Lēnām pār tiltu, draugs!

00397_Baltu_klubsValsts ir Cilvēku sadarbības organizācijas mehānisms, kurā caur tās institūcijām Cilvēki sakārto savas attiecības dažādās dzīves jomās. Kad Cilvēki grib dzīvot kopā savstarpējo attiecību kārtībā, tad to sakārtošanai viņi sanāk kopā un nolemj, ka to darīs noteiktā kārtībā un šīs kārtības uzturēšanai viņi par to arī vienojas, izveido tam attiecīgās institūcijas un deleģē tām savu varu.

Valsts, valsts vara, valsts esamība nāk no Cilvēku gribas tādu valsti radīt, uzturēt un būt tajā. To sauc par tiesībām uz pašnoteikšanos. Šīs pašas tiesības izmanto vīrietis un sieviete, kad paši pēc savas gribas iekārto savu attiecību kārtību tā, ka turpmāk dzīvo kopā, laiž pasaulē bērnus un to sauc par ģimeni. Kā tie divi nolemj, tā, brālīt, viņiem arī ir! Tā ir viņu valsts – tāpēc nevienam nebūs jaukties viņu iekšējās lietās (ko domas – debesis – ir vienojušas, to Cilvēkiem nebūs šķirt). Tātad, valsts nav kaut kas pāri Cilvēkam stāvošs. Valsti veido (arī pārveido, ja vēlas) Cilvēki. Tāpēc ir dabiskas valstis un mākslīgi valstiski veidojumi.

Dabiskas valstis izveidojas vēsturiskās attīstības gaitā, kādā iet kāda tauta vai nācija. Francija ir dabiska valsts. Vācija ir dabiska valsts. Polija ir dabiska valsts. Krievijas impērija bija dabiska valsts, tāpat Ķīna, ASV un daudzas citas.

Mākslīgi veidojumi ir koloniālās teritorijas un valstis, kuru rašanos noteica ārējie politiskie spēki – citi Cilvēki, kuri nav šo valstu iedzīvotāji. Tādas ir gandrīz visas Āfrikas un Balkānu valstis Eiropā, kur to robežas noteica valstis iekarotājas vai valstis uzvarētājas. Arī Ukraina ir tāda – mākslīgi veidota valsts. Šīs valstis neatbilst tautu un valstu vēsturiskajai attīstības gaitai.

Latvijas Republika, brālīt, ir mākslīgs veidojums, kuru pēc Pirmā Pasaules kara savās interesēs Krievijas vājināšanai izveidoja Lielbritānija. Krievijas impērijas graušana (tāpat kā jebkuras spēcīgas valsts vājināšana) ietilpa tālejošos un ilgstošos anglosakšu ārpolitiskajos mērķos. Tāpēc jau 19.gadsimtā tika inspirēta jaunlatviešu kustība, kurā sākās runas par sevišķo latviskumu (tam dieviņus piemeklēja no Simona – Grūnava hronikas, kurus tagad visā nopietnībā aprituālo – par pielūgšanu to pat nevar saukt – „dievturi”). Pēc Pirmā Pasaules kara angļu aģenti savāca aktīvu un iedrošinātu Cilvēku grupu, kuri kopā sanākuši teica: „Mēs esam latvieši. Mēs gribam būt kungi šajā zemē. Mēs gribam savu valsti. Mēs pasludinam, ka mums ir sava valsts!” Un tapa Latvijas valsts. Nekāda referenduma par to nebija. Nevienam citam latvietim šie vīri un sievas neko neprasīja par viņu gribu tādu valsti turēt un tajā dzīvot.

Kuru „Saeimu” vēlēja pirmajās Saeimas vēlēšanās? Trešo, tāpēc, ka pirmo un otro (kas pēc būtības tādas bija, tomēr sauca un tehniski veidoja citādi) neviens nevēlēja. Sanāca kopā paši pēc savas gribas veči un pateica: „Mēs esam „Saeima” un mēs te tagad izdosim likumus, tāpēc, ka gribam būt kungi šajā zemē!” Un sāka izdot likumus, un tie tapa par likumiem tāpēc, ka citi tiem (večiem) klausīja. Nebūtu klausījuši, tie par likumiem nebūtu kļuvuši. Būtu tā vien – uz papīrīša uzrakstīti vārdi. Likums ir likums tikai tad, kad visi tam pakļaujas vai to var ar kādu spēku uzspiest citiem. Anglija varēja Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarību uzspiest Krievijai tāpēc, ka tajos apstākļos tā bija pārāk vāja un nevarēja šīs tavas teritorijas aizstāvēt – nosargāt.

Tā kā Latvijas Republiku nedibināja uz plašu tautas masu gribas izpauduma (nebija nekādu aptauju, vēlēšanu vai referendumu, un nevarēja būt tāpēc, ka tajā laikā Latvijā bija tāds iedzīvotāju sastāvs tādos apstākļos, ka lielākā daļa iedzīvotāju būtu bijuši pret tādu pasludinājumu, ko pierādīja vēlākie notikumi, kuros šo pasludinājumu vēl ilgi nācās citiem uzspiest – arī ar angļu ieroču spēku), bet uz Cilvēku grupas iniciatīvas pamata pēc Lielbritānijas pamudinājuma, vadībā un aprūpē, kuru vēlāk atzina un tādas esamību respektēja citas valstis (arī Krievija), tad tādā veidā dibinātai Latvijas valstij vēsturiskās attīstības un mūsdienu tiesiskajā izpratnē nekādas leģitimitātes nav. Tas nav vēsturiski fiksēts tautas pašnoteikšanās akts, bet šīs valsts esamības leģitimitāte ir tās atzīšanas vēsturiskajā tradīcijā – tik, cik citas valstis turpina Latviju atzīt par valsti un cik Latvijas iedzīvotāji turpina domāt par to kā par valsti, un uzskatīt sevi par šai valstij piederīgiem. Tas ir – spēks ir radījis tiesības, ko tik ļoti negrib citos gadījumos atzīt šo spēka varu lietojošie rietumi. Par piederīgiem šai valstij sevi atzīst tie, kuri ievēro tās likumus. Likumpārkāpējs sevi šajā valstī – tai piederīgu sevi neatzīst. Līdz ar to Latvijas Republika ir mākslīgs un tradicionāls spēka tiesību radīts valstisks veidojums.

Tieši tāpēc, ka nav bijis tās vēsturiskās attīstības un tāda attīstības ceļa, mākslīga „valsts” nevar to turpināt un ir marionete citu valstu rokās – neīsta, savu neatkarību realizēt un par īstu valsti kļūt nespējīga attiecību sistēma, kurā Cilvēki nav atraduši saprašanās kopsaucēju – savu tikumisko kārtību.

Katrs apvērsums ir antikonstitucionāla darbība, darbība, kura šai valstij pretdabiskā ceļā „nogalina” iepriekšējo valsti – Cilvēku attiecību kārtību, ar mērķi pārkārtot to citā attiecību sistēmā, kura nebūtu iespējama dabisku, likumīgu pārkārtojumu ceļā. Tāpēc katrs apvērsums ir noziegums un tā izdarīšanas rezultātā pie varas nāk noziedznieki. Tāpēc katra godīga Cilvēka pienākums ir pretoties apvērsumam un pielikt pūles tādas valstiskās kārtības uzturēšanai, kurā nevarētu darboties apvērsumu izdarījušie noziedznieki. Tieši to izdarīja Krimā un to dara Novorosijā – pretojas Ukrainā apvērsumu izdarījušajiem spēkiem.

Tad, kad Kijevā notika antikonstitucionāls apvērsums, iepriekšējā valsts beidza pastāvēt, beidza būt tā kārtība, pie kādas turējās Cilvēki, un visi Cilvēki Ukrainā tajā brīdī atgriezās pie saviem pašnoteikšanās tiesību pamatiem, kad tie, kuri grib veidot kādu savu kārtību, nāk kopā un to dara – taisa referendumus un nosaka tālāko savu dzīves kārtību. Krimā izdarīja tieši to un pret to neko iebilst nevar, bet visas tās runas par „zaļajiem cilvēciņiem” ir tikai Krimu zaudējušo noziedznieku un viņu atbalstītāju propagandiska ņaudēšana.

Pārējiem Ukrainas iedzīvotājiem(izņemot Donbasu) nacistiskais apvērsums ar savu ieroču, propagandas un terora spēku uzspiež šodienas dzīves (ne)kārtību Ukrainā, un tas turpināsies tik ilgi, kamēr Cilvēki paši vai vēsturiskās attīstības gaitas notikumi to nemainīs. Arī „Ukraina” ir mākslīgs, tradicionāls spēka varas veidojums. To mākslīgi vairāku gadsimtu gaitā saviem mērķiem veidojuši dažādi ārējie spēki, bet nekad ne pašā „Ukrainā” tās tautas pašnoteikšanās gribā balstīti notikumi – attīstības ceļš. Tāpēc arī „Ukraina” ir viens no savu neatkarību realizēt nespējīgajiem un vienošanos atrast nevarošajiem, dažādās sistēmās dzīvojošajiem mākslīgajiem valstiskajiem veidojumiem, kurš tiecas sabrukt un sadalīties savos pamatelementos, kuri katrs tiecas atgriezties savā dabiskajā vēsturiskajā ceļā un vidē. Katra vardarbība šo elementu saturēšanai ir to mocīšana un noziegums pret šo Cilvēku gribu – viņu paverdzināšana, jo pārkāpj Lielākā Labuma principu un fundamentālo pamatvērtību – Cilvēka Dzīvība tās Cilvēciskajā labklājībā. Tā kā bez Cilvēciskā dzīves labklājības Cilvēka dzīvībai nav vērtības, tad tās valstis, kuras apkaro un pazemina vai laupa citu tautu cilvēciskās dzīves labklājību, ar to pašu tām atņem Cilvēka dzīvības vērtību un devalvē šo vērtību visā pasaulē. Tas ir noziegums pret Cilvēci. Tas ir noziegums pret Dzīvību.

***

Nesen sarunā par Ukrainas notikumu tiesiskajiem aspektiem kāds jurists norādīja uz to, ka, lai cik tas neliktos dīvaini, bet tagad, pēc apvērsuma, tieši Novorosija ir vienīgais leģitīmais tiesību subjekts, kurš var pārstāvēt Ukrainu, un tautas vara Ukrainā varētu leģitimizēties, tās apgabaliem izejot caur referenduma procedūru un pievienojoties Novorosijai. Paradoksāli, bet tas tā ir!

Apvērsuma laikā tika iznīcināta konstitucionālā kārtība Ukrainā. Konstitūcija ir pārstājusi darboties. Tāpēc visi konstitucionālie veidojumi – Rada un ministrijas, visi to izdotie rīkojumi un darbības ir neleģitīmas. Prezidenta vēlēšanas nebija leģitīmas. Porošenko nav prezidents Ukrainā. Porošenko ir viltvārdis, kurš uzdodas par prezidentu. Tāpēc visi viņa parakstītie dokumenti, kuri attiecas uz valsts pārvaldi un starpvalstu attiecībām, nevar būt un nav spēkā. Porošenko parakstam nav juridiskā – konstitucionālā spēka.

Porošenko ir tikai savu vēlētāju sabiedriskais pārstāvis, kuram nav tiesību (pilnvaru) runāt un darboties Ukrainas valsts un ukraiņu vārdā kā prezidentam, kura esamību un pilnvaras nosaka konstitūcija. Ja viņš šādā situācijā runā kā prezidents – tad viņš ir uzurpējis varu un uzstājas kā diktators attiecībā pret visiem tiem, kuru tiesības izdarot apvērsumu ir likvidētas. Savu gribu viņš tiem uzspiež ar sev paklausīga represīvā aparāta palīdzību. Tātad Ukrainā pilnīgi atklāti darbojas Gejropas nacistu spēka vara. Tas ir – Porošenko kā amerikāņu ieliktenis realizē tiešu ASV pārvaldi Ukrainā.

ASV veiktais valsts apvērsums Ukrainā iznīcināja 1991. gada Ukrainu. Ar to zaudēja Krimu. Odesā sadedzināja Ukrainas vienotību federācijas formā. Ar to zaudēja Ukrainu kā vienotu valsti. Donbasā sašāva iespēju kādreiz sākt runāt par upuru un uzbrucēju kopdzīvi vienā valstī uz jelkādiem iepriekšējās valsts pamatiem. Tagad ir jāmaina pamati. Tagad ir jāveido jauna konstitūcija, jaunas institūcijas un pārvaldes formas, jaunas kopdzīves formas sabiedrībā. Tagad ir jāveido jauna Ukraina, jauna valsts, kādas vēl nav bijis.

1991. gada Ukrainas nav un nebūs tāpēc, ka ir zudusi iepriekšējo attiecību sistēma, bet tās vietā ir parādījusies un jau darbojas cita – Maidans – nacisti – snaiperi – Harkova – Odesa – Donbass, kas izslēdz atgriešanos pie iepriekšējās. Jaunā „Ukraina” var leģitimizēties un veidoties secīgu referendumu gaitā, pievienojoties Novorosijai ar tām vecās „Ukrainas” daļām, kuras tur tiktu pieņemtas pēc to attīrīšanas no fašisma, nacisma un ASV (NATO) ietekmes.

***

ASV visai pasaulei prezentē sevi tā: Nakts. Māja, kurā dzīvo liela ģimene – Sievietes, bērni un vairāki (tam apvidum tradicionāli) bruņoti vīrieši. Amerikāņu karavīri iebrūk mājā, tvarsta sievietes un bērnus, bet vīriešus, kuri cenšas aizstāvēt savas mājas pret iebrucējiem, nošauj. Epizode beidzas ar vārdiem: „Misija ir ļoti veiksmīga – civilie nav cietuši!” Amerikāņuprāt Sievietes un bērni nav cietuši. Amerikāņuprāt tas, ka Sievu, māsu, māšu un bērnu acu priekšā nošauj viņu tēvus, vīrus, brāļus un bērnus, šīm mātēm, māsām, sievām un bērniem nekādas ciešanas nesagādā. Bez apgādniekiem un sargiem palikuši, viņi neesot pakļauti ciešanām!

Tad, kad Krievija sūta uz Lugansku humānās kravas autokolonnu, tad NATO valstu darboņi spriedelēja , ko tās vedīs, kāpēc to tik daudz, kāpēc nav piekrautas līdz malām, ko tās vedīs ārā, bet ne ar vienu vārdu neieminējās par Cilvēkiem pilsētā, kuru apšauda smagā artilērija, kurā nav elektrības, ūdens un pārtikas, par Cilvēkiem, kuri gaida autokolonnu, pārtiku, ūdeni un medikamentus! Ne ar vienu vārdu nepiemin to, ka autokolonna nedēļu (!) stāv pie robežas un gaida ukraiņu muitniekus, kuri tā arī neatbrauca apskatīt autokolonnas saturu! Spriedēji ļāva mirt Cilvēkiem Luganskā, bet spriedelēja par to, kas esot aiz ādas Krievijai. Tādas ir tās alianses valstis – arī Latvija! Un jāizdara secinājums – arī tu, brālīt, esi tāds pats! Ir tādas psihiskas saslimšanas, kuru laikā slimnieki neuztver līdzcilvēku ciešanas.

***

Visam dzīvajam ir jāattīstās. Tauta attīstās savā vēsturiskajā ceļā. Kā kokam ir saknes, tā tautai ir ceļa sākuma – tautas izcelsmes mīts.

Katrai dinastijai, katrai tautai ir tās izcelsmes un labo darbu mīts. Antīkie valdnieki un tautas savos senčos lika Dievus un Varoņus, kuriem gribēja līdzināties. Vakareiropa sevi meklēja karaļa Artūra un viņa varoņu pēctečos. Pirmajai Latvijai mēģināja „piepotēt” Burtnieku un Lāčplēsi. Tagad Lāčplēsis ir alus bundžā, Burtniekam būt nav moderni (ASV smalkais tonis ir būt neizglītotam – būt populāram). Īstais latviešu eposs esot „Straumēni” – būt zemniekam, kura sapņu ceļa galā ir tirgus, baznīca un krogs – tieši tādā secībā. Nopelnīt naudu, izsūdzēt grēkus (samaksāt par grēku atlaidi) un iet atpakaļ grēkot.

„Tautu prātu valdnieki” par tautas izcelsmes mītu ceļ „senos prūšus, leišu un latviešu ciltis” ar tā atraugu (no Simona Grūnava hronikas) – dievturiem. Tas ir mīts par savu izcelsmi, kura idealizētajā kodolā slēpjas vikingi – laupītāji visā savā tiešumā, īstumā un ar neapstrīdamu laupītāju morāli, kam pateicoties latvieši esot kardināli un kvalitatīvi pozitīvi atšķirīgi no slāviem, kaut gan krievu, kuri esot slāvi, izcelsmes mītā arī ir tie paši vikingi, un tāpēc nav saprotams, ar ko latviešus radījušie vikingi ir labāki par krievus radījušajiem.

Tad kas bija slāvi? Protams, ka turēšanās pie šī akulturālā izcelsmes mīta nosaka nespēju izstrādāt un noturēt kopīgu ētisko sadarbības satvaru. Protams, ka laupītāju pēcteču daba dzen svešumā laimi, iztiku un labumus meklēt. Mūsdienu latvietis dara to pašu, ko pirms viņa vienmēr savos sirojumos darīja viņa tālie senči – meklēja pārtikušu zemi, kuras labklājību izmantoja par bāzi savai dzīvei. Viņš nav spējīgs tādu bāzi veidot pats.

Turēšanās pie tāda izcelsmes mīta latviešus nākotnē nolemj šī mīta satura projekcijai un darbībai jaunajos apstākļos. Reālā vēsturiskā izcelsme (noziedzīgā vikingu daba) ir diktējusi vēsturisko sabiedrisko procesu gaitu – pārnovadu ķīviņus, kaimiņu savstarpējos laupīšanas sirojumus un konkurējošu viensētniecību kā resursu apsaimniekošanas, darba un sadzīves formu.Vikingu daba izcelsmes mītā tā pārmantotājus nolemj mūžīgam ārējam un iekšējam konfliktam, vajāšanām (laupītājus apkaro) un radoša darba nespējai – radošs darbs ir sadarbības rezultāts, bet laupītājs nav spējīgs sadarboties nekam citam kā vien opozīcijai – laupīšanas sirojumam, kas nedod sabiedriskās un saimnieciskās dzīves pacelšanu augstākā līmenī, nedod sabiedrības attīstību – dabiskas valsts izveidošanos.

Ar to sirojumu un koloniālās politikas sabiedrības atšķiras no vērtību un darba resursu sabiedrībām un to sadarbības rezultātiem, kas vienmēr paceļ tādu sabiedrību augstākā resursu izmantošanas un darba rezultātu, sabiedrisko attiecību līmenī. Tā pati laupītāju – vērtību ražotāju konfliktsituācija ir pamatā slavenajai latviešu īpašībai – latvietis apkaro latvieti, un latviešu nespējai vienoties produktīvā procesā (kur 3 latvieši, tur 5 partijas). Vikingu dabu nesošais izcelsmes mīts nenes kultūras pamatu. Tāda tajā nav, tāpēc tas ir neauglīgs mūlis – „vēja zieds”.

Kultūras pamats ir vienīgais, kas dod attīstības un radošu attiecību potenciālu. Tāds kultūras pamats un attiecību potenciāls ir pirmsvikingu (pirms „senlatviešu”, pirms „senleišu” un pirms „senprūšu”) kultūrā – laikā pirms m.ē. 5. gadsimta. Tāpēc tie, kuri ir spējīgi atbrīvoties no vikingu dabu nesošā „senlatviešu cilšu” izcelsmes mīta un iekļauties pirmsvikingu laiku – druīdu kultūras izcelsmes mītā, iegūst citu sava vēsturiskā attīstības ceļa gaitu – kultūras pamatu, sadarbību un sadarbības rezultātu – attiecību auglību. Tieši to piedāvā Baltu klubs [http://www.baltuklubs.lv/], kad savos darba uzdevumos un attiecību modelī deklarē: Klubs baltiem Cilvēkiem. Dienas darbu un Saules gaismas Cilvēku tikšanās vieta. Baltu klubs neatdarina senatnes priekšmetus, rituālus un sadzīvi. Baltu klubs ceļ gaismā Baltu Druīdu kultūras tradīciju un Garīgo mantojumu.

Kāds mīts (saknes), tāds koks un tādi arī tā augļi – tāda nākotne. Ja par savu senci ņem laupītāju, tad par tādu taisās pats un to iemāca savam bērnam. Starpība starp laupītāju un meistaru, kuru aplaupa laupītājs, ir tajā, ka meistars var atkal sastrādāt nolaupīto un pilnveidojoties kļūt par ko vien vēlas, bet laupītājs nekad nebūs nekas cits, kā vien laupītājs. Visa laupītāja „attīstība” ir laupāmās teritorijas paplašināšanā, cīņā ar citiem „konkurentiem” un laupīšanas „tehnoloģiju” pārveidē. Laupītājs ir riņķa dancī no viena laupījuma uz citu – lielāku. Nozagt – palielīties – iedzert – nozagt – palielīties – iedzert … uz tirgu – uz baznīcu – uz krogu iedzert…

„Tautu prātu valdnieki” to tagad liek par izcelsmes mīta kodolu, ar nodomu atņemt tautām izaugsmes iespēju – padarīt viņas par mūžīga riņķa danča – „pārdoties, aiznest uz baznīcu, noskalot baznīcu, lai varētu pārdoties” vergiem. Tādam izcelsmes mītam, kurā nav pozitīvās morāles un tikuma, nav nekādu pozitīvu izaugsmes cēloņu, un tādēļ to pieņēmušai tautai nav pozitīvās nākotnes – attīstības, un tādēļ tā ar to pašu tiek nolemta iznīcībai. Tāda iznīcība vienmēr tiek saldināta ar „iemidzinošu tabletīti” – papildus izredzētības un sevišķuma mītu.

Kultūra esot cēlusies Latvijā – gājusi uz Indiju, un tad no Indijas izplatījusies pa visu pasauli – un tādā pat garā visos locījumos un variācijās līdz pat „sevišķajam baltiskumam”, „baltiskuma gēnam” un „pasaulē vienīgajām dainām” – līdz „dainu ziedu vītnēm”, ar kurām esot jādodas uz „Gejropu” un tur ar tām jāpušķo tās netīrā netiklības gulta.

Ukraiņiem visā nopietnībā mēģina iestāstīt, ka piramīdas un sfinksa esot ukraiņu roku darbs! Un vispār – visa pasaules kultūra esot cēlusies Ukrainā, kaut gan tās pirmie īstie kņazi un valdnieki esot atkal tie paši no varjagu zemēm atklīdušie vikingi.

Senie Ukri esot Ukraiņu īstie senči. Ukri esot dibinājuši Troju. Ēģiptieši tieši esot cēlušies no Ukriem. Ukru dievs esot RA. Vēl pirms Persiešu-Grieķu kara esot bijis Ukru-Persiešu karš, kurā persiešus sakāvuši ukri. Ukraiņu valoda esot Sanskrita pamatā u.t.t. un tādā garā.

To pašu „tautu prātu valdnieki” iestāsta krieviem. Visa Eiropa esot viena liela senā Krievija un mūs no Romas impērijas šķirot nedaudzi gadsimti, bet visa 2000 gadu vēsture esot mākslīgos vēstījumos pagarināti nedaudzi gadsimti. Zadornovam pat veselai filmiņai par slaveno vikingu – „krievu senču” laikiem naudu iedevuši un lielum lielos „seno laiku” festivālus ar Gejropas atbalstu rīko, tāpat kā Latvijā te notiek ar „viduslaiku restaurācijas” kulta devīzi.

Un ko tad, kungi un dāmas, apdziedat, glorificējat un restaurējat? Viduslaikus – tumsonības, fanātisma, cilvēknīšanas, karu un brutālas, netīras izdzīvošanas tikumu laiku! Tumsas gadsimtus! Pagrimuma laikmetu. Laiku, kāds iestājās pēc zinātnes, kultūras pamatu un Garīgās tikumības iznīcināšanas.

„Prātu valdnieki” šodienas Ukrainai par „Ukrainas” izcelsmes mītu ielikuši Otrā Pasaules kara zaudētāja Hitlera pakalpiņa Banderas mītu par lielo Ukrainu, aiz kura acīmredzami šūpojas Austroungārijas ēzeļa ausis un anglosakšu āža kāja, bet visam pa virsu uzpūsts hitleriski noformēts žīdiskā pārcilvēciskuma izredzētības pūdercukurs. „Tautu prātu valdnieki” vienmēr un visur atrod tādus, kuri atsaucas uz viņu izredzētības, pārākuma un sevišķuma piedāvājumu, kurš esot jārealizē kādā īpašā kārtā kādā vēsturiskā izredzētības vai atriebes misijā. Tā pasaulē nāk Kārļi Lielie, Hitleri un Porošenkas, kuriem apsolīta visu grēku piedošana un veikta Sirdsapziņas amputācija.

Paskatieties uz tiem, kurus Jūs esat ievēlējuši, kuri tagad stāv Latvijas varas nesējos un kurus Jūs atkal šogad ievēlēsiet! Visi viņi ir „tautu prātu valdnieku” saposti, safrizēti un sačubināti! Palūkojiet tur, kur ir Cilvēka Sirdsapziņa – tur viņiem ir tukšums…

Tāds pats tukšums ir „Maidana varoņos”, kuri nacistu sveicienā uzgavilē saviem Trešā Reiha laiku varoņiem – slepkavām, par kuru zvērībām mulsa pat vācieši. Ar viņiem var līdzināties tikai žīdu bībeles varoņi, kuri esot izkāvuši visus pilsētas iedzīvotājus līdz ar visiem suņiem, aitām, kazām un putniem! (Tas, ko viņi tagad dara Doņeckā un Luganskā!)

To tukšumu Jūs atradīsiet visā „labajā sektorā”, „nacionālajā gvardē”, visos savos ministros un Gejrosavienības līderos. Paskatieties miglaini žulgainajās Merkeles, Barozu, Van Rompeja acīs un tukšajā Kamerona, Rasmusena, Vairiņas, Straujumas un Rinkēviča skatienā. Cilvēki ar amputētu Sirdsapziņu – savu tautu negods un sodība – tie, kas vienlaicīgi ir tautas slimības aina un soģi. Tie, kuri par saviem izcelsmes varoņiem liek slepkavas un laupītājus, tam nolemj sevi. Tie, kuri sava ceļa sākumā liek morāli nepilnvērtīgu mītu, kļūst nepilnvērtīgi, un kā tādi – par svešķermeņiem Dabā un vēsturē, tāpēc tos izspļauj kā viena , tā arī otra.

Trešais Reihs un tā „varoņi” ieveda kapos un vēstures mēslainē visus, kuri to tobrīd bija pelnījuši. Tos, kurus nepiebeidza Hitlera „vadonība”, tos Ukrainā piebeigs Jaroša, Porošenko un citu Maidana „varoņu” un „vadoņu” vadībā, bet Gejropā tādiem noteikti nāks kāds vadonis, kuram būs lemts tos visus savest viņu kara kapiņos… tāpat, kā Latvijā savs. Nu, ko Rinkevič, stāsies priekšgalā vai varbūt ir kāds cits gribētājs? Varbūt Vairiņu palaidīsi priekšā?

***

Ar ko tad vadoņi cīnās Ukrainā un kāpēc viņi cieš tādu sakāvi no „teroristu saujiņas, kuru Doņeckā un Luganskā neviens neieredz” (Ukrainas TV un Latvijas mikrofona varoņu stāstiņi kara sākumā)? Kur viņi ņem ieročus? Kāpēc „taisnīgo tautas dusmu” un „moskaļu nažotāju” armija cieš tādu sakāvi no „krievu armijas” (kā to stāsta tagad, kad karš ir zaudēts)?

ASV, Gejropas, Ukrainas un Latvijas meļi stāsta, ka Krievija esot piegādājusi ieročus un ievedusi savu karaspēku Ukrainā. Vai tā ir? Vai ir citi varianti? Ir, ir citi varianti un vairāki! Ir vēsturiskā pieredze, veselais saprāts un konkrētas darbojošās personas.

Kur ņem ieročus? Ļoti vienkārši.

1. Doņeckas un Luganskas apgabalos, tāpat kā visā Ukrainā bija izvietotas armijas daļas, bāzes un noliktavas. Ieroči no tām nāk divos ceļos.

Pirmais ceļš ir tieša armijas daļu rīcībā esošo krājumu iegūšana šīs bāzes ieņemot zemessardzei vai armijas daļām pārejot zemessardzes pusē. Tādu gadījumu bija pietiekami daudz. Armijas daļās bija pietiekami daudz vietējo iedzīvotāju, kuri, protams, negribēja te redzēt „Maidana varoņus” un „nacionālo gvardi”.

Otrais ceļš ir ukraiņu armijas virsnieki. Jau sen zināms – „ja gribi nopirkt tanku, tad sameklē ukraiņu praporščiku!” Armija vienmēr tirgo ieročus. Čečenijas kara laikā Krievijas armija (arī visaugstākajos līmeņos) bagātīgi apgādāja čečenu kaujiniekus. Arvien no Ukrainas pienāk ziņas, ka nacionālo bataljonu vienību komandieriem tiek prasīts parakstīt melīgus aktus par to, ka viņu rīcībā it kā esot bijuši lieli ieroču, munīcijas un bruņu tehnikas daudzumi, kas zaudēti kaujās vai tur izlietoti. Katrā armijā un valstī vienmēr ir tādi, kuriem ir izdevīgs ilgstošs karš.

Kara laikā vienmēr ir pozitīva vēlēšanu programma. Ukrainā uz šo karu tiek būvēta Radas priekšvēlēšanu kampaņa. Arī Latvijā uz Ukrainas kara (krievi nāk!) tiek būvēta Latvijas nodevēju – Gejropā vedēju un jevro ievēsēju priekšvēlēšanu kampaņa. Ja nebūtu šī kara (krievi nāk), tad „Vienotībai” nebūtu nekādu cerību būt „pie šprices”.

NATO pēc PSRS sagrāves vajadzīgs esamības attaisnojums. Afganistāna pierādīja NATO impotenci un tas vairs negrib kauties ar to, no kā var dabūt pa aci un olām, tāpēc ir jārada kāds ienaidnieks, par kuru ir zināms, ka tas visādi centīsies izvairīties no atklātas konfrontācijas. Arī citu, gan idejisku, gan ekonomisku iemeslu dēļ Krievija ir ideāls „partneris” tādam „sparingam” (divcīņai). NATO, tāpat kā katrai tādai armijai, ir vajadzīgs neliels, ierobežots telpā, bet ilgstošs kariņš.

Karš ir izdevīgs tirgus laukums. Karā trenē armiju, virsniekus un specvienības. Karā pārbauda bruņojumu un taktiku. Karā „pazūd” cilvēki. Uz kara fona iespējamas politiskas spēlītes un politiskā kapitāla pelnīšana. Tāds karš veicina agresora ekonomiku, ja agresors ir stagnācijā un parādos, bet upuris ir kreditors (aizdevējs). Milzīgs Krievijas „stabilizācijas” fonds dolāros, zeltā un ASV valsts obligācijās glabājas (ir spiesta turēt – tāda ir kapitulācijas cena) ASV. ASV meklē iemeslu tā sagrābšanas pasludināšanai (kapitulācijas nodevas legalizācijai), tāpat kā tā vienmēr sagrābj visu „slikto” Cilvēku un valstu kapitālus. Parasti tas ir pirmais, ko tās dara, pārejot pie atklāti agresīvas darbības. Tāpēc jau tiek iesākts „sankciju celiņš”, lai to aizvedinātu līdz visiem Krievijas ārzemju aktīviem un naudas resursiem.

Neatdot parādus ir ASV dzīvības vai nāves jautājums, tāpēc tā iznīcina savus kreditorus. Arī Sarkozī iznīcināja savu kreditoru Muammaru Kadafi. Tā viņi vienmēr dara! Neatdots parāds ir noziedznieka labklājības pamats. Neizdari pakalpojumu un neaizdod bagātajam! Turies tālāk no bagātā!

Karš Ukrainas dienvidos apmierina visus ASV, NATO, Ukrainā un Gejropā. Vienīgie, kas no tā cieš, ir tie, kurus karā nogalina, kas paliek bez pajumtes un tiek padzīti bēgļu gaitās. NATO vajag karu, kuru var paplašināt uz Krieviju tā, lai tajā karotu ar ukraiņu rokām un saviem tankiem. Tāpēc samitā pieņēma lēmumu „piedalīties individuāli”, bet ne NATO formātā, kam viņuprāt jāattur Krieviju dot atbildes triecienu NATO valstu teritorijām. Vienīgie, kurus paredzēts ziedot šajā karā, ir ukraiņi un tie „brīvprātīgie” (propagandas apdauzītie brālīši – brašie „bāleliņi”), kuri dosies aizstāvēt „Rietumu ideālus” un „Latvijas neatkarību un drošību” Ukrainā.

2. Ukraiņu armija, ieņemot apgabalu teritoriju, sev veda līdzi lielu daudzumu ieroču un munīcijas. Daudzas noliktavas un kara tehnika kauju gaitā, nacistiem atkāpjoties, trofeju veidā nonāk zemessardzes rokās. „Kijevieši”, tāpat kā Hitlera vermahts, gāja uz vieglu un ātru karu.

Ne velti kara sākumā dienvidu iedzīvotāji lielījās ar savu neapbruņotību, jo bija saskatījušies (apdauzīti ar ) baltiešu nevardarbīgās pretošanās propagandu. Viņiem likās, ka arī te būs tāds pat Maidans kā Kijevā. Pamītiņos, pavicinās karogus, uzrakstīs savas petīcijas un prasības, kuras Kijeva agri vai vēlu akceptēs. Nu pamētās degpudeles, bet tāpat kā Kijevā Janukovičs nelietoja spēku, tāpat te armija un „nacgvarde” tikai pabraukās gar robežām, bet spēku nelietos. Janukovičs taču spēku nelietoja – Gejropa un Amerika to neļāva. Viņi nesaprata, ka tie te nav berkutieši un tas nav Janukovičs. Te ir ASV, NATO un viņu kara peļņas iespējas. Viņi nesaprata, ka NATO vajag karu par katru cenu un šurp atbraukušie ir atbraukuši viņus šaut nost!

Tomēr izrādījās, ka šis karš nebija ne ātrs, ne viegls. Un tāds tas nebija galvenokārt tāpēc, ka „kijevieši” te nebrauca karot, bet slepkavot. Kad slepkavojamie izrādīja pretošanos, tad kijevieši sāka vaimanāt par smagajiem kara apstākļiem, ūdens un pārtikas trūkumu, smagiem sadzīves apstākļiem un nāvējošu pretuguni – visu to, kādos apstākļos karo arī zemessardze, kura par to nesūdzas. Kijeviešu – latviešu glorificētajiem maidanistiem varonība ir sveša. Tāpat kā visiem gejroproduktiem Latvijā un Gejropā. Viņi ir „varoņi” tikai pret tiem, kas nešauj pretī – kā neapbruņotie „Berkuta” vīri un Odesā sadedzinātie.

Ko tad „kijevieši” bija gaidījuši? Vai viņi domāja, ka sēžot dīvānos un mīkstās čībās, graužot cepešus un dzerot šņabi, komfortabli spaidīs ložmetēju mēlītes, un čupām vien apšaus viņiem priekšā karodziņus vicinošus „kolorādus”? Vai viņi domāja, ka arī te viņiem izdosies tas pats, kas Odesā?

Uz Doņecku bija atklāts „frontes tūrisms”. „Īstenie ukraiņi” veselām ģimenēm brauca pie „nacgvardiem” un par noteiktu maksu varēja izšaut no lielgabala, tanka vai mīnmetēja uz kādu „kolorādu” ciematu vai pat ielenkto pilsētu. Tas taču ir tik aizraujoši – iemest glāzīti, paspaidīt partneres pupus un ietriekt lādiņu „moskaļu” mājās! Lai tie „kolorādi” cepas! Attīrīsim mūsu svēto zemi no šiem zemcilvēkiem! Ukrainā jādzīvo tikai augstākās raudzes ukraiņiem! Viss kā Trešajā Reihā!

Uz nacgvardu ķiverēm un formas tērpiem tiek atklāti nēsāti „SS” vienību simboli un kāškrusti. Kāds vēl nacisma darbības fakts būtu jāmeklē?

No demokrātiskās, ar „Gejropas vērtībām” bagātās Gejropas brauca atpūsties uz „krievu” safari – Cilvēku šaušanu sagatavojušies piedzīvojumu meklētāji. Viņi domāja, ka te sastaps ideālus mērķus – pretoties nespējīgus, lēnīgus zemcilvēkus, bet sastapa fašisma uzvarētāju bērnus.

Kad pēc vēsturiskās loģikas neizbēgamības nacistiem izrādīja pienācīgu pretestību, tad vieglā kara meklētāji bēga no frontes veseliem bataljoniem. Esot tādos pat un vēl smagākos apstākļos (viņu ir mazāk un ar vājāku kara tehnikas bāzi) zemessardze tomēr kijeviešus dauza visur, kur vien var tiem piekļūt tiešai kaujai.

„Kijeviešu” armija bēg visur, kur vien sastop pretestību. Kijeviešu armija ir tipiska ASV un NATO morāles un gara iemiesotāja. „Gejropas vērtību” iemiesojums un produkti. Tā uzlido objektiem, kurus nesargā pretgaisa aizsardzība un izrāda sava bruņojuma varenību vājajiem un neapbruņotajiem, bet aizvācas no turienes, kur sastop nopietnu pretestību. ASV – NATO un kamikadzes – ziedošanās ir neiedomājami un nesavienojami jēdzieni. NATO ir varonības pretmets un noliegums. NATO ir gļēvulības un nodevības apoteoze. NATO kareivis vadīs bezpilota slepkavu no sava datora, sēžot drošā kabinetā. NATO labprāt iet izkauties uz „bērnudārzu”.

3. Nevajag aizmirst, ka karš norisinās arī Ukrainas oligarhu starpā. Doņeckas un Luganskas apgabali ir Doņeckas „grupējuma” un oligarha Renata Ahmetova teritorija, bet Dņepropetrovska ir Kolomoiska citadele. Uzbrukums Dienvidukrainai ir Ahmetova īpašumu – rūpnīcu, šahtu, pilsētu, veikalu un infrastruktūru postīšana. Kolomoiskis ir apbruņojis savus bataljonus un raida tos karā postīt konkurenta īpašumu. Dabiski, ka Ahmetovs apgādā sava īpašuma aizstāvjus ar ieročiem un munīciju.

Kāpēc tad tāda „kijeviešu” sakāve un kāpēc „Krievija ir ievedusi savu karaspēku”? Uz pēdējo ir vienkārša atbilde. Kaut kā taču ir jāizskaidro tāda sakāve. Nevar taču teikt, ka ukraiņu „pārcilvēkus” ir sakāvuši (kā teica Porošenko) „kaut kādi tur nelīdzcilvēki” – „moskaļi” un „kolorādi”, kas nav „īsteno” Cilvēku uzmanības vērti, kas esot tikai dubļi pie „īsteno ukraiņu” kurpēm. Nevar taču atzīt, ka jaunā amerikāniskā ukraiņu (de)ģenerācija nav spējīga karot. Nevar taču teikt taisnību.

Ir kauns zaudēt karā ar „nelīdzcilvēkiem”. Nav kauns zaudēt karā ar lielā un spēcīgā „briesmīgā un agresīvā Lāča” armiju. Tāpēc Ukrainā esot iebrukusi Krievija ar savām tanku divīzijām un kājnieku pulkiem. Tāpēc avīzēs rāda „pierādījumus” – satelītuzņēmumus no attāliem Krievijas rajoniem (Psaki kundze stāstīja, ka 1000 km attālā Astrahaņa turpat Ukrainā vien esot. Psaki kundzei Ukraina jau ir līdz Urāliem un Volga ir izsena ukraiņu upe…) un bildītes no videospēlēm. Krievijas teritorijā izvietotā karaspēka bildītes uzdod par fotogrāfijām no Ukrainas.

Interesanti, kā satelītattēlos Kijevas tankus var atšķirt no tādiem pat zemessardzes tankiem? Abas puses taču karo ar vienādu tehniku! Tai pat laikā, kad valsts departaments Vašingtonā paziņoja, ka ASV nav nekādu drošu pierādījumu (tikai ukraiņu stāsti) par Krievijas armijas klātbūtni Ukrainā, Obama Tallinā blēja dziesmiņu par Krievijas agresiju Ukrainā. Tātad prezidents drīkst visu – arī melot, ko nedrīkst valsts departaments, jo tā izteikumi ir vairāk vai mazāk oficiāli paziņojumi, bet ASV prezidenta runas ir tikai politiķa pļāpāšana – vārdi, no kuriem var arī atteikties nākamajā dienā, kā to izdarīja Olands paziņojumā par „Mistrāliem”.

Tātad, kāpēc pēkšņi tādas radikālas izmaiņas kara gaitā? Kā zināms, tad armijas panākumi ir tās vadības prasmes rezultāts. Armija, kuru nevada, kaujā cieš sakāvi pat tad, ja tā ir labāk bruņota un lielāka skaitā. Tad, lūk – visu „nacgvardes” un armijas daļu kareivji sāka sūdzēties, ka komandieri viņus pametuši likteņa varā. Nepienāk lūgtā palīdzība, bet viņu pozīciju koordinātes nonāk zemessardzes artilēristu rokās. Ģenerāļi sola, bet neko nedara. Armiju pārstāj vadīt… Tam taču, brālīt, ir kāds iemesls? Ir gan… ar svītrām un zvaigznēm!

Kā tev, brālīt, šķiet, kad tu, valsts darbā strādājot, esi „valsts”, bet kad „Cilvēks”? „Valsts” tu esi darba laikā (arī komandējumā), kad izpildi savus amata pienākumus – to, ko tev ir uzticējuši darīt un par ko tev maksā algu. „Cilvēks” tu esi pēc darba laika, kad dari to, kas pašam prātā ienāk un par savu naudu.

Kā tev šķiet, brālīt, vai ģenerāļa un viņa virsnieku atrašanās kādā vietā, savas pavēlniecības un valdības rīkojumu izpilde un armijas komandēšana, par ko viņiem tiek maksāta alga, ir šīs valsts atrašanās tur, kur ir ģenerālis un viņa virsnieki? Vai tas, ka kāds ģenerālis, savas valdības rīkojumus pildot, komandē kādu armiju, norāda uz to, ka šī armija ir ģenerālim rīkojumus dodošās valsts valdības armija? Lietu loģika saka, ka – jā! Tā tas ir. Un tālāk: Vai tas, ka kāds ASV ģenerālis (Ki Rendi Alens) un viņa 180 virsnieki komandē „kijeviešu” armiju Donbasa iedzīvotāju iznīcināšanai nozīmē to, ka tā ir ASV armija un rīkojas ASV valdības uzdevumā un interesēs? Lietu loģika saka, ka – jā! Te tev nu, brālīt, krievu iebrukums Ukrainā!

Bet laiks iet, karā visādi gadās un 29. jūlijā ģenerāļa štāba kolonnai uzbrūk kāda nejauši savās darīšanās garāmejoša specvienība (visādi gadās) un smagi ievaino ģenerāli Ki Rendiju Alenu un nošauj sešus no viņa virsniekiem. Tāpat nejauši gadās, ka šīs pašas vienības snaiperi, neuzmanīgi apejoties ar šaujamieročiem (kam gan negadās), tajā pat nedēļā nošauj vēl 4 ģenerāļa virsniekus (vienu pat peldēšanās laikā Mariupoles pludmalē), bet par šo gadījumu zinošs krievu virsnieks kādā Gejropas valstu tādu pat speciālistu sarīkotā draudzīgā kokteiļvakarā pajoko, ka tāda specvienība mēneša laikā varētu apšaut visus amerikāņu ģenerāļa Ki Rendola Alena virsniekus. Joks ir tas, ka šie 180 ASV virsnieki ir ASV labākie šajā jomā un speciāli apmācīti tādu neoficiālu karu veikšanai svešā teritorijā. Pentagonā pakasīja aiz auss, padomāja, padomāja, un izdomāja…

Un tā – valsts sekretārs Džons Kerijs sarunā ar Maskavu nāk klajā ar paziņojumu, ka „balstoties uz Porošenko miera plānu”, „kijevieši” esot gatavi (gribot) noslēgt pamieru ar Donbasiešiem. Bet kā tu, brālīt, noslēgsi pamieru ar kaut kādiem tur „nelīdzcilvēkiem”, kurus neviens nemīl, un kāpēc tad būtu vajadzīgs pamiers, ja karā viss iet labi un uz priekšu tik vien, uz priekšu tik vien (kā stāsta ukraiņu TV un Latvijas radio)? Tāpēc karš ir jāzaudē! Tāpēc ir jāzaudē karā ar spēcīga pretinieka armiju! Tāpēc notiekot „Krievijas destabilizējoša invāzija” un „agresija” Ukrainā, tāpēc tur esot iebraukušas Krievijas tanku kolonnas! Tāpēc armiju pārstāj vadīt! Pamieru taču nedrīkst prasīt tad, ja frontē viss ir kārtībā! Kaut kā taču tas karš ir jāzaudē, ja tajā šauj nost arī amerikāņu ģenerāļus…

Tas karš pret saujiņu prokrievisku nemiernieku Ukrainā, kuru ASV armija (ASV taču, brālīt!) nevar dažu nedēļu laikā uzvarēt, met ēnu uz ASV vairāk, nekā gadiem ilgs karš Afganistānā. Un šis karš rādījās būt ilgs un pamatīgs. Amerikāņi ar „moskaļiem” nekad vēl nav karojuši…

***

Nu, brālīt, vai galva apskaidrojās? Vai saproti, ka nedrīkst ticēt visam, ko tev TV un radio stāsta, ko politiķi no savām tribīnēm sarunā? Vai saprati, ka rīt viņi var no saviem vārdiem atteikties kā tas jau vairākkārt šovasar ir noticis? Vai saproti, ka nedrīkst kopā ar amerikāni karā iet? Amerikānis tevi nodos vienmēr, tiklīdz viņam pašam briesmas draudēs. Amerikānis par tevi necīnīsies. Amerikānis izdarīs tā, lai tu cīnītos par viņu! Tā, lūk, tās lietiņas stāv! Tāpēc lēmām pār tiltu, draugs! Nepiesakies par kalpu sveša kunga karā! Vēl nav zvanīts, kuros kapos tevi glabās! Nelien pirms laika bedrē! Dzīvo vesels!

P.S.
Tā dzīve, brālīt, ir viena interesanta lieta. Tajā ir visiem acīmredzamais un tas, ko acis un ausis it kā redz, bet prātā tas nekā neiekļaujas un nekā nenonāk līdz roku darbībām. Tas, kas ir pārāk liels tavam prātiņam, tas paliek ārpus Tava sašutuma, dusmām un uzmanības. Tas, kam tavs prātiņš, brālīt, ir par šauru, tevi nesatrauc. Tevi nesatrauc tava prātiņa šaurība, tas, ka ārpus tā paliek tik daudz!

Es tavā vietā (Latvijā), ja būtu tik dezinformēts un slikti zinošs krievu valodu, mazāk satrauktos par to, kāpēc Ukrainā Kijevas šaikas pretinieki paši sadedzinās, paši uzspridzinās, paši apšauda sevi un savas pilsētas, un kāpēc tas notiek tad, kad viņu vietā karo kāds cits, bet palūkotos apkārt un redzētu, ka tu un tava sieviņa pārstājat būt sava „mazuļa” (Cilvēki saka – bērna. Mazuļi ir dzīvniekiem) Tētis un Mamma, bet tiekat pārkvalificēti par sava „mazuļa” aprūpētājiem ar „aprūpes tiesībām”. Jūs tiekat pielīdzināti ikkatram „sociālajam darbiniekam”, kuram tādas tiesības piešķir „pārraudzības institūcija”. Jūs pārstājat būt tie, kuri audzina savu turpinājumu. Jūs tikai „aprūpējat” to, kuru audzina kādi citi savām vajadzībām un savā garā. Jūs esat tikai apaugļojoši, iznēsājoši, ēdinoši, ģērbjoši un sīkumus apgādājoši – „aprūpējoši” organismi, objekti – „aprūpētāji”, kuru vietā var būt citi, un kuri pēc vajadzības var tikt nomainīti ar jebkura skaita un dzimuma citiem aprūpētājiem. Trakākais, ka arī jūsu bērnam to tāpat iemāca tie, kas jūs tā pārkvalificē.

Vai tu esi painteresējies, ko viņi skolās darīs ar tavu bērnu „Cilvēkdrošības programmas” ietvaros? Vai tu tiešām domā, ka dzimumizlaidības iemācīšana nāks par labu tavam bērnam?! Vai tu skaidri zini, kāpēc tavai sieviņai tavam bērnam jāstāsta „ieņemšanas stāsts”? Jūsu bērnus skolās samaitā gan bioloģiski, gan intelektuāli, gan dvēseliski. Ja viņi pieņems to, ko viņiem tur tagad māca, tad viņi nekad nebūs pilnvērtīgi Cilvēki, bet jums par to ne silts, ne auksts! Vai jūs esat normāli?! Un no kurienes nāk tāda darbošanās? Vai no Krievijas? Vai stāsti par Ukrainā notiekošo tevi satrauc vairāk kā tas, kas notiek ar tavu bērnu?

Nu labi, – tev ir vienaldzīga tavu bērnu nākotne, bet tev taču interesē tava miesīgā labklājība. Tu taču katru dienu ne vienu vien reizi ēd. Tev taču nevar būt vienaldzīgs tas, ko tu ēd. No tā ir atkarīga tava fiziskā (un ne tikai, bet arī intelektuālā un emocionālā) labklājība. Tev nevar būt neinteresants tas, ko sauc par pārtikas drošību. Pat suns rūc un kož, ja kāds apdraud viņa bļodiņu.

Pārtikas drošība ir pārtikas trūkuma cēloņu novēršana – tas, ka tev vienmēr būs ko likt galdā. Tā ir krīzes situāciju paredzēšana un apdraudējumu novēršana. Tā ir likumdošana, ar kuru zemi, ražu un pārtikas ražošanas līdzekļus patur valsts un tautas rokās. Tās ir pārtikas rezerves noliktavās un iedzīvotāju mājās, pagrabos, šķūņos un kūtīs – iedzīvotāju spējā apgādāt sevi krīzes situācijā. Tā ir sēklas uzkrājumu radīšana un uzglabāšana pietiekamā krājumā, lai varētu sēt, stādīt un audzēt vairāku neražas gadu laikā. Pārtikas drošība ir spēja sevi pilnībā nodrošināt ar pārtiku un izvairīties no apdraudējumu ietekmes.

ASV ir tāds kantoris, ko sauc par Pentagonu. Pentagons ir kara rīkošanas kantoris. Kari ir dažādi. Ir tādi, kuros šauj, ir tādi, kuros apstulbina tiktāl, ka tētukiem vairs neinteresē viņu bērnu liktenis, ir tādi kari, kuros pretinieku indē vai vienkārši nomērdē badā. Pentagons ir radījis firmas (tai skaitā Monsanto), kuras izpilda ASV plānu pārtikas drošības apdraudējuma frontē. Tādus kā tevi visvieglāk paverdzināt apdraudot viņu bļodiņas. ASV apkaro zemju un valstu pārtikas drošību.

Pasaulē bija divas dabisko augu sēklu bankas. Tajās glabājās sēklas gadījumam, ja notiktu kāda liela mēroga katastrofa un vajadzētu atjaunot augu valsti. Viena banka ir Norvēģijā kalnu ledāju zonā, otra bija Irākā – sausajā tuksneša klimatā. To „tuksneša vētras” operācijas – ASV iebrukuma Irākā laikā iznīcināja koalīcija – ASV, Lielbritānija un Polija. Šīs sēklu bankas iznīcināšana ir īstais iemesls, kādēļ ASV iebruka Irākā – tas bija solis uz pasaules kundzību GMO izplatīšanas ceļā. Ja nav sēklu banku, tad GMO agrāk vai vēlāk iekaro pasauli un padara to atkarīgu no Pentagona izveidotajām firmām. Ja ir sēklu bankas, tad tādas kundzības ieviešana ir apdraudēta. Tāpēc ASV iznīcināja objektu, kurš stāv ceļā ASV plāniem par pasaules kundzību.

ASV algotie iztapoņas pilnām mutēm stāsta par ģenētiski modificēto organismu nekaitīgumu un visādiem labumiem, kādi no tiem nākot, par to, ka ar tiem paēdināšot bada cietējus (tās ir sevišķas biznesa shēmas, caur kurām ASV aplaupa tos pašus bada cietējus) un cik tie esot visādos veidos labi. „Attīstītajās” valstīs ir pārtikas ražošanas pārprodukcija. Līdz 50% saražotā nonāk izgāztuvēs. Tagad pat – Zviedrijā sarīkos „tomātu karu”, lai izšķaidītu lieko tomātu ražu, bet tos nedos tiem, kas dzīvo trūkumā. (Es gribu, lai tie, kas tajā piedalīsies, piedzīvo badu!)

ASV algotņi visiem stāsta, ka ģenētiski modificētie produkti esot nekaitīgi. Tomēr tie izspiež normālos organismus, bet paši ir neauglīgi – to sēklām nav dīgtspējas. Tātad tu uzņem sevī to, kas savā dabā ir neauglīgs – turpinājumu nedodošs.

Kā tevi var turpināt (uzturēt veselībā) tas, kas pats sevi turpināt nevar (kas nav dzīvību turpinošs)? Kas notiks, ja sējas laikā nepienāks tādu sēklu sūtījums? Tu nomirsi badā tāpēc, ka GMO būs izspiedis dabiskos vairoties spējīgos organismus. (GMO ir pretdabiski organismi.) Ar to tev ir atņemta tava pārtikas drošība.

Tev stāsta, ka neesot pētījumu, kuri pierādot GMO kaitīgumu. ASV algotņi tev melo! Tādi pētījumi ir. Tādu pētījumu ir daudz. ASV izmanto savu visaugstāko personu ietekmi (nesen to darīja ASV valsts sekretārs Kerijs), lai piespiestu citu valstu valdības apklusināt zinātniekus, kuri cenšas darīt zināmus savu pētījumu rezultātus. Tādus zinātniekus padzen no darba, izolē no zinātniskās vides un visiem līdzekļiem diskreditē viņus un viņu pētījumus, ja nevar (bet parasti var) noklusēt pētījumu rezultātus par to, ka GMO ir bīstami un kaitīgi. GMO izraisa audzējus, neauglību un jauna veida slimības.

Painteresējies, ko nozīmē termins „margelons” un kas tā par slimību, kuru sauc par „margelozi”, kuru izraisa GMO organismu saskare ar Cilvēka audiem. Tici man, tu negribi ar to slimot! Tādas briesmas rada ASV! ASV uzspiež GMO pasaulei!

Tu to noteikti esi dzirdējis. Ir tādas atomelektrostacijas. Tās esot lētas enerģijas avots, kurš apdraud visu dzīvo. AES ir bīstamas ar savu sprādzienbīstamību (Černobiļa un Fukušima), piesārņojumu un sekundāro starojumu. Pēdējais ir visbīstamākais – to nekā nevar novērst. Tad, kad sāka būvēt tādas stacijas (militāros mērķos – tur ražo atomieroču izejvielas), tad to konstruktori nosprieda, ka gan jau nākotnē nākošo paaudžu zinātnieki atradīs veidu, kā tikt galā ar sekundāro starojumu.

Bez šī starojuma ir arī radioaktīvo atkritumu problēma. ASV ir nolēmušas Ukrainu izmantot savā atombiznesā. ASV ir izvēlējušās Černobiļu par savu radioaktīvo atkritumu noglabāšanas poligonu. Tur virszemes (!) cisternās glabāšoties augsti radioaktīvi materiāli. Vēl nav projekta, vēl nav aprēķinu, bet celtniecības darbi jau sākušies! ASV likumi aizliedz radioaktīvos atkritumus noglabāt ASV teritorijā, bet ASV labprāt eksportē savu kodoldegvielu uz citām pasaules daļām

Ukrainā esot vajadzīga sava enerģētiskā neatkarība (tad tāpēc viņi par tādu neatkarību tagad tur tā kaujas)! Ukrainai ir atomelektrostacijas. Tajās ir vajadzīga kodoldegviela. Šīs AES cēla padomju inženieri, no padomju materiāliem un saskaņā ar padomju kodolprogrammu – tās kodoldegvielas parametriem (tāpēc degvielu tās AES piegādāja Krievija), bet ASV tagad ir piespiedusi Ukrainu pirkt savu kodoldegvielu, kuras atkritumu ieglabāšanai Černobiļā cels atklātu virszemes glabātavu.

ASV kodoldegviela neder Ukrainā un nekur citur, kā vien ASV AES, bet tā kā atomieroču ražošanas intensitāte ASV ir ļoti augsta, tad tur ir milzīga kodoldegvielas pārprodukcija un ASV meklē vietas, kur varētu to izvietot, vienlaicīgi arī atstājot tur tās atkritumus. Somi un čehi jau to izmēģināja un steidzīgi no tās atteicās. Čehi piedzīvoja baisus brīžus, kas tikai laimīga gadījuma dēļ nebeidzās ar jaunu Černobiļu. Tika smagi bojāts izmēģinājuma reaktors. Tā remonts izmaksāja vairākus simtus miljonus dolāru. Bet Ukraina tagad pilnībā pāriešot uz ASV kodoldegvielu. Tad Ukraina būšot enerģētiski neatkarīga! Tagad tai nebūšot jāpērk kodoldegviela no Krievijas! Tagad to pirkšot no ASV! Tagad tā būšot neatkarība!

Pilnīgi iespējams, ka Jaceņuks, Kļičko un citi naciķi ir tik stulbi, ka neko nesaprot no tā, ko krauj AES reaktoros vai arī ir vienkārši ASV piespiesti to darīt, bet visai Gejropai tas draud ar lielām nepatikšanām. Viena pati Zaporožjes AES ir vairāku Černobiļu vērta!

Nupat Kolomoiskis, kuram ASV ir devusi brīvu rīcību Ukrainas dienvidaustrumos, ir izdomājis „vadāmās atomavārijas” projektu. Viņš grib uzspridzināt Dņeprogesa aizsprostu, lai tā ūdensvilnis nogāztu zemāk esošo hidroelektrostaciju dambju kaskādi, Kijevas ūdenskrātuvi, kurā guļ vairāki miljoni tonnu radioaktīvi piesārņotu dūņu kopš Černobiļas laikiem un ar šo ūdensmasu trieciena spēku izsauktu Zaporožjes AES reaktoru „netīro sprādzienu”, kurš pēc viņa domām piesārņotu visu Krieviju līdz pat Urāliem. Tas ir gadījumā, ja vējš pietiekami ilgi pūš uz Ziemeļaustrumiem, bet ja tas maina virzienu, tad radioaktīvais mākonis nosegs visu Eiropu no Islandes līdz Spānijai! Tādi, brālīt, ir tavi mīļie amerikāņi un viņu šakāļi!

Es atceros kādu Vangas paredzējumu, kurā viņa runā par neapdzīvojamo piesārņoto Eiropu „tad, kad Sīrija būs uz ceļiem”. Tagad ASV ir izperinājusi islamistu bandas Lībijā un Irākā, kuru „apkarošanai” tā taisās bombardēt arī Sīriju. Par to es satrauktos, ja būtu par to informēts.

Jau četrus gadus pēc Otrā Pasaules kara beigām – 1945.gadā ASV panāk „Eksporta kontroles komitejas” radīšanu. Tās mērķis ir kontrolēta sociālistisko valstu ekonomiskās dzīves (labklājības) bremzēšana. Komiteja neļāva eksportēt uz sociālistiskajām valstīm jaunākās tehnoloģijas. Tu, brālīt, PSRS-ā dzīvoji (ja tad jau dzīvoji) zemākā labklājībā ne tāpēc, ka PSRS būtu sliktāka, vājāka vai nepilnvērtīgāka (visas transnacionālās korporācijas kopē sociālistiskās nometnes ekonomisko modeli!), ka tajā būtu kādas tai piemītošas un tāpēc to graujošas problēmas, bet tikai tāpēc, ka tajā laikā, kad PSRS dzīvoja pati saviem spēkiem un vēl palīdzēja citiem, „rietumu brīvā pasaule”, laupot visur un visus kur vien kaut kam tika klāt, nepārtraukti rieba, bremzēja un visādi traucēja dzīvot PSRS iedzīvotājiem.

Rietumiem labumi nāca no laupīšanas un banku kredītu burbuļa uzpūšanas (nākotnes izlaupīšana!), bet ne no tā, ka „rietumu brīvā pasaule” būtu kaut kas principiāli pārāks, labāks un ražīgāks. Rietumi ir agresīvi, bezkaunīgi, nežēlīgi un negodīgi. Tur, kur tu strādāji, viņi tevi traucēja un apzaga. Kā to visu zinot, var slavināt ASV? Vai arī Tu to nezināji? Un, ja Tu to nezini, tad kāpēc Tu nāc strīdēties ar mani, kurš to zin?

***

Un pēdējais, ko gribētu tev, brālīt, teikt – tāpat, kā uz katru lietu ir trīs dažādi skatījumi, tāpat arī katra ziņa izraisa trīs atšķirīgas sajūtas. Tur, kur šakāļi vaimanā un hiēnas gaudo, tur Godīgi Cilvēki priecājas, bet tur, kur Cilvēki bēdājas, tur plēsoņām un maitēdājiem ir dzīres. Tāpēc, tad, kad Latvijas labi ģērbtie kungi un kundzītes izjūt bažas un bailes par krievu agresiju un gaida iebrukumu un okupāciju, tad, godīgi Cilvēki saka: „Suns zina, ko ēdis!”, bet tad, kad vairiņas un diktorīši krustpunktos sašutumā deg par krievu tankiem Ukrainā, tad Godīgi Cilvēki saprot, ka „ahā, mūsējie savējiem tomēr palīdz!”

Tad, kad „nacgvardi” brēc par tanku trūkumu un smagajiem zaudējumiem, ģenerāļu nodevību, tad Godīgs Cilvēks saka: „Tā jums maitām vajag! To esat pelnījuši! Tas jums par Odesu! Tas jums par Harkovu! Tas jums par visu! Tas vēl nav viss! Būs vēl un pilnā mērā! Katrs par visu atbildēs! Būs „Berlīnē 1945.!” Būs „Nirnberga” un karātavas! Katram būs un visiem, kuri to pelnījuši! Tā būs! Ne šodien vēl, vēl ne, bet būs!”

Un vēl – ja propaganda spiež, tad var gadīties, ka pārspiež. Pēc tevis, brālīt, var redzēt, ka propaganda ir pārspiedusi. Rupji strādā, bezgaumīgi – nejūt mēru, lauķi, plebeji un iztapoņas. Vienmēr pārcenšas. Uz Godīgiem propaganda neiedarbojas, bet negodīgos pārāk liels propagandas spiediens iedzen niknumā un bailēs. Niknums un bailes ir vājums. Bailes ir negodīgo dabiskā reakcija. „Suns zina, ko ēdis”. Sirdsapziņa grauž… Un labi, ka grauž…Tas nozīmē, ka ir… Vēl ir… Ir labi, ja ir Sirdsapziņa. Sirdsapziņa ir Garīgais Spēks. Garīgais spēks nes uzvaru.

Sākums te: http://philos.lv/Lenam.html ; http://philos.lv/Lenam_1.html

„Antiņš”
/30.09.2014; 06.10.2014/
http://philos.lv/Lenam_2.html
http://philos.lv/Lenam_3.html

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Kat.: Politika, Reģ.: Vispasaules, UKRAINA, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

13 Responses to Lēnām pār tiltu, draugs!

  1. Jānis saka:

    Manuprāt šī raksta autoram ir jāārstējas ( ko viņš protams nedarīs.)
    Nu kaut vai šie divi teikumi: “Pēc Pirmā Pasaules kara angļu aģenti savāca aktīvu un iedrošinātu Cilvēku grupu, kuri kopā sanākuši teica: „Mēs esam latvieši. Mēs gribam būt kungi šajā zemē.”
    Tātad tāda latviešu tauta vispār pasaulē nav eksistējusi. Angļu aģenti savāca Cilvēkus un no tiem pēc Pirmā Pasaules kara izveidoja latviešus, kuri uzmetās par kungiem un zemes īpašniekiem šeit, pie Baltijas jūras. Interesanti, vai arī latviešu valodu un visu mūsu bagātīgo folkloras pūru tie angļu aģenti izgudroja??? Un kas tad īsti bija pēc tautības tie Cilvēki no kuriem angļu aģenti taisīja latviešus?No autora apcerējuma var saprast, ka tie Cilvēki ir bijuši krievi, jo tieši no novājinātās Krievijas impērijas tie nejaukie angļu aģenti to Baltijas piejūras zemīti esot atrāvuši. Tātad izrādās, ka mēs visi īstenībā esam krievi, tikai paši to nezinām.
    Ja tādā līmenī raksta autors spriedelē par latviešiem un mūsu tiesībām uz savu valsti, tad to, ko viņš te saka par ukraiņiem, vispār nav vērts lasīt.

    • Ivars saka:

      Autors izteicās pietiekami skaidri, bet Jūs to savā atstāstījumā izkropļojat piedēvējot viņam to, ko viņš nav teicis un kā neuzskata. Ja tā patiešām domājat un tā to uztvērāt, tad jāārstējas ir Jums, ne psihiatriskā nozīmē, bet citā – veselā saprāta un adekvātas uztveres

    • Agnese saka:

      Raksts interesants. Tikai nav skaidrs, kāpēc autors uzskata, ka visi latviešu (kas patiešām ir jaunvārds) senči ir kuršu vikingi (kas nemaz nebija pat visi kurši) vai līvi???? Latviešu tauta ir izveidojusies no daudzām ciltīm – zemgaļi, kurši, sēļi, lati-latgaļi u.c.. Jā, diemžēl mums ir arī aziātu -> līvu (izteikta karotājcilts) piejaukums, bet atkal – ne jau visiem!!!! Līvi mums uzbruka – mēs viņus asimilējām…
      Mums ir arī daudz miermīlīgo zemkopju un lopkopju asiņu!!! Kā arī daudz zintnieku asiņu! Mūsu(senbaltu) apdzīvotā teritorija bija varenplaša. Tagad mūs ir apzaguši līkdeguņi un vilto mūsu pagatni ar debiliem murgiem…tas gan…
      Bet autoram ir jāpapēta dziļāk, ne tik virspusēji!!
      ĪSto laupītāju un sātanistu cilts(kura arī šodien piekopj cilvēkupurēšanas rituālus) ir pavisam cita un ļoti varena arī šodien! Un daudzu tūkstošu gadu garumā cīnās par Zemi, pirmkārt, iznīcinot tieši balto rasi pie kuras pieder arī latvieši…..Un nav svarīgi – kas un kā tiek pārsaukts – latvieši, kurši, krievi, ukri, russi, utt. Visi, kas pieder baltajai rasei ir viņu ienaidnieki un upuri!!!
      Autors pat nezin Zemes patieso vesturi! Viņš taču nezin, kas piespieda daudzu latviešu senčus kļūt par karotajiem (galvenokārt ne jau, lai laupītu – bet, lai cīnītos par izdzīvošanu un savas teritorijas aizstāvēšanu). Tas, ka tagad mūsu ienaidnieki, kas sadzejo mūsu vēsturi, to pasniedz kā laupīšanu nebūt nenozīmē – ka tā tieši arī bija!!!

  2. Arturs Priedītis saka:

    Tas mūsu Jānis tāpat kā ļoti loti daudzi jaunieši, kuri izglītību ir ieguvuši pēcpadomju Latvijas skolās nacionāli aprobežotu skolotāju uzraudzībā, protams, nezina vēsturi. Šajā gadījumā nezina Latvijas vēsturi, I Pasaules kara vēsturi, LR izveidošanas vēsturi. Nezinot vēsturi, labāk ir stāvēt klusu, bet nevis demonstrēt savu “viedokli”. Nevēlos (un tas nav iespējams) pārstāstīt jauneklim Jānim vēsturi. Gribu tikai paskaidrot, ka t.s. pirmo LR izveidošanā galvenā loma bija angļiem, bet t.s. otrās LR samuļlāšanā galvenā loma bija ASV. Vēl kas. Jēdzieni “Latvija”, “latvieši” patiešām ir vēsturiski ļoti jauni jēdzieni. Piemēram, pirms 1918.g. jēdziens “Latvija” oficiāli neeksistēja. Un vēl kas. Toreiz angļi neiejaucās LR dzīvē. Tagad bez amerikāņu atļaujas mūsu jāņi pat čurāt nedrīkst iet un tāpēc verdziski padevīgi laiza amerikāņu dibenus, murgojot par savu “brīvību”, visu atdodot amerikāņu salašņām.

      • zin saka:

        neuztraucies, tulīt Ivars teiks, ka wikipedia ir ASV kontrolēts propogandas rīks 🙂

      • Edge saka:

        Varbūt “Jānis” spēj papildināt Vikpēdijas rakstu “Jaunlatvieši” ? Man kaut kā neizdevās pievienot sekojošas atziņas:” Jaunlatvieši saprata, ka Latvija var saimnieciski uzzelt tikai tad, ja Baltijas izdevīgais ģeogrāfiskais stāvolis – izeja uz jūru – saistīts ar Krieviju kā tās plašo aizmuguri. Bez vienotas ekonomikas ar Krieviju Latvija turpmāk paliktu no Rietumu iekarotājiem atkarīga, atpalikusi zeme. Tālab jaunlatvieši mudināja (Pēterburgas Avīzē) tautu tuvināties Krievijai, saimnieciski ar to sadarboties. Jaunlatvieši pirmo reizi latviešu tautas vēsturē vispusīgi popularizēja Krievijas ekonomiku, ģeogrāfiju, etnografiju un vēsturi. Viņi skubināja mācīties krievu valodu, gādāja par par vārdnīcām un krievu valodas mācību grāmatām.
        Veicinādami sakarus ar Krieviju un sekmēdami krievu valodas apguvi, jaunlatvieši palīdzēja latviešu tautai tuvināties krievu demokrātiskajai kultūrai.”

  3. Arturs Priedītis saka:

    Bet tā jau arī ir visbūtiskākajā nozīmē!

  4. Arturs Priedītis saka:

    Vikipēdijas latviešu puiši vispār neļauj ievietot informāciju par manu biogrāfiju.

  5. miltons saka:

    Rakst autoram ir par maz tie 55 PSRS gadi.Cilv’eks eksist’eja ,vet nedz’ivoja!Tagad -grib atkal”‘eksist’et”‘att’is’it’a soci’alism’a vai vispasaules komunism’a! Laim””igu ce’lu-vilciens PSRS-2 iet divreiz dien’a.

  6. vt saka:

    http://en.wikipedia.org/wiki/Demographics_of_Latvia
    skaitļi bezkaislīgi parāda kas ir labie un kas ir sliktie laiki latviešiem un ne tikai.

  7. Jānis saka:

    Artūrs galvu saspiedies, acīmredzot sanarkojies un fano par komunismu un labsirdīgo Krieviju, kurai pilnīgi pajāt uz latviešiem, jaunlatvieši ar tādi pajoliņi.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s