Zūdošās Austrumeiropas partnerības sammits Rīgā

00510_83684_ES_butiba

Rīgā 21. un 22. maijā notika “Austrumeiropas partnerības” samits, ko latviešvalodīgā amerikāņu propaganda attēlo kā gana veiksmīgu, bet kurš patiesībā pamatīgi izgāzās. Lai gūtu priekšstatu kā izpaužas samita izgāšanās un lai saprastu kā latviešvalodīgie mēdiji čakarē cilvēkiem prātu ir ieteicams izlasīt Krievijas mēdiju īsu pārskatu par samitu un ukraiņu politologa Rostislava Iščenko 21.aprīļa rakstu par pēc mēneša gaidāmo samitu.

Rostislavs Išenko: Zūdošās partnerības sammits (21.04.2015)

2015.gada 21. – 22. maijā Rīgā notiks kārtējais “Austrumu partnerības” samits. Pagaidām samita organizatoriem un dalībniekiem gan nav nekāda pamata īpaši priecāties.

Pilnīgi laimīga var būt tikai Latvija. Liela mēroga starptautiska pasākuma organizēšana noteikti uzsvērs mazās izmirstošās valstiņas prioritārumu Eiropas Savienības sistēmā. Tagad latvieši varēs sajusties tikpat svarīgi kā lietuvieši, kuriem palaimējās organizēt iepriekšējo samitu 2013.gadā. To pašu, kurā bijušais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs atteicās parakstīt asociatīvo līgumu ar ES un kā pateicību no labdabīgajām Rietumvalstīm saņēma apvērsumu, bet Ukraina pilsoņu karu.

Un tieši 2013.gada vasarā, vēl pirms Viļņas samita, tika pieņemts lēmums par analoģiska pasākuma organizēšanu 2015.gadā tieši Rīgā. Tiesa gan tolaik plānoja, ka Rīgas samits notiks novembrī. Domāju, ka laiks tika izvēlēts atbilstoši plānotajām ģeopolitiskajām izmaiņām.

Pirmkārt, uz šo laiku asociatīvo līgumu ar ES jau vajadzēja būt parakstījušām Ukrainai, Moldāvijai, Gruzijai un Armēnijai. Nav izslēgts, ka tika cerēts arī uz Azerbaidžānu.

Otrkārt, 2013.gada vasarā Vašingtona un Brisele rēķinājās ar to, ka Janukovičš parakstīt asociatīvo līgumu 2013.gada novembrī. Šī lēmuma graujošajām ekonomiskajām sekām vajadzēja viņu diskreditēt kā reiz uz 2015.gada martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, pēc kā trīs mēneši (no aprīļa sākuma līdz jūlija beigām) tika atvēlēti apvērsumam miermīlīga vai ne pārāk maidana formā. Vēl trīs mēneši (no jūlija sākuma līdz oktobra beigām) tika atvēlēti jaunās varas leģitimizācijai, Rietumvalstu kredītu izsniegšanai, “reformu” sākumam un kaut kādu panākumu organizēšanai. Un kā reiz novembrī ES un tā austrumu partneri bija gatavi ievākt savu vairākus gadus ilgo pūliņu augļus. Faktiski Rīgas samitam bija jāfiksē jaunu ģeopolitisko realitāti – Krievijas izspiešanu no bijušās PSRS republikām, kā aktīvajai fāzei formāli bija jāsākas 2013.gadā Viļņā ar Ukrainas asociatīvā līguma ar ES parakstīšanu un kam simboliski bija jānoslēdzas Rīgā ar Maskavas ģeopolitiskā zaudējuma fiksāciju un trofeju ievākšanas sākšanu.

Bet viss notika ne tā. Apvērsumu Kijevā bija jāorganizē pusotru gadu ātrāk. Legālās opozīcijas negatavība varas pārņemšanai uz skatuves izveda nacistu kaujiniekus. Kijevā varu sagrābušā režīma intelektuālā mazspēja un zvērīgā seja pamazām mainīja Vecās Eiropas attieksmi ne tikai pret Ukrainu un “Austrumu partnerību”, bet arī pret saviem Austrumeiropas kolēģiem no ES. Pēdējie ar cietpaurainu uzcītību spēlējas ar sērkociņiem, sēžot uz šaujampulvera mucas, ar svarīgu izskatu stāstot kā viņus uzslavēs ASV par krāšņo uguņošanu.

Plānotais Maskavas ģeopolitiskais zaudējums lēnām un pakāpeniski pārvēršas par tās ģeopolitisko uzvaru, kuras planetārais mērogs un sekas ir līdzvērtīgas uzvarai pār nacistisko Vāciju. Pie tam Kijevas režīma izmantotā simbolika un retorika ļauj šai ziņā vilkt pat tiešas paralēles. Kopumā “Austrumu partnerības” ceļš no Viļņas līdz Rīgai atgādina varenās Napaleona armijas 1812.gada gājienu no Maskavas līdz Viļņai.

Iespējams tieši tāpēc Rīgas samita laiks tika pārcelts no novembra uz maija beigām, jo novembrī visdrīzāk nemaz vairs nebūtu ko rīkot. Maijā austrumu partneri nāk vēl ar kaut kādām cerībām. Piemēram, Gruzija cer iegūt no ES bezvīzu režīmu. Saņemt nesaņems, bet atteikt arī neatteiks. Izdomās kaut ko no sērijas – ir lieli panākumi vienoto standartu ieviešanā, bet ir vēl mazliet, mazliet jāpiestrādā. Vēl tikai maza piepūle un “zelta atslēdziņa” bezvīzu režīma formā būs kabatā. Gruzijā, protams, nedzīvo 40 miljoni un citā laikā ES pilnībā varētu atļauties aplaimot gruzīnus ar bezvīzu režīmu, bet pašreiz Eiropā ir tik smaga situācija, ka katrs lieks viesstrādnieks ir apgrūtinošs (un uz bagāto gruzīnu tūristu pieplūdumu ES necer).

Savukārt ar Armēniju vispār ir jāpavirzās kaut kur, savādāk tā jau ir Eirāzijas ekonomiskās savienības dalībniece, bet tas ir jāizdara tā, lai neapvainotu Azerbaidžānu, kura uzmanīgi seko, lai tās partneri Karabahas krīzes noregulēšanā pārāk neaplaimo ar Rietumvalstu labvēlību.

Ukrainā uz Rīgas samita sākumu atsāksies intensīva karadarbība Donbasā. Tā kā Francija un Vācija ir novērsušās no Ukrainas, Kijevai ir būtiski saņemt Austrumeiropas draugu atbalstu, kas pašā Ukrainā tiks uzdots par visas Eiropas Savienības atbalstu. Ar uzmanīgi pozitīvu attieksmi no Polijas, Zviedrijas un Rumānijas puses, kā arī ar Baltijas valstu histērisko atbalstu Pjotra Porašenko režīmam pilnībā pietiks

Vienīgi militārā konflikta intensitāte ir jāuzmin tā, lai uz samita laiku noritētu smagas kaujas, bet Ukrainas armija vēl netiktu kārtējo reizi smagi sakauta. Viss labums šai gadījumā būs apstāklī, ka baltieši kārtējo reizi skaļi nolādēs Krieviju, kura it kā ir uzbrukusi miermīlīgajiem Kijevas nacistiem, bet ukraiņiem tas tiks pasniegts kā beznosacījuma ES atbalsts un tās ultimāts Krievijai nodrošināt Ukrainas teritoriālo nedalāmību.

Ja nenotiek karadarbība, tad šādi izteikties austrumeiropieši nevar, jo tad formāli ir spēkā Minskas vienošanās, kuras ievērošanu visa cita starpā garantēja Parīze ar Berlīni.  Un Francija ar Vāciju ļoti negatīvi uztvertu jaunāko ES partneru (kuri dēļ sava proamerikānisma jau tā ir vairāk kā kaitinoši) mēģinājumus apšaubīt savu vecāko biedru politikas efektivitāti. Karadarbības aktivizēšanās Donbasā automātiski dezavuēs Olanda un Merkeles pūles un ļaus jauneiropiešiem uzstāt uz daudz stingrāku politiku attiecībā pret Krieviju.

Šajā saiknē atrodas arī Moldāvija, kuru mēģinās virzīt uz to, lai tā sāktu atsaldēt Piedņestras konfliktu. Vēl viens Austrumeiropas partnera karš un atkal ar Krieviju, tas ir vislabākais arguments, lai pastiprinātu Austrumeiropas eiroradikāļu spiedienu uz Parīzi un Berlīni. Tiesa gan te stabilizējošo lomu visdrīzāk centīsies nospēlēt Buhareste, kura labprāt integrētu sevī Moldāviju, bet kura nebūt negrib saņem savu karu par tai nevajadzīgo Piedņestru.

Ņemot vērā visus pašreiz darbojošos faktorus un ņemot vērā to, ka Donbasā jau ilgi ar cerībām gaida Ukrainas uzbrukumu, izskatās, ka vienīgā ieguvēja no Rīgas samita iespējams var būt tikai Gruzija. Ja ES ievilināšanas militārā konfliktā ar Krieviju plāni izgāzīsies, tad prestiža saglabāšanas dēļ un vismaz kaut kāda informatīvā notikuma radīšanai, var būt lietderīgi tomēr piešķirt Gruzijai bezvīzu režīmu. Tāpat ES prot savas dāvanas noformēt ar tādiem nosacījumiem, ka nelaimīgie aplaimotie pēc tam paši prasīs atgriezt atpakaļ vīzu režīmu.

Un vēl, nevajag plānot nākamā “Austrumu partnerības” samita vietu un datumu, jo visdrīzāk tas vairs nebūs nepieciešams.

TV Centr: “Austrumeiropas partnerības” samita rezultāti (22.05.2015)
00510_rigasamit1
Neizmantoto iespēju samits – tā Krievijas Ārlietu ministrija raksturoja ES un “Austrumeiropas partnerības” valstu pārstāvju tikšanos Rīgā. Spert soļus šķelšanās pārvarēšanai tā arī neizdevās. Dalībnieku domstarpības tiek skaidrotas ar Kremļa viltībām. Par klupšanas akmeni kļuva punkts par Krimas aneksiju – parakstīt to piekrita ne visi tikšanās dalībnieki. Gala deklarācijā arī nav ne vārda par bezvīzu režīmu starp ES un Ukrainu ar Gruziju, kā arī nekas nav minēts par iespējamo dalību Eiropas Savienībā un jaunām sankcijām pret Maskavu.

Pjotrs Porošenko ar savu izskatu Rīgā centās parādīt, ka viss ir kārtībā – daudz jokoja un smaidīja kameru priekšā, neatklājot reālo lietu stāvokli Ukrainā. “Es domāju, “Austrumu partnerība” varēja būt iedarbīgāka. Šodien rodas jautājums vai šī programma spēs atbildēt uz izaicinājumiem, veikt reformas, nodrošināt robežu aizsardzību, drošību un mieru. Kā arī atnest eiropeisko perspektīvu tām valstīm, kuras to ir pelnījušas un tiecas pēc tās, “ paziņoja Porošenko.

Eiropa atkal paziņo par atbalstu, bet ne vairāk. Rīgas samita gala dokumentā nav ne vārda par Ukrainas iespējamo dalību Eiropas Savienībā – tikai izplūdušas runas no sērijas “mēs atzīstam partnervalstu eiropeisko izvēli”. Par vīzu atcelšanu arī nekas konkrēts nav teikts – ne Gruzijai un ne Ukrainai. Eirokomisāri saka: “Mēs vēl pavērosim jūs un varbūt uz gada beigām kaut ko izlemsim.”

“Kas attiecas uz Gruziju un Ukrainu, tad viņiem ir labas sekmes, bet ir daži aspekti, kurus mēs esam izteikuši savās rekomendācijās. Apmēram uz 15.decembri Eirokomisija publicēs nākošo vērtējumu par situāciju šajās valstīs. Pamatojoties uz šī vērtējuma arī tiks pieņemts lēmums par bezvīzu režīmu,” paziņoja Eirokomisijas vadītājs Žans Klods Junkers.

Bet visdrīzāk Ukrainai paprasīs vēl pagaidīt, izdomājot tam kārtējo iemeslu, jo tiklīdz tiks atvērtas robežas, cilvēki no gandrīz bankrotējušās valsts straumēm plūdīs izpeļņā uz Eiropas Savienību. Bet tur jau savējiem vietas knapi pietiek. Plus vēl konflikts Donbasā. Šie argumenti noteikti tika pateikti arī Porošenko. Lai vismaz kaut kā saldinātu viņam nepatīkamo Rīgas samita pēcgaršu, Brisele un Kijeva piektdien 22.05.2015 parakstīja memorandumu par kārtējā kredīta 1,8 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Ukrainai.

“Šie līdzekļi ies Nacionālās bankas rezervēs un daļu no tiem valdība varēs izmantot fiskālām vajadzībām. Tāpat mēs ņemam jaunus, vairāk ilgtermiņa un lētākus kredītus, lai dzēstu mūsu vecos parādus,” pastāstīja finansu ministre Natālija Jaresko [miljonāre, dzimusi, uzaugusi un izmācījusies ASV, Ukrainas pilsonību ieguva kopā ar apstiprināšanu finanšu ministres amatā].

Nauda tiks saņemta trīs tranšos pa 600 miljoniem katrā. Varbūtība, ka Kijeva var atteikties maksāt parādus, biedē arī Eiropu. Tā visiem spēkiem centās uzspiest “Austrumu partnerības” valstīm, lai tās parakstās zem punkta par Krimas aneksiju no Krievijas puses. Tomēr Baltkrievija, Armēnija un Azerbaidžāna to nedarīja. Azerbaidžānas pārstāvis vispār atteicās parakstīt samita gala deklarāciju dēļ kā Eiropas Savienības prezidents Donalds Tusks pat zvanīja Azerbaidžānas prezidentam Iļhanam Alijevam [kurš pēdējā mirklī paziņoja, ka nepiedalīsies samitā dēļ … sporta spēlēm].

Azerbaidžānas un Baltkrievijas pozīcija man ir piemērs tam, ka mūsu sadarbībai ar “Austrumu partnerības” dalībniekiem ir jābūt diferencētai. Mums ir nepieciešami jauni instrumenti. Tā bija galvenā manas sarunas ar prezidentu Alijevu tēma, “ pastāstīja Tusks.

Gala rezultātā zem vārdiem par Krimas aneksiju parakstījās tikai Eiropas Savienības valstis. Tik izteiktas pretrunas vēlreiz apstiprināja Rietumvalstu žurnālistu viedokli, ka “Austrumu partnerības” programma ir izgāzusies. Dibināta 2009.gadā, lai izvestu daļu bijušo PSRS republiku no Maskavas ietekmes, tā izskatās ir likusi vilties ar savu nenoteiktību. Pie tam divas no sešām “Austrumu partnerības” valstīm ir pievienojušās Eirāzijas savienībai.

Gala rezultātā Rīgas samitā nenotika nekādu sensāciju. Ja nu vienīgi bijušā Gruzijas prezidenta [un tagad Odesas gubernatora] Sakašvili ierašanās mazliet atdzīvināja atmosfēru. Lai gan oficiālajos pasākumos viņš tā arī neparādījās. Bet Gruzijas premjerministrs Garibašvili pajokoja, ka viņam lidmašīnā ir viena brīva vieta priekš Sakašvili, pret kuru Gruzijā ir ierosinātas vairākas krimināllietas.

Avoti:
http://www.regional-studies.ru/ru/node/4900
http://www.tvc.ru/news/show/id/68856
http://www.consilium.europa.eu/lv/meetings/international-summit/2015/05/21-22/

Informācijas aģentūra
/14.06.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Notikumi, Reģ.: GEIropa, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s