Jezebeles uznāciens jeb sievietes identitātes krīze

00511_jezebelKādā senā grāmatā ir stāsts par sievieti, kura uzņēmās vīra funkcijas. Šīs sievietes vārds bija Jezebele. Viņa bija nežēlīga un cietsirdīga un, izmantodama sava vīra – ķēniņa pilvaras, nodarīja daudz ļauna. Dieva spriedums par viņu bija bargs – viņa mirs, un suņi ēdīs viņas miesas. Bet arī viņas vīrs, vārdā Ahabs, kas pieļāva savas sievas nelietīgās aktivitātes un nodeva viņai savas varas un pilnvaru simbolu – zīmoggredzenu, tika sodīts ar nāvi. Šis stāsts, droši vien, ir tikpat sens, kā cilvēce. Jo šis ir stāsts par vīriešiem un sievietēm.

Šodien nevienu Jezebeli nesoda ar nāvi, un nevienu Ahabu arī. Nav nekādas vajadzības; – viņi sevi jau ir sodījuši. Jezebeles un Ahabi paši izmirs. Vajag tik dot viņiem vaļu un dažnedažādi atbalstīt. To, ka rezultāti nebūs ilgi jāgaida, nav jāpierāda. Tas jau ir pierādījies; – rietumu “feminizētā” sabiedrība strauji izmirst, tā nav dzīvotspējīga. Tātad – nav pareiza. Jo pareizs nevar atnest nāvi. Kas tad ir nepareizi? Un kā tad ir “pareizi”? Un vai varam kaut ko mainīt, lai dzīvotu? Mana pārliecība ir, – varam! Vispirms mums gan jāapzinās sava loma cilvēces notikumos. Bez pārspīlējumiem un bez kompleksiem. Tātad, – pašķetināsim mazliet.

Kas tad veido cilvēci? Nu, skaidrs, taču – cilvēki, vai ne? Tātad, – tu un es, viņš un viņa. Vai vari aptvert domu, ka tu, tavs kaimiņš, tavi radi un draugi veidojat cilvēci un esat atbildīgi par tās nākotni? Es jau dzirdu iebildumus, – nu, ko tad es, – tāds mazs cilvēciņš. Nē, draugs, tu neesi “mazs cilvēciņš”. Tu esi Cilvēks, tieši tikpat vērtīgs, kā jebkurš cits uz šīs planētas mītošais cilvēks, neatkarīgi no ranga, popularitātes, ārējā izskata, naudas maka biezuma vai vēl kā cita. Un pieņem, lūdzu, domu, ka no tevis ir atkarīga cilvēces nākotne. Jo tā tas ir.

Tātad, kur šodienas problēma, ko varam darīt “lietas labā”? Problēmu ir daudz – bezdievība, kam neizbēgami seko cilvēka degradācija visās jomās, protams, ir galvenā problēma. Ne velti rietumvalstu izglītības sistēma ir veidota tā, lai jau no bērnības cilvēkā ieprogrammētu ideju par cilvēku nevis kā radītu par garīgu, saprātīgu būtni, bet kā vienu no dzīvnieku (nu, varbūt nedaudz uzlabotu, evolucionējušu) sugām. Mērķis ir acīmredzams – atbrīvot cilvēku no atbildības par savu dzīvi, rīcību, jo dzīvnieki nenes atbildību un netiek tiesāti. Arī “uzlaboti” ne. Viņiem ir sveši tādi jēdzieni kā morāle, gods, dievbijība, svētums. Ja mūsu ģimenes mīlulītis – mūsu sunītis pacels kāju uz kādu pieminekli, mēs viņu mīļi sarāsim un pasauksim projām. Administratīvo sodu viņš nemaksās, un tiesa suni netiesās. Jo viņš ir dzīvnieks. Savādāk ir, ja pieminekli apčurā cilvēks. Tūlīt klāt ir policists un izraksta kvīti vai arestē. Un pareizi dara. Jo cilvēkam ir jāatbild par savu rīcību, bet dzīvniekam – nē.

Bet, tiklīdz cilvēks atstāj šo augsto pozīciju – CILVĒKS, viņš noslīd zemāk par dzīvnieku. Tad viņš sāk degradēt vidi, kurā dzīvo, nogalināt vairāk, nekā spēj apēst, pamest savus bērnus, iznīcināt un spīdzināt savus “sugas brāļus” un klāt pie tā visa domāt, ka viņam par to nebūs jāatbild! Nu sakiet, vai tas nav jocīgi?

Sievietes pārņem vīriešu lomu ( un otrādi)

Sabiedrības pamats ir ģimene. Ja ģimene ir ačgārna, ačgārna būs arī sabiedrība. Ja sieviete valdīs ģimenē, viņa valdīs arī sabiedrībā. Tu, varbūt, teiksi: “Un kas tur slikts?!”
“Slikts” ir tas, ka tiek izjaukta paša Radītāja noliktā lietu kārtība. Un Viņš nekļūdās, vienus radīdams par sievietēm, un otrus – par vīriešiem. Atšķirīgus gan fizioloģiski, gan mentāli, gan…Atklāti sakot, tik atšķirīgus, ka dažreiz liekas, ka sievietes vispār ir būtnes no citas planētas, vai ne, vīrieši?

Nu, lūk, un sievietes var daudz ko, ko nevar vīrieši. Vīrieši nevar iznēsāt bērnu, viņu piedzemdēt, pabarot ar pieniņu, vienlaicīgi darīt simts darbus utt. Viņi nekad nebūs “Māte”. Un, pārsvarā, vīrieši to arī nemaz nemēģina (lai gan es redzēju video, kur veči pieliek sev pie vēdera smagus maisus, lai iejustos grūtnieces “ādā”). Vispār, vīrieši nevar daudz ko, ko var sievietes.

Ar sievietēm ir savādāk. Viņas var gandrīz visu, ko vīrieši, ar nelieliem izņēmumiem. Bet, – stop! Nu gan rodas putra. Ja mēs sauksim par sievieti sieviešu dzimtas būtni, kura izskatās kā vīrietis, ģērbjas kā vīrietis, uzvedas kā vīrietis, tad kā lai mēs saucam sievieti, kura to visu dara kā sieviete? Jābūt taču dažādiem apzīmējumiem, citādi valoda nepildīs savu funkciju. Nosacīti nosauksim to emancipēto, vīrišķīgo sievieti viņas priekšgājējas vārdā – par Jezebeli, bet to sievišķīgo sievieti – par Sievieti. Aiz cieņas pret viņu. Īpaši, ja viņa ir spējusi palikt par Sievieti mūsu laikā, kad Sievietes mūsu pasaules daļā strauji izmirst. Ne fiziski, bet garīgi – viņas konvertējas par Jezebelēm, par pusvīriešiem. Fiziski notiek pilnīgi pretējs process – mūsu sabiedrībā sieviešu proporcionāli ir vairāk, nekā vīriešu. Un disproporcija palielinās, palielinoties vecumam. Vienā vārdā – Jezebeļu skaits pieaug, Sieviešu un vīriešu – samazinās. Un pie tam – ļoti strauji. Ir acīmredzams, ka šis process (projekts) tiek mērķtiecīgi virzīts. Mazliet pārzinot cilvēku psiholoģiju, iedzimto dabu, manipulēt ar cilvēka apziņu, lai panāktu vēlamo rezultātu, nav nemaz tik grūti.

Bieži vien ieraudzīt kāda procesa problēmu ir sarežģīti procesa pakāpenības dēļ. Kā nevaram noteikt brīdi, kad nakts nomaina dienu. Vieglāk to izdarīt ir, raugoties uz mērķi vai rezultātu, uz ko šis process ved. Kā saka – pēc augļiem pazīst koku…Vēl nav pagājuši pat simts gadi, kopš sievietes tādā lielvalstī, kā ASV iekaroja vēlēšanu tiesības, bet atsevišķās Eiropas valstis tie nav pat piecdesmit gadi. Labāk gan tas nebūtu noticis, jo rezultātā atbildīgos amatos, posteņos un institūtos tiek ievēlēti cilvēki nevis pēc lietderības un piemērotības, bet pēc popularitātes un ārējā izskata, ko esam redzējuši kādās lielvalstīs, kur aktieri kļūst par prezidentiem un gubernatoriem. Patiesības dēļ gan jāteic, ka arī vīriešu kārtas vēlētāji ne vienmēr dod priekšroku lietišķām kvalitātēm salīdzinot ar citām, dažreiz visai apšaubāmām īpašībām, jo nez vai sievietes savulaik iebalsoja Itālijas parlamentā pornozvaigzni. Bet varbūt tas bija visai gudri darīts, kā politikas simbols?…

Šādā gaismā ir skaidrs – sieviešu feminisms ir inspirēts un tiek realizēts ar mērķi sagraut un iznīcināt sabiedrību. Es saprotu, ka izklausās pārspīlēti un dramatiski, un būtu laimīgs, ja tas tā nenotiktu. Diemžēl tā ir realitāte.

Interesentiem ieteiktu uzklikšķināt Goglē “feminisms”, un jūs atradīsiet patiešām daudz interesanta. Jau kādas feminisma apoloģētes apgalvojums, ka jebkurš tuvības akts starp vīrieti un sievieti ir vardarbība pret sievieti, vien ir ko vērts. Jūs atradīsiet arī to, ka sākotnēji feministes cīnījās par līdztiesību, bet nu jau sen viņas cīnās par varu. Diemžēl – sekmīgi. Pateicoties vīriešu pasivitātei, kūtrumam un vājumam, sievietes (Jezebeles) reāli ir pārņēmušas varu visos līmeņos – no ģimenes līdz valsts pārvaldei. Neticiet statistikai, ticiet savām acīm. Latvijā valda sievietes. Valda ģimenēs, valda pašvaldībās, valda tiesās, valda valdībā. Pats personīgi biju mēreni pārsteigts kādā apgabaltiesā, kad starp darbiniekiem ieraudzīju ne vairāk un ne mazāk kā 1 (vienu!) vīriešu kārtas pārstāvi! Un tas pats bija …apsargs. Rajona tiesā – tas pats! Pagasta pārvaldē – tas pats!

Vai vīrieši Latvijā izmiruši? Cik zinu – nē. Daudzi sēž mājās un laikam ada zeķes, kamēr viņu “bosi” nodarbojas ar valsts pārvaldi, tiesāšanu un citām svarīgām lietām. Kāds kauns! Diemžēl, tā nav tikai Latvijas problēma – pirms vairākiem gadiem mēdiju uzmanību saistīja Spānijas valdības sastāvs. Tas bija kļuvis tāds, nu, – pārlieku rozā. Visekstravagantākais personāžs, bez šaubām, pat uz šī fona bija Spānijas aizsardzības ministrs -grūtniece ar paprāvu punčuku. Nav saprotams, kā šis “ministrs” plānoja apvienot mātes pienākumus ar armijas komandēšanu, bet izskatījās amizanti. Cerams, ka vismaz mazulim atrašanās ģenerāļu sabiedrībā būs nākusi par labu un izaugs brašs puika…

Sistēmai sievietes ir izdevīgas, jo vēlēšanās sevi pierādīt un pārspēt “stiprā dzimuma” pārstāvjus ir, lai arī apšaubāms, bet tomēr visai spēcīgs dzinulis, tādēļ sieviete apzinīgi izpildīs arī amorālus vai netaisnīgus rīkojumus, īpaši tajos neiedziļinoties. Un tādi “darbinieki” sistēmai labi der. Šajā degradācijā es nevainoju tikai daiļā dzimuma pārstāves vien; nudien, vīri, kuri atbildību par ģimeni, bērniem, lēmumiem utt. deleģē sievām vai mammām, nav pieskaitāmi stiprajam dzimumam, un nav nekāds brīnums, ka viņu vietu ieņem sievietes. Tā nu mēs redzam, ka Jezebeļu problēma faktiski ir vīriešu problēma.

Visā Eiropā un tuvākās valstīs populārs kļuvis kāds Eirovīzijas transvestīts, – bārdains vīrietis, kurš ir izaudzējis garus matus, apģērbies kleitā un uzvedas kā sieviete. Skaidrs, ka vairums mediju un izklaides industrija kalpo sistēmai, kuras mērķis ir nopostīt un sagraut vērtības, kuras mēs saucam par “tradicionālajām”. Šajā vidē tās (tradicionālās vērtības) tiek pakļautas agresīvam uzbrukumam un tiek ignorētas vai pat izsmietas. Ņemot vērā šo tendenci, nav jābrīnās par dziedātāja – transvestīta popularitāti. Pagājušā gadā viņam tika piešķirta uzvara, bet šajā gadā viņš bija viens no konkursa vadītājiem. Cilvēki pašausminās, paburkšķ, bet – skatās. Un tā tiek pieradināti pie perversijām un to ieviešanas dzīvē. Jo vispirms perversija ir uz skatuves vai ekrāna, bet pēc tam – uz ielas un ģimenē. Tāda ir shēma. Mēs esam labi audzināti un ļoti toleranti, un tā vietā, lai boikotētu pasākumus, kuri acīmredzami popularizē dzimumnovirzes, mēs tos atbalstām. Interesanti, kādu dziesmu dziedās tāds Eirovīzijas atbalstītājs tad, kad viņa vienīgais, mīļotais dēliņš kādu dienu uzvilks kleitu un paziņos, ka mīl Pēteri? Iespējams, ka nelaimīgais tētis/mamma jau būs aizmirsuši, ka kādreiz sēdēja pie televizora kopā ar savu dēliņu un kopā skatījās Eirovīziju. Un tētis/mamma bija ar pārraidi tik aizrāvušies, ka pat neiedomājās, ka viss redzētais tīrajā bērna dvēselītē ierakstās kā ar melnu tinti uz baltas lapas.

Transvestītus es nepieminēju nejauši, jo man nav saprotams viens jautājums, un proti:
Kādēļ vīriešus, kuri izaudzē garus matus, apģērbjas un uzvedas kā sievietes, dēvē par transvestītiem, bet sievietes, kuras apcērpj īsus matus, apģērbjas vīriešu drēbēs un uzvedas kā vīrieši, turpina saukt par sievietēm? Manuprāt, tas ir nekorekti; – transvestīts ir kā viens, tā otrs. Pieļauju, ka daudzas sievietes pat neapzinās, kādiem spēkiem ir pakļāvušās. Un šie ļaunie spēki izdarīs visu, lai piespiestu mūsdienu sievieti pazaudēt pēdējās sievišķības paliekas. Ja kādreiz sievietes spēks bija sievišķīgā gudrība, intuīcija, tikumība, lēnprātība un mātišķība, tad tagad viņas nodarbojas ar kikboksu, svarcelšanu, santehniku un kosmonautiku. Ak jā, – arī ar biznesu, politiku, pīpēšanu un dzeršanu. Un futbolu. Kā jums patīk lēdija, kura, pīdamās savos garajos brunčos, jož pakaļ bumbai un mēģina tai iespert? Neesat tādu redzējuši? Es arī. Jo lēdija, dāma to nedarīs. To darīs tā nabaga sieviete, kura ir pazaudējusi savu identitāti un vairs lāgā nezina un nejūt, ko viņai klājas darīt, un ko ne.

Latvijā sieviešu emancipācija (lasi – degradācija) norit ļoti strauji. Atceros, vēl deviņdesmitajos gados kāds mans draugs, amerikānis, reiz teica: “Zini, atšķirība starp amerikāņu sievieti un latviešu sievieti ir lielāka, nekā starp vīrieti un sievieti…”Visā plašajā Amerikā viņam neizdevās atrast Sievieti, jo šajā valstī sieviešu feminisms jau bija padarījis savu melno darbu. Viņš apprecēja Latvijas meiteni… Pagāja divdesmit gadi, un nu arī Latvijā ir problēma atrast Sievieti. Kāds labs paziņa, ļoti izskatīgs, atlētisks un gudrs jauneklis ļoti gribēja apprecēties, bet, par “nelaimi”, arī viņš meklēja sievišķīgu meiteni. Un…nevarēja atrast. “Priekš kam man otrs vīrietis mājās,” viņš teica…

Izrādās, ka daudzi Latvijas jaunekļi ir atmetuši cerības atrast meiteni, ar kuru gribētu dibināt ģimeni. Jo viņas visas tādas…nu, patstāvīgas, vīrišķīgas. Bet daba prasa savu, un tad veidojas visādas “partnerattiecības”, “draudzības’ un vēl nezin kas. Un tad  pierod, jo izrādās, partnerattiecības ir ļoti ērtas – partneri nav jāapgādā (pati strādā, un vēl ar to lepojas), nekādi uzticības solījumi nav jādod, atbildība par ģimeni nav jāuzņemas. Un vispār – sieva var būt viena, bet “draugu” daudz. Un viss aiziet lejā. Demogrāfija – negatīva, klāt vēl ekonomiskā emigrācija… Tā mūsu mazā, mīļā, dažreiz nejaukā tautiņa pārliecinošā gaitā, ar dziesmām, dodas aizmirstībā…

Mīļās sievietes! Es zinu, ka daudzas no jums pilda vīriešu funkcijas apstākļu spiestas. Daudzas no jums saviem bērniem esat gan māte, gan tēvs. Daudzām ir vīri, uz kuriem nevar paļauties, vai viņu vispār nav. Un tur neko nevar darīt. Bet, noteikti ir lietas, kuras var darīt. Un par tām jūs esat atbildīgas. Jums ir Dieva dota brīva izvēle – “taisīt” karjeru vai dzemdēt bērnus, audzināt viņus pašai, vai pavadīt laiku darbā un maksāt auklei, kalpot ģimenei un vīram vai savam bosam un savam ego, sēsties pie stūres, vai vīram blakus. “Karjeras” sieviete nekad nebūs laba sieva vai laba māte. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka cilvēks nevar vienlaicīgi būt divās vietās – būt ar bērniem, un būt darbā vai kur citur. Jautājums ir prioritātēs. Esmu pārliecināts, ka katra cilvēka vieta ir tur, kur viņš ir neaizstājams. Un jūs esat neaizstājamas saviem bērniņiem un saviem vīriem. Jums dotais laiks ir unikāla, bet nebūt ne neizsīkstoša vērtība, kuru jūs tērējat atbilstoši savām prioritātēm. Kādas tās ir? Jums ir izvēle saņemt algu gaistošos papīrīšos vai uz mūžu atmiņā paliekošā mazuļa smaidā. Jums ir izvēle plūst pa straumi un atdarināt vīriešus izskatā un uzvedībā, vai palikt par SIEVIETI, ko es no sirds novēlu.

Ainārs Kadišs
/28.05.2015/

Informācijas aģentūra
/14.06.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Kultūra, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Jezebeles uznāciens jeb sievietes identitātes krīze

  1. Anonymous saka:

    Autors pats nonāk pretrunās. “Tur neko nevar darīt” (piem., ja vīrietis atkāpjas no savas lomas pildīšanas). Pašai, redz, jādomā, kā izpatikt savam “vīrietim”, kurš savu saprašanu par būšanu laulības attiecībās ir apguvis (pašmācības ceļā) no pornofilmām un ir patoloģisks slimnieks. Autor, būtu nu paklusējis. Nodarbojieties ar savām lietām un nesatraucieties par “visām sievietēm”. Ja Jums ir savējā – priecājieties un vairāk laika veltiet viņai. Šo murgu tapinot Jūs ARĪ viņu apbēdinājāt un nepalīdzējāt ikdienas gaitās. Vēl viens jautājums: vai Jūs esat tā viedokļa pusē, ka sieviete nav cilvēks? Tad jau likumi uz viņu neattiecas un neesiet nu soģa lomas pildītājs! Āmen.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s