Par un Pret: bērnu tirdzniecība Latvijā

00453_Par_pretTV raidījuma “Par un Pret” 09.03.2015 izlaidums bija veltīts bērnu tirdzniecības un ļaunprātīgas bērnu izņemšanas no ģimenēm tēmai. Raidījumā piedalījās un par savu pieredzi stāstīja bijusī Rīgas Bērnu tiesību aizsardzības centra darbiniece, uzticības tālruņa vadītāja Inta Biezā, kā arī advokāte Krista Mīlberga (http://kristamilberga.com/ ).

Raidījumā Inta Biezā pastāsta par dažām RBTAC darba epizodēm. Tajā visa cita starpā tiek nosaukti arī daži no Latvijas bērnu adopcijas uz ārzemēm veicinātājiem – Ainārs Baštiks (baptistu mācītājs, LC/LPP biedrs, tuvs Aināra Šlesera līdzgaitnieks, bijušais Bērnu lietu ministrs, kura laikā tika izveidota esošā bērnu “aizsardzības” sistēma, kuras stūrakmens ir VBTAI; 2011.gadā kļuva par Rīgas vicemēra Andra Amerika padomnieku bērnu un ģimenes jautājumos), Olafs Brūveris (bijušais Valsts cilvēktiesību biroja direktors  un pēc tam Sarkanā krusta vadītājs), Almers Ludvigs (teologs, LC/LPP biedrs, bijušais Bērnu lietu ministrijas parlamentārais sekretārs un Rīgas vicemērs) un Inese Šlesere (visi bija organizācijas Bakners amatpersonas). Advokāts, kura vārdu ētera laikā Inta Biezē neatcerējās visdrīzāk ir bērnu lietās specializējušais un ārzemju adopcijas atklāti slavinošais Bruno Liberts.

Raidījumu var noskatīties te:

Raidījums sākās ar vadītāja jautājumu vai patiešām pastāv bērnu tirdzniecība uz ko raidījuma dalībnieki saprotamu iemeslu dēļ atbildēja ne pārāk veiksmīgi. Jā, pastāv bērnu tirdzniecība caur adopcijas procedūrām. Tā pastāv visā pasaulē, arī Latvijā un tā ir viens no iemesliem kādēļ tiek veikti daudzi noziegumi pret ģimenēm un bērniem. Par to pirmkārt liecina gan daudzu adoptētāju liecības un izrunāšanās par to, ka viņi maksā lielu naudu par adoptētajiem bērniem, gan pašu adopcijas kantoru tieši un netieši sniegtā informācija – viņi par saviem pakalpojumiem prasa naudu. Kā tas notiek ASV labi ir parādīts Konstantīna Sjomina filmā “Mamma Amerika”, kurā par adopcijas lietām stāsta paši amerikāņi, tai skaitā arī to kā maksāja par bērnu naudu, saprotot, ka bērns tiek pirkts kā prece (http://www.youtube.com/watch?v=q6XdF239uq8 ). Pēc Krievijas bērnu ombuda sniegtās informācijas viena baltā bērna cena ASV adopcijas aģentūrās 2013.gadā bija 150000 dolāru. Vietējiem adopcijas biznesmeņiem no tās varētu tikt apmēram 20 – 40 tūkstoši.

Ja runā par Latviju, tad ir arī tiešas liecības, kuras liecina par bērnu tirdzniecību, kurām neviena atbildīgā institūcija vērību nepievērš. Piemēram, meitene no Viesītes audžu ģimenes, kura viesģimeņu programmu ietvaros vairākkārtīgi viesojās ASV, stāstīja kā amerikāņi sadusmojās, kad viņa attiecās tikt adoptēta, un teica: “Mēs par tevi esam samaksājuši lielu naudu.”

Vēl cita liecība: pie bijušā Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra direktora ieradās cilvēki, kuri, runājot pietiekami atklāti par savām biznesa interesēm, mēģināja sarunāt “sadarbību” bērnu adoptēšanas procesā. Tāpat viņam ir piedāvāts kukulis, lai viņš neradītu šķēršļus bērnu adopcijai uz ārzemēm.

Ja tiešu atklātībā nonākušu gadījumu, kas liecina par bērnu tirdzniecību (kad tieši un atklāti tiek runāts par samaksu par bērnu), nav nemaz tik daudz (un skaidrs kāpēc), tad netiešu gadījumu ir vairāk kā pietiekami. Tie ir gadījumi, kad atbildīgās personas veic nesaprotami neiejūtīgu, cietsirdīgu un bieži pat nelikumīgu darbību pret ģimenēm un bērniem. Ja zinām, ka par adopcijām var nopelnīt lielu naudu, tad šo darbību jēga kļūst saprotama. Pašreiz atklātībā ir nonākuši pietiekami daudz šāda tipa gadījumu, bet pirmais bija Intas Biezās mazliet pieminētais Sergeja Solovjova gadījums, kuru izpētot Rīgas bērnu tiesību aizsardzības centra darbinieki arī nonāca līdz secinājumam, ka Latvijā tiek praktizēta bērnu tirdzniecība, kuru piesedz visaugstākā līmeņa amatpersonas un politiķi.

Viss sākās ar to, ka Sergeja Solovjova māsa, satraucoties par brāļa likteni, griezās pēc palīdzības RBTAC. Tā kā ierindas darbinieki netika galā ar problēmu, to savā pārziņā ņēma centra direktors Jānis Gulbis. Meitene pastāstīja, ka viņas brāli, kurš atradās Inčukalna bērnunamā (toreizējais direktors Aivars Auzenieks), grasās vest uz Ameriku, ko viņa negribēja pieļaut. Sergejam bija arī dzīva vecmāmiņa un pat tēvs, kurš bija aizbraucis uz Krieviju. Vecmāmiņa bija gatava ņemt mazdēlu pie sevis. Gulbis piezvanīja toreizējai Rīgas bāriņtiesas vadītājai Spodrai Kasigkaitei, kura sāka stāstīt, ka Sergejs Solovjovs ir smagi slims, ka viņš drīzumā kļūšot akls un ka vienīgais risinājums ir ārstēšanās ārzemēs, ko nodrošināšot adoptētājs. Meitene savukārt stāstīja, ka puika ir ne tikai vesels, bet labā fiziskā formā, ar labiem sportiskiem sasniegumiem un ka ar redzi viņam viss ir kārtībā. Galā beigās Gulbis pieprasīja līdz apstākļu noskaidrošanai iesaldēt Sergeja Solovjova adopcijas procesu, kas visrupjākā veidā tika pārkāpts – drīzumā bērns tika izvests no valsts.

Velga Gailīte

Velga Gailīte

Izmeklējot šo gadījumu RBTAC atklāja toreizējo bērnu adopcijas shēmu, kur bija iesaistīta Rīgas bāriņtiesas vadītāja, viens “superārsts”, kurš deva visdažādākās diagnozes par bērnu slimībām, tiesnese (Velga Gailīte), kura deva Rīgas bāriņtiesai labvēlīgus spriedumus un kura bija Rīgas bāriņtiesas vadītājas meita, kā arī citas personas, tai skaitā toreizējā Tieslietu ministrijas darbiniece Ārija Iklāva, kura apstiprināja katru ārzemju adopcijas gadījumu. Tāpat tika atrastas interneta mājas lapas, kur bērni atklāti tika piedāvāti pārdošanai – ar aprakstiem un cenām. Visa tā rezultātā izdevās panākt, ka adopcijas uz ārzemēm tiek iesaldētas uz gadu, bet Rīgas bāriņtiesas vadītāja tiek nomainīta. Ar to viss arī beidzās. Nekādas citas pārbaudes veiktas netika, neviens sodīts netika, mēģinājumi to panākt atdūrās kā pret sienu, bet adoptētāji piemērojās jaunajiem apstākļiem un turpināja iesākto, nepieļaujot tik rupjas un primitīvas kļūdas. Tā sākās RBAC cīņa pret bērnu tirdzniecību caur adopcijas procedūrām, kas beidzās 2009.gadā, kad Nila Ušakova Rīgas dome likvidēja RBAC (te apraksts par to un deputāti, kuri atbalstīja šo lēmumu: http://www.mediafire.com/view/58h3dd639v3zu66/Nakotnes_varda_2009_10.pdf ).

Vēlāk Sergeja māsa centās noskaidrot sava brāļa likteni, par to tika rakstīts presē (http://www.antijujuagency.org/2013/04/blog-post_1579.html ) un viņa pat griezās ASV vēstniecībā, bet bez rezultātiem. Pat vairāk, advokāts Bruno Liberts viņai esot draudējis ar nepatikšanām, ja viņa turpinās brāļa meklēšanu.

Visbeidzot par bērnu tirdzniecību liecina arī atklātais, visiem zināmais un neslēpjamais adopcijas process. Tā kā adopcija tiek pozicionēta kā pietiekami sarežģīta juridiska procedūra, kur ir jānoformē daudz dokumentu, tad ar to nodarbojas juristi. Viņi par saviem pakalpojumiem ņem samaksu, kura ne ar ko nav ierobežota (“brīvais tirgus” taču). Attiecīgi advokāts var pieprasīt vienalga kādu summu par saviem pakalpojumiem – desmitus un simtus tūkstošus, un specifiskos gadījumos pat miljonus. Šo naudu savukārt viņš var izmantot vēlamā rezultāta panākšanai, sākot no stimulējošiem pasākumiem, lai tiktu pieņemti vajadzīgie lēmumi, un beidzot ar apstākļu radīšanu konkrēta vai vajadzīgās kvalitātes bērna iegūšanai.

Tas viss ir teorētiski iespējams, to ir ļoti grūti pierādāmi konstatēt un ir grūti atrast kriminālpantus par ko vainīgās personas saukt pie atbildības. Un vai tiešām kāds domā, ka kapitālisma apstākļos, kad atklāti tiek propagandēta ambiciozitāte, veiksmīgums par katru cenu, dzīšanās pēc peļņas, daļa cilvēku, kas to spēj, neizmantos šīs teorētiski iespējamās iespējas? Kas viņus no tā atturēs? Morālie apsvērumi? Prakse rāda, ka neattur un ka tādi maitas atrodas pietiekami lielos daudzumos.

Par bērnu tirdzniecību netieši liecina arī prakse, kas ir vērsta uz ārzemju adopciju veicināšanu, adopcijas šķēršļu mazināšanu, un vēršanās pret cilvēkiem, kuri to kritizē vai tam iebilst. Adopciju ēnu puses tiek noklusētas un tiek likti šķēršļi konkrētu noziegumu pret ģimenēm un bērniem publiskošanai (tiek slēpta informācija, cilvēki tiek iebiedēti un pat ir bijuši mēģinājumi tieši vērsties pret mēdijiem). Bet, ja neizdodas novērst publiskošanu, tad atbildīgās institūcijas tāpat lietas labā neko nedara. Reālas izmeklēšanas netiek veiktas un vainīgie netiek sodīti. Lielākais, ko var ar lielām pūlēm panākt – atgūt atņemtu bērnu un panākt kāda ierēdnīša atlaišanu vai pazemināšanu amatā.

Nepilnības un dažādi pārkāpumi ir jebkurā sistēmā. Tā bija, ir un būs, bet labdabīga sistēma no ļaundabīgas atšķiras ar to, ka labdabīga sistēma meklē sevī nepilnības, rūpīgi izmeklē katru nopietnu ziņojumu par pārkāpumiem un veic vainīgo personu sodīšanu vai atbrīvojas no tām. Latvijas bērnu lietu sistēmā viss notiek pretēji, katru neapmierinātību sākumā cenšas noslāpēt, bet ja tā kļūst par sūdzību, tad to ignorē un formāli atrakstās, un pret neapmierināto, ja ir tāda iespēja, tiek vērstas sankcijas (piemēram, audžuģimenēm tiek atņemts audžuģimeņu statuss). Visbeidzot pati sistēma tiek mainīta nevis virzienā, lai nepieļautu pārkāpumus, bet gan virzienā, lai mazinātu jaunu sūdzību rašanos un lai palielinātu savas pilnvaras un varu. Tāpēc nepārtraukti tiek palielinātas VBTAI un bāriņtiesu pilnvaras, bez šīs represīvās iestādes līdzsvarojošiem mehānismiem.

Viena no bērnu tirgotāju atrunām ir, ka “bērnam tā būs labāk”. Sak, drausmīgā Latvija, bet, lūk, tur (ASV, Francija, Itālija, Zviedrija, Norvēģija utt.) viss ir tik labi un skaiti utt. Tas tā nav. Tā ir maldināšana. Pirmkārt bērns nekādā gadījumā nedrīkst kļūt par tirdzniecības, naudisku un savtīgu attiecību objektu. Tas ir fundamentāls morāli – ētisks uzstādījums, kura neievērošana liecina par to, ka sabiedrībām vai cilvēkiem, kuri to neievēro, ir lielas problēmas ar morāli un ētiku (viņu morāle ir izkropļota, viņi ir morāli kropļi), un ka šādi indivīdi ir bīstami visai sabiedrībai. Otrkārt adopcija uz ārzemēm vienmēr pašam bērnam ir šoks un bieži vien ļoti sāpīgs šoks, pat, ja tur tik tiešām ir labi vai nav pārāk slikti apstākļi. Treškārt, ne vienmēr bērnus adoptē godprātīgi cilvēki. Adoptēt var gan ļauni un neiejūtīgi ļaudis, gan dzīvotāji uz pabalstiem, gan bērnu darba izmantotāji, gan seksuālie izmantotāji, gan suteneri, gan bērnu – karavīru sagatavotāji, gan cilvēku orgānu tirgotāji. Publiskotie gadījumi ar krievu bērniem rāda, ka gan ASV, gan Itālijā, gan citās valstīs ir pietiekami lielas problēmas ar pat cilvēcīgu attieksmi pret adoptētajiem bērniem un ka viņi tiek pat nogalināti. Pie tam jāņem vērā, ka mūsdienu Rietumu pasauli ir skārusi LGBT sērga un ka daudzās valstīs šīs perversijas piekopjošajām kopībām ir ļauts adoptēt bērnus. Šādu valstu pētījumi rāda, ka apmēram 30-35% LGBT “ģimeņu” tiek veikta vardarbība pret bērniem, liela daļa no kuras ir seksuāla vardarbība (salīdzinājumam vardarbība normālās ģimenēs ir apmēram 9%, kur seksuālā vardarbība ir mazākumā). Ņemot to visu vērā, lai teiktu, ka “tā būs labāk” ir jābūt stingrai kontrolei par adoptēto bērnu tālāko likteni. Vai tāda Latvijā ir? Nē nav. Lielākais, kas ir – pašu adopcijas kantoru rakstītas atskaites, kuras netiek pārbaudītas.

Galvenā bērnu tirdzniecības caur adopcijas procedūrām problēma ir apstāklī, ka tos maitas, kuri ar to nodarbojas, gandrīz nav iespējams pat teorētiski saukt pie kaut kādas juridiskas atbildības, jo, ja viņi visu juridiski korekti noformē, tad nav krimināllikuma panta, kuru pret viņiem piemērot. Piemēram, Zviedrija šo problēmu mēģināja risināt nosakot adopcijas noformēšanas pakalpojumu cenu griestus un tas ir vismaz kaut kāds risinājums. Latvijā, protams, nekas tāds nav darīts, lai gan atbildīgie ierēdņi par to ļoti labi zin. Attiecīgi vienīgais, kā pašreizējos apstākļos cīnīties pret bērnu tirdzniecību ir sabiedriskais nosodījums, publiskojot pārkāpumus un pārkāpējus, personiskā asinsatriebība un sabiedriskās liņču tiesas.

Avoti:

http://www.youtube.com/watch?v=y1UpQqOyQcw

https://infoagentura.wordpress.com/2013/02/07/tv-raidijums-par-bernu-tirdzniecibu/

https://infoagentura.wordpress.com/2012/12/05/par-bernu-tirdzniecibu/

http://www.antijujuagency.org/2013/04/blog-post_1579.html

http://www.mediafire.com/view/58h3dd639v3zu66/Nakotnes_varda_2009_10.pdf

https://infoagentura.wordpress.com/category/par-berniem/

Informācijas aģentūra
/20.03.2015/

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.