Konference par alkohola pieejamības ierobežošanas politiku

00459_Pretalkoholisma_konference

03.03.2015 Saeimas Sarkanajā zālē notika konference „Ekonomiski un sociāli pamatota alkohola pieejamības ierobežošanas politika veselīgai sabiedrībai”. To rīkoja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un Saeimas Sociālo un darba lietu komisija sadarbībā ar Veselības ministriju un Pārresoru koordinācijas centru.

Konferences dalībnieki iztirzāja alkohola ierobežošanas politiku, Veselības ministrijas iniciatīvas alkohola kaitējuma mazināšanai sabiedrībā, kā arī alkoholisko dzērienu aprites uzraudzību un akcīzes nodokļa politiku Latvijā. Tāpat konferencē tika aplūkota Rietumvalstu pieredze alkohola kontroles un akcīzes nodokļa politikas jomā. Konferences dalībnieki runāja arī par alkohola kaitējumu sabiedrības veselībai un tā radītajiem ekonomiskajiem zaudējumiem.

Konferencē runāja Pēteris Vilks no Pārresoru koordinācijas centra, Alise Krūmiņa no Veselības ministrijas, profesors Jirgens Rēms (Jürgen Rehm) no Toronto universitātes Atkarības un psihiskās veselības pētniecības centra (Kanāda), Marje Josinga (Marje Josing) no Ekonomisko pētījumu institūta (Igaunija), Mindaugs Štelemēks (Mindaugas Štelemėkas) no Veselības pētījumu institūta (Lietuva) un Ilmārs Šņucins no Finanšu ministrijas. Tāpat konferencē uzstājās Veselības ministrs Guntis Belēvičš, Baiba Šmite-Roķe no Valsts ieņēmumu dienesta, Aija Pelne no Slimību profilakses un kontroles centra un Mārcis Trapencieris no Tabakas un alkohola kontroles Latvijas nacionālās koalīcijas. Konferences prezentācijas pieejamas arī te: http://www.mediafire.com/download/946odtccgrnlvfb/prezentacijas.zip

Konferences videoieraksts pieejams te: http://cdn.tiesraides.lv/20150303115021_saeima.lv.3_1_0.mp4 ; http://cdn.tiesraides.lv/20150303134121_saeima.lv.3_1.mp4

Īss konferencē paustā apskats ar komentāriem

Jāsāk ar to, ka ir labi, ka beidzot Latvijā par šīm tēmām tiek runāts, kaut vai šādā formā. Ja konferenci vērtē no divu prtetēju alternatīvu skatu punkta – konference ir un konference nav, tad viennozīmīgi labāk ka tāda konference ir, nekā nav, tāpēc prieks par to. Bet diemžēl ir arī “bet” par ko mazliet vēlāk.

Galvenās domas, kas tika paustas konferencē, ka pārmērīga alkohola lietošana nav laba, tāpēc tā ir jāierobežo un labākais veids kā to izdarīt ir Pasaules veselības organizācijas ieteiktais ceļš: caur nodokļiem jāpaaugstina alkohola cena, jāierobežo alkohola reklāma un jāveic plaša sabiedrības informēšana (īpaši jauniešu vidū) par alkohola lietošanas kaitīgumu. Šīs tēzes tādā vai citādā veidā vijās cauri daudzām konferences runām.

No konferences runātājiem vispirms ir jāmin Veselības ministrs Guntis Belēvičš, kurš pilnīgi pareizi norādīja, ka Latvijā ar alkohola lietošanu ir katastrofāla situācija un ka neko jēdzīgu Latvijā neizdosies radīt un izdarīt, neatrisinot šo problēmu. Kā risinājumu Belēvīčš min jau augstāk minēto Pasaules veselības organizācijas nodefinēto stratēģiju. Tik tālu viss būtu pieņemami, bet neizpratni rada apstāklis, ka Veselības ministrs uzsver, ka jācīnās ir ar “pārmērīgu” alkohola lietošanu, ar to netieši pasakot, ka mērena alkohola lietošana ir pieņemama. No tā savukārt izriet, ka ministrs neizprot alkoholisma problēmas būtību, ka nepieņemama ir alkohola lietošana jebkādos apmēros un ka mērķis ir jāuzstāda izskauts vispār alkohola lietošanu (tāpat kā smēķēšanu). Jā grūti realizējams mērķis (jeb kā moderni saka – ambiciozs), bet tas ir vienīgais pareizais risinājums, jo īpaši pašreizējajā katastrofālajā, sabiedrības pirmsnāves stāvoklī kādā Latvija atrodas.

Savukārt, runājot par nepieciešamību veikt izglītojošo darbu sabiedrībā, Belēvičš kā risinājumu piedāvā galīgu muļķību, pie tam ne savas kompetences sfērā. Pareizi norādot, ka ir nepieciešams ieviest skolās “Veselības mācību”, kurā ir jāmāca arī par alkohola kaitīgumu, ministrs pastāsta, ka ir runājis ar Izglītības ministrijas pārstāvjiem un viņi kā ierasts šādos gadījumos atrunājas ar mūžīgo un pamatoto atrunu par laika trūkumu mācību grafikā. Un te Belēvičš nāk klajā ar ideju atbrīvoties no “padomju atliekas” un samazināt skolēnu vasaras brīvlaiku – tad atradīšoties vieta gan “Veselības mācībai”, gan citiem vajadzīgiem priekšmetiem. Tikai Belēviča kungs laikam nav pazīstams ar Parkinsona likumiem un viņš neaizdomājas, ka pirmkārt tas būs tikai īslaicīgs risinājums, jo drīz vien arī šie laika logi tiks aizpildīti (visdrīzāk nebūt ne optimālākā veidā) un atkal būs tā pati problēma, bet bērniem tiks laupīta daļa no gaišā vasaras brīvlaika.

Laika deficīts mācību grafikā ir no fundamentālo problēmu loka, tāpēc ierēdņi, kad vajag atšūt kārtējo “reformatoru” vai negribas kaut ko darīt, var droši ar to atrunāties. Šīs problēmas būtība ir, ka no vienas puses mācību process un organizatoriskās metodes ir tādas kādas ir (nepilnīgas un pietiekami uzlabojams, ja tik tiešām uzlabo, nevis veic ķeksīšreformas vai nodarbojas ar kaitniecību ārzemju institūciju uzdevumā un interesēs), no otras puses laiks ir tik, cik ir, bet no trešēs puses mācāmā apjoms nepārtraukti pieaug gan objektīvu iemeslu dēļ (rodas jaunas zināšanas un nepieciešamības tās apgūt), gan arī subjektīvu iemeslu dēļ (politikāņu fiksās, nepārdomātās un nereti arī kaitīgās idejas). Ir acīmredzami, ka šīs fundamentālās problēmas risinājums ir visa mācību procesa un priekšmetu klāsta reāla optimizācija šī vārda pozitīvā izpratnē, ko ir ļoti grūti izdarīt. Tas ir milzu darbs, kurš ir jāveic ļoti rūpīgi un pārdomāti – tā, kā mūslaikos parasti vairs nestrādā.

Pie tam ir jāņem vērā, ka vairums cilvēku nav spējīgi uz šāda veida darbu un ir ātro un vienkāršo risinājumu piekritēji (viens no tādiem ir arī Guntis Belēvičš kā ir redzams no viņa nepārdomātā priekšlikuma). Tāpat ir jāņem vērā, ka fundamentālas pārmaiņas var būt aizsegs negodrprātīgiem vai ļaunprātīgiem cilvēkiem savu savtīgo vai kaitniecisko mērķu sasniegšanai – veicot šādu fundamentālo reformu ir iespējams ātri un pamatīgi iznīcināt to labo, kas vēl Latvijas izglītības sistēmā ir saglabājies no tik daudz peltajiem Padomju laikiem.

Tālāk ir jāsecina, ka Guntis Belēvīčš mēģina iet standarta birokrātisko ceļu definētā mērķa sasniegšanai, bet ir arī cits. Piemēram, pietiekami daudz ko var patiešām izdarīt arī bez “Veselības mācības” ieviešanas skolās. Par alkohola un tabakas kaitīgumu bērniem var pastāstīt 1-3 stundu laikā, šādu lekciju var izveidot 1-4 nedēļu laikā (lūk viens gatavs variants, ko var jau izmantot: http://www.mediafire.com/download/96wlev0rki4id6q/Alkohols_cigaretes.ppt ; https://infoagentura.wordpress.com/2014/10/15/par-alkohola-un-cigaresu-navejoso-ietekmi/ ), to var ierakstīt video un ielikt internetā, izsūtīt skolām un izplatīt sociālajos tīklos. Galu galā pārraidīt pa TV. Var izdot broišūras un izdalīt visiem skolēniem. Var uzfilmēt pamācošus video, kā tas tika izdarīts Krievijā (http://www.youtube.com/watch?v=7T8NQpx0BVk ), un izplatīt gan internetā, gan pa TV kā sociālās reklāmas. Visbeidzot var apbraukāt visas skolas un lasīt šīs lekcijas klātienē. Viena, divu gadu laikā 2-4 lektori šādi var izglītot vairumu Latvijas skolēnu. Tā, ka šī problēma ir pietiekami vienkārši atrisināma arī bez “Veselības mācības” ieviešanas, ja vien grib to izdarīt un dara.

Par Alises Krūmiņas no Veselības ministrijas runu nebūtu nekass īpašs, ko teikt, ja vien viņa neatļautos pateikt to, ko Veselības ministrijas pārstāve teikt nedrīkst: “… mēs zinām, ka ir atsevišķi pierādījumi par alkohola pozitīvu ietekmi uz veselību…” Kas ir tie mēs un kur ir alkohola veselīgums?! Tas, ka alkohola lobijs plašās tautas masās reklamē alkohola lietošanu, tai skaitā arī izmantojot pseidozinātniskus pētījumus, ka alkohola lietošana nav kaitīga vai ir pat veselīga, ir viens, bet speciālistam un Veselības ministrijas pārstāvim nāktos zināt, ka tas tā nav. Ja šādu cilvēku rokās, kuri tā uzskata un kuri atļaujas publiski izteikt šādus apgalvojumus, atrodas rūpes par sabiedrības veselību, tad ir bēdīgi un kādu pozitīvu rezultātu veselības aizsardzības sistēmā ir grūti sagaidīt.

Konferences “nagla”, ja tā var teikt, bija profesors Jirgens Rēms no Toronto universitātes, kurš pastāstīja par nodokļu ietekmi uz alkohola patēriņu un Rietumvalstu pieredzi šai jomā. Kopumā noderīga uzstāšanās, tikai arī Rēms, līdzīgi kā Belevičš un daudzi citi neizprot, ka ir jāuzstāda mērķis panākt, lai maksimāli liels cilvēku skaits vispār nekad un necik nelietotu alkoholu. Rēms saka: “Es nerunāju par to, ka alkoholu būtu jāaizliedz…”, lai gan šāda pieeja nav nemaz tik nepieņemama un neefektīva kā to iztēlo mērenā alkoholisma adepti.

Kvalitatīvi “nekāda” bija Aijas Pelnes uzstāšanās no Slimību profilakses un kontroles centra – garlaicīga un maz ko pasakoša. Pašu vērtīgāko Pelnes kundze pateica pašā sākumā, paužot patiešām no sirds nākošu viedokli par situācijas katastrofiskumu: “Man šī problēma šķiet tik neatrisināma, ka bail paliek.”

Kā galvenie konferences antivaroņi jāmin Marje Josinga no Ekonomisko pētījumu institūta (Igaunija) un Baiba Šmite-Roķe no Valsts ieņēmumu dienesta.

Igaunijas pārstāve pirmkārt neko jēdzīgu pēc būtības tā arī nepateica, bet pats galvenais, ka Josingas kundze demonstrēja uzkrītošu neieinteresētību problēmas būtībā un tik pat uzkrītošu ieinteresētību kā Igaunija ārēji izskatās uz citu kaimiņu fona. Citiem vārdiem sakot, igauņi uz konferenci bija atsūtījuši amorālu, mazkopetentu karjeristi, kura mēģināja “zīmēties” uz citu fona.

Runājot par katastrofāli augsto Igaunijas alkohola patēriņa līmeni, Marje Josinga ciniski smīkņāja un norādīja, ka redz Lietuvā šis rādītājs ir ievērojami augstāks (visaugstākais ES), it kā no tā Igaunijai būtu mazāk problēmu un it kā tādēļ igauņi tiktu mazāk debilizēti ar alkoholu. Tālāk Josinga salīdzināja Igaunijas rādītājus ar Somiju, kas ir līdzīgi, piebilstot, ka, ja somiem būtu tik pat liberāli likumi kā Igaunijā, tad viņiem noteikti alkohola patēriņš būtu ap 20 litriem uz iedzīvotāju, nevis 11. Iespējams tas tā arī ir, bet te ir jāuzteic somi, ka viņi vismaz kaut ko dara, bet igauņiem šai ziņā pilnīgi noteikti nav ar ko lepoties, bet diez vai tādi personāži kā Josinga to pat spēj saprast.

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve Baiba Šmite-Roķe atklāti un uzstājīgi pauda plaši izplatītu, mazisku, amorālu un cinisku viedokli, ka galvenais ir nauda, bet veselība pēc tam. Pēc Šmites-Roķes teiktā svarīgākais ir nevis samazināt alkohola patēriņu, bet “tikt galā ar nelegālo alkohola tirgu”. “Vispirms cīnāmies ar nelegālo tirgu, bet tikai pēc tam domājam par alkohola patēriņa samazināšanu. (…) Mums ir svarīgi iekasēt nodokļus no patērētā nelegālā alkohola”. Šādus ierēdņus vajadzētu nekavējoties atlaist un nekad vairs valsts pārvaldē nepieņemt, bet šāda veida nostāja diemžēl ir pietiekami plaši izplatīta, kas arī ir viens no iemesliem, kādēļ Latvijā viss notiek, tā kā notiek. Lai gan Baiba Šmite-Roķe to atklāti nepateica, pēc viņas uzstāšanās ir redzams, ka viņa ir alkohola akcīzes nodokļa palielināšanas pretiniece, kas centīsies to nepieļaut (jo tas palielinās nelegālo tirgu, kura samazināšana ir prioritārāka nekā sabiedrības veselība).

Visbeidzot ir arī jāpasaka, ka konference ir vērtējama arī no cita skatu punkta kā pārāk nepilnīga. Paliekot pie jau iepriekš paustā pozitīvā vērtējuma, to var apskatīt arī no ideālā un nepieciešamo darbību minimuma skatu punkta (respektīvi – kas būtu jāizdara, lai reāli risinātu problēmu). Šādi raugoties ir jāatzīst, ka konference bija par maigu, stipri nepietiekama un ka pašas galvenās lietas tajā tā arī netika pateiktas. Pirmkārt, vispār netika izskaidrots kādēļ alkohols ir kaitīgs (bet vairums taču nemaz to nezin) un kādas tam ir sekas un, otrkārt, netika definēts mērķis panākt maksimāli liela skaita cilvēku atradināšanu no alkohola lietošanas vispār. Ja šis mērķis tiktu uzstādīts, tad līdzekļi tā sasniegšanai būtu pavisam citi. Šādu mērķi ir iespējams sasniegt kā to rāda pietiekami daudzu valstu pieredze, tiesa gan ne ar klasiskajām Rietumvalstu metodēm, kuras, saucot lietas īstajos vārdos, ir jau nodzērušās (pasaules valstu analīze pēc alkohola patēriņa ir pieejama te: https://infoagentura.wordpress.com/2014/08/18/alkohola-paterina-raditaji-pasaule-who-atskaite-2014/ ; http://www.mediafire.com/view/t227ywwlvwix8cv/Alkohola_pat.xls ).

Un tagad ir jāpiemin politiskais motīvs, kurš, iespējams, ir noteicošais gan tam, ka šāda konference vispār notika, gan arī tam kādēļ tā bija tik nepilnīga. Droši apgalvot, ka tas ir tieši tā nevar, bet pamats izteikt šādu versiju diemžēl ir. Cerams, konferences organizatori ar savu rīcību pierādīs pretējo.

Viens no galvenajiem starptautiskās politikas dienas kārtības jautājumiem ir Rietumvalstu attiecības ar Krieviju, kuras strauji pasliktinās. Latvijai šai bēdu lugā ir ierādīta NATO placdarma un stulba rējējsuņa funkcija, kurš atklāti pauž viedokli, kuru Rietumvalstis kautrējas vai baidās izteikt. Tāpēc Latvijā ļoti intensīvi tiek propagandēts antikrieviskums un antipadomisms, mēģinot parādīt, ka Krievijā viss ir slikti un viss, kas saistīts ar Krieviju, ir slikts. Bet Latvijai, līdzīgi kā visām Rietumvalstīm, ir ļoti daudz savu problēmu, kuras Krievijā tiek risinātas labāk. Tā kā Latvija atrodas blakām, Latvijā ir daudz krievvalodīgo iedzīvotāju un pietiekami liela Krievijas informatīvās telpas ietekme, tad informācija par to Latvijā tomēr nonāk un cilvēkiem ir iespēja salīdzināt, kas var novest līdz secinājumiem, kuri Latvijas proamerikāniskajai valdošai kliķei ir galēji neizdevīgi. Proti, ka cilvēki Latvijā tiek plaši un nekaunīgi muļķoti. Viens no šādiem “sāpīgajiem” jautājumiem ir alkoholisms un cīņa pret to (cits – bērnu aizsardzība; vēl cits – tradicionālās vērtības).

Krievijā alkohola patēriņš ir tik pat liela vai pat lielāka problēma, bet tai pat laikā Krievijā ir arī ļoti spēcīga pretalkoholisma kustība ar spēcīgiem teorētiskajiem un izglītojošiem materiāliem. Tie, protams, nonāk arī spriestspējīgāko Latvijas iedzīvotāju redzeslokā. Ar idiotiem, kuri uz materiāliem no Krievijas pat virsū neskatās, atzīstot tos pēc noklusējuma par nederīgiem, viss ir skaidrs, bet ir tomēr pietiekami daudz cilvēku, kuriem šāda tipa kompleksi nav tik izteikti. Tad, lūk, viņiem ir iespējams iepazīties ar Krievijas materiāliem un pieredzi un konstatēt, ka Latvijā šajā jomā ir gandrīz absolūts klusums. Nekā. Tas savukārt var izraisīt pamatotas pārdomas par latviešvalodīgās informatīvās telpas kvalitāti un latviešu spēju risināt nopietnas problēmas, kas ļoti runā pretī proamerikāniskai antikrieviskuma propogandai, kas visa cita starpā mēģina sēt latviešos nepamatotu pārākuma sajūtu pār krieviem un iedomību. Tāpat no tā var rasties likumsakarīgs jautājums t.s. “patriotiem”, kādēļ viņi ne velna nedara šīs ļoti būtiskās problēmas risināšanā.

Tad, lūk, lai varētu teikt, ka kaut kas tiek darīts, var uztaisīt, piemēram, konferenci par tēmu un varbūt pat izdarīt vēl ko labu (piemēram, pacelt akcīzes nodokli). Pie tam, ja kādu nevēlamu vai mazvēlamu parādību nevar novērst, tad vajag uzmesties par tās vadoni. Lūk, tāpēc arī konference.

Bet kāpēc tik nepilnīga? Tāpēc, ka Rietumvalstu valdošajos slāņos ir pārliecība, ka cilvēku uz zemeslodes ir pārāk daudz un to skaits ir maksimāli jāsamazina, tāpēc īpaši rūpēties un gādāt par tiem nevajag. Alkoholisms šai ziņā ir labs iedzīvotāju skaita samazināšanas līdzeklis (viens no). Tāpēc to plaši reklamē un tāpēc pret to reāli necīnās un necīnīsies. Bet tā kā ir gana daudz naivu sapņotāju, kas to nesaprot un negrib saprast, viņiem tiek imitēta cīņa ar alkoholismu (un citām negatīvām sabiedriskām parādībām). Deklaratīvi it kā tiek pasludināts, ka lietot alkoholu nav labi, it kā tā lietošana tiek ierobežota, bet praksē tas tiek plaši reklamēts un efektīvākās pretalkoholisma metodes netiek izmantotas. Iespējams tieši tāpēc arī konference ir nepilnīga, jo reālu rezultātu sasniegt nemaz nav nepieciešams – lai jau muļķa pūlis nodzeras un atbrīvo dzīves telpu tiem, kuri saprot, ka lietot alkoholu jebkādos daudzumos ir galvenokārt augstākā mērā stulbums.

Šai sakarā vēl jāpiemin, ka cīņa tikai pret “pārmērīgu dzeršanu” netieši un reizēm tieši pieļauj “mērenu dzeršanu” un tādējādi apdraud (kā “saprātīgs” un “ne tik radikāls” risinājums) cīņu pret alkohola lietošanu kā tādu, kas savukārt ir viens no patiesi labklājīgas sabiedrības esamības priekšnosacījumiem, jo īpaši sabiedrībā, kura ir dziļi slima, tai skaitā arī ar alkoholismu. Latvijas sabiedrībai, ja tā grib izdzīvot, patiesībā nemaz nav citas izejas kā tikai uzsākt reālu cīņu pret alkoholismu, jo pretējā gadījumā viens pats alkoholisms jau pietiekami tuvā laikā to iznīcinās (bet reāli latvijiešiem ir vēl arī virkne citu nopietnu, nāvējošu problēmu).

Daži priekšlikumi kā ievērojami samazināt alkohola un tabakas izstrādājumu patēriņu

1. Alkohola un cigarešu  pārdošana, uzrādot personapliecinošus dokumentus. Rietumumāniem šim priekšlikumam vajadzētu patikt, jo tas ir plaši izplatīts ASV. Tas ir, pērkot alkoholu, obligāti un vienmēr ir jāuzrāda personapliecinošs dokuments (vai labāk – tikai pasi), nevis tikai kaut kādu nosacījumu gadījumā. Tas ir, pat ja alkoholu pērk, piemēram, 40 gadīgs vīrietis, viņam tāpat ir jāuzrāda personapliecinošs dokuments. Ja nav – alkohols pārdots netiek. Ja tas tiek pārkāpts – sods. Šādas normas izpildi ir vienkārši kontrolēt, jo tā ir jāizpilda vienmēr, bez izņēmumiem. Vēl jo vienkāršāku to padara veikalos esošās videokameras. Kā ieguvums te ir papildus šķērslis alkohola iegādei (daudziem var nebūt līdzi dokumenti) un pats galvenais, ierobežojuma pārdot alkoholu nepilngadīgajiem droša un gandrīz pilnīga izpilde. Šādā gadījumā nevar rasties situācijas un atrunas, ka “viņš izskatījās pilngadīgs” utt., dokumenti jāuzrāda vienmēr un miers.

2. Alkohola un cigarešu pārdošana ar individuālu uzskaiti. Attīstot domu par alkohola un cigarešu pārdošanu vienmēr, uzrādot personapliecinošu dokumentu, var reģistrēt visas personas, kuras ir iegādājušās alkoholiskos izstrādājumus un cigaretes. Mērķis – radīt vēl papildus šķēršļus alkohola realizācijā, kas palielina tā izplatīšanas grūtības, kā arī precīzi noteikt tās personas, kuras pērk alkoholu. Ar nelielām korekcijām šīs personas visbiežāk arī būs tās, kuras lieto alkoholu. Tas savukārt dos iespēju gan veikt alkoholiķu publisku kaunināšanu, gan arī veikt profilaktisku darbu ar tiem. Pie tam šāda sistēma daudziem mērenajiem alkoholiķiem var radīt pamatotu vēlmi atbrīvoties no sava ieraduma vai samazināt to.

Praktiski šī ideja dzīvē varētu izskatīties sekojoši: pērkot alkoholu, indivīds uzrāda pasi, bet mazumtirgotājs reģistrē kurš kādu alkoholu un cik daudz ir nopircis. Šos datus tirgotājam ir jāuzkrāj un jānodod standartizētā elektroniskā formā VID, kas to ievada legālo narkotisko vielu pircēju reģistrā (tas reāli arī palīdzētu cīņā ar nelegālo alkoholu un akcīzes nodokļa nenomaksām). Šo datus tad vēlāk var visādi izmantot, tai skaitā arī publiskojot personas, kuras patērē alkoholu un tabakas izstrādājumus virs noteiktas normas. Piemēram, var izveidot interneta mājaslapu, kurā ir uzrādītas personas, kuras ir nopirkušas virs 20 litriem alkoholisko dzērienu un 50 cigarešu paciņām gadā. Šādas sistēmas gadījumā var ieviest arī juridiskus terminus alkoholiķis un smēķētājs, kas dotu jaunas un pats galvenais taisnīgas iespējas samazināt valsts atbalstu kaitīgo paradumu veicināšanā un palielināt to jomās, kas veicina veselīgu dzīvesveidu.

3. Alkohola un tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegšana.

4. Alkoholisko un tabakas izstrādājumu produktu nosaukumu stingra reglamentācija un estētiski pievilcīga iepakojuma noformējuma aizliegums. Tas ir, jānoliedz šiem produktiem piešķirt ražotāja izdomātus nosaukumus un veikt ražotāja izdomātu ārējo noformējumu, un stingri jāreglamentē tie ar likumu. Nosaukumu jāpiešķir kādai valsts institūcijai pēc sekojoša principa “reglamentēts nosaukums” + numurs pēc kārtas. Tā, piemēram, alu “Lāčplēsis” varētu apsaukt par “Alus narkotisko dzērienu Nr 11”, kur “Alus narkotiskais dzēriens” tiek piešķirts visām substancēm, kuras atbilst alus raksturlielumiem, bet “11” ir numurs pēc kārtas attiecīgajā reģistrā. Līdzīgi jāreglamentē arī noformējums, piemēram, bezkrāsaina puslitra plastmasas pudele ar melnu etiķeti pa vidu uz kuras uzraksti ir tikai baltā krāsā. Pa vidu lieliem burtiem jau minētais dzēriena nosaukums. Apakšā sīkākiem burtiem ražotāja nosaukums, sastāvs, ražošanas tehnoloģija un īss īpašību apraksts. Atsevišķi standartizēta etiķete (aliem viena, degvīniem cita, vīniem cita utt.), kurā īsi, kodolīgi un skarbi ir aprakstīts konkrētā dzēriena lietošanas ietekme un sekas. Piemēram, alum, ka tas dēļ sievišķā hormona esamības vīriešus padara sievišķīgus un izraisa impotenci, bet sievietēm izraisa neauglību. Cigaretēm, ka to lietošana vīriešiem izraisa impotenci, insultu līdz pat pilnīgai paralīzei, gangrēnu ar locekļu amputāciju utt. Visiem alkoholu saturošiem dzērieniem, ka to lietošana neatgriezeniski iznīcina smadzeņu šūnas un ka ar katru izdzertā alkohola devu cilvēks paliek stulbāks par attiecīgās devas daudzumu. Utt.

5.Administratīva sodīšana par atrašanos alkohola reibumā. Mērena administratīva soda paredzēšana par atrašanos alkohola reibumā. Piemēram, par atrašanos alkohola reibumā no 0,5 līdz 0,8 promilēm sods 30 Eiro, 0,8- 1,2 promiles 40 Eiro, bet virs 1,2 promilēm 60 Eiro. Kontrolē policija, izmantojot alkometrus. Pārbaudes tiek veiktas sabiedriskās vietās un izsaukumu gadījumā.

6. Smēķēšanas aizliegums sabiedriskās vietās, kā arī bērnu un nesmēķētāju klātbūtnē. Par pārkāpumu – administratīvs sods, piemēram, 50 Eiro.

7.Alkohola un tabakas izstrādājumu pirkšanas un lietošanas aizliegums sievietēm līdz 30 gadu vecumam. Ļoti vēlams ieviest, jo alkohols ir galvenais iemesls kroplu bērnu dzimšanai. Sieviete lietojot alkoholu un smēķējot bojā savu nākamo bērnu veselību un palielina iespēju, ka viņai var piedzimt kropls vai nedzīvs bērniņš. Par lietošanas pārkāpumu administratīvs sods un iespējams papildus arī atsevišķa uzskaite un darbs ar jaunajām alkoholiķēm/smēķētājām (administratīvi sodītas vairāk kā trīs reizes). Sākumā lekcijas un pārliecināšana nelietot alkoholu un nesmēķēt kaut vai savu nākamo bērnu labā. Ja tas nelīdz un jaunā sieviete turpina sevi indēt, tad jāmotivē neradīt bērnus.

8. Antialkoholisma un antismēķēšanas propaganda. Informatīvi materiāli, regulāri raksti presēs, bezmaksas bukleti ārstniecības iestādēs, sociālās reklāmas rullīši internetā, TV un kinoteātros. Antialkoholiskās lekcijas skolās, uzņēmumos, pašvaldībās. Tā realizācijai varētu izveidot speciālu veselīga dzīvesveida propagandas aģentūru.

9. Alkohola un tabakas izstrādājumu pārdošana tikai specializētos veikalos. Tas ievērojami sašaurinātu piedāvājumu (alkohols un tabaka nebūtu pieejami lielveikalos un bvenzīntankos) un atvieglinātu kontroli. Papildus var reglamentēt šādu veikalu darba laikus, piemēram, tikai no pirmdienas līdz ceturtdienai no 10:00 līdz 16:00. Var vēl noteikt limitētu šādu veikalu skaitu un cik tādi var būt uz noteiktu teritoriju. Šāda tipa tiesiskais regulējums pašreiz jau eksistē aptiekām.

Būtisks ir jautājums vai nevajadzētu aizliegt alkohola un tabakas patēriņu vispār. Mērenie alkoholiķi, smēķētāji, kā arī alkohola un tabakas lobijs šādu iespēju kategoriski noraida, sakot, ka tas neatrisināšot problēmu un ka tādā gadījumā tikšot radīti apstākļi nelegālā tirgus attīstībai. Daļēji tas tā ir, bet kopumā šāds arguments ir nepatiess, jo pat spēcīga nelegālā tirgus apstākļos totāls aizliegums rada pozitīvas sekas sabiedrībā, tāpēc šāds risinājums kā tāds nav pilnībā noraidāms. Katrā gadījumā daudz labāk šai jomā ir totāls aizliegums nekā pašreizējā daudzatļautība.

Tomēr no sabiedriski efektīvākā risinājuma viedokļa raugoties pilnīgs alkohola un tabakas aizliegums nav tik labs kā ievērojami tā izplatības un lietošanas aizliegumi komplektā ar visaptverošu antialkoholisma un antitabakas propagandu.

Pirmkārt, ir daudzi cilvēki, kuri jau ir narkotiski atkarīgi no alkohola un tabakas, un pilnīgs šo izstrādājumu aizliegums attiecībā pret viņiem ir netaisnība un tas viņus visus grūž pelēkajā zonā un liek pārkāpt likumus, jo ne visi tā uzreiz spēs atbrīvoties no savas narkotikatkarības. Un galvenais te nav rūpes par alkoholiķu un tabakomānu komfortu, bet gan racionāli apsvērumi. Viņus visus uzreiz atradināt no narkotiskajiem ieradumiem neizdosies, tāpēc šīs vielas ir jāatstāj pieejamas, bet to pieejamība un lietošana ir ievērojami jāierobežo, jāpadara neērta, neprestiža un jāveic visaptveroša antipropaganda. Tad liela daļa alkohola un tabakas narkomānu ar laiku paši atteiksies no sevis indēšanas.

Otrkārt, ir cilvēki, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir suicidālas tieksmes, daļa no kuriem to realizē, lietojot alkoholu, smēķējot, lietojot narkotikas un piekopjot hedonisku dzīvesveidu. Arī šiem cilvēkiem liegt pakāpeniski nobeigt sevi ir muļķīgi, jo viņi tāpat atradīs veidu kā to izdarīt un, ja neatradīs, var būt sabiedrībai kaitīgāki bez apreibinošo vielu lietošanas. Tā kā šī sabiedriskā grupa būs vienmēr, alkohola un tabakas pilnīga aizliegšana ir neproduktīva.

Rezumējot: vislabākā stratēģija cīņā par tautas veselību un pret alkohola un tabakas lietošanu ir ievērojami ierobežot šo produktu izplatību un lietošanu, tomēr atstājot tos legāli pieejamus, papildus veicot visaptverošu antipropagandu un iedzīvotāju informēšanu par to kaitīgumu. Šāds risinājums ir optimāls visām Rietumvalstīm, kurās no vienas puses ir, tēlaini runājot, alkoholisma un smēķēšanas “pandēmija” (katastrofāli plaša izplatība), bet no otras puses ir liberālas tradīcijas, kuras nesaskan ar krasajām un kategoriskajām austrumu kultūru cīņas metodēm pret antisabiedriskām parādībām. Šāda stratēģija ļautu gan izglābt alkoholisma un tabakas sērgas skartās tautas, gan saglabāt tām svarīgās vērtības, jautājums tikai vai maz šajās sabiedrībās ir atlikuši spriestspējīgi labas gribas cilvēki, kuri to saprot, un kuriem ir reālas iespējas ietekmēt sabiedriskos un valstiskos procesus. Latvijai, latvijiešiem un latviešiem tas viennozīmīgi ir dzīvības un nāves jautājumiem.

Avoti:
http://saeima.lv/lv/aktualitates/saeimas-zinas/23171-konference-saeima-diskute-par-alkohola-pieejamibas-ierobezosanas-politiku
https://infoagentura.wordpress.com/2014/10/15/par-alkohola-un-cigaresu-navejoso-ietekmi/
https://infoagentura.wordpress.com/2014/08/18/alkohola-paterina-raditaji-pasaule-who-atskaite-2014/

Informācijas aģentūra
/20.03.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Medicīna, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s