ASV Krimas sagrābšanas neveiksme jeb kā gandrīz sākās Trešais pasaules karš

00471_1779146_10152332137128885_831726684_nMēs visi atceramies notikumus Krimā, kas sekoja maidana pučam Kijevā. Caur Rietumvalstu mēdiju meliem un dezinformāciju patiesība par amerikāņu specdienestu organizēto apvērsumu Ukrainā tomēr izsūcās. Amerikāņi acīmredzami izmantoja apstākli, ka Krievijas attiecīgās struktūras bija aizņemtas ar kārtības nodrošināšanu Olimpiskajās spēlēs.

Notikumi Ukrainā attīstījās pēc Krievijas varasiestādēm neierasta scenārija. Šajos apstākļos kā īsts brīnums izskatās bezasiņainie notikumi Krimā, kuri beidzās ar referendumu un vēsturisko atpakaļ apvienošanos ar Krieviju.

Pie visa tiek vainoti “moskaļi”

Uz 2014.gada marta notikumu gadadienu [Krievijas mēdijos] ir parādījušies daudz rakstu un publikāciju, kuros tiek doti visdažādākie viedokļi par to, kas patiesībā notika Krimā. Dažos no tiem tiek apgalvots it kā Krievijas varasiestādes iepriekš zināja par Kijevas puču un it kā paši bija ieinteresēti tajā, jo grasījās “izmantot haosu Ukrainā, lai pievāktu Austrumukrainu un Krimu”.
00471_1966863_601587536594463_1177965932_n
Šādu dezinformāciju, kura visu apgriež kājām gaisā [un upuri padara par agresoru, kā to ierasti dara anglosakši], acīmredzami ir sagatavojuši speciālisti no Lenglijas [CIP mītnesvieta]. Tas, pirmkārt, noņem atbildību no CIP [un ASV] (sak, pučs notika pats no sevis dabisku iemeslu dēļ, bet, iespējams, arī ne bez ieinteresēto krievu līdzdalības). Otrkārt, tad atkalapvienošanās ar Krimu un pašreizējais LTR un DTR atbalsts izskatās pēc “Kremļa realizētās agresīvās stratēģijas”, nevis pēc dabiskas pretreakcijas.

Tam visam ir vēl dziļāk jāiedzen ķīlis starp brāļu tautām, liekot ukraiņiem ar aizdomām raudzīties uz “asiņainajiem moskaļiem” un viņu agresīvajiem plāniem.

Darbības “kaimiņa iegāšanai”

Maidana notikumu laikā ASV pat īpaši neslēpa savu politisko (kā minimums) līdzdalību. Visi atceras senatora Makkeina uzstāšanos Maidana laukumā, Viktoriju Nulandi [ar viņas maizītēm, ko tā demonstratīvi kameru priekšā dalīja protestētājiem] un citus amerikāņu tumsoņas. Jau ir atklājusies kaut kādu “ārvalstu instruktoru” līdzdalība (“pelēkajā” puslegālajā zonā) fašistu kaujinieku sagatavošanā. Daudz kas ir palicis “tumšajā”, pagrīdes zonā, ko rūpīgi slēpj. Bet no turienes laiku pa laikam izlaužas interesanti fakti.
00471_Dzeisons_Gress
Tā, piemēram, vēl pagājušā gada martā amerikāņu žurnāliste Sūzena Djuklo publicēja no hakeriem saņemtas slepenas sarunas starp ASV kara atašeja vietnieku Kijevā Džeisonu Grešu un augsti stāvošu Ukrainas Ģenerālštāba pārstāvi Igoru Prociku. Vienā no vēstulēm (kas pēc rūpīgām speciālistu pārbaudēm tika atzītas par autentiskām) amerikānis steidzina savu “ietekmes aģentu”: “Situācija Krimā norisinās ļoti strauji. Mūsu draugi Vašingtonā sagaida daudz aktīvāku rīcību no jūsu aģentu tīkla. Es domāju ir pienācis laiks realizēt plānu, par kuru mēs nesen runājām. Jūsu mērķis ir radīt problēmas Dienvidaustrumu transporta mezglos, lai iegāztu kaimiņu. Tas radīs labvēlīgus apstākļus Pentagonam un Kompānijai [CIP]. Nedrīkst zaudēt ne minūti, mans draugs. Ar cieņu, apakšpulkvedis Dž.P.Grešs, ASV vēstniecības Kijevā kara atašeja vietnieks.”

Viegli maskētā formā te iet runa par terora aktu veikšanu uz transporta mezgliem, sabiedriskajā transportā (tādu, kādi nesen notika Harkovā), lai pēc tam tajā apvainotu “kaimiņu” – Krieviju. Kāpēc tad amerikāņi nerealizēja šos plānus gadu atpakaļ?

Vai jauna Karību krīzes versija?

Ir zināms, ka Padomju raķešu izvietošana Kubā 1962.gadā novērsa ASV agresiju pret “brīvības salu”, kaut arī nostādīja pasauli uz kodolkara sliekšņa. Tikai prezidenta Kenedija saprātīgā politika spēja “nolikt pie vietas” “amerikāņu ērgļus” (kuri pēc gada arī organizēja sava prezidenta slepkavību). Slavenais itāļu žurnālists M.Blondets, pamatojoties uz datiem, kas tika saņemti no avotiem NATO, uzskata, ka kaut kas līdzīgs notika arī Krimas gadījumā.
00471_securedownload
Valsts apvērsumaa Kijevā galvenais mērķis, raksta Blondets, bija neitralizēt Krievijas Melnās jūras karafloti, kura bāzējas Sevastopolē, un pēc tam izmantot to kā ASV jūras spēku karabāzi.

To, ka amerikāņi iepriekš sagatavojās pussalas ieņemšanai (un attiecīgi arī zināja par plāniem gāzt likumīgo Kijevas valdību) liecina fakts, ka desmit dienas pirms apvērsuma (13.februārī) četras ASV karakuģu grupas ar aviobāzes kuģi “Džordžs Bušs” priekšgalā pameta savu bāzi Norfolkā un devās uz Egejas jūru. Šī aviobāzes kuģa ūdens ietilpība ir 102 tūkstoši tonnu un uz tā atradās 90 kara lidmašīnas un helikopteri. To pavadīja 16 kuģi, starp kuriem bija arī karakuģi “Trekston” un “Ruzvelt”, kā arī trīs kodolzemūdenes.

22.februārī, kad tika gāzts Ukrainas prezidents Janukovičs, šī eskadra iepeldēja Melnajā jūrā, tādējādi visnekaunīgākā kārtā pārkāpjot 1936.gada starptautisku vienošanos (“Montre līgums”), kas aizliedz šķērsot Dardaneļus kuģiem, kuru ūdens ietilpība ir virs 45 tūkstošiem tonnu. Kā raksta turku žurnālists Hariets, atsaucoties uz avotiem Turcijas aizsardzības ministrijā, šīs valsts varasiestādes deva slepenu atļauju amerikāņu flotei šķērsot jūras šaurumu.

Apvērsumu Kijevā režisēja ASV specdienesti, kuri kā tarāna spēkus izmanto profašistus no partijas “Brīvība” un “Labējā sektora”. M.Blondets apgalvo, ka viens no galvenajiem personāžiem puča organizēšanā ir pašreizējais Ukrainas drošības dienesta priekšsēdētājs V.Naļevaičenko, kurš pēc žurnālista apgalvojumiem esot ASV pilsonis.

22.februārī Janukovičs bija spiests pamest Kijevu un prorietumnieciskie spēki sagrāba varu. Pēc Baltā nama plāniem līdz maija beigām Krimai bija jākļūst par centrālo NATO bāzi reģionā un, kā runāja paši amerikāņi, par “stacionāru, nenogremdējamu aviobāzes kuģi pie krievu sētas”. Šī plāna ietvaros Krimā jau tika uzsākti to objektu remontdarbi, kuri tika izvēlēti amerikāņu karavīru izmetināšanai, štābu, noliktavu un citas infrastruktūras vajadzībām.

Uz 15.maiju jaunās Ukrainas premjerministram Arsēnijam Jaceņukam vajadzēja denonsēt līgumu par Krievijas Melnās jūras flotes izvietošanu Krimā un pieprasīt tās izvešanu Krievijas teritorijā. Tieši šai brīdī amerikāņu eskadrai vajadzēja izpildīt savu galveno uzdevumu – bloķēt un sagrābt Sevastopoles karabāzi. Pērkamajiem mēdijiem tam jau tika gatavoti līdzīgas agresijas pavadoši skati, kā “tauta ar sajūsmu sagaida kuģus ar zvaigžņoti strīpaino karogu”.

Tauta un Real Politik

Ar amerikāņu politologu pūlēm lielā mūsu ekspertu daļā ir nostiprinājusies pārliecība, ka ar visiem politiskajiem procesiem pasaulē nodarbojas “elites”. “Reālajā politikā” tiek ņemts vērā tikai spēku samērs, “varas vakuums”, bruņojuma samērs, bet tautai kā tādai nav pilnīgi nekādas lomas. Notikumi Krimā liecina par šādu uzskatu kļūdainumu.

Uzreiz pēc maidana apvērsuma tautas masas Krimā izgāja Sevastopoles un Simferopoles ielās. Pēc divu dienu parlamenta ielenkšanas, Krimas autonomās republikas premjerministrs A.Mogiļevs, kurš nostājās pučistu pusē, tika atstādināts no amata. Par jauno Ministru padomes priekšsēdētāju parlaments ievēlēja S.Aksjonovu.

16.martā notika referendums kā rezultātā Krima atkalapvienojās ar Krieviju. “Tieši šis notikums pilnībā iznīcināja ASV plānus,” raksta itāļu žurnālists. Amerikāņi visādi mēģināja nepieļaut referenduma notikšanu. ASV karakuģi februāra beigās apgriezās un devās Turcijas virzienā. 5.martā eskadra atpeldēja līdz Antālijai, iepeldēja turku bāzē un palika tur, gaidot turpmākas pavēles. Tikai karakuģi “Trekston”, “Donald Kuk” un “Teilor” devās Krimas ziemeļu piekrastes virzienā, aizbildinoties ar kara mācībām kopā ar Bulgāriju un Rumāniju.

Krievijas armija paziņoja, ka “Donald Kuk” centās traucēt Melnās jūras flotes Kosmisko sakaru centra antenu darbību un militāro zemes mākslīgo pavadoņu, kuri darbojas elektromagnētiskajā spektrā, darbību. Šī jaunākās paaudzes sistēma ļauj Krimā bāzētajiem radariem un navigācijas sistēmām saņemt datus par lidmašīnu skaitu uz aviobāzes kuģu klāja, to gatavību izlidot, kā arī jebkādu raķešu palaišanu.

Krievijas kara lidmašīnas SU-24 MR bija spiestas reaģēt uz šo agresīvo akciju, vairākas reizes pārlidojot tieši virs amerikāņu kuģiem un pilnībā bloķējot kuģu radaru sistēmas. Tas amerikāņu jūrniekiem, kuri nav pieraduši pie šādām augstas pakāpes stresa situācijām, izsauca panikas lēkmes. Daudzi uzrakstīja atlūgumus, bet 24 kara jūrnieki pieprasīja tūlītēju psiholoģisku palīdzību.

Papildus acīmredzamām ASV jūras spēku agresīvajām darbībām, Krievijas specdienesti saņēma ziņas, ka uz amerikāņu kuģiem pilnā kaujas gatavībā atrodas sešas ASV jūras spēku desanta specvienības (katrā grupā 16 karavīri) ar mērķi slepeni tos izsēdināt Krimā, lai organizētu diversiju un teroristiskus aktus un radīt vietējo iedzīvotāju vidū panikas atmosfēru.

Tie varēja būt sprādzieni sabiedriskajā transportā “pik stundā” un valsts iestāžu spridzināšana, lai vēlāk melīgi tajā apvainotu “krievu špionus”.Bailes un panika pirms referenduma varēja izjaukt nobalsošanu un pilnībā apšaubīt tā rezultātus. Lai izslēgtu šāda veida notikumu attīstību, raksta Blondets, krieviem nācās pastiprināt drošības pasākumus Sevastopoles ielās. To, ka tie nebija tukši draudi, apstiprina ziņas no viena Krimas interneta resursa, kurš apgalvo, ka ir noķerti rumāņu valodā runājoši NATO specvienības karavīri.

Rietumvalstu eksperti atzīmē, ka reaģējot uz ASV karakuģu parādīšanos Krimas piekrastes tuvumā (uz karakuģa “Treksten” bija spārnotās un radio vadāmās raķetes), Krievija atbildēja ar raķešu kompleksa “Bastion” izvietošanu Sevastopolē. Tas ir paredzēts pretinieka kara kuģu iznīcināšanai, pielietojot radiosakaru un radiovadāmo dronu un spārnoto raķešu vadības traucēšanas tehnoloģijas. “Bastion” ir apgādātas ar raķetēm “Jahont” (SS-H-26), kuras spēj sasniegt mērķi 300 kilometru rādiusā. Tāpat ar jaunāko sistēmu palīdzību neilgi pirms referenduma tika novērsts mēģinājums radiovadāmo dronu eskadrai, kura tika palaista no Dņepropetrovskas, aplidot pussalu, lai veiktu izlūkošanu.

Vai pasaule bija uz Trešā pasaules kara sliekšņa?

Pēc referenduma sarīkošanas, kad lielākā daļa Krimas iedzīvotāju nobalsoja par pievienošanos Krievijai, un stingru Krievijas militāristu pretdarbību ASV jūras spēku agresijai, amerikāņu eskadra ar aviobāzes karakuģi “Džordžs Bušs” priekšgalā pameta Egejas jūru un aizpeldēja uz Bahreinu. Attiecīgi arī atkrita nepieciešamība veikt teroristiskus aktus Ukrainā, lai “nostiprinātu” savus panākumus, ja tiek izpildīts galvenais mērķis – sagrābta Krima.

Šis visai reālais scenārijs rada virkni ļoti satraucošu jautājumu. Ja amerikāņi bija gatavi iet uz militāra konflikta eskalāciju (bez tās nebūtu izdevies sagrābt Krievijas Melnās jūras galveno militāro bāzi Sevastopolē) ar Krieviju, tas nozīmē, ka ASV bezatbildība un “pārākuma” mānija ir sasniegusi kritiskus apmērus.

Daudzi Rietumvalstu eksperti uzskata, ka, ja Krievija nebūtu tobrīd parādījusi rīcībspēju un spēku, kas iegrožoja amerikāņus, tad situācija varēja pat nonākt līdz Trešā pasaules kara sākumam. Jo apstākļos, kad ir straujš savstarpējo attiecību saspīlējuma pieaugums, liela karaspēka koncentrācija, aizdomīguma pieaugums par jebkādām armijas vienību pārvietošanām, dažādu teorētisku iespējamo karadarbības scenāriju un shēmu izstrāde, pietiek tikai ar vienu kļūdainu darbību, asāku izteikumu, pārmērīgām sankcijām vai pat iepriekš neieplānotu incidentu, kurš var tikt iztulkots kā kara sākums, lai patiešām uzliesmotu pasaules karš.

Šai situācijā Krievijas politikas dienas kārtībā ir jautājums par stingras pretdarbības stratēģiju ASV plāniem, jo tas ir vienīgais rīcības modelis, kurš darbojas attiecībā pret valsti, kura sevi iedomājusies par vispasaules impēriju.

Brīvības bastions

Pēc pagājušā gada notikumiem kļuva pavisam acīmredzams, ka Krievijas kara bāzei Melnajā jūrā ir vissvarīgākā stratēģiskā nozīme. Pēc Rietumvalstu militāro ekspertu datiem pašreiz pilnā sparā norit flotes modernizācija, tās papildināšana ar jauniem, mūsdienīgiem karakuģiem, zemūdenēm, fregatēm, raķešu bāzes kuģiem un specializētiem kuģiem pretinieka spēku elektronai apspiešanai.

Papildus tam Krimā ir dislocēti lieli ātrās reaģēšanas spēki, to pārvietošanas un desantēšanas līdzekļi – 135 transporta lidmašīnas, kuras ir spējīgas visīsākajā laikā pārvietot 80 tūkstošus karavīru uz jebkuru “karsto punktu”.

Eksperti uzsver, ka liela loma Krievijas drošības nodrošināšanā ir Kosmisko sakaru centram, kurš nodrošina datu saņemšanu un apstrādi no tūkstošiem kilometru attālumā esošām radaru sistēmām. Šī sistēma identificē jebkāda veida raķešu (gan ballistisko, gan spārnoto) palaišanu. Šī centra darbības pārtraukšana vai likvidācija bija viens no galvenajiem pagājušā gada Pentagona operācijas uzdevumiem.

Eksperti uzskata, ka, ņemot vērā visus notikumus, kas notika pirms apvērsuma, marionešu “demokrātiskā” režīma nodibināšanas Ukrainā galvenais mērķis bija likvidēt Krievijas Kosmisko sakaru centru, otrā plānā bija sagrābt Krievijas jūras spēku karabāzi un “pat Ukrainas iestāšanās NATO bija tika papildus mērķis.”

Nikolajs Ivanovs
/01.03.2015/

[Pie teiktā jāpiebilst, ka tiešas, acīmredzamas un nopietnas ASV – Krievijas domstarpības sākās 2013.gada rudenī, kad Krievija apturēja ASV agresiju pret Sīriju, nosūtot uz tās piekrasti ar atomraķetēm bruņotu karakuģi. Jau toreiz pasaule bija tikai mata tiesu no Trešā pasaules kara sākuma. ASV agresija Ukrainā ir atbilde uz šo un citiem Krievijas “nepakļāvības” gadījumiem. Galvenais ASV mērķis ir apstādināt Ķīnas straujo attīstību un Krievija ir tikai šķērslis šī mērķa sasniegšanai. ASV organizētā “arābu pavasara” mērķis bija likvidēt visus Tuvo Austrumu mērenos režīmus, kurus pati ASV radīja un ilgus gadus atbalstīja, un tā vietā radīt galēji cietsirdīgus un necilvēcīgus islāmistu režīmus (kaut ko līdzīgu “Islāma valstij”), kas ar Amerikāņu atbalstu “iesūktos” blakus teritorijās, destabilizējot situāciju ES, Krievijā un Ķīnā. Šādas stratēģijas galamērķis – iznīcināt visus politekonomiskos konkurentus, radīt to teritorijā haosu un arhaizētu, beztehnoloģisku zonu (t.s.”globālās pilsētas un globālo lauku” koncepcija).]

Avoti:
http://politikus.ru/articles/44680-krymskaya-osechka-ssha.html
http://www.redflagnews.com/headlines/alert-anonymous-hacks-email-of-us-attache-proof-us-staging-false-flag-for-ww3-kickoff-with-russia
http://www.activistpost.com/2014/03/ukraine-false-flag-emails-real-or-fake.html
http://www.phantomreport.com/united-states-planned-to-gain-control-over-crimea-to-clean-out-the-russian-black-sea-fleet

Informācijas aģentūra
/04.04.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, UKRAINA, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to ASV Krimas sagrābšanas neveiksme jeb kā gandrīz sākās Trešais pasaules karš

  1. Mārtiņš saka:

    Paldies par tulkojumu!

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s