Par Teksasas štata (ASV) separātiskajām tendencēm

00517_texas_separatism2015.gada jūnijā Teksasas gubernators Gregs Ebots parakstīja rīkojumu par zelta un sudraba krātuves izveidošanu štata teritorijā, uz kuru plāno pārvietot štata zelta un sudraba rezerves vairāk kā 2 miljardu dolāru vērtībā, kuras pagaidām atrodas Federālās Rezervju Sistēmas [ASV centrālās bankas funkcijas izpildošs privātkantoris] glabātuvē.

Teksasas štats vienmēr ir bijis īpašs, jo tur nekad nopietni nav tikušas atmestas domas par izstāšanos no ASV. Pēc amerikāņu žurnālistu domām Teksasas gubernators tādējādi “ir nolēmis iegūt lielāku finansu patstāvību un drošību.” Saskaņā ar ASV likumiem zeltu drīkst uzglabāt ne tālāk kā 150 jūdzes no centrālās FRS glabātuves. Teksasa pārsniedz šo skaitli vairāk kā 10 reizes. Jebkurā gadījumā ar šo lēmumu tiek radīts precedents.

Uzreiz pēc Baraka Obamas pārvēlēšanas prezidenta amatā 2012.gadā, vācu laikraksts Die Welt norādīja, ka katrā ASV štatā ir noformējušās cilvēku grupas, kuras pieprasa sava štata izstāšanos no ASV. “Pēc viņu sajūtām valsts [ASV] tur viņus verdzībā un viņi grib aiziet, tikai bez pilsoņu kara. Teksasa šai ziņā ieņem pirmo vietu, un tas nav nejauši,” rakstīja Die Welt. Un tik tiešām, Teksasas petīciju par izstāšanos no ASV, kurā tiek apgalvots, ka ASV ekonomiskās problēmas ir federālās valdības nespējas reformēt budžeta politiku sekas, savāca 100 tūkstošu parakstu, nepieciešamo 25 tūkstošu vietā.

Pašreiz Teksasa ir ne tikai, ļoti maigi izsakoties, melnādainā prezidenta lielāko nemīlētāju un konservatīvo republikāņu (WASP) galvenā atbalsta vieta, bet tas ir štats, kurā, papildus angļu valodai, valsts valodas statuss ir arī spāņu valodai. Tāpat Teksasa ir vienīgais štats, kuram ir juridiskas tiesības rīkot referendumu par štata izstāšanos no ASV un ir tiesības pacelt štata karogu vienā līmenī ar ASV karogu.

00517_US-and-Texas-Flags

Teksasa, kas teritorijas ziņā ir otrs lielākais ASV štats, savulaik bija patstāvīga valsts – Teksasas Republika, kas izveidojās pēc vairāku mēnešu ilgušā neatkarības kara ar Meksiku. Šī valsts saglabāja savu neatkarību no 1836. līdz 1845.gadam. Bet tā kā naidošanās ar dienvidu kaimiņu paņēma pārāk daudz resursus, Teksasas Republikas vadība, ignorējot vairākuma iedzīvotāju viedokli, paprasījās iekļauties ASV. Tiesa gan ar nosacījumu, ka teksasieši var izstāties no ASV jebkurā mirklī. Šodien Teksasas neatkarības piekritēji, tai skaitā 1950-ajos gados izveidojusies kustība “Teksasas Republika”, apgalvo, ka lēmums par iestāšanos ASV bija nelikumīgs, Teksasas Republika tika nelikumīgi anektēta un Teksasa pašreiz ir okupēta.

Teksasā ir daudz enerģisku cilvēku, kuri tuvina štata neatkarības dienu ne tikai ar vārdiem un parakstot petīcijas. Ir pat tādi teksasieši, kuri ar ieročiem rokās Donbasā karo pret Vašingtonas ukraiņu marionetēm. Pašā štatā kopš 1984.gada eksistē tā saucamie Teksasas vieglie kājnieki. 1994.gadā tika radīta Teksasas konstitucionālā milicija. Kopējais cilvēku skaits šādos paramilitāros grupējumos pēc dažādiem vērtējumiem ir no 150 līdz 250 tūkstoši kaujinieku.

Teksasas Republikas milicijas aktīvisti regulāri veic t.s. “papīra terora” akcijas, traucējot federālo iestāžu darbību štata teritorijā, pārpludinot tās ar fiktīviem prasījumiem un bezvalūtu čekiem. Bet Teksasas miliči neaprobežojas tikai ar papīrrakstīšanu. Laiku pa laikam viņi uzsāk atklātas bruņotas cīņas ar federālām varasiestādēm. Amerikāņu mēdiji šādus gadījumus noklusē. Kā labu piemēru var atcerēties sadursmi Deivisa Fortā 1997.gada vasarā, kad federālā kaujinieku vienība ielenca Teksasas Republikas kaujiniekus.

“Mums ir nepieciešama neatkarība tāpēc, ka mēs esam citādi. Mēs absolūti nepiekrītam ASV federālās valdības politikai. Ja tikai paskatās un paskaita, cik mēs atdodam federālai valdībai, tad viss uzreiz kļūst skaidrs,” 2015.gada pavasarī paziņoja Natans Smits, Teksasas nacionālistu kustības vadītājs. Šī ir lielākā ASV organizācija par štata atdalīšanos no ASV.

Teksasieši ir pārliecināti, ka viņi baro, apģērbj un apbruņo visu pārējo Ameriku un ir nodemonstrējuši gatavību atteikties no budžeta dolāriem pat visasākajā ekonomiskās krīzes brīdī 2009.gada aprīlī. Toreizējais Teksasas gubernators James Perry, piedaloties tolaik protesta akcijās pret nodokļu palielināšanu, atklāti paziņoja par Teksasas izstāšanās no ASV iespējamību: “Mums ir daudz scenāriju … Ja Vašingtona turpinās bāzt degunu amerikāņu darīšanās, nav zināms pie kā tas gala beigās novedīs. Teksasa ir unikāla vieta, gana neatkarīga savā garā… Kad mēs pievienojāmies ASV, mēs to izdarījām ar nosacījumu, ka mums būs atļauts atdalīties, ja vien to sagribēsim…”

Bet dolārs šodien pēc būtības ir vienīgais elements, kurš apvieno etniskā un reliģiskā ziņā ļoti dažādus cilvēkus. Un katrs pieaugošā ASV parāda cents arvien vairāk atklāj šo patiesību. ASV no lielākā kreditora dažus gadu desmitus atpakaļ pašreiz ir pārvērtusies par lielāko parādnieci, un šodien ASV parāds jau ir sasniedzis 18 triljonus dolārus, un tas turpina augt.

Šodien apmēram 25% teksasiešu iestājas par nekavējošu neatkarības pasludināšanu, bet 35% uzskata, ka štatam ir tiesības uz atdalīšanos. Teksasa ir bagāta ar naftas atradnēm. Teksasa ir ne tikai otrs lielākais štats teritorijas ziņā, bet arī iedzīvotāju skaita ziņā (23 miljoni cilvēku) un ekonomiskās labklājības ziņā (2010.gadā Teksasā tika radītas 40% no visām ASV jaunajām darba vietām). Tāpēc petīcijā par Teksasas izstāšanos no ASV ir rakstīts: “Ņemot vērā, ka Teksasas štatam ir sabalansēts budžets un tas ir 15-ā lielākā pasaules ekonomika, štata izstāšanās no ASV var tikt praktiski realizēta.”

Nikolajs Mališevskis
/21.06.2015/

Avots:
http://www.fondsk.ru/news/2015/06/21/tehas-oplot-separatizma-v-ssha-33935.html

Informācijas aģentūra
/02.07.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s