Noskūtā Latvija jeb kas notiek ar Latvijas mežiem?

00420_Izcirstie_mezi2

Pirms sešpadsmit gadiem kopā ar ģimeni pārcēlos uz dzīvi laukos. Nopirkām un iekārtojām vecu, pamestu mājeli meža ielokā. Mežs mūs sargāja no vējiem, pavasara salnām. Par vētrām mēs bieži vien uzzinājām tikai no avīzēm – līdz mums bargie pūtieni nenonāca. Visu vēja spēku uz sevi uzņēma zaļais aizsargmūris-apkārt augošais mežs. Neviens no man pazīstamajiem cilvēkiem neatceras, ka šeit kādreiz nebūtu bijis meža – cik tālu viņu atmiņa sniedzas, mežs te vienmēr ir bijis.

Šodien manai mājai apkārt vairs nešalc nedz staltās priedes, nedz kuplās egles. Nav vairs kam šalkt… Nocirta. Nocirta un aizveda uz Zviedriju. Sazāģēja būvmateriālos un pārdeva. Manas egles un manas priedes. Tavas egles un tavas priedes. Jo tas bija Latvijas valsts mežs!

Kad pie mūsu mājām mežā sākās “saimnieciskā rosība”- non stop režīmā sāka darboties harvesters (meža ciršanas mašīna, kuru vada viens operators. Tā nozāģē koku, atzaro, sagarina stumbru un sakrauj sortimentus kaudzēs. Harvesteri ir ļoti dārgi, tādēļ, lai ātrāk atpelnītos, parasti tiek noslogoti 24 stundas diennaktī, tādēļ Latvijas atmežošana notiek ļoti profesionāli, ātri un efektīvi), mani dēlēni man uzdeva interesantu jautājumu: -Tēt, kam pieder šis mežs? -Hmm,-es sajutos sprukās,- tas pieder valstij.  -Kas ir valsts?- viņi neatlaidās.  -Nūūū, teorētiski – tu un es,- atbildēju. -Tad tas ir mūsu mežs?- mazie turpināja mani tirdīt. -Nu, tā sanāk,- es sajutos arvien nelāgāk. -Bet kāpēc tad neviens mums neko nejautāja?- mazie bija nesaprašanā. -…-man nebija atbildes…

Jo es nemācētu izskaidrot viņiem, ka valsts ir instruments, kas izveidots, lai palīdzētu kādu konkrētu teritoriju apdzīvojošai tautai vai tautām uzturēt mieru, labklājību un kārtību, iekšēju un ārēju drošību. Es nemācētu izskaidrot viņiem, ka valsts, kas ir organizēta, lai atvieglotu šīs konkrētās teritorijas iedzīvotāju dzīvi un kalpotu tiem, kaut kādā brīdī ir pārtapusi no “pelnrušķītes par saimnieci”, un uzkundzējusies pār tiem, kuriem tai būtu jākalpo. Es nemācētu izskaidrot viņiem to, ka valsts piespiedu kārtā (nodokļu veidā) piesavinās iedzīvotāju naudu un rīkojas ar to, kā ar savējo, acu “aizmālēšanai” visžēlīgi atmetot nelielu daļu sagrābtās naudas sociālām un citām vajadzībām. Pie tam, pasniedzot to kā labdarību un “rūpes par iedzīvotājiem”.

Pastāstīšu anekdoti, kura radusies šī gadsimta sākumā kādā Latīņamerikas valstī. Valstī plosījās bezdarbs, nabadzība un nemieri, bet politiķi masu medijos nepagurstoši stāstīja, ka valstī ir “stabilitāte, labklājība un augšupeja”. Kāds vīrs atnācis uz poliklīniku un jautā pēc “acu un ausu” ārsta. -Tāda gan mums nav,-viņam atbild.-mums ir atsevišķi acu, un atsevišķi ausu ārsts,-bet,-kas jums kaiš? -Es neredzu, ko dzirdu, un nedzirdu, ko redzu,-vīrs paskaidro…

Šeit ir mežs!

00420_Izcirstie_meziKādu dienu sastapu pazīstamu mežsargu. -Paklau, Uldi (vārds mainīts), pasaki man atklāti, kas notiek ar Latvijas mežiem?! Kā var tik barbariski izcirst?! -Viss ir kārtībā,-mežsargs lietišķi skaidroja,-mežu platība nesamazinās. -Koo?-es biju apmulsis,-un ko tad tas nozīmē?- rādīju uz plašajiem izcirtumiem visapkārt,-tu gribi,lai es neticu savām acīm? -Tas arī ir mežs,-mans kompetentais sarunu biedrs atbildēja un norādīja uz izcirtumu.Un, patiešām,-vērīgāk ieskatoties, zālē varēja ieraudzīt mazas eglītes un priedītes. -Āāā,- nu man beidzot atausa gaisma,-Tad lūk,kāpēc Latvijā “nesamazinās” meža platības! Vārdu spēle! Izrādās, ka šis zaļais apaugums, kurš ir “zaķim līdz nabai”, šī jaunaudze, tiek saukta par mežu! Bet kā tad sauc to, kur ēna ir pat vasarā, kur var pastaigāties pats vai ar bērniem, kur vējš šalc koku galotnēs, kur var ogot, sēņot vai izskraidināt savu suni? -Tu runā par briestaudzi,-mežsargs vēsā mierā skaidroja,-bet mežs ir gan viens, gan otrs….

Man no sirds novēlās akmens.Tagad es zinu, ka Latvijā var un vajag cirst mežus vēl vairāk! Jo mežu platība nesamazinās!!! Daba nemīl tukšumu, un jau pavisam drīz izcirtums aizaugs. Un tas nekas, ka ne Tu, ne es, ne mūsu bērni vairs nekad nepiedzīvos to laiku, kad mežs būs atkal ataudzis tāds, kāds bija šodien, to laiku, kad atkal tur varēs sastapt veiklās vāveres un gudrās pūces, kad atkal tur varēs dzirdēt sēņotāju sasaukšanos.Jo mēs nedzīvojam tik ilgi… Ciršanas vecums kokiem Latvijā ir: Priedei 101-121 gads, Eglei 81 gads, Bērzam 51-71 gads, Melnalksnim    71 gads, Osim 81 gads, Ozolam 101-121 gads. Tikai apse un baltalksnis aug ātrāk…

Daži “gudrinieki” mežsaimniecību mēdz salīdzināt ar lauksaimniecību-sak, raža nobriedusi, jāpļauj tik nost! Nu,- nevajag censties salīdzināt nesalīdzināmas lietas! Pirmkārt,-cikls. Graudkopībā tas ir 1 (viens) gads. Ziemājus sēj vasaras beigās, kuļ nākošā vasarā, bet vasarājus sēj pavasarī un novāc tajā pašā gadā. Un parasti ražu vāc tas, kurš to iesējis.

Ar mežiem ir krietni savādāk. Atklāti sakot, tas vispār nav nekāds bizness-nopļaut to, ko tu neesi ne stādījis, ne kopis, ne audzējis! Tas ir tāds pats “bizness”, kā aizbraukt un nokult kaimiņa labības lauku. Tāds ir šodienas meža “bizness”-bez jebkādiem ieguldījumiem “nopļaut” un pārdot to, kas ir citu stādīts, kopts un sargāts. Ja vien par “ieguldījumu” nesauc koku ciršanas un transportēšanas tehnikas iegādi… Ironiski, bet patreiz tiek cirsti meži, kuri tika izkopti un nosargāti daudz izsmietajā un nīstajā padomijas laikā, un tiek aizvesti uz ostu pa ceļiem, kuri arī būvēti nīstā režīma laikā. Ja padomju režīms saudzēja, audzēja un kopa mežus, tad ko lai es domāju par šo, tagadējo režīmu?!… Ja komunistisko sauc par noziedzīgu, tad kāds apzīmējums būtu piemērots šim?

Bet, ir teiciens-”Katram melnam mākonim ir zelta maliņa”. Latvijā tie ir cilvēki, kuru acīs ieskatoties, tur neieraugi atspoguļojamies latus, dolārus vai eiras. Tie ir cilvēki, kuri neuzskata, ka “par naudu var nopirkt visu”. Viens no tādiem ir mans kaimiņš, kurš spītīgi noraida dažādu firmu apkārtbraukalējošo aģentu vairākkārtējos piedāvājumus nopirkt viņa mežu. -Kur ņemšu malku, ja pārdošu mežu,-viņš saka,-un nebūs pie mājas pat kur aiziet pastaigāties, ja nocirtīs…

Ak, ja tādi kaimiņi man būtu bijuši visapkārt…Bet,-paldies Dievam,-tomēr kaut vienā manas viensētas pusē šalc mežs. Pēdējais. Un viņam iet grūti-vētrās koki izgāžas ar visām saknēm un lūst. Jo tagad vētras spēks līdz tam nonāk nebremzēts-apkārt viss ir nocirsts. Bet, ar katru nākošo vētru  un dažādajiem vējiem, atlikušie koki kļūst sīkstāki, stiprāki, un- pastāv. Cik ilgi vēl?…

Ainārs Kadišs
/2014/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

20 Responses to Noskūtā Latvija jeb kas notiek ar Latvijas mežiem?

  1. janis saka:

    un varu pat pateikt kur nonak no kokiem iegutaa nauda;) domajat velti visi ministri stjoties amatos ir nabagi,bet pec gada jau miljonari a?

  2. Lai lasītājs varētu iegūt objektīvu priekšstatu par situāciju, vajadzīgi skaitļi: Cik ir mežu platības, koku sadalījums pa tām, cik intensīva izciršana notiek, kā mainās koku krājumi. I.V.

  3. decembris saka:

    Latvijas valsts mežiem laikam jaunas telpas, Vaiņodes ielā? Smuki viss tā no jauna uzcelts, vecais atrestaurēts, plaši un ar vērienu, neba nu pa lēto. Tura rūpi par katru koku! Neizcērt tos mežus pa velti, neizcērt, kaut kas jau paliek un kādam tiek (ironija):(

  4. Andris saka:

    Bļaustās tikai tie, kas neko no tā nesaprot…(skumjš,tas cilvēku izglītotības līmenis!)

    • N.R.. saka:

      Kas tā par atbildi? Tu gribi teikt, ka Latvijā “NAV” kailciršu? Ja ir ko teikt, raksti pilniem teikumiem.

    • Su saka:

      es arī no smalkās mežu izciršanas neko nesaprotu, bet redu kā 20 gadu laikā mežu vietā ap maniem laukiem krūmi vien palikuši. mežu nav!!!Kur es aizvedīšu savus bērnus parādīt vecu nobriedušu mežu? Meža eksperti raugās no cilvēkam izdevīgā viedokļa-nogāst kokus ,kad ti vēl derīgi. bet mežam derīgi un ļoti nepieciešami ir arī veci koki.

  5. Ir noticis nekaunīgs elementārākās likumdošanas viltojums.
    Latvijā nepastāv, un nekad nav bijušas, zemes teritorijas, dabas resursu un no tēva zemes dzimušo, īpašuma, īpašnieku tiesību kārtība.
    90 gados nekaunīgā kārtā, kara un kriminālnoziedznieku kliķe, ar vietējo ielikteņu palīdzību izveidoja cara patvaldības, muižnieku- bruņinieku un kolhozu, komjauniešu un dažādu citu bijušo okupācijas režīmu, tiesību nesakarīgu mistrojumu
    Latvijas vienīgās dabiskās tiesības ir no tēva zemes dzimušo, tēva dēla, zemes teritorijas un dabas resursu mantojuma tiesības. Kuras nekādā gadījumā nav īpašnieku tiesības.
    Arī valsts, pašvaldības un zemes likumīgie mantinieki nav īpašnieki, bet teritorijas labticīgie lietotāji, mantojuma tiesību kārtībā.

  6. Kristaps saka:

    Rakstā tiek pausts ļoti subjektīvs un emocionāls redzējums par situāciju, pilns ar aplamiem apgalvojumiem. Lūgums autoram un citiem, kas jūtas līdzīgi, iepazīties ar statistikas rādītājiem, pirms formulēt un publiski paust savu viedokli.

  7. Toms saka:

    Vecīt problēma nav mežu izciršanā. Tu gribi lai tava valsts zaudē naudu ko varētu iegūldīt tavos bērnos? Sanāc kā suns uz siena kaudzes. Pec noliktā ciršanas laika tas mežš ir bezvērtīgs, respektīvi lēta malka. Problēma ir tā ka tavs draugs vai paziņa to baļķi nepārstrādā mēbelē, pievienotā vērtība ir svarīga. Un latvija aizaug.

  8. purvs saka:

    Ainār, Tavos vārdos skatoties sanāk, ka līdz šim Tu biji slēpies no skarbajiem vējiem un omulīgi dzīvojis aiz arī man piederoša meža. Vai Tev nevajadzētu par to kā atlīdzināt? Novēlu Jaunajā gadā mazāk indēt publisko telpu ar sekliem un kaitnieciskiem spriedumiem.

  9. Tik tiešām, mežs ir Latvijas zaļais zelts un tam ir būtiska nozīme gan mūsdienās, gan vēsturē. Vairākumā gadījumos ciršanas piemājas teritorijās ir emociāli nepatīkamas sajūtas, Nepārzinot visu situāciju, rodas neizprate par terminiem un statistiku, kas mēdz dažādos avotos atšķirties. Bet kas attiecas uz kritiku, tad rakstā tiek attainots subjektīvs viedoklis. Ir subjektīvas atbildes un trūkst zināšanas valsts mēroga mežsaimnieciskos jautājumos un ar to pakārtotām nozarēm. Šis ir ļoti komplicēts temats, kurā ir ļoti daudz dažādas nianses, kas meža pārvaldītāja darbā svētdienas sēņotājam nav manāmas, pat dažkārt tiem, kas ikdienā strādā mežā.
    Lai gan ir lasīti, uzklausīti dažādi viedokļi, arī zinātniski pamatoti, par meža izstrādes apjomiem un pieaugumiem, tomēr arī man īsti ticības un skaidrības līdz galam nav par objektīvo situāciju Latvijā.
    Bet pirms ķerties citam krāgā par to, cik ekonomiski izdevīgi, sociāli draudzīgi un dabai atbildīgā veidā tiek izstrādāti tautas meži, aicinu palūkoties savu draugu, radinieku mežos uz šiem nesavienojamiem vārdiem -finanses, atpūta dabā, dabas daudzveidība. Tas ir tāpat kā nevar nopirkt lētu, ātri iegūstamu un kvalitatīvu produktu.

    Pie reizes Jaunajā gadā novēlu būt stipriem kā ozoliem un pacietīgiem kā eglēm! Lai izdodas!

  10. Zigurds saka:

    Mums pašiem vajadzētu pirkt meža un lauksaimniecības zemi. Un to kas jau ir īpašumā nepārdot. Vajag strādāt vēl arī otrā darbā un nopelnīto neizdot par Spānijas un Ēģiptes braucieniem, jaunām mašīnām un grezniem apartamentiem. Tad varēsim iegādāties lauku mājas ar vairāku desmitu hektāru platību un audzēt mežu mazbērniem. Pārmetam bērniem, ka viņi pamet Latviju, bet vai esam nodrošinājuši, lai viņiem būtu savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, kur veidot savu dzīvi?

  11. māris saka:

    Jau trīs gadus braucu pa praktiski visas Eiropas ceļiem, taču tādas kailcirtes kā pie mums nav gadījies redzēt. Pat skatoties Google map kosmosa attēlus redzams, ka LV meži tiek apsaimniekoti savādāk…. Kāpēc tā, lūdzu kompetentu speciālistu komentārus

  12. aldis saka:

    Neviens neko lāgā nezina. Pieejamie statistikas dati tiešām rāda, ka mežu platības palielinās, bet papētot redzams, ka uz aizaugušo lauksaimniecības zemju rēķina. Mežu bonitāte, rupji runājot, – vecums, samazinās arī pēc statistikas. Samazinoties mežu vecumam, samazinās to bioloģiskā daudzveidība, izzūd sugas. Sen zināms, ka mežiem ir vismaz 3 lietošanas vērtības – mežs kā ekosistēmas sastāvdaļa, mežs kā kokmateriālu ieguves avots, mežs kā rekreācijas nodrošinātājs. Sabiedrība no meža saņem lielāku “pakalpojumu” klāstu kā no kādas citas dabas daļas. Un Latvijai mežs ir nacionāla vērtība, lielākais dabas resurss. Kurš gan atjaunojas, bet lēni. Tādēļ ir jāsaimnieko tā, lai mežs paliktu nākamajām paaudzēm – ja tas rūp. Būtībā, vajadzētu rūpēt. AS LV Meži apgalvo, ka viņi tā arī saimnieko, ilgtspējīgi. La pierādītu pretējo, ir jāliek galdā fakti. Domāju, ka viņi nemelo. Bet ir cita lieta – tā kā mēs eksportējam koksni ar zemu pievienoto vērtību (galvenokārt apaļkoku) un tā kā mežrūpniecības produktu eksports ir viens no galvenajiem budžeta ienākumu avotiem, jo cita veida ražošana, kas nestu lielu ienākumu, Latvijā ir sen izbeigusies, tad LVM droši vien ir tie, kas aizlāpa budžeta robus krīzes situācijās, un tad – gribi negribi – ciršana jāpalielina. LVM pieder puse Latvijas meža. Otra puse pieder privātajiem īpašniekiem, un kā apgalvo Valsts mežu dienesta pārstāvji, tad privātie mežus cērtot vēl vairāk un koksni izmantojot vēl neekonomiskāk, mežus kopjot sliktāk. Piemēram, privātie praktiski neizmantojot dabisko mežu atjaunošanas metodi.
    Domāju, ka vajadzētu steidzami sākt mežu īpašnieku izglītošanas darbu. Jo, kā jau te rakstīja, ir cilvēki, kas māk ar mežu strādāt. Tiem būtu jānodod sava pieredze. Tāpat arī LVM vajadzētu organizēt kursus un apmācības, jo galu galā tajos strādā profesionāli mežkopji, un es nedomāju, ka kāds privātais Latvijā varētu atļauties algot profesionālu mežkopi. Vajadzētu arī savākt informāciju par reālo mežu stāvokli un izveidot pronozi gadiem 20 uz priekšu. Kas būs ar Latvijas mežiem? Tiem ir jābūt. Neesam tuksnešu tauta. Valsts mērogā nekavējoties jāsāk attīstīt rūpniecība, kas nestu vērtību budžetam, lai tie nebūtu tikam viegli nogriežamie meži.

  13. magone saka:

    No putna lidojuma Latvija izskatās kā tuksnesis((

  14. Valdis saka:

    Mans piedzīvojums tieši tāds ! Saprotu,ka kokiem nevajag pāraugt,tos jānocērt, bet pirms harvestera darba ieradās brigāde ar motorzāģiem un nozāģēja visas tievākās eglītes, pat 12 m garas . . . Laikam tās traucē harvesteram ? Pirms apm. 10-12 gadiem šo pašu meža nogabalu cirta izlases veidā. Vai tagad vairs nav tādu iespēju ?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s