Par sociālisma problēmām

Vladimira Lukjanoviča (inženiera, fizikas un matemātikas skolotāja, programmētāja) uzstāšanās seminārā “Sociālisma problēmas” 26.04.2015.

Galvenās tēzes

PSRS sabrukums bija objektīvs sabiedrisks process, kura primārie cēloņi nav konkrētas personas.

Gan kapitālismā, gan Padomju sociālismā ražošanas līdzekļi faktiski pieder ierēdņiem, kas ir kā sava veida šķira un ko marksistiski – ļeņiniskā teorija nepietiekami novērtēja un aprakstīja. Ierēdņi noveda Padomju Savienību līdz sabrukumam un ir noveduši visu pasauli līdz katastrofai.

Ļoti liela marksisma kļūda ir apgalvojums, ka kapitālismam ir pozitīva vēsturiska loma. Kapitālisms ir kā ļaundabīgs audzējs un kā neobligāts sabiedrības attīstības posms, kam par piemēru kalpo sociālistisko revolūciju vēsture. Sociālistiskā revolūcija nav notikusi nevienā rūpnieciski attīstītā valstī kā apgalvo marksistiskā teorija. “Krievija no vāji attīstīta kapitālisma pārgāja uz sociālismu, Ķīna, kurā vispār nebija gandrīz nekādas mūsdienīgas ražošanas, pārgāja uz sociālismu, Kubā, kura bija izteikti agrāra valsts, notika sociālistiskā revolūcija.” Kapitālismam nav pozitīvas un attīstošas dabas, kapitālisms tikai demoralizē sabiedrību un iznīcina tikumību sabiedrībā. “Tieši kapitālisms ir novedis pie tā, ka par 300% var pārdot pilnīgi visu”.

Izcili pozitīvais marksismā ir: 1) materiālisms un dialektika; 2) socioloģijas, filozofijas un zinātnes apvienojums. Markss neko neizdomāja, viņš izmantoja sava laika jaunākos zinātniskos darbus. Marksa ģēnijs izpaužas spēja apstrādāt un izanalizēt milzīgus sākotnējo dokumentu apjomus.

Tā teorija, kas mums ir šodien nav pilnībā tīrā veidā izmantojama. Markss bija ģēnijs, bet arī viņš kļūdījās: “Es to redzu ne tāpēc, ka esmu gudrāks par Marksu, bet tāpēc, ka dzīvoju citā laikā”.

Markss apgalvo, ka attīstītās valstis rāda neattīstītajām viņu nākotni, bet tā tas nav, šis apgalvojums ir kļūdains. Attīstītās valstis savu attīstību nodrošina uz visas pārējās pasaules aplaupīšanas rēķina, tāpēc citiem nekas nepaliek pāri, neņemot vērā to, ka “attīstītās” valstis citiem nemaz neļaus sasniegt savu līmeni.

Viens no marksisma pamatvirzieniem ir eirocentrētība, bet tā ir kļūda, jo Eiropa ir tikai viena maza daļa no visas pasaules.

Marksisms pārāk absolutizē progresu. Ir jātiek skaidrībā, kas ir progress un kas nav progress. “Viņiem viss, kas bija uz priekšu, viss bija progress.”

Marksisms nepamatoti pacēla strādnieku šķiru (kas ir strādnieki, kuri ir apzinājušies savas šķiriskās interese). Kapitālisms ir strādnieku stihija, viņi ir radušies kapitālismā un priekš kapitālisma  – jā, grūti, jā, apspiež, jā, 16 stundu darbadiena, līdz neparādījās PSRS, bet tā ir viņu vide. Piemēram, Vladimirs Ļeņins bija ļoti labs skolotājs. Vēl ilgi pirms revolūcijas viņš veica strādnieku apmācības ar domu, ka tie taisīs revolūciju. Kur viņi palika? Viņi izmantoja jauniegūtās zināšanas, lai celtu personisko labklājību un dabūtu labāk apmaksātu darbu. Kapitālistiem un kapitālismam antagoniska (nesavienojama) ir zemniecība, zemnieku šķira. Kapitālisti visos laikos ir iznīcinājuši zemniekus – varmācīgi padzinuši no zemes, padarījuši par nabagiem un izdzīvojušos pēc tam izmantoja kā rūpnīcu strādniekus. Trīs nozīmīgākās sociālistiskās revolūcijas notika zemnieku valstīs, ko Markss neparedzēja. Un kas nodeva Padomju Savienību? Izglītotā un labi nodrošinātā strādnieku šķira, kurai visbūtiskākie izrādījās materiālie labumi un 100 desas šķirnes lielveikalu plauktos.

Informācijas aģentūra
/02.07.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

5 Responses to Par sociālisma problēmām

  1. Skolā vajag mācīties! saka:

    “Gan kapitālismā, gan Padomju sociālismā ražošanas līdzekļi faktiski pieder ierēdņiem”

    Ar šo teikumu jau pilnībā pietiek lai ņirgtu par šo aprobežotību, vēderu turot! :DDD Ak dievs kas par analfabētismu!

    Par marksu – ko viņš sludināja? Pie varas jānākot proletariātam. :))) Kā to saprast?! Vai tad proletariātam ir atbilsošs izglītības līmenis lai risinātu ekonomiskus, politiskus, izlgītības, sociālos utt. jautājumus? Tik pat labi es varētu pasludināt, ka no šodienas beisbola spēlētājiem jāpilda zobārstu amats!
    Nu pieņemsim, proletariāts ņem un sāk vadīt valsti. Kādā veidā? Viņš pa dienu strādās fabrikās un rūpnīcās un beidzoties darba dienai, ņems rokās portfelīti, sēdīsies ofisā pie galda un ar gudru ģīmi risinās jautājumu par ārpolitiku? Par tādu lietu kā darba dalīšana esat dzirdējuši? Tāpēc arī proletariāts strādā rūpnīcā, uzņēmuma vadītājs šķūrē papīrus savā ofisā, šaušmu sviedrus svīst grāmatvedis ieņēmuma dienesta apmeklētāju telpā, bet ministrs risina jautājumu par izglītību, jo katrs savu amatu ieņem vairāk vai mazāk pēc savām spējām, izglītības un pieredzes.
    Padomju savienībā pie valsts varas, protams, nebija nekāds proletariāts. Tas ir tikai loģiski. Padomju savienībā pie varas bija sovjetiskā “aristokrātija” – nomenklatūra. Saukt to tieši par “aristokrātiju” ir visnotaļ adekvāti, jo ikvienam nomenklatūras loceklim bija nodrošināta silta vietiņa kāda uzņēmuma, vai organizācijas pārvaldībā un viņš netapa pazemināts (tikai pārrotēts pa horizontāli) pat ja pamanījās sastrādāt pamatīgus sūdus (izņēmmums, protams varēja būt “nodevība pret valsti”.
    Ko var pateikt par šiem neomarksistiem? Būvēt jaunas teorijas uz infantīlas personas murgiem ir nonsens. Marksisms ir idiotisms. Un jebkādi neomarksismi ir vienkārši neoidiotismi.

  2. Skolā vajag mācīties! saka:

    Nu labi aiz intereses uzmetu acis beigām.
    “Ļeņins bija ļoti labs skolotājs. Vēl ilgi pirms revolūcijas viņš veica strādnieku apmācības ar domu, ka tie taisīs revolūciju. Kur viņi palika? Viņi izmantoja jauniegūtās zināšanas, lai celtu personisko labklājību un dabūtu labāk apmaksātu darbu.”

    Un pilnīgi pareizi darīja! Pret indivīdu pārticību (pret turīgo vidusšķiru, kas simbolizē mūsdienu kapitālismu) asi iestājas tikai tie, kuri paši nemaz nespēj radīt auglīgu sistēmu, kas nodrošinātu tik pat lielu pārticību, kāda tā ir jebkuras attīstītas kapitālistiskās valsts vidusšķirai. Un tāpēc mērenu nabadzību, ar ko var lepoties jebkura sociālisma valsts (ir izņēmumi, kad vienā otrā sociālistiskajā valstij valda totāla nabadzība) cenšas uzspiest kā obligātu normu.

    “Attīstītās valstis savu attīstību nodrošina uz visas pārējās pasaules aplaupīšanas rēķina”
    Tipisks sovjetisks delīrijs. Attīstītās valstis tāpēc arī ir attīstītas, ka viņu ekonomika daudz efektīvāk strādā, spēj radīt krietni lielāku pievienoto vērtību, rada jaunas nozares, jaunas tehnoloģijas. Lai izstrādātu šīs tehnoloģijas ir vajadzīgs augsti apmaksāts un kvalificēts darbaspēks. Un šo tehnoloģiju dotā pievienotā vērtība arīdzan ir daudz daudz augstāka nekā tie ražojumi, ko spēj piedāvāt mazattīstītās valstis. Attīstītām valstīm nav vajadzīgas nabadzīgas valstis.
    Paņemsim par piemēru Bilu Geitsu. Viņš no nulles kļuva par miljardieri attīstot PC programmnodrošinājuma biznesu. Elementārs jautājums vatesgalvām – kuru valsti Bils Geitss apzaga (un kādā veidā), ja jūs uzskatāt ka tas ir vienīgais veids kā tikt pie lielas bagātības? 🙂

    “Kapitālisti visos laikos ir iznīcinājuši zemniekus”
    :DDDD Pilnīgs vājprāts! Kapitālisti nevis iznīcina zemniekus, bet izspiež ar savu efektivitāti. Jo racionāli domājoši fermeri lauksaimniecības produkcijas ražošanu attīsta par daudz rentablāku biznesu. Kāpēc zemniekam jāmīcās ar primitīviem darba līdzekļiem un primitīvām darba metodēm pa zemi, ja tas dot tik niecīgu atdevi? Brauc uz pilsētu, mācies un meklē darbu, izmantojot savu galvu un pelni vairāk! Daudz vairāk! Mani, piemēram, fascinē šī bērnišķīgā gaušanās, ka lūk, mums lauki paliek tukšāki, jo jaunieši aizbrauc uz pilsētām. Bet pareizi viņi dara! Ar cienījamās skolās gūtām zināšanām, viņi spēs kļūt par augstāk kvalificētiem darbiniekiem (vai darba devējiem) un, līdz ar to, gan sev pelnīs vairāk naudas, gan arī viņu radītie darba augļi nesīs lielāku pievienoto vērtību. Savukārt, laukos lai šiverē lielie fermeri, kuri izmantojot daudz racionālākas darba metodes, spēj saražot tik daudz, ka pāri paliek. Veikali regulāri piepilda miskastes ar produktiem, kuriem ir notecējis termiņš. Padomijā, kurā ar tādu patosu rūpējās par lauksaimniecību un laukstrādniekiem, daudzi pārtikas produkti bija deficīts. Phe! Sociālisma cēlāji! Ar vienu punu jums, acīmredzot, nepietiek! :DDD

  3. esse saka:

    Ja kāds grib kaut ko saprast, ne tikai plātīties un strīdēties:


    Kāpēc vajag saprast? Lai kļūtu par pārvaldes subjektu globālajā vēsturiskajā procesā, kurš notiek pēc likuma, ka katrs pārvalda (savus resursus, savu nākotni) tajā mērā, kādā saprot objektīvās likumsakarības, bet tajā mērā, kādā nesaprot, – kāds cits (kurš saprot vairāk) pārvalda viņu.
    Tāpēc mācīties, protams, vajag, bet atrast tādu skolu, kurā to varētu darīt bez kaitējuma sev, es, piemēram, vairs neuzņemtos. Informācijas laikmetā katrs pats sev vislabākā skola.

    • Ivars saka:

      Komentētāju “Skolā vajag mācīties” nav vērts tik nopietni uztvert – viņš ir kompetents nejēga. Ja nav žēl laika, ļoti gribas vai ir iedvesma, tad var vienkārši paņemt galveno no tām muļķībām, ko viņš raksta un pateikt kā ir, neiestigstot viņa virtuālā tēla ārišķību apcerē.

  4. Skolā vajag mācīties! saka:

    Speciāli Kremļa vates dvēselēm, iemetīšu citātu jūsu pašu dzimtajā valodā:
    Александр Никонов:
    Суворов и Хазин – близнецы-братья
    Что сказал Суворов?
    Что СССР хотел покорить Европу и вообще активно распространял систему социализма по планете (“мировая революция”, “Земшарная Республика Советов”). И делал он это потому, что понимал: не захватив всю планету, социализм выжить не сможет, поскольку не выдерживает конкуренции с капитализмом в силу своей экономической неэффективности. Люди смотрят, сравнивают и… нескончаемым потоком бегут из соцлагеря в нормальную жизнь, потому что сравнение оказывается не в пользу социализма. Правящему классу социализма (номенклатуре) приходится тратиться на колючую проволоку и возводить берлинские стены, превращая социалистический лагерь в самый обычный, где при попытке к бегству тебе стреляет в спину охрана, потому как срок при социализме у каждого гражданина – пожизненный.
    Только уничтожив всю базу сравнения, стерев с лица планеты все страны капитализма с их свободой и полными полками магазинов, можно спасти выморочный социализм.

    Что говорит Хазин?
    Социализм погиб в тот момент, когда принял решение не расширяться, то есть в конце пятидесятых-начале шестидесятых. При Сталине-то социализм ставил перед собой такую задачу и расширялся. А потом отказался от экспансии. Это и было причиной его гибели, потому что в мире капитализма, не захватив весь мир, социализм существовать не может. Надо было жертвовать чем-то (например, уровнем жизни и самими жизнями) и расширяться, расширяться!..

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s