Ieskats latviešu sarkano strēlnieku tēlā

00428_Ka_rudijas_terauds

Fragments no autobiogrāfiska Nikolaja Ostrovska (1904-1936) darba „Kā rūdījās tērauds” (1932), kurš Padomju Savienībā kļuva par kulta darbu. Romānā visa cita starpā ir parādīti latvieši kādu kā rādās vairs nav, jo tie latvieši nepieļautu pēdējos divdesmit gados notikušo Latvijas izlaupīšanu un izvarošanu, un vislielāko latviešvalodīgo neliešu un izdzimteņu iesēdināšanu un iesēšanos pārvaldītāju un sīksaimnieķeļu vietās.

“Androščuks ar biguli pavilka katliņu tuvāk pie uguns un pārliecināti noteica: „Mirt, ja zini, par ko, tā ir pavisam īpaša lieta. Tad cilvēkam arī spēka pietiek. Mirt pat noteikti vajag bez kurnēšanas, ja jūti, ka taisnība tavā pusē. No tā arī varonība rodas. Es pazinu kādu puišeli. Par Poraiku sauca. Tad viņš, kad baltie viņu Odesā nogrāba, taisni uz vesela vada bija uzrāvies tai karstumā. Nepaguva šie viņu ar durkli pataustīt, kad viņš vienā rāvienā granātu sev zem kājām. Pats gabalos un balto veselu lēviņu noguldījis. Bet tā — pavirši uz viņu paskatīties— tīrais niekadīda. Par viņu, ek, grāmatas neviens neraksta, bet vajadzētu gan. Starp mūsu ļaudīm daudz ievērojamu cilvēku.

Pamaisīja ar karoti katliņā, lūpas izstiepis, pagaršoja no karotes leju un turpināja: „ Bet gadās dažkārt arī suņa nāve. Nelaba nāve, bez goda. Kad mēs kāvāmies pie Izjaslavļas—ir tāda vecu laiku pilsēta, vēl kņazu laika celta. Pie Goriņas upes. Tur vēl ir poļu baznīca, tikpat kā cietoksnis, ne klātu tikt. Nu tad, redz, tur mēs iesprukām. Ķēdē virzāmies pa ieliņām. Labo flangu mums sargāja latvieši. Izskrienam mēs, tātad, uz šosejas, skatāmies, viena dārza malā trīs zirgi pie žoga pieslieti, apsegloti.

Nu, mēs, protama lieta, domājam: sak, poļu neliešus nogrābsim. Cilvēku desmit saklupām pagalmā. Pašā priekšā ar milzīgu mauzeri rokā triecas viņu—latviešu rotas komandieris.

Aizkļuvām līdz mājai, durvis vaļā. Mēs iekšā. Domājam — poļi, bet iznāca otrādi. Pašu patruļa darās. Agrāk par mums tur iedzinusies.

Redzam, notiek pagalam nelabas lietas. Skaidri redzams, sievišķim mācas virsū. Dzīvoja tur tāds poļu oficierelis. Nu, viņi, sacīt, šā sievu stiepuši gar zemi. Kā latvietis to visu ieraudzīja, tā nez ko savā mēlē uzkliedza. Sagrāba tos trīs un vilceniski izvilka sētsvidū. Mēs, krievi, tur bijām tikai divi, visi pārējie latvieši. Komandieri sauca par Briedi. Lai ar es no viņu valodas nenieka nesaprotu, tak redzu — skaidra lieta, liks pie sienas. Stingra tauta tie latvieši, krama gājuma. Aizstiepa viņi šos pie mūra staļļa. Pagalam ir, domāju, nolaidīs no kājas kā likts. Bet viens no tiem, kas uzrāvušies, īsti zaļoksnējs tēviņš — mūlis tāds, ka prasīt prasās iedauzāms, — neļaujas, spirinās pretim. Lamājas uz velna paraušanu. Meitieša dēļ, saka, pie sienas likti Arī citi lūdzas, lai šos pasaudzē.

Man no visa šitā šermuļi iet pār kauliem. Pieskrienu Briedim klāt un saku: «Biedri rotas komandier, lai tribunāls viņus tiesā. Kāpēc tev ar viņu asinīm rokas ķērnāt? Pilsētā kauja vēl nav beigusies, bet mēs te ar šiem piņķējamies.» Kā nu viņš pagriezās pret mani, tā es uz vietas savus vārdus nožēloju. Acis viņam kā tīģerim. Ar mauzeri man pa zobiem. Septiņus gadus karoju, bet nu nelāgā iznāca, nobijos. Redzu, nošaus bez vārda runas. Uzbrēca man krievu valodā. Viņu tikko var saprast: «Karogs asinīs krāsots, bet šie par kaunu visai armijai. Bandītam bandīta nāve.»

Es neizturēju, skriešus likos ārā no sētsvidus uz ielas; bet aiz muguras skan šāvieni. Beigas ir, domāju. Kad izgājām ķēdē, pilsēta jau bija mūsu. Redz, kas iznāca. Suņa nāvē cilvēki izputēja. Patruļa bija tādu ļaužu, kas mums pie Melitopoles piesitās. Agrāk pie Mahno darbojušies, gatavie salašņas.”

Avots: http://gramataselektroniski.blog.com/2013/11/30/ka-rudijas-terauds-nikolajs-ostrovskis/

Informācijas aģentūra
/06.01.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Vēsture, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Ieskats latviešu sarkano strēlnieku tēlā

  1. Bruno saka:

    Ilgi jau nebūs jāgaida! Mosties, mosties svabadais gars!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s