Par Pagātni, Tagadni un Nākotni…(2.daļa)

Joprojām aktuāla intervija ar Jāni Gulbi – bijušo Augstākās padomes deputātu un Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra direktoru, kur visa cita strapā tiek izgaismota arī „Saskaņas centra”, „LC/LPP” bandas (tagad „Vienoti Latvijai”) un personīgi Nila Ušakova/Aināra Šlesera liekulīgā un nelietīgā daba (Intervijas pirmā daļa: https://infoagentura.wordpress.com/2012/02/08/janis-gulbis-par-pagatni-tagadni-un-nakotni/ ).

Jānis Gulbis

Jānis Gulbis

Redakcija (R). Jūsu intervija laikraksta “Nākotnes Vārdā” iepriekšējā numurā [2009.gada septembrī] izsaukusi paaugstinātu interesi sabiedrībā. Šajā laikā pie varas Rīgā ir nākuši jauni politiskie spēki un sākušās kardinālas pārmaiņas, kas nāvējoši skāra arī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centru. Kā Jūs raksturotu šo situāciju un notikumus?
Principā vajadzētu būt gandarītam, ka tas, ko esmu prognozējis, viss piepildās. Diemžēl nekāda gandarījuma nav. Nekādu jaunu politisko spēku arī nav. Tie ir tie paši vecie, kuri dažādās kombinācijās, pat nereti stāvot it kā pilnīgi pretējās pozīcijās (teātris pūlim), šodien vienoti kopā ar brīvības izauklētajiem un liberālisma izkropļotajiem, bet aprobežotajiem un destruktīvajiem, jaunajiem censoņiem turpina deviņdesmitajos gados aizsākušos graušanas procesu. Notiek sacensība starp valdību un domi, kurš vairāk var nogriezt un sagraut. Piedevām sevi pasniedzot gandrīz kā glābējus un mocekļus, kuriem, redziet, tagad jāizstrebj tā putra, ko faktiski paši ir ievārījuši. Vēl lielāka nelaime ir tā, ka viņi nemaz nespēj saprast, ka ir nespējīgi kaut ko pārmainīt uz labo pusi, bet gan tikai varonīgā stilā paust tukšu populismu. Ar tūrismu un Lasvegasu jau neatjaunos ražošanu, ja vien prostitūciju nesauc par ražošanu. Īsā laikā valdošā koalīcija pierādīja savu intelektuālo infantilismu un nespēju pieņemt saprātīgus lēmumus. Kā tas ir bijis visās sabiedrībās, kur pie varas nokļūst ambiciozi un valsts pārvaldē vāji orientējošies politiķi, tā vietā, lai uzklausītu profesionāļus un spriest spējīgos intelektuāļus, ar totalitārām metodēm tiek ieviesta diktatūra, kā rezultātā, normāli domājošiem jāatstāj šī valsts.

R. Ir pasaules finanšu krīze, ekonomiskā un morālā krīze, bet vai tikai tā ir tā lielā nelaime?
Protams, ka nē. Galvenā vaina ir mūsos pašos. Pirmkārt, ka nav valstsvīru, kuriem rūp valsts liktenis un kuri spēj prognozēt, analizēt pārdesmit gadus uz priekšu pasaules notikumu kontekstā. Mūsu provinciālā domāšana ir mūs pazudinājusi. Ja nespēj saprast, kas notiek pasaulē, uz kurieni ved globalizācija, liberālisms, konkurence un pasaules mafija ar savu fiktīvas naudas iespiedmašīnu un biržas spekulācijām, tad ir tikai divi varianti – pie varas tiek vai nu muļķīši vai nelieši. Ja vēl šodien nespēj izprast to, ko angļi saprata pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados – ka ne izglītībā, ne veselības aizsardzībā, ne kultūrā nedrīkst tirgu laist pat ne tuvumā, tad šādiem cilvēkiem ir lielas gara problēmas.

R. Jā, bet ir jau tāds teiciens, ka katrai tautai ir tāda vara, kādu tā ir pelnījusi.
Diemžēl Jums ir taisnība, bet neviena tauta to negrib atzīt. Vai tad skolotāji atzīs, ka viņi kā velns no krusta izvairījās iedziļināties politikā? Visbiežāk dzirdēju teicienu: “Es ar politiku nenodarbošos.” Bet ko tad tāds skolotājs varēja skaidrot bērniem un gatavot viņus dzīvei? Cik skolotāju izgāja uz ielām un protestēja, kad “gudrais” izglītības ministrs pieņēma lēmumu, ka skolotājiem nav jānodarbojas ar audzināšanu? Kāda bija saprašana par veselības aizsardzību un medicīnas pakalpojumiem, kad ārsti nobalsoja par privāto medicīnu, bet tagad bēg uz to pašu Angliju, kur ir valsts medicīna, bet algas ir piecas reizes lielākas nekā Latvijā. Vai ir iedomājams, ka Francijā vai Vācijā strādājošajiem varētu samazināt algas par 30-50% un pensijas par 70%? Tas nav iedomājams. Cik ilgi var pakļauties gigantomānijai mūsu mazajā valstī, kas notiek visos virzienos – teritoriālajā iedalījumā, centralizācijā, lielajās slimnīcās, skolās un pat augstskolās. Tā ir elementāra nespēja domāt ar pašu galvām un vēlme tikai kopēt visu no ārzemēm. Šiem cilvēkiem pat nav nojausmas, ka šādi eksperimenti atkal dārgi maksās tautai. Viņiem nav sajēgas par to, ka jebkuros apstākļos var efektīvi strādāt, ja spēj atrast tādu pārvaldes sistēmu, kura šajos apstākļos morāli un efektīvi funkcionē. Šādā sistēmā nevar strādāt nelieši, sliņķi un zemas kvalifikācijas speciālisti. Šāda sistēma ir bīstama tiem, kas šodien ir pie varas. Ne jau velti pasaules gudrie ir uzsvēruši, ka valstij galvenais ir audzināšana un pārvalde, bet es teiktu, ka tās ir cieši saistītas lietas, kas viena otru vai nu uzlabo, vai degradē.

R. Jūs gribat teikt, ka visas šīs drakoniskās reformas ir liekas?
Visā pilnībā. Izdomājiet mūsu valstij un apstākļiem piemērotu pārvaldes sistēmu un samērā ātri viss nostāsies savās vietās, tikai jātur šāviena attālumā ambiciozi politiķi un “gāzes pedāļu minēji”, kuri citu neko arī faktiski neprot, kā taisīt haosu, lai var pēc iespējas vairāk zagt. Šiem cilvēkiem nav un nebūs mēra sajūtas.

R. Jūs esat daudzkārt uzsvēris, ka galvenais šodien ir tirgus ekonomikas radītā morālā krīze. Vai to arī varētu iespaidot valsts pārvaldes sistēma un audzināšana?
Iespaidot, protams, iespaidos, bet neglābs no tālākas morālas degradācijas. Kā es jau minēju, daudzās jomās tirgus attiecības un konkurence, kas ar to saistīta, vispār nav pieļaujama, jo tas ir amorāli pēc savas būtības, un te nekāda kompromisa nevar būt. Tāpat kā nevar būt liberālisma neierobežotā veidā. Tas ir tikpat utopiski, kā šodien sapņot par komunismu, kur katrs saņemtu pēc vajadzības. Vai tad nepietiek ar vienu eksperimentu – ar kredītiem pēc vajadzības? Skaidrs ir viens pasaulē, ka mums priekšā gaidāma formācijas nomaiņa. Kā tā sāksies un kāda tā būs turpmāk? Par to jau ilgstoši diskutē pasaulē un veido arī jaunus modeļus. Arī Ķīnas eksperiments ir viens no šiem modeļiem, Indijas, Venecuēlas un citu Latīņamerikas valstu modeļi. Nedomāju, ka tas būs īss ceļš un vienveidīgs. Neviens radošs darbs nav vienveidīgs. Es gribētu rosināt arī mūs diskutēt par savu nākotni, kurā labi justos nevis ambiciozi egoisti – kanibālu pēcnācēji, bet gan altruisti, kur visiem būtu darbs un drošība, stabilitāte, un būtu cieņā morāli ētiskas normas, kurā jaunie cilvēki cienīs savus vecākus un nepazemos vājākos, kur valsti vadīs nevis kā uzņēmumu, bet gan kā ģimeni, kur izbeigs etnisko naidu savā starpā un cienīs cits citu. Vai tik grūti ir saprast senu patiesību –sāc kādu vajāt, un tas kļūst spēcīgāks, bet vajātājs arvien vājāks. Tikai kopēji varam saglabāt un attīstīt savu valsti un mūsu neatkarību.

R. Bet Jūs nekomentējāt Centra likvidāciju…
Atvainojiet, bet viss iepriekš teiktais jau ir komentārs. Varu tikai vēlreiz piebilst, ka veiklība ir pretstats gudrībai. Centra likvidācijas procesā un pašā likvidācijas būtībā atklājas visā pilnībā šīs koalīcijas amorālā būtība un reizē muļķība. Mūsu Centra ekonomiskais pienesums bija desmitkārtīgi lielāks nekā ieguldītie līdzekļi, kuri faktiski bija smieklīgi tādai pilsētai kā Rīga. Mēs faktiski piesedzām visus šos gadus “pakaļas” (piedodiet par rupjību!) šiem valsts izsaimniekotājiem. Ilgstoši saņēmām savas algas 14% apmērā no domē strādājošo vidējās algas, nekad mums nav bijušas apkopējas, visu uzkopa paši darbinieki. Mūsu izveidotā bērnu aizsardzības sistēma efektīvi darbojās un izgaismoja trūkumus to darbā, kam bija jānodrošina bērniem un ģimenei pienākošās tiesības. Kad jau 1998.gadā atgādināju, ka valstī notiek bērnu tirdzniecība adopcijas veidā, un atbildīgās amatpersonas bija spiestas apstādināt šo adopciju uz ārzemēm, lai sakārtotu likumdošanu tā, lai nepieļautu iedzīvošanos uz bērnu rēķina. 1998.gadā uz ārzemēm adoptēja 194 bērnus – vai nu it kā galīgi slimus, kurus nevar izārstēt mūsu valstī, vai no kuriem it kā atteikušās divas vietējās ģimenes. Centra darbinieki pierādīja, ka notiek faktiski tirdzniecība. Viens ārsts varēja dot slēdzienu par neizārstējamu jebkuru slimību, vārdu sakot, “supermens” diagnostikā, ko nespēj veikt nereti pat diagnostikas centri. Vēl trakāk, divas vietējās ģimenes, kuras tika aplaimotas ar bērniņiem no bērnu nama, varēja parakstīties, ka viņas atteikušās no visiem pārējiem bērniem, kuri adoptējami. Sevišķu “meistarību” šajā darbā izrādīja viens “izcils” advokāts. Jebkurā valstī, kur ir kaut cik godīgi tiesībsargājošie dienesti, šis advokāts sen jau sēdētu aiz restēm, diemžēl šajā valstī par labāku atzina likvidēt mūsu Centru. Visas izmeklēšanas vairāku gadu garumā beigušās vienveidīgi – nav nekādu likuma pārkāpumu, jo nav jau nemaz valstī pieņemts likums, kurš ierobežotu adopcijas starpnieku peļņu. Par saviem pakalpojumiem tie brīvi var paņemt to naudas summu, par ko ir vienojušies ar bērna adoptētāju. Tātad arī te ir pilnīgs brīvais tirgus.

R. Kādi vēl bija faktori, kuru dēļ likvidēja Centru?
Jau 2005.gadā pēc pašvaldību vēlēšanām Centram bija piedāvājums piekrist likvidācijai un atdot telpas, kas bija Ziemeļu rajona Bērnu tiesību aizsardzības komisijas un kustības “Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu” rīcībā Ausekļa ielā 3. Kustībā piedalās tie altruiskie bērni, kuri vēlas palīdzēt citiem bērniem veidot Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības komisiju “Lielā Serde”. Māja atrodas tā sauktajā “klusajā centrā”, to cēlusi Rīgas dome pirmskara laikā saviem darbiniekiem. Kad es tam nepiekritu, tad mēģināja šīs telpas atņemt, bet, pateicoties bērnu aktivitātēm, tas neizdevās. Tad sekoja neskaitāmas pārbaudes no visām iespējamām kontroles organizācijām, arī tas neko nedeva. Neskatoties uz visu to, ka nevarēja atrast nekādus “kompromatus”, mēģināja Centru likvidēt, pievienojot mūs RD Labklājības departamentam, un noņemt finansējumu. Arī tas neizdevās, jo uzvarēja veselais saprāts. Diemžēl pēc pēdējām pašvaldību vēlēšanām pie varas tika tieši tie, kuri piedāvāja “netīro” darījumu ar telpām un kuri ir bremzējuši valstī sakārtot likumdošanu tā, lai nebūtu iespēja noziedzīgai rīcībai bērnu adopcijas jautājumā. Protams, varas pārstāvji labi saprata, ka gan uzticības telefons, gan pati bērnu aizsardzības sistēma, kur komisijas vada Centra speciālisti, izgaismo trūkumus un mēs saņemam informāciju, kas notiek ne tikai Rīgā, bet arī Latvijā. Bet nekad varai nav bijusi interese par to, kas notiek viņu vadāmajos dienestos, kuriem jānodrošina ģimenēm un bērniem tas, kas tiem pienākas. Civilizētās valstīs tas viss, kas attiecas uz bērniem, ir uzmanības centrā un ir pirmā prioritāte. Bet darbības, kas var kaitēt bērniem, tiek pārbaudītas jau aizdomu stadijā, nevis tad, kad noticis jau noziegums. Jā, protams, tas prasa daudz augstāku kvalifikāciju un darba ieguldījumu, bet citādi nevar, jo katrs bērns ir svarīgs, un viņš nedrīkst kļūt par upuri noziedzniekiem. Mūsu sistēma deva arī iespēju noteikt, kāda tad ir kvalifikācija Bērnu tiesību aizsardzības komisijās iesaistītajiem speciālistiem. Pseidotiesas – bāriņtiesas ar savu subjektīvismu un kvalifikāciju nevar turpināt savu darbu šādā veidā, kā tas ir šodien. Nevar arī turpināties tas, ka tie, kas nodarbojas ar adopciju, paši uzrauga kā tā noris. Pēdējais laiks pastiprināt un paplašināt valsts Tiesībsarga bērnu aizsardzības funkcijas, novirzot Tiesībsargam finansējumu no Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas un Labklājības ministrijas. Tieslietu ministrijai jāveido savā sistēmā specializētas tiesas ģimeņu un nepilngadīgo problēmu risināšanai ar atbilstošu tiesnešu kvalifikāciju un atbildību.

R. Kāds ir bijis masu informācijas līdzekļu atbalsts Centram?
Pārliecinājāmies, ka daudzi masu mediji atrodas korporatīvo grupējumu rokās, sliktākais, ka tas attiecas arī uz t.s. sabiedriskajiem masu medijiem. Darbojas stingra cenzūra. Atsevišķos gadījumos mums vajadzēja mierināt korespondentu, kad viņam kategoriski aizliedza uzņemt un rādīt Rīgas domes nelikumības Centra likvidācijas procesā. Kolektīva publiskais paziņojums un mans iesniegums prezidentam un Saeimas deputātiem pilnībā tika ignorēts. Tāda ir tā preses brīvība. Faktiski lielākajai daļai maz interesē lietas būtība, tikai sensācijas. Zems kompetences līmenis. Daudzi masu mediji strādā t.s. dzeltenās preses līmenī – kā tenku un apmelojumu izplatītāji. Tas gan mums nav nekas svešs, bet tad skatījos uz to “caur pirkstiem”, jo apmelojumi bija vērsti vairāk pret mani personīgi un manu ģimeni. Nevēlējos nolaisties līdz šo cilvēku līmenim. Bet šoreiz ir runa par bērnu drošību, altruiskajiem bērniem un sekmīgi darbojošos Centru un savdabīgo Ušakova – Šlesera darba vietu veidošanu, lobējot kāda korporatīva grupējuma intereses.

R. Kāds ir rezultāts šādai masu mediju darbībai?
Sensācijas un pastāvīgais negatīvisms, kurš tiek savākts no visas pasaules, ir novedis cilvēkus pie vienaldzības, kas notiek apkārt. Ņemot vērā vēl liberālā tirgus liberālismu un konkurenci, ir sasniegts tāds vienaldzīgums, ka zagt un slepkavot var gaišā dienas laikā un jebkurā vietā. Vienlaikus šis pats indivīds svēti tic jebkuriem meliem, ko izplata masu mediji. Parodējot liberālā tirgus masu medijus, A.Roi rakstīja: “Un tā mēs zinām, ka cūkas – tie ir zirgi, meitenes – tie ir zēni, karš – tas ir miers.” Skumji ir tas, ka mūsu retie intelektuāļi sadarbojas ar varu lielāka “kumosa” dēļ. Un viņi arī bagātīgi tiek atalgoti. Tas jau nekas, ka tai pašā laikā lielākajai daļai cilvēku ir problēmas pat normāli paēst. Skatījos bijušā premjera [Ivara Godmaņa] izrādi par Parekss bankas glābšanu, un nāk atmiņā viņa pieminētā informācija par kontiem ārzemju bankās 1993.gadā un beigās saņemto attaisnojumu no kādas Izraēlas firmiņas, kura apgalvoja, ka pārbaudījusi visas bankas pasaulē un nav atradusi nekādus kontus šim izcilajam aktierim, kura priekšā pat Sebris nobāl. Kā lai te nepiemin A.Roi rakstīto. J.Paiders rakstīja par Kazahijā BTA bankas “caurumu” 1,5 miljardu apmērā un Kazahijas varas rīcību – desmit bankas vadošie darbinieki arestēti un ducim uzrādītas apsūdzības, un vēl prasa anulēt auditoru licences tiem blēžiem, kuri parakstīja fiktīvus auditoru ziņojumus gadiem ilgi. Ja valsts un pašvaldības nauda nebūtu pelnījusi miljonus Pareksam, bet gan būtu atradusies valsts un pašvaldības bankās, tad nebūtu bijis jāsatraucas. Protams, tad bijušie partijnieki, kuri lobēja banku, nebūtu tur varējuši sēdēt un saņemt milzu algas. Tagad tas ir jāatpelna.

R. Kā ir ar bērnu tiesību nodrošināšanas uzraudzības neatkarību valstī un pašvaldībās?
Jo tālāk, jo dziļākā bedrē, tāpat kā ar mūsu valsts neatkarību. Pie liberālā tirgus un esošās Satversmes tas nemaz nav iespējams. Pat Tiesībsargs šeit ir atkarīgs no politiķiem. Mūsu Centru, kurš kā vienīgā iestāde Rīgā veica uzraudzību un kontroli, visu laiku centās pakļaut domes priekšsēdētājs un kontrolēt kāda no komitejām, t.i. politiķi, kas nav iedomājams civilizētā, tiesiskā valstī. Kāda var būt uzraudzība, ja tu esi pakļauts tam, kurš jāuzrauga kā viņš nodrošina to, ko sasolījis saviem vēlētājiem. Uz šo aplamību un amorālo situāciju vairākkārt norādījuši gan Cilvēktiesību birojs, gan valsts Tiesībsarga birojs, gan Pašvaldību lietu ministrija. Bet tas netraucēja Rīgas domes valdošās koalīcijas politiķiem un viņu pakļautībā esošiem izpildītājiem, pat juristiem nepārtraukti izplatīt mītu par izpildvaras dublēšanu. Tas būs kārtējais “kauna traips” Latvijai, kad nodosim Centra likvidācijas lietu starptautiskajiem tiesību arbitriem. Ir bezjēdzīgi par to pat runāt, ja redzam, ka sūdzības iesniedzēja par bāriņtiesu vērsusies pie Valsts prezidenta, bet viņa kancelejas padomniece sūdzību nosūta ministrijai, kura uzrauga šīs bāriņtiesas, tālāk ministrija aizsūta sūdzību šai bāriņtiesai, par kuru ir sūdzība, savukārt bāriņtiesa aizsūta savu viedokli atpakaļ ministrijai, kura informē prezidenta kanceleju un iesniedzēju!

Es kā Centra direktors un bijušais Augstākās padomes deputāts, kurš balsoja par mūsu valsts neatkarības atjaunošanu, un Centra kolektīva pārstāve un Rīgas bērnu kustības “Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnam” vadītāja, lūdzām audienci pie Valsts prezidenta. Diemžēl pēc ilga laika mēs saņemam savādu vēstuli no prezidenta padomnieces projektu jautājumos, ka mūsu lūgums nosūtīts Rīgas domes priekšsēdētājam N.Ušakovam. Vai tad N.Ušakovs var lemt par audienci pie prezidenta? Par domes darba tiesiskuma izpratni varētu romānus sarakstīt. Tikai pēdējā – likvidācijas gadījumā uzrakstījām mūsu tiešajam priekšniekam, kura pakļautībā esam – N.Ušakovam, četras vēstules. Pamatā tās bija par to, lai vispār tiktos ar šo kungu un par tiešā kontroliera – Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja L.Kurdjumova prettiesiskajām darbībām. Ilgstoši nesaņēmām nekādu atbildi, beigās uz vienu no vēstulēm saņēmām īsu informāciju no A.Šlesera, ko bija sagatavojis pats L.Kurdjumovs! Kā sacīt, bez komentāriem.

R. Pēc visa teiktā, kādus Jūs prognozējat iepriekšējo Rīgas domes vēlēšanu uzvarētāju panākumus nākamajās Saeimas vēlēšanās?
Katra amorāla sistēma ir pati sev kapracis. Savā dzīvē esmu dzirdējis daudz pasaku, bet tādas tās arī palikušas, dzīvē nerealizējas. Ņemot vērā, kā šajos gados formējušies domes ierēdņi un viņu kvalifikācija, pareizāk būtu pielietot šo pašu metodi, ko viņi pielietoja, izkalpojoties kārtējai varai pret mums, t.i. likvidāciju kopā ar visu domi, tad ievēlēt pilsētas mēru, kurš formētu un atbildētu par pilsētas saimniecību. Mažoritārā veidā ievēlot pilsētas domi maksimāli 15-17 domnieku sastāvā. Esošajiem var nākties atbildēt par sastrādāto ātrāk kā viens otrs domā. Tā tas nevar palikt un nepaliks. Tauta
mostas no letarģiskā miega.

R. Ko jūs teiksiet par tiem 69% darbspējīgo iedzīvotāju, kuri Latvijā paņēmuši kredītus?
Augļotāji nav tikai parazīti, bet noziedznieki, jo ļoti labi zināja, ka tā nav nauda, ko deva, ir fiktīvas parādzīmes par pāris trīs santīmiem gabalā, ar kuru palīdzību iedzen cilvēkus parādos un pelna miljardus, ko pasaulē pievāc šī augļotāju mafija. Diemžēl šie “papīrīši”, ko sauc par naudu, mākslīgi paaugstina visu preču un pakalpojumu cenas, ko apmaksā paši kredītņēmēji, bet traģiskākais un amorālākais ir tas, ka tas dzen nabadzībā visus tos, kuri nav ņēmuši šos fiktīvos “papīrīšus”, bet maksā ar savā darbā nopelnītajiem grašiem. Vai nu tas kādam patīk vai nē, bet kredītu ņēmēji ir dubulti amorāli – gan atbalstot augļotājus, faktiski mafiju, gan iedzenot postā tos, kuri nav ņēmuši kredītus.

R. Tātad faktiski iznāk, ka kredītu ņēmēji dzīvo uz citu cilvēku rēķina?
Tieši tā. Viņi ne tikai dzīvo uz citu cilvēku rēķina, bet nobremzē valsts normālu attīstību uz ilgu laiku. Ar kredītiem radītās vērtības pieder visai tautai.

R. Varbūt Jūs varat tuvāk paskaidrot, kāpēc tiek bremzēta attīstība?
To, pirmkārt, pierādīja savā laikā ANO izveidotā ekspertu komisija, bet praksē šodien katrs pats var redzēt, kāda ir attīstība pašreiz, un kāda tā būs uz priekšu. Bet vēl labāk to var redzēt, kāda attīstība ir bijusi pa šiem gadiem. Cik bezjēdzīgi ir izšķiesti šie kredīti? Vai kredītu ņēmējs ir uzņēmējs? Vai šie “uzņēmēji” vispār kaut ko ir spējīgi attīstīt bez kredītiem? Jūs teiksiet – ir spējīgi. Jā ir, bet ļoti maz, jo viņiem jau nav iespēju konkurēt ar tiem, kuri aizņemas kredītus. Šausmīgi dārgi samaksāsim par šo “Amerikas projektu” – dzīvot uz parāda. Tikai tāds sīkums, Latvijai nav pasaules parādzīmju – dolāru iespiedmašīnas, kas iekasē procentus no visas pasaules. Latvijai ir jāmaksā šie procenti. Tā ir tā ābeces patiesība, ko nevarēja apgūt mūsu “izcilie” prāti Latvijā. Bet lielākās problēmas vēl ir tikai priekšā.

R. Vai Jūs cerat, ka no tā izdarīsim kādus derīgus secinājumus?
Diemžēl neceru, bet dzīve pati piespiedīs samaksāt par visu, tikai tā būs dārga samaksa, tomēr ļoti lietderīga nākotnei.

R. Kādas ir Jūsu domas par bērnu apmācību no sešu gadu vecuma?
Mēs visi pedagogi, psihologi zinām, ka vienā un tai pašā vecumā bērnu attīstība var atšķirties pat par vairākiem gadiem. Tāpēc ir strikti jādiferencē. Varu prognozēt, ka to bērnu skaits, kuri varētu mācības uzsākt no sešu gadu vecuma, būs mazāks nekā to, kuri var sākt mācības no septiņiem vai pat astoņiem gadiem. Galvenais ir atcerēties, ka katrs bērns ir atšķirīgs, un tātad nevar visi vienādi mācīties! Pirmskolas un sākumskolas savienojamība ir svarīgs moments bērna attīstībā. Te ir svarīgi, lai abās pusēs būtu augstas klases pedagogi. Tikai ar metodiskām izstrādēm un programmām nekas labs nesanāks. Svarīgākais vēl ir, vai bērns uzticas pedagogam, jo tā ir viņa drošība, no kā atkarīgs viss pārējais. Sasteigta šī jautājuma risināšana var novest pie nopietnas bērna attīstības deformācijas, par ko vajadzēs nest atbildību reformas autoriem.

R. Kā norit Centra likvidācija?
Pārliecinājāmies, ka “likvidatori” pilnībā attaisno par viņiem daudzās sūdzībās rakstīto, bet katrs jau pats izvēlas savu ceļu un sabiedrību, bet zināms ir tikai viens: “Vai naudas daudz, vai arī trūkst, nāvē visi līdzīgi būs. Vērtēta tiks dvēsele.”

R. Ja nav noslēpums, ko Jūs domājat darīt turpmāk?
Vispirms, es vēl esmu direktors un neesmu saņēmis pats uzteikumu, tā teikt – “izcilo” juristu kārtējais misēklis. Tātad mans pienākums ir rūpēties par bērnu drošību Rīgā. Man nav tiesības stāvēt malā un vienaldzīgi noskatīties, kā iznīcina mūsu valsti, cilvēkus un mūsu sekmīgi darbojošos altruisko bērnu kustību “Bērns palīdz bērnam, bērns aizsargā bērnu”. Šajos apstākļos tikai neordināra rīcība var līdzēt saliedēt Latvijā dzīvojošos, apturēt izbraukšanu un visiem kopā sākt būvēt no pamatiem jaunu Latvijas māju, kur būs cieņā izglītība, zinātne un darbs. Nav tādu šķēršļu, kurus kopā nevar pārvarēt. Tikai vienotībā ir spēks! Saprotu, ka bērnu drošības problēmas Latvijā jārisina ārpus Latvijas. Darba turpināšanai mums ir nepieciešamas nelielas telpas un nedaudz līdzekļu, kas mūsu valstī ir problēma, ja neesi draugs ar oligarhu. Gribu izteikt sirsnīgu pateicību visiem, ar kuriem mēs visus šos gadus strādājām kopā, un it sevišķi altruiskajiem bērniem. Jūs paši sev pierādījāt, ka varat strādāt patstāvīgi un nekad vairs nekļūsiet par egoistu un līderu pakalpiņiem. Jūsu rokās ir nākotne un cilvēces pastāvēšana. Vienmēr būšu ar Jums!

Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra likvidatori

Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra likvidatori

Par Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra (vienīgās iestādes, kura iestājās prêt bērnu tirdzniecību un kontrolēja kā valsts un pašvaldību institūcijas pilda savus pienākumus pret ģimenēm un bērniem, kā arī sniedza ģimenēm bezmaksas juridisko palīdzību) likvidāciju 15.09.2009 nobalsoja sekojoši deputāti: Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs), Viktors Gluhovs (Saskaņas Centrs), Leonīds Kurdjumovs (Saskaņas Centrs), Igors Kuzmuks (Saskaņas Centrs), Ivans Ivanovs (Saskaņas Centrs), Mihails Kameņeckis (Saskaņas Centrs), Igors Solovjovs (Saskaņas Centrs), Raimonds Timma (LPP/LC), Dainis Turlais (LPP/LC), Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC), Jānis Zaržeckis (LPP/LC), Natālija Mirska (Saskaņas Centrs), Maksims Tolstojs (Saskaņas Centrs), Mihails Gavrilovs (LPP/LC), Andris Ameriks (LPP/LC), Andris Bērziņš (LPP/LC), Vadims Baraņņiks (Saskaņas centrs), Eiženija Aldermane (LPP/LC), Sergejs Dolgopolovs (Saskaņas Centrs), Sergejs Hristoļubovs (Saskaņas Centrs), Ainārs Šlesers (LPP/LC), Andrejs Kozlovs (Saskaņas Centrs), Tatjana Lukina (Saskaņas Centrs), Dmitrijs Pavlovs (LPP/LC), Jefimijs Klementjevs (Saskaņas Centrs), Ruslans Pankratovs (Saskaņas Centrs), Nils Ušakovs, (Saskaņas Centrs), Viktors Fedotovs (Saskaņas Centrs), Viktors Nikolajevs (Saskaņas Centrs), Jānis Šmits (LPP/LC), Natālija Mirska (Saskaņas Centrs), Maksims Tolstojs (Saskaņas Centrs), Mihails Gavrilovs (LPP/LC), Sergejs Zaļetajevs (Saskaņas Centrs), Svetlana Savicka (Saskaņas Centrs), Olga Veidiņa (Saskaņas Centrs), Vadims Frolovs (Saskaņas Centrs), Mihails Kameņeckis (Saskaņas Centrs), Igors Solovjovs (Saskaņas Centrs), Raimonds Timma (LPP/LC), Dainis Turlais (LPP/LC), Vjačeslavs Stepaņenko (LPP/LC), Jānis Zaržeckis (LPP/LC)

Avīzes „Nākotnes vārdā” pēdējais numurs, kurā ir sīki aprakstīts Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra likvidācijas process, tai skaitā dots Tiesībsarga Romāna Apsīša atzinums kādēļ nedrīkst likvidēt RBTAC un „Saskaņas centra” nelietīgo liekulību pierādoši dokumenti: http://www.mediafire.com/download/58h3dd639v3zu66/Nakotnes_varda_2009_10.pdf

/2009.gada septembris/

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Par Pagātni, Tagadni un Nākotni…(2.daļa)

  1. Wald saka:

    Šiem deputātiem laikam nav ne bērnu ne mazbērnu, tāpēc viņi domā tāpat kā dadzi homoseksuāļi: “Bērni, tas ir dārgi!”

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s