Pasaules parādsaistību apskats (pēc McKinsey ziņojuma)

00460_Debt_and_deleveraging_1536x1536_Thumbnail_2xSlavenā konsultantu kompānija McKinsey 2015.gada februārī publicēja ziņojumu par parādsaistību situāciju pasaulē uz 2014.gadu. Ziņojums oriģinālā saucas “Debt and (not much) deleveraging”, ko var iztulkot kā “Parāds un tā (nenozīmīgs) samazinājums”. Pētījums balstās uz datiem par 47 pasaules valstīm – lielāko daļu t.s. attīstīto valstu (25) un lielākajām t.s. attīstības valstīm (22), tai skaitā arī Ķīnu un Krieviju. Pēc pētījuma autoru domām šāds pētāmās sfēras aptvērums ir pilnīgi pietiekams, lai spriestu par situāciju kopumā visā pasaulē.

Šis nav pirmais McKinsey pētījums par šo tēmu. Iepriekšējie pētījumi atspoguļoja situāciju pasaulē uz 2000. un 2007.gadu, tāpēc ir iespējams novērtēt izmaiņas pasaules parādsaistību tendencēs divos līdzīgos laika posmos: 2000.-2007.gadā un 2007.-2014.gadā.

00460_Paradsaistibu_apskats__1

Laika posmā 2000.-2007. gads pasaules parādsaistību summa pēc pētījumā ietvertajiem datiem bija 55 triljoni dolāru, bet nākamajā intervālā (2007.-2014.gads) tā pieauga par 57 triljoniem dolāru. Ja pirmais periods attiecas uz laika posmu, ko var nosaukt par globālās ekonomiskās krīzes sagatavošanās laiku, tad otrs laika posms ir izejas no krīzes un situācijas stabilizēšanās laiks. Kā zināms 2007.-2009.gada globālo ekonomisko krīzi izraisīja ātrs pasaules parādsaistību pieaugums. Tā līmenis 2000.gadā bija 246% no pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP), bet uz finanšu krīzes sākumu, pēc McKinsey datiem, tas bija izaudzis līdz 269% no IKP. Otrā laika posma (2007.-2014.gads) parāda pieaugums ir lielāks par pirmā (57 triljoni dolāru pret 55) un 2014.gadā parādsaistības sastāda 286% no IKP. Šos apstākļus pētījuma autori uzskata par satraucošiem un vērtē kā otrā finanšu krīzes viļņa tuvošanās pazīmes.

Pētījuma autori sadalīja kopējo parādu pēc to ņēmējiem četrās daļās: mājsaimniecību (privātajos) parādos, valstu parādos, nefinansu korporāciju parādos un finanšu korporāciju parādos.

2014.gadā no visiem parādiem vislielākā daļa bija tieši valstu parādi, kam seko korporatīvais parāds, bet pēc tam nāk finanšu sektora un mājsaimniecību parādi. Laika posmā 2007.-2014. gads visvairāk pieauga tieši valstu parādi (9,3% gadā, kopsummā par 25 triljoniem dolāru) uz kā fona finanšu sektora un mājsaimniecību parādu pieaugums ir samērā pieticīgs. Laika posmā 2000.-2007.gadā tieši finanšu sektora un mājsaimniecību parāda pieaugums bija visnozīmīgākais. Salīdzinot šos datus, ziņojuma autori izdara uzmanīgu secinājumu, ka līdzšinējais parādsaistību pieaugums var izraisīt cita veida sekas nekā pirmais globālais finansu krīzes vilnis 2007.-2009.gadā.

00460_Paradsaistibu_apskats__2
Ja salīdzinošais pasaules parādsaistību līmenis 2014.gadā bija 286% no IKP, tad virknei valstu tas bija ievērojami lielāks. Piemēram, Nīderlandei tas ir 687%, Īrijai 681%, Singapūrai 628%, Dānijai 537%, Japānai 517%, Portugālei 439%, Lielbritānijai 435%, Zviedrijai 415%, Beļģijai 402%, Spānijai 401%.

Pasaules ekonomikas līderiem – ASV un Ķīnai salīdzinošais parādsaistību līmenis bija pat mazāks par pasaules – attiecīgi 269 un  282% no IKP. Absolūtos rādītājos kopējais Ķīnas parāds 2014.gadā bija 28,2 triljoni dolāru, kas ir 14,2% no pasaules parāda. Ir acīmredzams, ka parādu situācija tādās valstīs kā ASV, Ķīna, virknē Eiropas valstu un Japānā var ievērojami ietekmēt finansu un ekonomikas stāvokli visā pasaulē.

Acīs krīt apstāklis, ka t.s. “zelta miljarda” valstu (jeb t.s. attīstīto valstu) parāds ir daudz lielāks nekā attīstības valstīm. Piemēram, vismazākais salīdzinošais parādsaistību līmenis no visām pētījumā iekļautajām valstīm bija Argentīnai – 40% no IKP. Nigērijai 49%, Saūdu Arābijai 65%, Peru 70%, Kolumbijai 82%, Krievijai 88%, Meksikai 93%.

Valstu parādsaistību statistika uzrāda arī vienu citu interesantu likumsakarību – jo lielāks salīdzinošā parāda līmenis ir valstij, jo augstākus investīciju kredītreitingus tai ir piešķīrušas tādas reitingu aģentūras kā “Standard & Poor’s ”, “Fitch Group” un “Moody’s”, kā arī otrādi – jo mazāks parāds, jo negatīvāki “lielā trijnieka” kredītreitingi. Ņemot vērā skandālus ap apzināti maldīgajiem kredītreitingiem 2007.gadā un pēdējo laiku politisku iemeslu dēļ pazeminātajiem Krievijas kredītreitingiem, ir pamats uzskatīt, ka šo aģentūru kredītreitingiem vispār uzticēties nevar un ka tie ir paredzēti tikai cilvēku muļķošanai. McKinsey pētījums ir kārtējais apliecinājums šai patiesībai. Piemēram, Argentīna, kura no parādsaistību viedokļa atrodas vislabākajā situācijā, ir uz defolta (maksātnespējas) sliekšņa un ar visnegatīvākajiem kredītreitingiem.

Ziņojumā īpaša uzmanība tika veltīta situācijai Ķīnā. Pēc autoru domām Ķīnas parāds auga ļoti strauji. Ja 2002.gadā tas bija 2,1 trilijons dolāru, tad 2007.gadā tas palielinājās līdz 7,4 trilijoniem un 2014.gadā jau bija 28,2 trilijoni dolāru. Tādējādi laika posmā 2007.-2014.gads Ķīnas parāds palielinājās 4 reizes. Ziņojumā gan ir teikts, ka pagaidām parādsaistību situācija Ķīnā esot “zem kontroles”, bet drīzumā šī kontrole varot zust. Pēc ziņojuma autoru domām situācija ar Ķīnas parādiem ir ne tikai drauds ķīniešiem, bet visai pasaules ekonomikai.

Kopumā ziņojuma autori ir spiesti konstatēt, ka tie lēmumi, kuri tika pieņemti 2007.-2009.gada krīzes laikā ar mērķi ierobežot vai pat samazināt parādus, pārsvarā palika tikai labu vēlējumu līmenī. No 47 valstīm, kuras ir iekļautas pētījumā, tikai 8 izdevās samazināt salīdzinošo parādsaistību līmeni (ASV, Ēģiptei, Saūdu Arābijai, Rumānijai, Filipīnām, Izraēlai, Vācijai un Argentīnai), savukārt pārējām 39 valstīm bija parāda pieaugums.

00460_Paradsaistibu_apskats__3

Valentīns Katasonovs, ekonomikas zinātņu doktors
/21.02.2015/

Avoti:
http://www.mckinsey.com/insights/economic_studies/debt_and_not_much_deleveraging
http://www.fondsk.ru/news/2015/02/20/panorama-mirovogo-dolga-31857.html

Informācijas aģentūra
/20.03.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Pasaules parādsaistību apskats (pēc McKinsey ziņojuma)

  1. Atpakaļ ziņojums: Pasaules parādsaistību apskats (pēc McKinsey ziņojuma) | Basic Rules of Life

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s