„Informācijas aģentūras” redakcijas viedoklis

00382_Informacijas_agenturaAtbildot uz vairāku lasītāju, komentētāju un interesentu jautājumiem un neskaidrībām.

1.Subjektīvais reālistiskums
Lai gan būtu labi radīt patiesi objektīvu informācijas izplatīšanas avotu, resursu trūkuma dēļ un vairuma esošo mēdiju neiedomājamas tendenciozitātes dēļ, „Informācijas aģentūras” redakcija pieturas pie subjektīvā reālistiskuma redakcionālās politikas principa, izplatot informāciju saskaņā ar saviem subjektīvajiem filozofiski – politiskajiem ieskatiem un attiecīgā formā, bet tai pat laikā cenšoties neatrauties no realitātes un stingri pieturēties pie patiesas informācijas izplatīšanas principa.

2.Mūsu filozofiski – politiskie ieskati
2.1. Tradicionālo vērtību atbalstīšana;
2.2. Kategoriska izvirtību normalizācijas un izvirtību propagandas nepieņemšana;
2.3. Tradicionālas (normālas) ģimenes kā sabiedrības pamat šūnas principa neapstrīdamība;
2.4. Alkoholisma un smēķēšanas nepieņemšana un maksimāla ierobežošana;
2.5. Seksuālās izvirtības un tās propagandas maksimāla ierobežošana;
2.6. Cilvēku maksimāla izglītošana un apzinātas cilvēku muļķošanas kategoriska nepieņemšana;
2.7. Bērnu un ģimenes neaizskaramības principa neapstrīdamība, kategoriska iestāšanās pret masveidīgu un nekontrolētu bērnu izņemšanu no ģimenēm, bērnu adopcijām uz ārzemēm un uz jebkura veida iedzīvošanos (pelnīšanu) uz bērnu rēķina;
2.8. Antikrieviskuma un antipadomisma kā latviešu degradācijas galvenā cēloņa dedzīga apkarošana;
2.9. Iestāšanās pret ASV (NATO) imperiālistisko un agresīvo politiku, pret ASV vien polāro globālo hegemoniju;
2.10. Reāli daudz polāras pasaules principa atbalstīšana;
2.11. Iestāšanās pret Latvijas neatkarības laupītājiem un Latvijas izlaupītājiem: ES, ASV, Zviedriju u.c.
2.12. Reālas Latvijas neatkarības idejas atbalstīšana, ja atrodas nepieciešamais attiecīgas kvalitātes cilvēku skaits (prakse rāda, ka ar to ir milzīgas problēmas, bet varbūt tomēr…);
2.13. Padomju Latvijas reālistiski pozitīva uztvere, Padomju Latvijas reabilitācija apmāto tautiešu acīs;
2.14. Neoprostaļinisms un melu par Staļinu un staļinlaikiem kliedēšana;
2.15. Patiess patriotisms un nacionālisms, un jebkāda veida nacisma un fašisma (tai skaitā ebreju, kurš ir visbīstamākais no visiem) kategoriska nepieņemšana;
2.16. Sociālistisko principu atbalstīšana;
2.17. Biznesa pieejas un dzīves biznesizācijas (nauda un peļņa kā galvenais cilvēku motivators) kategoriska nepieņemšana;
2.18. Iestāšanās pret jebkuras agresīvas sociālās grupas mēģinājumiem pacelt sevi virs pārējiem cilvēkiem (pašreiz visagresīvākā sociālā grupa pasaulē ir homoseksuālisti);
2.19. Iestāšanās pret hedonisma un „dzīves baudīšanas” filozofiju un praksi;
2.20. Ieskats, ka kapitālisms ir viens no galvenajiem morālā pagrimuma un civilizācijas degradācijas iemesliem.
2.21. T.s.”atmodas” vērtējums: plašu tautas masu apmuļķošana, kad ārzemju un padomju nelieši (kompartijas nomenklatūra, VDK darboņi u.c.) iznīcināja nebūt ne ideālo, bet pietiekami ciešamo sociālistisko sistēmu, tā vietā radot mežonīgo kapitālismu, paši tajā ieņemot goda vietas un piesavinoties īpašumus, bet vairumu cilvēku atstājot likteņa varā bez cienīga darba un sociālajām garantijām
2.22. Mūsdienu Latvijas politiskās sistēmas vērtējums:
2.22.1 Latvija nav neatkarīga valsts un valsts vispār, Latvija ir pseidovalsts ar ārēji iluzoriem valstiskuma atribūtiem
2.22.3 Latvija ir ES pierobežas province ar ļoti ievērojamu ASV ietekmi tajā
2.22.4 Latvijā nav politisko partiju, bet ir tikai mafioza tipa klani, kuru viena no izpausmēm un pārvaldes formām ir biznespartijas. Visu klanu un biznespartiju saknes sniedzas Padomju laiku struktūrās (kompartijas nomenklatūrā, VDK darboņos) un/vai ārvalstu specdienestos
2.22.5 Latvijā nav tieslietu sistēmas, bet ir pseidotiesas, kuru galvenais uzdevums ir piesegt klanu patvaļu un aizsargāt to intereses. Tiesneši un prokurori Latvijā ir pērkami un vadās nevis no likuma, bet no sava izdevīguma principa, pildot savu pasūtītāju un/vai klanu pārstāvju norādījumus.
2.22.6. Latvijā valda bezprincipiāli nelieši daļa vai pat daudzi no kuriem ir homoseksuālisti-pedofīli (ASV un ES tas apmierina, jo šādu personāžus ir vieglāk vadīt un arī tādēļ, ka šajās valstīs valda līdzīgi kadri)
2.22.7. Vēlēšanas Latvijā tiek dažādos veidos un mērogos viltotas, tādēļ paļauties tikai uz vēlēšanu procedūrām ir gan muļķīgi, gan neproduktīvi. Plaši tiek viltotas arī socioloģiskās aptaujas.
2.22.8. Visa valsts pārvalde ir totāli korumpēta. Ņem visi. Lietu būtība maz kuru interesē, darbā tiek ņemti draugi, radi, paziņas, kā arī pakļāvīgi un aprobežoti norādījumu izpildītāji. Strādāt neviens negrib. Politiķi par to zina un viens no galvenajiem viņu uzdevumiem ir savākt ierēdņu koruptīvo ienākumu krējumu.
2.22.9. Latvijas mēdiji maldina un melo pēc Amerikas mēdiju stila un tradīcijām, kas tos, kuri pārmērīgi lieto viņu produkciju un tic tai, vairāk vai mazāk pakāpeniski padara par tik pat stulbiem un aprobežotiem kā vidusmēra amerikānis

3. Avoti
Galvenie informācijas avoti ir krievu (ar dažiem izņēmumiem). Gan tādēļ, ka krievu valoda ir labāk zināma, gan tādēļ, ka krievu valodā ir jēdzīgāki materiāli. Labprāt pieņemtu publicēšanai no angļu, vācu vai citas valodas pārtulkotus materiālus, kuri atbilst augstākminētajiem principiem.

4.Propaganda
Kad kāds angažēts angloamerikānis tiek iedzīts stūrī, tad pēdējais viņa pretarguments parasti ir: „Tā ir propaganda”. Šādi viegli un bez domāšanas tiek „neitralizēts” jebkurš arguments. Inteliģenti un zinoši angloamerikāņi šo metodi izmanto tikai galējos gadījumos, primāti – pa labi, pa kreisi. Šī ir viena no pazīmēm pēc kuras var virspusēji un netieši spriest par cilvēka piederību angloamerikāņu specaprindām.

5. Krievu propaganda
Ir divi krievu propagandas virzieni. Pirmās pamatlicējs ir PSRS dibinātājs Vladimirs Ļeņins, kurš uzskatīja, ka „masām ir jāsaka taisnība” un kurš, izmantojot šo metodi, realizēja sociālistisko revolūciju un ielika pamatus Padomju Savienībai. Šī metode balstās uz ticību cilvēku spriestspējai un pārliecību ka meli agri vai vēlu pašiem melotājiem negatīvi atspēlēsies. Pēc šīs metodes galvenais propagandā ir uzzināt patiesību un visiem to saprotami pastāstīt.
Otras krievu propagandas metodes autors ir ilglaicīgais VDK priekšnieks Jurijs Andopovs, kura darbības laikā Padomju nomenklatūra bija nodzīvojusies tik tālu, ka pilnībā teikt cilvēkiem taisnību vairs nespēja (paši, kā saka, nebija bez grēka). Andropovs saviem padotajiem stingri noteica, ka katrā izplatāmajā ziņā vismaz 85% ir jābūt patiesībai. Tā kā mūsdienu Krievijas vadība (ieskaitot Putinu) ir „andropova skolas” pārstāvji, šis ir arī pašreizējās Krievijas propagandas stils.

6. Nacistiskās Vācijas propaganda
Nacistiskās Vācijas galvenais propagandists Jozefs Gēbelss teica: „Meli, kuri tiek pateikti simts reizes, kļūst par patiesību. Mēs cenšamies panākt nevis patiesību, bet gan efektu. Kur ir propagandas noslēpums: tie, kurus ir jāpārliecina, ir pilnībā „jāiegremdē” šīs propagandas idejās, lai viņi pat nepamanītu, ka ir pārņemti ar šo propagandu… Galu galā visievērojamākos panākumus sabiedrības ietekmēšanā gūs tas, kurš ir spējīgs noreducēt problēmas līdz visvienkāršākajiem apgalvojumiem un kuram pietiks drosmes nepārtraukti atkārtot šos apgalvojumus, neskatoties uz intelektuāļu iebildumiem.„
Saskaņā ar vācu nacistu ieskatiem realitātei nav pārāk liela nozīmē, galvenais ir paša ziņojuma noformējums, piedodot tam , vienkāršību, emocionalitāti un ticamību. Vācu nacistu propagandisti cilvēku vairumu uzskata par spriest nespējīgiem stulbeņiem, kuri nespēj saprast lietu būtību un kurus ar meliem ir viegli vazāt aiz deguna. Kā šīs propagandas piemēru var minēt nacistu Vācijas ziņojumus par kara veiksmēm laikā, kad Vācijas armija tika sakauta vienā kaujā pie otras un nepārtraukti atkāpās. Šo propagandas veidu izmanto arī pašreizējā nacistiskā Ukraina

7. Amerikāņu propaganda
Amerikāņi ir daļēji vācu nacistu propagandas mantinieki. Tas tā ir tādēļ, ka pēc nacistiskās Vācijas sagrāves, tās intelektuālā elite, tai skaitā psihologi un polittehnologi pārvācās uz ASV un sāka apkalpot amerikāņus. Amerikāņi pilnveidoja vācu nacistu propagandiskās metodes, iekļaujot tajā fantāzijas un fentezi elementus, kā arī pilnveidojot metodes, kas ziņojumu padara ticamāku. ASV propagandas un vispār darba organizācijas pamatā ir postmodernistu filozofu atziņa, ka patiesība īstenībā neeksistē, bet eksistē tikai sava veida ilozori-informatīvi veidojumi, ko ļaudis pieņem par patiesību. No tā izriet, ka nav jārēķinās ar realitāti, bet ir jārēķinās, kā cilvēki (mērķauditorija) uztvers informatīvos kairinājumus. Tā rezultātā amerikāņu propaganda pilnībā nerēķinās ar patiesību, bet lielu vērību cenšas pievērst mērķauditorijai – tās gaumei, uztveres spējām un kritērijiem, pēc kuriem tā tic vai netic kādām ziņām. Attiecīgi nozīmīga daļa no ASV propagandas ir mistifikācijas un falsifikācijas.

Informācijas aģentūra
/15.09.2014/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s