uz bojāejošajiem cilvēkiem viņam ir uzspļaut, kas labi redzams no viņa tālākajiem vārdiem]. Viņi šeit transportniekus spaidīja, turpinot savas netīrās lietiņas. Nācās miliciju nomainīt. (…) Jā, ilgi nelietis – milicijas priekšnieks pretojās. Viņš kliedza: „Es Tevi arestēšu!” uz ko es viņam atbildu: „Nu nāc šurp, arestē. Tu mani arestēsi, bet es Tevi nošaušu. Uz priekšu, kurš ātrāk.” Skarbi, bet ko padarīsi? Karš [cik ērta atruna jebkādām laupīšanām un patvaļai].”

Pēc neliela ieskata Korbana psiholoģiskajā portretā, pats galvenais – ko viņš patiesībā domā par Ukrainu un kāpēc viņš ar sevlīdzīgajiem pēkšņi ir sākuši „spēlēt” „par Ukrainu”. Te Korbans ir pietiekami atklāts. Viņš tieši pasaka, ka Ukrainai kā valstij nav nākotnes, ka tā ir pilnībā jānojauc un jāuzceļ no jauna, ka atjaunot to nav iespējams, ka tas ir jādara izmantojot visnežēlīgākās metodes, tai skaitā nogalinot cilvēkus un visbeidzot tiek pateikts arī kāpēc vispār tas ir jādara – jo viņš un viņam līdzīgie bagātības sagrābušies nelieši negrib dzīvot Krievijā, kurā valda vismaz kaut kāda kārtība. Lūk to kārtību viņi negrib, bet grib personisko komfortu, ko piedāvā „Eiropas vērtības”. Un tā ir jebkura fašista un fašisma būtība – sīkas personiskas interesītes tiek stādītas pāri vispārcilvēciskām un personisko egocentrisko interešu apmierināšanai tiek pastrādāti visnecilvēciskākie noziegumi.

Lūk vārds pašam Korbanam un viņa intervētājam.

Es ceru uz stipru, enerģisku, taisnīgu prezidentu. Viņa izdarāmo darbu saraksts ir ļoti liels. Ilustrēšu to ar piemēru. Es reiz nopirku veikalu „Bērnu pasaule”. Tā vietā tagad stāv tirdzniecības centrs „Pasāža”. „Bērnu pasaule” bija simpātiska māja un bija ļoti žēl to jaukt nost. Mans draugs Genādijs Akseļrods pastaigāja tur un saka: „Nāksies nojaukt.” Es viņam: „Kā tā? Tāda ēka, pilsētas centrs… Žēl nojaukt, labāk rekonstruēsim.” Bet viņš man atbild: „Nekas nesanāks.” Tā nu nojaucām un uzcēlām vietā jaunu ēku no nulles. Tieši tāpat ir ar šo valsti, to ir bezjēdzīgi rekonstruēt. Tas būtu tāpat kā mēģināt izārstēt kropli. Vajag viņus visus vienkārši atlaist un vietā paņemt citus, kvalitatīvākus un jaunākus. Un dot viņiem normālākus stimulus. [Tātad, tiem, kuri nesaprata, Korbans Ukrainas presē tiešā tekstā visiem pasaka, ka Ukrainas valsts ir jānojauc (viņš to saka, nevis krievi), jo tā ir kropla. Tiem, kuri sevi uzskata par Latvijas patriotiem vajadzētu šo pieeju labi ielāgot, jo, kā saka, šis zvans zvana arī pēc Latvijas un lielā mērā pamatoti, jo Latvija tik tiešām ir nolaista līdz kliņķim un pie tā lielā mērā ir vainīgi paši latvieši un viņu aprobežotība, kuras visspilgtākā izpausme ir stulbs nacionālisms un debīls antikrieviskums, ko korbanveidīgi ebreju nacisti aktīvi izmanto un uzkurina ].

Žurnālists: Bet kādēļ jūs aizgājāt „uz varu” [domāta administratīvā pārvalde].

Korbans:  Vairāku iemeslu dēļ. Torā ir rakstīts, ka ebreji vienmēr ir par varu. Zināt kāpēc? Tāpēc, ka, ja nav varas, tad cilvēki sāk „ēst” viens otru. Un pirmie, ko viņi „apēd” ir ebreji. Bet tas nav galvenais stimuls. Runāt par patriotismu tagad ir pārāk pafosi un neīsti. Bet Dņepropetrovskā ar to pašreiz ir ļoti nopietni. Kijevai un Rietumukrainai tā ir parasta lieta, viņi ir ukraiņi no matu galiņiem līdz papēžiem. Bet Dņepropetrovskai tas ir kā pirmais sekss, pavisam citas sajūtas. Mums ar Ukrainu ir tāds rozā periods.

Žurnālists: Un kas Jūs tā aizrāva?

Korbans:  Mēs vienkārši negribam uz Krieviju. Mums patīk šī valsts, viņa ir ļoti mājīga (!), šeit nav Krievijas šausmu un nekad arī nav bijis. Krievijā ir taiga – likums (!), bet viņu prokurori ir kā lāči. Mums tā dzīvot ir nekomfortabli (!). Tāpēc mēs arī aizstāvam Ukrainu. [Tas ir – Krievijā ir kaut kāds likums un kārtība, bet Ukrainā šai ziņā viss ir mājīgi un komfortabli un tāpēc bandīti un laupītāji ir par sev personiski komfortablo Ukrainu. Līdzīgu iemeslu dēļ no Krievijas kā no spitālīgā baidās arī citu valstu nelieši, tai skaitā Latvijas, jo tur nevar tādos apmēros izvērsties destruktīvās darbībās un justies komfortabli. Un tas patiešām tā arī ir. Zinu cilvēku, kurš nepieciešamības spiests iedziļinājās  Krievijas bērnu lietu likumdošanā. Šai jomā (tīri juridisko formulējumu, saprotamības un iekšējās loģikas ziņā) Krievija ir galvastiesu pārāka par Latviju, kurā šī joma ir pilnībā izčakarēta. Vēl cits stāstījums iz Latvijas dzīves. Pazīstu bijušo tiesnesi, kura agrīnajā pēcstaļina laikā strādāja tiesā par sekretāri. Tad nu lūk, viņa ievēroja, ka tolaik uz apsūdzēto sola nonāca un tika reāli arī iesēdināti salīdzinoši daudz ebreju, tai skaitā vadošais rūpnīcu personāls. Lūk tas ir ļoti nekomfortabli, kad Tev  – „dieva izredzētajam” tiek piemērots „viens likums un viena taisnība” ar muļķa gojiem (neebrejiem), bet likumiskoti dubulti standarti un iespēja visu pēc nepieciešamības nopirkt  ir ļoti komfortabli. Tad, lūk, Krievijā, neskatoties uz daudzajām tās problēmām, pateicoties dziļajām tradīcijām un pietiekami lielam skaitam patiešām godīgu un kompetentu cilvēku šī sistēma joprojām kaut kā strādā un tas visiem nacistiem un fašistiem (vispirmāmkārtām ebreju) ir ļoti nekomfortabli.]

Žurnālists: Situāciju pilsētā izdevās mainīt tāpēc, ka jūs tādi vareni esat vai arī šeit jau kopš paša sākuma bija mierīgāk kā Donbasā?

Korbans:  Sākumā bija pietiekami saspīlēta situācija. Tāpat bija sacelšanās un viss pārējais. Tika veikts rūpīgs darbs, mēs centāmies visus sadzirdēt, paši runājām. Bija vajadzīga nauda. Austrumos ir tāds princips: „Valdniekam nepieciešams panākt, lai viņā iemīlas. Ja attiecībā uz kādu nespēj panākt, ka viņš tevī iemīlas, tad tev viņš ir jānopērk. Bet, ja tu viņu nespēj nopirkt, tad tev viņš ir jānogalina.” [Te Korbans nekautrējoties un nebaidoties publikai izpauž klasisku ebreju nacistu metodi]. Šis likums strādā. Kādu mēs sevī iemīlējām, kādu nopirkām un kādu arī nogalinājām. [Lūk tā, un to uz visu valsti paziņo oficiāla amatpersona!] (…)

Žurnālists: Kas notiks ar Doņecku un Lugancku vidēja termiņa perspektīvā?

Korbans:  Ir divi scenāriji. Vissliktākais ir Dienvidslāvijas scenārijs [Ukrainas kā valsts sadalīšanās vairākās valstiņās]  un manuprāt, visdrīzāk, tā arī būs, kaut arī man negribas nemaz par to domāt.

Žurnālists: Dienvidslāvijas scenārija gadījumā tas aprobežosies tikai ar šiem diviem apgabaliem?

Korbans:  Nē, ne tikai.

Žurnālists: Un kāds ir otrs scenārijs?

Korbans:  Viņš ir salīdzinoši ātrs. Ir jāizsludina karastāvoklis, jāizveido kara komandantūras un jāsāk nogalināt. Kā cilvēks, kurš ir salīdzinoši tuvs karam un kurš dažādu iemeslu dēļ ir runājis ar „separātistu” zemessargiem, es ļoti labi saprotu, ka viņi tāpat vien ieročus nenoliks. [Lūk šis kara un nogalināšanas scenārijs pašreiz Luganskā un Doņeckā arī tiek realizēts, ne tikai karojot pret savu zemi aizsargājošajiem vietējiem vīriešiem, bet arī veicot teroru pret civiliedzīvotājiem. Ja ukraiņu nacists Bogdans Butkevičš ska, ka Donbasa ir 1,5 miljoni lieku, nevienam nevajadzīgu cilvēku un ka tie ir jānogalina(!) , tad dēļ komforta „par Ukrainu” it kā esošais ebreju fašists  ir mazliet gudrāks un konkrētus ciparus nenosauc, bet tāpat ir pietiekami atklāts un pauž to pašu darbības plānu – esot jāiet uz neapmierinātajiem reģioniem un jānogalina.]”

Un tagad vārdi par kuriem katram normālam Latvijas patriotam un latvietim (ja tādi maz vēl ir atlikuši) vajadzētu sajust visdziļāko kaunu, ka tāds pretīgs nelietis šādā kontekstā Latviju stāda kā pozitīvu piemēru.

Žurnālists:  Krieviju jau visdrīzāk paliks tāds pats Ukrainas kaimiņš, kā pašreiz.

Korbans: Ukrainai ir jāpārvēršas par Latviju. Latvija neieredz Krieviju. Krieviju vajag neieredzēt paaudzēm. Tieši neieredzēt. [Korbana recepte ir apzināti uzkurināts naids, kurš pāriet no paaudzes paaudzē. Tas, visdrīzāk nav Korbana izgudrojums, bet ebreju nacistu izmantota tehnoloģija, pateicoties kurai tie priekš sevis komfortabli parazitē uz muļķa neebreju rēķina.]

Žurnālists:  Bet ko tas dos?

Korbans: Mēs kļūsim par normālu Eiropas valsti ar normālām Eiropas vērtībām [kur viss ir ērti un komfortabli, kur ir noregulēti un atstrādāti „civilizētu” dubulto standartu principi, kad legāli ir iespējams uzpirkt, dot kukuļus, atņemt resursus citiem un pēc tam to visu tērēt, un kur katrs, pat vislielākais nelietis un izvirtulis, var justies brīvi un komfortabli, un baudīt bez ierobežojumiem jebkādas izvirtības, kuras vēlas un spēj atļauties apmaksāt. Un patiešām, Latvijā, piemēram, brīvi var ģimenēm atņemt bērnus un nekas par to nav. Brīvi tos var pārdot. Prominenti pedofīli Latvijā jūtas pietiekami komfortabli un pat pieķerti turpina dzīvot it kā nekas nebūtu noticis. Un tas vis tādēļ, ka liela Latvijas iedzīvotāju daļa ir aprobežota un amorāla, bet liela daļa pārņemta ar debīlu antikrieviskumu, ar ko var piesegt un pamatot jebkuru nelietību ]. Jā, mums nebūs Krimas, bet nu velns viņu rāvis.

Lūk, Korbana atklāsmes par visa Novorosijskas reģiona perspektīvām, kurā labi tiek izskaidrots kādēļ „Privat” grupējums tik ļoti centās iegūt kontroli pār Odesu: „Donbass būs. Jautājums tikai kam tas ir vajadzīgs. Krievi pameta Doņecku un Lugansku vienkārša iemesla dēļ. Šiem reģioniem ir ekonomiska jēga tikai kopā ar Odesu un Dņepropetrovsku. Doņecka un Luganska ir šahtas un metalurģijas jaudas, pārstrāde. Ja nav izejvielu, pārstrāde neko nedod. Bet izejvielas ir Dņepropetrovskas apgabalā. Te ir visa Ukrainas rūda, sākot no dzelzs rūdas un beidzot ar margenca, urāna, retmetālu. Bet Odesa tā ir osta, amiaku vads, naftas vads, gāzesvads. Bez šiem diviem apgabaliem Doņecka un Lugancka ir tikai lieka nasta. Harkova arī Putinam nav diez ko vajadzīga, jo tur nekā nav.”

Korbans arī atklāti atzīst vietējo Dņepropetrovskas „spēka struktūru” faktisku privatizāciju.

Žurnālists: Pašreiz Dņepropetrovskā pēc būtības ir privāta armija – bataljons „Dņepr”.

Korbans: Pēc būtības jā. Mēs viņiem piemaksājam. Formāli tie bataljoni skaitās pie Aizsardzības un Iekšlietu ministrijām, bet faktiski viņi ir mūsu rīcībā. Mēs viņus nodrošinām ar sauso pārtiku, guļammaisiem, bruņuvestēm un formu. Ar visu, izņemot ieročus, jo tur kaut kādas atļaujas jāsaņem.

Un nobeigumam Korbana atklāsmes par viņa izmantotajām bandītiskajām metodēm valsts pārvaldē, kas pašas par sevi nebūtu vērtējamas viennozīgi  negatīvi (jo daudzus no slinkumā, nesodītā korupcijā un savā no realitātes pilnīgi atrautajā pasaulītē iestigušajiem birokrātiem var iekustināt tikai ar visstingrākajām metodēm), ja vien to nerealizētu atsaldēts bandīts savu egocentrisko mērķīšu apmierināšanai un ja vien viņš tādējādi pārvaldes aparātā nepulcinātu tik pat amorālus personāžus, un ja vien viņš netiektos legalizēt galēji nepieņemamas parādības.

„Sasaucu nesen pilsētas izpildkomiteju, visus tos komunālos uzņēmumus. Ieeju pie viņiem un saku: „Apsveicu jūs biedri marodieri. Solis numur viens – visi uz melu detektoru. Solis numur divi – visi stājaties uzskaitē maksājumu reģistrā, tas ir uz pilnīgu izdevumu kontroli.” Tālāk piecēlu vienu un prasu cik viņš nopelna. Viņš atbild – 2600 grivnas [apm. 430EUR]. Uzreiz piedāvāju viņam uzrakstīt atlūgumu. „Kāpēc?” Saku: „Tāpēc, ka Jūs melojat, vienkārši melojat. No 2600 grivnām vienkārši izdzīvot nav iespējams. Pagātnē nerakāšos, bet no šodienas visu, ko jūs nopelnat vai tērējat, pārbaudīšu. Piemēram, no saviem avotiem es zinu, ka pilsētas kapsēta nopelna 700 tūkstošus grivnas mēnesī [apm.115 tūkstoši EUR]. Direktora kungs, nākamajā mēnesī kapsētas kontos ir jābūt 700 tūkstošiem grivnām. Ja nebūs, es Jūs nevedīšu pie prokurora, bet nokārtošu Jums ekskursiju uz „Doņeckas tautas republiku”. Tādas lūk metodes.”

Pēc atklāsmes par privātas armijas uzturēšanu žurnālists jautā Krobanam vai gan tas nav dārgs prieks uz ko viņš sākumā tēlo vispārēju labdari un pēc tam atklāti pasaku visu kā ir.

„Korbans:  Bet ko darīt? Toties cilvēki Dņepropetrovskā mierīgi pastaigājas ar ģimenēm un neredz karu. Tā ir tikai un vienīgi nauda. Mēs piesaistām sponsorus un sakam: „Iedodiet cik variem. Mēs jums tā vietā jebkādus administratīvus pakalpojumus veiksim. Aizvāksim nodokļu dienestu, ugunsdzēsējus.” [Bandīts – amatpersona pilnīgi atklāti pa visu valsti stāsta par jaunāko izspiešanas formu!]

Žurnālists: Agrāk Jums bija cita attieksme pret naudu: „Nauda tā ir brīvības mēraukla. Jo vairāk Tev ir naudas, jo garāka ķēde.” Tad sanāk, ka nauda Jums ir pārstājusi būt par vērtību?

Korbans: Laikam pārstāja. Viena lieta, kad ej uz pārvaldes aparātu, lai nopelnītu, bet pavisam cita lieta – pēc biznesa. Tā ir evolūcija. Ja jau tā ir sanācis, gan jau pēc tam mēs atradīsiem iespēju kā nopelnīt [jeb kā atpelnīt iztērēto u n ar milzu uzviju].

Žurnālists: Tātad kaut kādu labumu no šī visa Jūs tomēr gūsiet?

Korbans: Neliekuļošu un neteikšu, ka mēs te esam labdarības iestāde. Mēs ceram, ka atradīsies kāda joma, kurā var godīgi nopelnīt. Tas taču ir tikai taisnīgi, vai ne?” Kā saka, bez komentāriem.

Avoti:
http://censor.net.ua/resonance/290399/gennadiyi_korban_vzyal_avtomat_i_govoryu_a_nu_suki_stanovites_k_stenke_poka_vy_nabivaete_karmany_tam
http://gazeta.ua/articles/events-journal/_vzyav-avtomat-i-kazhu-anu-suki-stavajte-do-stinki-doki-vi-nabivayete-kisheni-tam-lyudi-ginut/564393
http://www.km.ru/world/2014/08/05/protivostoyanie-na-ukraine-2013-14/746806-soratnik-kolomoiskogo-ukrainu-bessmyslenn
http://gramataselektroniski.blog.com/2011/02/20/talmuda-gars-johans-pohls/

Informācijas aģentūra
/18.08.2014/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, UKRAINA, Veids: Oriģinālziņa. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s