Tālavas taurētājs

00427_Talavas_tauretajsAktuāls, pamācošs un pacilājoši mudinošs R.Blaumaņa dzejolis, kuru daudzi latvieši tā arī nesadzirdēja un negribēja sadzirdēt. Dažu pēdējo desmitgažu Latvijā “taurētāji” paņēma piķi un slavu, cieta klusu, parādīja iebrucējiem ceļu, paši kļuva par ekonomisko okupantu vietvalžiem, vagariem un savas zemes izlaupītājiem (politiķiem, uzņēmējiem, top menedžeriem, galma māksliniekiem utt.), ik dienu gozējoties avīžslejās, glamūra žurnālos un TV ekrānos. Bet lāčplēši, vaidelaiši un sargi nīkuļo, par algotņu 30 sudraba grašiem kalpo okupantiem, apsargā tos un viņu īpašumus, piedalās citu zemju laupīšanas akcijās, dzer alu un stiprākus dzērienus, truli blenž TV, maukojas, pidarastizējas un kūsā dziļā naidā pret tiem, kas nav pārvērtušies par tik nelietīgām niecībām kā paši.

Tālavas taurētājs

Uz Tālavas druvām un mežiem
Nakts pelēkus palagus klāj;
Pār klusiem koku galiem
Jodi un murgi jāj.

Dus Miervaldis savā pilī,
Guļ viņa ļaužu pulks,
Guļ vaidelaiši un sargi,
Un zīmju gudrais tulks.

Tik augstākās egles galā
Taurētājs nomodā,
Tas spiego pēc ienaidnieka
Tuvu un tālumā.

Te it kā pa sapņiem tam liekas,
Ka slepeni soļi čab,
Ka šķēpi pašķindētu,
Ka zirgu pakavi klab.

Un troksnis ap egli ceļas,
Un bultas augšup skrien,
Un asu cirvju zobi
Egles stumburā lien.

“Šurp tauri! Kāp zemē! Ciet klusu!
Tu glābsi sev dzīvību;
Mēs algosim tevi ar zeltu,
Ar godu, ar brīvību!”

“Mans zelts ir mana tauta,
Mans gods ir viņas gods!
Kas postīdams viņu šausta,
Uz pekli lai rauj to jods!”

Un taurētājs pūš ar spēku,
Ka koku galotnes trīc, –
Un lejā atskan lāsti,
Un bultas spindz un sīc.

Mirdz lāpu sarkanā uguns,
Sāk cirtiens uz cirtiena līt;
Dreb, šūpojas staltā egle,
Un brakš, un gāžas, un krīt.

Un taurētāja krūti
Šķēpi un cirvji šķeļ,
Bet taures skaņas pilī
No miega Miervaldi ceļ.

Un viņš un viņa pulki
Uz cīņu kājas aun,
Un šķēpnešiem pretī drāžas,
Dzen staignājā tos un kaun…

Bet uzvaras gaviļu svētkos
Meitenes vaiņagus pin,
Un varoni sirmā māte
Sniegbaltos autos tin.

Uz sārta vietu tam taisa
No ozolu pazariem
Un līgava puķēm to kaisa,
Un dzintara gabaliem.

Un kamēr svaidītās liesmas
Pie dieviem jaunekli nes,
Dzied vīri tam slavas dziesmas,
Raud žēli meitenes.

Rūdolfs Blaumanis
/1902/

Avots:
http://www.dziesmas.lv/d/2086

Informācijas aģentūra
/06.01.2015/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Kultūra, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s