Kā Irāna nostabilizēja savu valūtu un iztur sankcijas

00433_Ka_Irana_izztur_sankcijasDivus gadus atpakaļ (2012.gadā) Irānas galvaspilsētā Tegerānā sākās panika: aizvērās veikali, tirgotāji steidzami mainīja izliktās cenas. Irānas nacionālā valūta reāls tikai vienas dienas laikā kļuva nevērtīgāks par 13%, bet vispār gada laikā tas attiecībā pret dolāru kļuva trīs (!) reizes lētāks.

Pie bankām stāvēja garas rindas no cilvēkiem drūmā noskaņojumā un sākās ielu protesti. Vašingtonā paziņoja, ka ekonomiskās sankcijas iznīcinās Irānas rūpniecību, bet Tegerānas autoratīvā režīma gals ir tikai dažu nedēļu jautājums. 2012.gada sākumā ASV dolārs maksāja 13 tūkstošus Irānas reālus, bet jau novembrī – 37 tūkstošus(!). Izskatījās, ka Irānas ekonomika krīt bezdibenī. Tomēr drīz vien Irānas valdībai izdevās apturēt valūtas kritumu: kurss atgāja atpakaļ uz 32 tūkstošiem reālu par dolāru un kopš tā brīža nav mainījies jau divus gadus. Pat tagad, kad nafta strauji kļūst lētāka, ar Irānas naudu viss ir kārtībā.

– Kad dolāra cena sāka augt, mūsu valdība sākumā neko nedarīja, domājot, ka viss nokārtosies pats no sevis, – stāsta ekonomists Saīds Leilazs. – Un tikai tad, kad valūtas tirgos iestājās haoss, ministri “pamodās”. Šādās situācijās nereti tiek piedāvāts ierobežot brīvu dolāru pārdošanu, bet tas kā reiz ir pats bīstamākais, jo jebkuri aizliegumi veido spekulantu “melno tirgu” un nelegālo tirdzniecību “no rokas”. Agrāk Irānā bija bankas, kuras tikai iepirka dolārus, bet nepārdeva tos. Pēc reāla kraha varasiestādes atļāva izveidot “privātus kantorus” brīvai valūtas tirdzniecībai un ārzemju valūtu kurss uzreiz nokritās.

Bez tam divus gadus atpakaļ, lai nostabilizētu valūtas kursu, Irāna ierobežoja dolāru izvešanu no valsts virs 5000$ un obligātā kārtā reglamentēja eksportētājiem pārdot valstij 75% no saviem valūtas ieņēmumiem (pašreiz šis noteikums jau ir atcelts). Līdzīgus mērus 1998.gadā pieņēma Krievija, lai apstādinātu rubļa kritumu. Bet pats galvenais, Irāna oficiāli atteicās no dolāra kā savas naudas rezervju valūtas [ar rezervju valūtu tiek “nosegta” nacionālās valūtas emisija; cik daudz ir rezervju valūta, tik daudz var tik emitēta nacionālā naudas vienība; vairumam pasaules valstu rezervju valūta ir dolārs, kas ir viens no ASV nosacītās labklājības avotiem un kas ir sava veida nodeva, ko visas valstis netieši maksā ASV, jo, lai emitētu savu valūtu, tām papriekšu ir jānopelna attiecīgs dolāru daudzums] un tagad tirgojas ar Ķīnu pa juaņiem, bet ar Krieviju pa rubļiem. Tas viss ievērojami samazināja valsts atkarību no “zaļajiem papīrīšiem”.

Bet sankcijas pret Irānu taču ir nopietnas, kuras ir nesalīdzināmas ar tām maigajām sankcijām, kuras pašreiz ir vērstas pret Krieviju. Irāna nevar pārdot savus energoresursus ASV un Eiropas Savienībai, viņu nepielaiž satarptautiskajām biržām, ar plastikāta norēķinu kartēm Tegerānā nav ko darīt – «Visa» un «MasterCard» Irānā ir atslēgtas. Tomēr Irāna samērā īsā laika posmā radīja savu bezskaidras naudas norēķinu sistēmu un izveidoja savu naftas biržu uz kuru brauc biznesmeņi no Ķīnas, Korejas, Singapūras un Taizemes: tā rezultātā Irānas naftas realizācijas apjomi pieauga par 60%!

Protams, reāls nekļuva par brīvi konvertējamu valūtu, bet tā vērtības kritums apstājās. Cilvēki nomierinājās un ažiotāža ap “zaļajiem papīrīšiem” noklusa. Šodien Irānā no jums bez problēmām pieņems dolārus, bet par pazeminātu kursu, un no rokām arī ārā neraus. Un irāniešiem nav pazīstama tāda situācija, kad viņu valūtas kurss svārstās atkarībā no naftas cenas, kā tas ir dažās citās naftas eksportētājvalstīs.

2012.gada ekonomiskās problēmas Irānai izdevās veiksmīgi atrisināt arī tāpēc, ka valstī praktiski nebija cenu pieaugums. Piemēram, Krievijā līdz ar dolāra vērtības pieaugumu pret rubli uzreiz visas cenas kļūst dārgākas un neviens nespēj saprotami izskaidrot kādēļ tas tā notiek. Irānā nekas tāds nenotika. Pēc sankciju ieviešanas Irāna pārgāja pilnībā uz vietēja ražojuma pārtikas nodrošinājumu. Pie tam Irānas valsts garantē stabilas cenas uz nozīmīgākajiem pārtikas produktiem – cukuru, maizi, pienu, augu eļļu u.c. Cilvēki Irānā ir droši, ka pārtikas cenas necelsies un maize pēc gada maksās tik pat cik tagad, neatkarīgi no valūtas kursa. Irānā pat popularitāti ir ieguvuši ielu plakāti ar uzrakstu: “Ja esi irānietis, neprasi samaksu dolāros! Nost ar Ameriku! Nošauj dolāru!”

Papildus Irānā realizēja virkni sīkāku plānu savu ārvalstu valūtas rezervju papildināšanai: ārzemniekiem, kuri apmetas kādā Irānas viesnīcā par pakalpojumiem obligāti jānorēķinās dolāros vai eiro un viņi pēc likuma nedrīkst maksāt reālos. Tāpat viņiem par valūtu pārdod dzelzceļa un avio biļetes. Tas līdzinās Padomju Savienības praksei, pietrūkst tikai speciālo valūtas veikalu.

/15.12.2014/

Avots:
http://www.aif.ru/money/economy/1402178

Informācijas aģentūra
/29.01.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reģ.: Tuvie Austrumi, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s