Par ķīniešu genocīdu Tibetā

00408_Tibetas_karteKo mēs vispār zinām par Tibetu un genocīdu? Šo jautājumu esmu uzdevis daudziem, un atbildes ir apmēram šādas: „Viss ir skaidrs! Ķīnieši ir okupējuši Tibetu, līdzīgi kā savulaik PSRS – Baltiju. Tur ir „totalitārais komunisms”, kurš veic genocīdu. Kas te var būt nesaprotams?” Lūk, i viss. Tomēr, ja zina vēsturi, tad aina rādās pavisam cita.

Tibetas „okupācijai” ir sena vēsture. XIII gadsimtā Mongolijas impērijas lielhans un Ķīnas imperators Hubilais (1215-1294), kura lielvalsts galvaspilsēta bija tagadējā Pekina un kurš bija Čingishana (1162-1227) mazdēls, pieņēma no tibetiešu mūkiem budismu un pasludināja to par oficiālo lielvalsts reliģiju. Savukārt 1578.gadā Tumetu hans Altanhans (1507-1582) pieņēma no tibetiešu mūka Sonama Gjaco (nākamais Dalailama III) budismu un piešķīra viņam „imperatora skolotāja” (dalailamas) titulu, uzticot pārvaldīt Tibetu . Burtiskā tulkojumā vārds „dalailama” nozīmē „lama ar varu, kura ir tik pat neierobežota kā jūra”. Šī neierobežotā dalailamas vara, kuru praktiski radīja Dalailama V (1617—1682), Tibetā saglabājās daudzus gadsimtus līdz Mao Dzeduna uzvarai pilsoņu karā pār Čan Kaiši 1949.gadā. Tā saglabājās Tibetas praktiskas nepieejamības un nodalītības no ārpasaules dēļ. Šis augstkalnu plato atrodas 4000 metru virs jūras līmeņa, augstāko planētas kalnu (6000-8000 metru) ielenkumā. Kad slavenais Austrumāzijas pētnieks Nikolajs Prževaļskis (1839-1888) XIX gadsimta beigās devās ekspedīcijā uz Tibetu, tad pirmajā ekspedīcijas gadā viņam pa kalniem tā arī neizdevās nokļūt līdz Tibetas galvaspilsētai Lhasai. Ķīniešu revolūciju 1911.gadā, kuras rezultātā pie varas nonāca Gomiņdan [sociāldemokrātiska tipa partija], Tibetā pat nepamanīja. Viņi turpināja mierīgi dzīvot vēl pēc viduslaikos iedibinātās kārtības.

Ķīnas komunisti, pārkārtojot savu milzīgo valsti, nokļuva līdz Tibetai tikai 1951.gadā. Tur viņi atrada viduslaiku teokrātisku valsti, kuru vadīja nu jau Dalailama XIV (1935), kurš skaitījās absolūti neaizskarams. Šī valsts sastāvēja no dalailamas, kurš dzīvoja milzīgā, Maskavas kremlim līdzīgā Potala pilī, 3000 (!) budistu klosteriem, kuri bija mūku pārpildīti, kurus šī valsts uzturēja, un apmēram miljons nabadzīgu zemnieku, kas drīzāk bija vergi, kuri ar savu darbu uzturēja šo valsti. Visa zeme un paši zemnieki bija klosteru īpašums. Dalailamas un 150 tūkstošu mūku (15% iedzīvotāju!) uzturēšanai no atlikušajiem tika iekasēti 1800 (!) dažāda tipa nodokļi. Ar nodokļiem bija aplikts pilnīgi viss, kas metās acīs, pat ausis. Jā, jā, arī ausis. Ja nebija naudas nodokļa samaksai, varēja nogriezt ausis. Ļoti vienkārši un demokrātiski. Tomēr iekasētie nodokļi pietika tikai Dalailamai un mūkiem. Tibetā nebija neviena ceļa – tikai kalnu takas, bet galvaspilsētā bez valdnieka pils bija tikai dažas normālas ēkas. Zinot šo, rodas jautājums par „cilvēktiesību” esamību tolaiku Tibetā, kuras ķīniešu komunisti varētu pārkāpt.

Dalailama XII un Dalailama XIV bērnībā un mūsdienās

Dalailama XIII un Dalailama XIV bērnībā un mūsdienās

1951.gada 23.maijā Pekinā tika parakstīta vienošanās „17 punkti Tibetas mierīgai atbrīvošanai”. Šī vienošanās paredzēja tibetiešu tautas tiesības uz nacionālo autonomiju Ķīnas tautas republikas sastāvā. Aizsardzības un ārpolitikas jautājumi tika nodefinēti kā Pekinas prerogatīva, bet vietējās pārvaldes jautājumi pilnībā tika atstāti Lhasas pārziņā. Tāpat vienošanās paredzēja, ka centrālā vara nemēģinās mainīt Tibetas politisko sistēmu, funkcijas un dalailamas pilnvaras, ar cieņu attieksies pret tibetiešu reliģiskajiem uzskatiem un tradīcijām. Dalailamam pat tika izdomāts kaut kāds komunistiskās Ķīnas valsts amats un viņš oficiāli palika par Tibetas pārvaldnieku. Nekāda „genocīda” vēl nebija. Pat dzimtbūšanu ķīniešu komunisti Tibetā atļāva saglabāt! Mūsdienu „cilvēktiesību aizstāvji” apgalvo, ka it kā bija iznīcināti miljons tibetiešu, lai gan tolaik apmēram tik daudz cilvēku tur arī dzīvoja un tam vispār nebija jēgas (jo visi bija absolūti pakļāvīgi). Sanāk ka visi tibetieši (gan mūki, gan viņu zemnieki) gāja bojā svētajā karā. Līdzīgi kā Brestas cietoksnī! 7000 metru augstumā! Šādi „cilvēktiesību aizstāvji” ir nekas cits kā profesionāli specdienestu dzīlēs radušos leģendu un izdomājumu izplatītāji nezinātāju muļķošanai.

1955.gadā Ķīna izbūvēja kalnos automašīnu ceļu līdz Lhasai, un Tibeta pirmo reizi tika savienota ar ārpasauli. 1955.gadā pa šo jauno ceļu Lhasā ieradās slavenais publicists un starptautisko notikumu eksperts, kurš bija apbraukājis jau visu pasauli, Vsevolods Ovčiņikovs. Viņš bija pirmais šāda mēroga viesis Tibetā. Viņš Tibetā sastapa vēl joprojām neskartu viduslaiku sabiedrību un aprakstīja to. Dalailama joprojām sēdēja savā pilī sarkanā apģērbā un valdīja, pie pils pieķēdēti pie koka klāja gulēja trīs noputējuši tibetieši par kaut kādiem Tibetas likumpārkāpumiem. Lūk, kārtība! Pie mums šādi soda verķi XVII gadsimtā tika izlikti Rīgā, etnogrāfijas muzejā. Vai ir tagad, nezinu, iespējams, ka vairs nav, jo prezidenta vēsturnieku komisija varēja izlabot šo nesmukumu – Latvijā kā zināms genocīds sākas tikai no 1940.gada.

Dalailama uzņēma Ovčiņikovu un pateica viņam sekojošo: „Gribu izmantot Jūsu atbraukšanu, lai nodotu pāris vārdus ārzemju sabiedrībai un budistiem citās valstīs. Mēs, tibetieši, ne tikai ticam Budas mācībai, bet arī mīlam savu dzimteni, kurā tiek cienīta un tiek aizsargāta reliģiskā brīvība. Tibetas un ķīniešu tautas saiknei ir vairāk kā tūkstots gadus ilga vēsture. Kopš tika parakstīta vienošanās par Tibetas mierīgo atbrīvošanu, mūsu tauta ir pametusi ceļu, kurš ved tumsībā, un ir uzsākusi ceļu pretī gaismai…”. Kā redzat, pilnīgi nekāda genocīda, tikai normāli viduslaiki.

Tomēr izmaiņas bija notikušas. Viduslaiki XX gadsimtā nevar pastāvēt. Pēc ceļa uzcelšanas uz lielo Ķīnu, viduslaiku saliņas liktenis bija priekšnosacīts. Ķīnieši attīstīja Tibetu izmantojot ļoti vienkāršu taktiku: „iegūsti draugus ar labiem darbiem”. Ķīna sūtīja uz Tibetu ārstus, veterinārus, agronomus, kuri tur strādāja tikai saziņā ar klosteriem, bet arī tas izraisīja tibetiešu simpātijas un neuzticību klosteriem. Dzīve sāka kļūt citādāka.

1959.gada dumpis

Tibetā joprojām saglabājās faktiska verdzība, tomēr klosteri sāka zaudēt savu ietekmi. Savu unikālo nozīmi zaudēja desmitiem tūkstošu mūku un joprojām eksistējošie 3000 klosteru. Klosteri sāka zaudēt savu ekonomisko bāzi – dzimtzemnieku vergu darbu. No otras puses ASV CIP karoja ar Ķīnu, iesūtot caur Nepālu Tibetā (robeža reljefa specifikas dēļ praktiski netika kontrolēta) „tibetiešu partizānus”, kuri bija izgājuši speciālu apmācību nometnēs Nepālā.

Šādā saspīlētā situācijā 1959.gadā klosteru vadība sadūšojās uzsākt dumpi. Viņiem tas bija nepieciešams. Tajā, līdzīgi kā mūsdienu „Tibetas atbrīvošanas” aktivitātēs, piedalījās tikai mūki. Tolaik viņi to darīja, jo Tibetas tālāka attīstība laupīja viņiem nākotni kā priviliģētam sabiedrības slānim. Ekonomiskā situācija attīstījās tajā virzienā, kad pašiem mūkiem būs jāsāk strādāt. Pirmo reizi tūkstošs gadu laikā! Tas tiešām bija drausmīgi! Un mūki uzsāka dumpi esošās situācijas saglabāšanai, kas jau kopš paša sākuma bija nolemts neveiksmei. Pārējie tibetieši palika savās vietās un mierīgi kā skatītāji noraudzījās uz notiekošo.

Dumpis tika apspiests, bet 20 tūkstoši neveiksmīgo dumpinieku aizbēga uz Indiju, paņemot sev līdzi Dalailamu, kurš nebija dumpja iniciators, bet kurš bija ļoti nepieciešams gan bēgļiem, gan CIP, lai piedotu lielāku svaru šai neveiksminieku grupai. Aukstais karš tolaik ritēja pilnā sparā.

„Tibetiešu tautas genocīds”

Uzsākot dumpi, Tibetas mūki pārkāpa 1951.gada vienošanos, un pēc nemieru likvidēšanas Ķīnas valdība to atcēla un uzsāka reformas. Pirmkārt „Šambalā” beidzot tika pielikts punkts verdzībai. Zemnieki un lopkopji tika atbrīvoti no dzimtbūšanas, kā arī no visiem nodokļiem. Viņiem bezatlīdzībā tika piešķirti zemesgabali, kuri tika atņemti klosteriem, kuri piedalījās dumpī. Pārējiem zemes īpašniekiem tā tika izpirkta. Feodālo attiecību likvidācija palielināja ražošanas spēkus. Kļūstot par saimniekiem, tibetieši katru gadu sāka novākt apmēram 700 tūkstošus tonnu graudu, bet lopu skaits pietuvojās 25 miljoniem. Ļoti labi rādītāji apgabalam, kurā ir tikai apmēram miljons iedzīvotāju. Savukārt mūkiem, kuri nu pazaudēja savus dzimtcilvēkus, vajadzēja sākt strādāt. Patiešām genocīds!

Lūk, šī „genocīda” statistiskie rādītāji. Dzīves ilgums palielinājās no 36 līdz 67 gadiem, bet iedzīvotāju skaits pieauga no 1 līdz 3 miljoniem. Un šis iedzīvotāju pieaugums ir dabisks pašu tibetiešu pieaugums, ķīniešu tur ir zem 90 tūkstošiem, kas ir apmēram 3%. Vēl ķīnieši nepanes augstkalnību.

Tika uzceltas skolas, slimnīcas, veikali, trīs augstskolas un Tibetas universitāte. Tika uzsākta skolotāju, inženieru, ārstu, agronomu, veterināru u.c. sagatavošana. Tika uzcelta moderna dzelzceļa līnija uz Lhasu un lidosta. Tur, kur Prževaļskis nevarēja nokļūt ar ēzeļiem, tagad brauc ar vilcieniem. Vēl ļoti daudz kas tika radīts, kas iepriekš viduslaiku Tibetā nebija.

Visu šo pārmaiņu rezultātā Tibetas IKP salīdzināmās cenās pieauga 60 reizes. 1959.gadā tas bija 142 juaņi uz cilvēku, bet 2007.gadā jau 12109 juaņi uz cilvēku, un tas vēl ņemot vērā trīskāršu iedzīvotāju skaita pieaugumu. Dolāros tas sanāk 6829 dolāri uz iedzīvotāju, kas ir vairāk kā Albānijā, Alžīrā un Ukrainā. Stipri no Tibetas atpaliek tās „brīvā” kaimiņvalsts Nepāla, kurā arī ir kalni, bet IKP ir 4,5 reizes mazāks. Ķīna mērķtiecīgi attīsta atpaliekošos reģionus, un Tibetas radītāji jau ir augstāki par vidējiem Ķīnas rādītājiem. Tikai no 2003. līdz 2007. gadam Ķīna investēja Tibetā 14 miljardus dolāru. Tāds, lūk, Tibetā ir „genocīds”.

Ernests Buivids, fragments no grāmatas „Latvijas ceļš: pretī jaunai krīzei”
/2008.gada aprīlis/

Avots:
http://uploadingit.com/file/dq4wkwbsmukg3p4h/Buivids_Latvijas_cels.zip

Informācijas aģentūra
/23.10.2014/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reģ.: Ķīna, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s