Latvijā var nesodīti viltot dokumentus

00491_li-scalesEiropas Savienības Latvijas Republikas tieslietu sistēmā ir tādi juridiskie robi, kuri dod iespēju ierēdņiem nesodīti veikt dokumentu viltošanu, kas plaši arī tiek darīts, tai skaitā no sociālo dienestu un bāriņtiesu puses, kad ierēdņi kaut kādu iemeslu dēļ grib izlaupīt kādu bērnu no ģimenes. Sodīt par šiem noziegumiem praktiski nav iespējams arī dēļ pilnīgi ačgānās Latvijas Republikas juridiskās sistēmas (tie, kuri apgalvo, ka Latvijā viss ir kārtībā ar likumiem un ka problēma ir tikai to ievērošanā, ir vai nu nelietīgi maldinātāji un meļi vai arī maz kompetenti muldoņas).

Ļoti labi tas ir redzams, ja salīdzina Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas un Eiropas Savienības Latvijas Republikas kriminālkodeksa pantus, tai skaitā arī par dokumentu viltošanu.

LPSR kriminālkodekss: 166. pants. Dienesta viltojums. Par apzināti nepatiesu ziņu ierakstīšanu dokumentos, nepatiesa dokumenta sastādīšanu, dokumenta viltošanu, kā arī par apzināti nepatiesu vai viltotu dokumentu izsniegšanu, ko izdarījusi amatpersona mantkārīgā nolūkā vai aiz citādām personiskām tieksmēm (dienesta viltojums), soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar labošanas darbiem uz laiku līdz vienam gadam, vai ar atbrīvošanu no amata.”

ESLR kriminālkodekss: 327.pants. Dienesta viltojums. (1) Par dokumenta viltošanu vai par apzinātu viltota dokumenta izsniegšanu vai izmantošanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, – soda ar arestu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz divdesmit minimālajām mēnešalgām. (2) Par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz četrdesmit minimālajām mēnešalgām.”

328.pants. Nepatiess dienesta ziņojums. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu institūcijai vai valsts amatpersonai, kurai ir tiesības šīs ziņas pieprasīt, kā arī par dokumenta vai ziņu slēpšanu vai apzinātu noklusēšanu, ja to izdarījusi valsts amatpersona, kurai ir pienākums šīs ziņas sniegt, un ja ar to radīts būtisks kaitējums, – soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.”

Ja LPSR kriminālkodeksa pants ir konkrēts, viegli saprotams jebkuram, kas ir ļoti būtiski, un tajā ir noteikta atbildība par ierēdņu apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanu dokumentā, kas mūsdienu kapitālistiskā Latvijā ir plaši izplatīta parādība, tad Eiropas Savienības Latvijā ir atstāts tikai apraksts par dokumenta viltošanu.

Bet kas ir dokumenta viltošana? Vienkāršam cilvēkam bez juridiskām zināšanām dokumenta viltošana asociējas ar nesankcionētu jauna dokumenta vai esoša dokumenta kopijas izveidošanu, kad to dara persona, kurai nav uz to tiesības. Toties to, ka dokumenta viltošana notiek gadījumos, kad persona, kurai ir tiesības izdot dokumentu (piemēram, bāriņtiesas vai sociālā dienesta darbinieks), tajā ieraksta apzināti nepatiesas ziņas, vairums cilvēku nezina un nesaprot. Un tas plaši tiek ļaunprātīgi izmantots no ierēdņu, kā arī no pērkamu prokuroru un tiesnešu puses.

Iespējams, ka pēc dziļas juridiskās teorijas termins “dokumenta viltošana” un/vai termins “dienesta viltojums” ietver sevī arī gadījumus, kad ierēdnis apzināti ieraksta dokumentā nepatiesas ziņas, bet praktiskajā dzīvē tas nestrādā, jo vairums cilvēku šīs nianses nezina, bet ļaunprāši to vienkārši ignorē.

Tieši tāpēc, lai šādi nenotiktu likumi ir jāformulē tā, lai to jēga būtu saprotama katram vidusmēra pilsonim, nevis tikai dažiem augstākās klases juristiem. Bet šāda pieeja ir viena no daudzajām “padomju atliekām”, kas ir pilnīgā pretrunā ASV juridiskajai praksei, kurā likumi tiek apzināti sarežģīti un formulēti tā, lai tos, pirmkārt, vairums cilvēku nesaprastu, un, otrkārt, lai tos varētu traktēt dažādi atkarībā no nepieciešamības. Latvijā viens no šādiem latviešvalodīgajiem neliešiem, kurš Augstākās padomes laikā lobēja nesaprotami formulētus likumus, uz viņam adresētiem pārmetumiem atbildēja: “Tā nav Jūsu darīšana, nelieniet, kur nevajag, juristiem arī no kaut kā ir jādzīvo.”

Ja kāds politiķis, ierēdnis vai tiem tuvu stāvoša persona vēl grib lāpīt šo sapuvušo pseidovalsti un viņš cer te kaut ko uzlabot, tad viena no daudzajām lietām, kura obligāti jāizdara, ir kriminālatbildības atjaunošana par apzinātu nepatiesu ziņu ierakstīšanu dokumentā.

Avoti:
http://gramataselektroniski.blog.com/2014/06/25/latvijas-padomju-socialistiskas-republikas-kriminalkodekss/
http://likumi.lv/doc.php?id=88966

Informācijas aģentūra
/03.05.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Latvijā var nesodīti viltot dokumentus

  1. “tie, kuri apgalvo, ka Latvijā viss ir kārtībā ar likumiem un ka problēma ir tikai to ievērošanā, ir vai nu nelietīgi maldinātāji un meļi vai arī maz kompetenti muldoņas”
    Mēs neesam mazkompetenti muldoņas. Mēs esam traģiski nezinoši un neizglītoti, mēs neesam vainīgi par to, ka esam piedzimuši un uzauguši sistēmā, kura mūs neizglīto, bet maldina, Jo viņi arī maldina neapzinoties, Jo visa cilvēku sabiedrība ir traģiski nolemta rīkoties saskaņā ar to, kas cilvēku apziņā ielikts. Ja kāds ir vainīgs, tad varbūt vienīgi tie, kas zina, bet neko nedara (savu līdzcilvēku labā). Un arī – arī viņi ir nolemti nezināt:
    “Svētīgi tie garā vājie kā rasotas pļavas miglotiem prātiem, jo tiem ir dots savu nezināšanu neapzināties”. Vizma Belševica.
    Cilvēces ceļš ir traģisks, un vienīgais, ko mazliet zinošais un domājošais var darīt, ir – dot citiem.
    Imants Vilks, http://www.artificialintelligence.lv redaktors.

  2. Valentīna saka:

    Patiesi par raksta autora teikto var tikai piekrist redaktoram:
    “Svētīgi tie garā vājie kā rasotas pļavas miglotiem prātiem, jo tiem ir dots savu nezināšanu neapzināties”.
    Tik pilnīgu visaptverošu nezināšanu, savas nezināšanas tālāku iedomu interpretēšanu patiesi vēl nebija gadījies lasīt.
    Raksts līdzinās panaiva lauku papiņa ar tendenci uz spriedelēšanu jomās, kur tas ir pilnīgs profāns, muldēšanai.
    Lai neteiktu vairāk…
    Šeit varētu būt vietā krievu teiciens, atvainojos, ka tas nedaudz rupjš: “slovestnij ponos”. Un nav svarīgi kādā jomā šie “plūdi” izpaužas, jo cilvis acīm redzot nespēj saturu sevī paturēt. Tad nu tas gāžas ārā pār līdzcilvēku prātiem.

  3. Skolā vajag mācīties! saka:

    Viltošana Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē
    1. Ar viltošanu Krimināllikuma atsevišķu pantu izpratnē jau šobrīd jāsaprot ne tikai neīsta dokumenta sastādīšana, parakstot zem teksta svešu vārdu bez attiecīga pilnvarojuma vai ierakstot nepatiesu tekstu virs īsta paraksta, vai īsta dokumenta falsifikācija, izdzēšot, izkodinot vai labojot esošo tekstu, pierakstot tam jaunu tekstu u.tml., bet arī apzināta patiesībai neatbilstošu ziņu ietveršana dokumentā, ko izdarījusi valsts amatpersona vai cits speciālais subjekts.
    2. Ar dokumentu viltošanu Krimināllikuma 327.panta izpratnē jāsaprot ne tikai šo dokumentu materiāla viltošana, bet arī gadījumi, kad persona, kurai ir tiesības sastādīt dokumentu, tajā jau sākotnēji ietvērusi faktus vai notikumus, kas neatbilst īstenībai.

  4. Atpakaļ ziņojums: Par sabiedrības likumu ierosināšanas iespējām | Informācijas aģentūra

  5. Atpakaļ ziņojums: Likumi | Basic Rules of Life

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s