Par valsti

00515_MarkssValsts nekādā ziņā nav spēks, kas sabiedrībai uzspiests no ārienes. Valsts nav arī “tikumiskās idejas īstenība”, “prāta attēls un īstenība”, kā apgalvo Hēgelis. Valsts ir sabiedrības produkts zināmā sabiedrības attīstības pakāpē; valsts ir atzīšanās, ka šī sabiedrība sapinusies neatrisināmās pretrunās pati ar sevi, saskaldījusies nesamierināmos pretstatos, kurus pārvarēt tā nespēj. Bet, lai šie pretstati – šķiras ar pretrunīgām ekonomiskām interesēm – neaprītu sevi un sabiedrību neauglīgā cīņā, kļuva nepieciešama kāda sabiedrībai šķietami pāri stāvoša vara, kas mīkstinātu sadursmi, turētu to “kārtības” robežās. Un šī no sabiedrības izaugusi, bet tai pāri nostājusies vara, kas no sabiedrības arvien vairāk un vairāk atsvešinās, ir valsts.

Valsts ir šķiru pretrunu nesamierināmības produkts un izpausme. Valsts rodas tur, tad un tiktāl, kur, kad un ciktāl šķiru pretrunas objektīvi nevar tikt samierinātas. Un otrādi: valsts pastāvēšana pierāda, ka šķiru pretrunas nav samierināmas.

Valsts ir šķiru kundzības orgāns, orgāns, ar ko viena šķira apspiež otru.Valsts nozīmē radīt “kārtību”, kas šo apspiešanu padara likumīgu un nostiprina, mīkstinādama šķiru sadursmi. … Valsts – ierocis apspiestās šķiras ekspluatēšanai.

Apveltīti ar sabiedrisko varu un nodokļu piedzīšanas tiesībām, ierēdņi kā sabiedrības orgāni nostājas pāri sabiedrībai. … Tiek radīti īpaši likumi par ierēdņu svētumu un neaizskaramību.

Demokrātiskā republika ir vislabākais iespējamais kapitālisma politiskais apvalks, un tāpēc kapitāls, ieguvis šo vislabāko apvalku, nodibina savu varu tik stabili, tik droši, ka šo varu nesatricina nekāda ne personu, ne iestāžu, ne partiju maiņa kapitālistiski demokrātiskā republikā.

Valsts tātad nepastāv no mūžīgiem laikiem. Ir bijušas sabiedrības, kas iztikušas bez tās, kam nav bijis ne jausmas par valsti un valsts varu. Zināmā ekonomiskās attīstības pakāpē, kas nepieciešami bija saistīta ar sabiedrības sašķelšanos šķirās, valsts šās sašķelšanās rezultātā kļuva nepieciešama.

Sabiedrībai, kas attīstās šķiru pretstatos, bija nepieciešama valsts, t. i., ekspluatatoru šķiras organizācija, lai uzturētu tās ārējos ražošanas nosacījumus, tātad, it īpaši, lai ar varas līdzekļiem noturētu ekspluatējamo šķiru pastāvošā ražošanas veida noteiktajos apspiešanas apstākļos (verdzība, dzimtbūšana, algotais darbs). Valsts bija visas sabiedrības oficiālā pārstāve, tās koncentrējums redzamā korporācijā, bet tā bija tāda tikai tiktāl, ciktāl tā bija tās šķiras valsts, kura savā laikmetā viena pati reprezentēja visu sabiedrību: senatnē tā bija vergturu – valstspilsoņu – valsts, viduslaikos – feodālās muižniecības, mūsu laikos – kapitālistu valsts. Kad valsts beidzot kļūst tiešām par visas sabiedrības pārstāvi, tad tā pati sevi padarīs lieku.

Vienu reizi vairākos gados lemt, kurš valdošās šķiras loceklis parlamentā apspiedīs, bradās tautu, – tāda ir kapitālistiskā parlamentārisma īstā būtība ne tikai parlamentāri konstitucionālajās monarhijās, bet arī visdemokrātiskākajās republikās.

Mēs esam par demokrātisku republiku kā strādājošajiem vislabāko valsts formu kapitālisma apstākļos, bet mums nav tiesību aizmirst, ka pat visdemokrātiskākajā kapitālistiskajā republikā tautas liktenis ir algota verdzība.

Patiesībā valsts nav nekas cits kā mašīna, ar kuru viena šķira apspiež otru, un demokrātiskā republikā nebūt ne mazāk kā monarhijā. … Jebkura valsts ir “īpašs” nomāktās šķiras “apspiešanas spēks”. Tāpēc jebkura valsts ir nebrīva un netautiska.

Valsts ir īpaša spēka organizācija, tā ir vardarbības organizācija kādas šķiras apspiešanai. … Ekspluatatoru šķirām politiska kundzība vajadzīga ekspluatācijas uzturēšanas interesēs, t. i., niecīga mazākuma savtīgajās interesēs, pret milzīgo tautas vairākumu. Ekspluatētajām šķirām politiskā kundzība vajadzīga jebkuras ekspluatācijas pilnīgas iznīcināšanas interesēs, t. i., milzīgā tautas vairākuma interesēs pret mūslaiku vergturu, t. i., muižnieku un kapitālistu, niecīgo mazākumu.

Kapitālistu valstu formas ir ārkārtīgi dažādas, bet to būtība ir viena: visas šīs valstis tā vai citādi, bet galu galā katrā ziņā ir kapitālistu diktatūra.

Ne tikai monarhijā, bet arī demokrātiskajā republikā valsts paliek valsts, t. i., saglabā savu galveno atšķirības iezīmi: pārvērst amatpersonas, “sabiedrības kalpus”, tās orgānus par sabiedrības kungiem.

Sociālšovinisma nelieši … aizstāv “savu” kapitālistu laupīšanas intereses, slēpdamies aiz frāzēm par “tēvijas aizstāvēšanu”.

Mūslaiku algotie vergi kapitālistiskās ekspluatācijas apstākļos joprojām ir tik ļoti trūkuma un nabadzības nomākti [XXI gadsimtā – izklaižu un baudu apmāti], ka viņiem “ne prātā nenāk demokrātija” un “ne prātā nenāk politika”, ka parastajā, mierīgajā notikumu gaitā iedzīvotāju vairākums atstumts no piedalīšanās sabiedriski politiskajā dzīvē. … Demokrātija niecīgam mazākumam, demokrātija bagātajiem, tāds ir kapitālistiskās sabiedrības demokrātisms. Ciešāk ieskatījušies kapitālistiskās demokrātijas mehānismā, mēs redzēsim it visur – gan “sīkajās” – it kā sīkajās – vēlēšanu tiesību detaļās, gan pārstāvniecisko institūtu tehnikā, gan faktiskajos šķēršļos sapulcēšanās tiesību izmantošanai, gan dienas preses tīri kapitālistiskajā organizācijā un tā tālāk, un tā tālāk -, mēs redzēsim vienus vienīgus demokrātisma ierobežojumus. Šie ierobežojumi, atkāpes, izņēmumi, šķēršļi, kas domāti trūcīgajiem, šķiet sīki, it īpaši tam, kas pats nekad trūkumu nav pieredzējis un apspiestajām šķirām to masu dzīvē tuvs nav bijis, – bet kopsummā šie ierobežojumi izslēdz, izstumj trūcīgos no politikas, no aktīvas piedalīšanās demokrātijā.

Kapitālistiskajā sabiedrībā mums ir apcirpta, nožēlojama, viltota demokrātija, demokrātija tikai bagātajiem, mazākumam. … Demokrātija nozīmē tikai formālu vienlīdzību!

Tagad valdošais oportūnisms cenšas no strādnieku partijas izaudzināt labāk atalgoto strādnieku pārstāvjus, kas atraujas no masas, tīri ciešami “iekārtojas” kapitālisma apstākļos un par lēcu virumu pārdod savu pirmdzimtību, t. i., atsakās būt tautas revolucionārie vadoņi pret kapitālistiem.

Demokrātija milzīgam tautas vairākumam un ekspluatatoru, tautas apspiedēju apspiešana ar spēku, t. i., izslēgšana no demokrātijas, – tā pārveidojas demokrātija, kad notiek pāreja no kapitālisma uz komunismu.

Mēs par savu galamērķi izvirzām valsts iznīcināšanu, t. i., jebkādas organizētas un sistemātiskas vardarbības iznīcināšanu, jebkādas pret cilvēkiem vispār vērstas vardarbības iznīcināšanu. Mēs negaidām atnākam tādu sabiedrisku kārtību, kad netiktu ievērots princips par mazākuma pakļaušanos vairākumam. Bet, tiekdamies pēc sociālisma, mēs esam pārliecināti, ka tas pāraugs komunismā un sakarā ar to zudīs katra vajadzība pēc vardarbības pret cilvēkiem vispār, vajadzība pakļaut vienu cilvēku otram, vienu iedzīvotāju daļu otrai, jo cilvēki pieradīs ievērot elementāros sabiedriskās dzīves noteikumus bez vardarbības un bez pakļaušanas.

Komunistiskās sabiedrības pirmajā fāzē (ko parasti sauc par sociālismu) “kapitālistiskās tiesības” tiek atceltas nevis pilnīgi, bet tikai daļēji, tikai atbilstoši jau panāktajam ekonomiskajam apvērsumam, t. i., tikai attiecībā uz ražošanas līdzekļiem. “Kapitālistiskās tiesības” tos atzīst par atsevišķu personu privātīpašumu. Sociālisms tos padara par kopīpašumu. Tiktāl – un vienīgi tiktāl – “kapitālistiskās tiesības” atkrīt. Bet tās tomēr paliek savā otrajā daļā, paliek kā regulators (noteicējs) produktu sadalīšanā un darba sadalīšanā starp sabiedrības locekļiem. … Un tiktāl vēl paliek nepieciešama valsts, kas, sargādama ražošanas līdzekļu kopīpašumu, sargātu darba vienlīdzību un produkta sadalīšanas vienlīdzību.

Valsts varēs pilnīgi atmirt tad, kad sabiedrība būs realizējusi noteikumu: “katrs pēc savām spējām, katram pēc viņa vajadzībām”, t. i., kad cilvēki tiktāl būs pieraduši ievērot sadzīves pamatnoteikumus un kad viņu darbs būs tiktāl ražīgs, ka viņi labprātīgi strādās pēc spējām.  “Kapitālistisko tiesību šaurais apvārsnis”, kas ar Šeiloka [ebreju augļotājs Šekspīra lugā “Venēcijas tirgotājs”] sīkstumu liek rēķināt, ka tikai nenostrādātu lieku pusstundu vairāk par otru, ka tikai nesaņemtu mazāku algu nekā otrs, – šis šaurais apvārsnis tad būs pārvarēts. Produktu sadalīšanai tad nebūs vajadzīgs, lai sabiedrība normētu produktu daudzumu, kas katram jāsaņem; katrs brīvi ņems “pēc vajadzības”. No kapitālistiskā viedokļa tamlīdzīgu sabiedrisku iekārtu viegli pasludināt par “tīro utopiju” un zoboties par to. … Līdz tam laikam, kamēr iestāsies komunisma “augstākā” fāze, sociālisti prasa, lai sabiedrība un valsts ļoti stingri kontrolētu darba mēru un patēriņa mēru, tikai šī kontrole jāiesāk ar kapitālistu ekspropriāciju, ar strādnieku kontroli pār kapitālistiem. … Izrādās, ka komunismā zināmu laiku paliek ne tikai kapitālistiskās tiesības, bet pat arī kapitālistiskā valsts – bez kapitālistiem!

Kapitālistu ekspropriācija neatvairāmi izraisīs cilvēku sabiedrības ražotājspēku milzīgu attīstību.

Karjerisma pilnīga izskaušana prasa, lai “goda” vietiņa valsts dienestā, kaut arī bez ienākuma, nevarētu kļūt par tiltiņu pārlēkšanai uz augsti atalgotiem amatiem bankās un akciju sabiedrībās, kā tas pastāvīgi mēdz būt visās visbrīvākajās kapitālistiskajās valstīs.

[Kā nodrošināties pret strādājošo valsts kalpotāju pārvēršanos par birokrātiem]:
1) ne tikai vēlējamība, bet arī atceļamība jebkurā laikā;
2) atalgojums ne augstāks par strādnieka atalgojumu;
3) tūlītēja pāreja uz to, lai visi izpildītu kontroles un uzraudzības funkcijas, lai visi uz laiku kļūtu par “birokrātiem” un lai tāpēc neviens nevarētu kļūt par “birokrātu”.

Ar Marksa mācību tagad notiek tas pats, kas vēsturē ne vienu reizi vien noticis ar revolucionāro domātāju un apspiesto šķiru vadoņu mācībām šo šķiru cīņā par atbrīvošanos. Apspiedējas šķiras pastāvīgi vajāja lielos revolucionārus viņu dzīves laikā, izturējās pret viņu mācību ar vismežonīgāko niknumu, ar vistrakāko naidu, ar visnegantākajiem meliem un apmelojumiem. Pēc nāves tiek mēģināts viņus pārvērst par nekaitīgām svētbildēm, tā sakot, kanonizēt viņus, apveltīt ar zināmu slavu viņu vārdu apspiesto šķiru “mierināšanai” un apmuļķošanai, izskaužot revolucionārās mācības saturu, notrulinot tās revolucionāro asumu, banalizējot to.

Citāti no Vladimira Ļeņina 1917.gada grāmatas “Valsts un revolūcija” ar K.Marksa un F.Engelsa citātiem

Avots:
http://darbabalss.eu/load/

Informācijas aģentūra
/02.07.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Reg.: Latvija. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

8 Responses to Par valsti

  1. esse saka:

    Valsts (angl. state) kā sabiedrības pārvaldes forma nav atdalāma no kapitālisma, tā radusies līdz ar kapitālismu. Valsts, tāpat kā politika, masu izglītība un ideoloģija ir institūcija, kas radītas kapitāla ierobežošanai un saglabāšanai ilgtermiņā. Bez valsts ir tādas sabiedrības pārvaldes formas kā politeja (angl.polity, gr.politeia) un patrimonija (sk.patrimonialism). Beidzoties kapitālismam, beidzas valsts (state). Tas ir skaidrs. Tā ir zinātne, teorija. Izcilais krievu vēsturnieks Andrejs Fursovs savās lekcijās atklāj to, ka, izrādās, K.Markss dzīves beigās esot teicis, ka ja viņam būtu jāsāk viss no sākuma un jāraksta no nulles, tas viņš sāktu ar Valsti, nevis Kapitālu. Un Fursovs piebilst, ka, ja Markss dzīvotu šodien, tad viņam būtu jāsāk nevis ar valsti, bet ar slēpto varu, t.i., ar transnacionālajām saskaņošanas un pārvaldes institūcijām. Valstis šobrīd, kapitālismam objektīvi beidzoties, tiek faktiski atceltas, jo varu pārņem transnacionālās korporācijas, viņu organizētās slēgtās biedrības un domnīcas universitātēs un institūtos (angl. think tanks). Protams, paliek vēl alternatīvais attīstības ceļš – t.s. Rusas civilizācija (sk.Sabiedriskās drošības koncepciju “Nedzīvais ūdens” – http://dotu.ru/2005/09/09/about_cob/). Cilvēkiem jāapgūst pašpārvalde jeb t.s. pilna pārvaldes funkcija (sk.http://dotu.ru/2004/06/23/20040623-dotu_red-2004/).

    • Mans viedoklis, pārliecība – valsts idealajā variantā ir liela ģimene kas sastāv no ģimenēm. Valsts tas ir instruments mērķu sasniegšanai. Viss pārējais ir totala pārvalde. Par pārvaldi neko labāku par “Pietiekoši vispārēju pārvaldes teoriju” nēesmu redzējis.
      Minimālam ieskatam https://youtu.be/bhPwCa8bumw
      Precīzāk pat nevis nēesmu redzējis neko labāku, bet nekur neviens netikai nepiedāvā alternatīvas, bet pat visi totāli ignorē tādu jēdzienu kā pārvalde.

  2. Juris saka:

    “Patvēruma valsts” http://patvēruma.valsts.lv/ apraksta ievada vārdi:

    “Cilvēks ar savu eksistenci vien ir nostādīts fakta priekšā, tādēļ viņam sev atvēlētais dzīves posms šajā pasaulē jāpavada maksimāli drošā, stabilā un organizētā vidē. Bet par to viņam pašam arī jāparūpējas, jo Radītājs nespēj (vai Viņam vien zināmu iemeslu dēļ — nevēlas) ierobežot ļaunuma uzvaras gājienu Zemes virsū. Iespējams, ka tieši otrādi – Viņš gaida, kad cilvēki beidzot paši sāks rīkoties un tikai tad, nepieciešamības gadījumā, viņiem palīdzēs.

    Ļoti bieži, komentējot demokrātiskās valsts iekārtas trūkumus un šajā sistēmā valdošās acīm redzamās nejēdzības, kuras, savas labklājības vairošanai, visai veikli izmanto pie varas esošā “elite”, tiek minēts arguments: “Demokrātija nebūt nav tā pati labākā valsts pārvaldes sistēma, bet līdz šim nekas labāks nav izdomāts!”

    Aicinu par to padomāt! Aicinu atlicināt laiku uz nenoskatīto TV „šovu” un citu zombējoši dezinformatīvo pārraižu rēķina! Aicinu atlicināt laiku uz neizlasīto, „pozitīvisma” pilno rakstu rēķina glancētajos žurnālos! Aicinu atlicināt laiku, lai pabūtu kopā ar savu ģimeni un draugiem, lai apzinātu un apspriestu reālajā dzīvē notiekošo! Aicinu atlicināt laiku. lai beidzot sāktu domāt par alternatīvu – detalizētu, pilnīgi jaunu valsts un sabiedriskās iekārtas modeli, kurā ikvienam cilvēkam būtu cilvēka cienīgi dzīves apstākļi!

    Uzsveru — detalizētu, jo no demokrātijā plaši lietotā lozunga „brīvība”, katrs pie varas esošais režīms radīs „demokrātiju” pēc savas gaumes! Un tā saucamā „elite” izveidos sistēmu, kas domāta tikai un vienīgi savas ekskluzīvi greznās dzīves nodrošināšanai uz vienkāršo ļaužu verdziskas ekspluatācijas rēķina.

    Iespējams, ka būs nepieciešama visu aptveroša globāla katastrofa, kura paņems milzums cilvēku dzīvību, lai izdzīvojušos beidzot piespiestu sākt domāt par alternatīvu valsts iekārtas sistēmu. Par sistēmu, kurā principā netiktu pieļauta šausmīgās vēstures mācības atkārtošanās.”

  3. Skolā vajag mācīties! saka:

    Jūs taču esat vienkārši pasisti! :DDD Jau cik reižu sociālisma cēlāji ar aplauzušies ar savu infantīlo utopiju. Bet nē! Davai, vēlreiz skriesim ar pieri sienā!
    Kapitālisms kā reizi ir efektīvs ar to, ka, nesludinot nekādas praksē veiksmīgi nepārbaudītas utopiskas teorijas, vienkārši ņem un funkcionē! Rada vērtības. Kapitālismā tāds Bils Geitss un Stīvs Džobss no pilnīgas nulles spēja kļūt par miljardieriem. Un ne jau ar kaut kādu naftas biznesu. Un ne jau atņemot kādam naudu. Bet gan attīstot nozari (personālie datori un tām paredzētais programmnodrošinājums), kas ir radījusi veselu lērumu jaunu nišu, jaunas perspektīvas un darbavietas. Tā funkcionē kapitālisms.
    Un kā funkcionē sociālisma celtniecība? Atceros, ka sovjetiem vienmēr bija aizbildinājums – visiem vajag dzīvot pieticībā. Tā vienkārši ir idiotiska atruna un savas nespējas radīt efektīvu ekonomiku slēpšana.
    Jā, kapitālismā arī ir nabadzīgi cilvēki. Bet šos cilvēkus veiksmīgi uztur kapitālisma radītais sociālais budžets. Patiesībā šur tur valstīs rūpes par nabadzīgajiem pāraug tādos līmeņos, ka sāk jau ļaundabīgi veicināt bezdarbu un parazitēšanu uz valsti, uz kapitālisma saražotajām vērtībām.

  4. Tāda sajūta itkā jūs esat gatavs kapitalisma varoņiem laizīt dibenu. Nekas jauns, tādus cilvēkus esmu daudz sastapis, labi esmu iepazinis viņu dabu.
    Pirmkārt vēl varētu vēl pastrīdēties kurš tajos laikos radīja varenākas un efektīvakas vērtības.
    Otrkārt kā tie kungi kļuva par miljardieriem jums tā reāli runājot nav nekādas nojausmas, tapat arī man. Visu ko mēs zinam ir caur “mēdijiem” pasniegtā informācija. Bet ņemot vērā to, kad tagad jau ir skaidri redzams, drīzāk mēdijus var apzīmēt par melu midzeņiem, primāri visu tur pasniegto informāciju es uzskatītu par meliem. Pat reperi to jau sen ir sapratuši https://www.youtube.com/watch?v=iSICeYngx9Y
    Ja kapitālismā dažiem no nulles izdodas kļūt par miljardieriem bet simtiem miljonu jābūt nabagiem, tad tas neizklausās pēc diža modeļa. Bet ja pie šī modeļa citi savu bagātību vairo no paaudzes paaudzē tad viņiem jādara viss lai šis modelis nemainītos, un lai atratos tie kas to aizstāv.
    Piemēram vai ir iespējams ka Džobs savus miljardus ieguva citus izmantojot kā vergus? Domāju nav noslēpums, ka Apple visa ražošana jau sen izvesta no ASV. Reālā ražosana uz Āziju, bet zinātniski ietilpīga (kur nepieciešams reāli izglītoti cilvēki) uz ofšoriem. Labi ar ofšoriem viss skaidrs, viens no kapitālisma balstiem apzagt pārējos nesamaksājot nodokļus. Ar Āziju gan viss ir interesantāk. Lūk ievadam lai saprastu kā kapitalisti tur vietējos izmanto par vergiem https://www.youtube.com/watch?v=TLCRnuqO8h8
    Jā zinu zinu, apgalvosiet ka nekāda sakara ar Apple, lūk jau konkrēti https://www.youtube.com/watch?v=HlhZt_YxbLo
    Ja vēl nepārliecina lūk viss pateikts tiešāk https://www.youtube.com/watch?v=z8GQNJ0WJb4
    Jebkurš būtu bagāts ja viņš sava prodeukta ražošanā par viena cilvēka algu nodarbinātu 50. Protams tas ir tikai viens Džobsa veiksmes moments. Ņemot vērā par kādu totālas kontroles un izsekošanss ieroci pārvāršas viņa produkts, nebrīnīšos ja viņa panākumi ir “saskaņoti” ar ļoti “vareniem” cilvēkiem.
    Bils Geits un Microsoft arī nav nekāda izklaides mantiņa. Tas ir pārvaldes, totalas kontroles ierocis. Pentagons nenodarbojas ar izklaidi, bet bez interneta Microsoft nebūtu tādu panākumu. Cik reizes ziņots ka Microsoft pieļautās kļūdas ļauj viegli pieķļūt datoriem. Kas tās kļūdas netišām pieļautas? Vai arī jau ražošanas procesā iestrādātas spiegu programmas.
    Redz kur tavs elks runā kā ar vakcīnām slaktēt cilvēkus https://www.youtube.com/watch?v=gROhNaJoGzI
    Lūk viņš jau to sen dara https://youtu.be/ryrLZMiVWbA?t=14s

    Faktiski jūs atbalstat gan to verdzību gan cilvēku slaktēšanu. Un es saprotu, ka tādi cilveki ir bijuši vienmēr, gan slaktējot gāzes kamerās, gan dedzinot ugunskuros, gan metot uz pilsētām ātombumbas.
    Un tikai nevajag man tagad piešūt socialisma fana birku

  5. esse saka:

    Mihaila Hazina lekcija par to, kā darbojas pasaules ekonomika:

    Lieta tā, ka kapitālisms nevar attīstīties, ja nepaplašina teritoriju un, attiecīgi, darba dalīšanu. Tagad, kad kapitālistiskā ekonomiskā sistēma ir pārņēmusi visu pasauli, tā pati sevi noved līdz loģiskām beigām. Agoniju var pagarināt tikai kari – t.i., mākslīgi radīti masveida pieprasījumi (jeb ekonomiskā ziņā jaunas teritorijas) – izpostīto vērtību vietā vajadzīgas jaunas. Pašlaik kapitālisms t.s. attīstītajās valstīs mēģina izdzīvot, radot ļoti daudz jaunu, nevajadzīgu profesiju (virtuālā ekonomika). Bet galvenais, ka attīstīts kapitālisms pēc savas būtības ir pretrunā ar valsti – ka[pitālistam ir vajadzīgs neierobežots noieta tirgus, bet valstis ar savām robežām, tradīcijām, atšķirīgiem likumiem un nacionālajām politiskajām elitēm rada nopietnus šķēršļus. Tāpēc ietekmīgas transnacionālas korporācijas un to atbalstītie politiskie spēki globālā vēsturiskā procesa ietvaros darbojas uz valstu suverenitātes (t.sk. ASV, kura jau sen vairs nav neatkarīga valsts, bet transnacionālo korporāciju “pieraksta” vieta – par to, starp citu, jau sen runā izcilais republikāņu partijas senators Rons Pols) strauju samazināšanu (kas arī notika ar Latviju un daudzām citām valstīm ES ietvaros).

  6. Skolā vajag mācīties! saka:

    “Lieta tā, ka kapitālisms nevar attīstīties, ja nepaplašina teritoriju”
    :DDD Šis politiskais virziens kā reizi nāk no vates centieniem visiem uzspiest savu sociālismu. Nocitēšu arī šeit to pašu.
    Александр Никонов:
    Суворов и Хазин – близнецы-братья
    Что сказал Суворов?
    Что СССР хотел покорить Европу и вообще активно распространял систему социализма по планете (“мировая революция”, “Земшарная Республика Советов”). И делал он это потому, что понимал: не захватив всю планету, социализм выжить не сможет, поскольку не выдерживает конкуренции с капитализмом в силу своей экономической неэффективности. Люди смотрят, сравнивают и… нескончаемым потоком бегут из соцлагеря в нормальную жизнь, потому что сравнение оказывается не в пользу социализма. Правящему классу социализма (номенклатуре) приходится тратиться на колючую проволоку и возводить берлинские стены, превращая социалистический лагерь в самый обычный, где при попытке к бегству тебе стреляет в спину охрана, потому как срок при социализме у каждого гражданина – пожизненный.
    Только уничтожив всю базу сравнения, стерев с лица планеты все страны капитализма с их свободой и полными полками магазинов, можно спасти выморочный социализм.

    Что говорит Хазин?
    Социализм погиб в тот момент, когда принял решение не расширяться, то есть в конце пятидесятых-начале шестидесятых. При Сталине-то социализм ставил перед собой такую задачу и расширялся. А потом отказался от экспансии. Это и было причиной его гибели, потому что в мире капитализма, не захватив весь мир, социализм существовать не может. Надо было жертвовать чем-то (например, уровнем жизни и самими жизнями) и расширяться, расширяться!..

  7. Skolā vajag mācīties! saka:

    ” Pašlaik kapitālisms t.s. attīstītajās valstīs mēģina izdzīvot, radot ļoti daudz jaunu, nevajadzīgu profesiju”

    Vienkārši izcila analfabētisma spozme! :DDDD Radot kaut ko bezvērtīgu NAV iespējams ne attīstīties, ne izdzīvot! Jebkuras valsts ekonomika attīstās/dzīvo (vai izdzīvo) tieši uz pievienotās vērtības radīšanas rēķina. Vatņikiem ir pagrūti iebraukt Rietumu ekonomikas procesos, tāpēc arī visu ko neizprot, nosauc par bezjēdzīgu.

    p.s.
    Par to, ka kapitālisms “nespēj attīstīties, bez ekspansijas”, piemērs – 1941. gadā kad vācu karavīri no boļševikiem atbrīvoja tādu Krievijas pilsētiņu – Lokota. Tur vietējie iedzīvotāji paši saviem spēkiem atjaunoja normāli augošu ekonomiku. Uz kapitālisma bāzes. Starpcitu, Lokotas vecākie un prātīgākie vīrieši piedāvāja vāciešiem, ka viņi paši pārvaldīs Lokotu un nodrošinās vāciešus ar aizmuguri. Vāciešiem nebija iebildumu.Neviens Lokotas iemītnieks negāja iekarot jaunas teritorijas un pakļaut nabaga sovjetu dīkdieņus “baismīgajam” kapitālismam. Pilsētiņa veiksmīgi attīstījās, kas ļoti, ļoti nepatika Staļinam. Ko viņš pasāka? Sūtīja partizānus, kuri slepkavoja… nē, nevis vācu vērmahta kareivjus, bet gan Lokotas un tās apkaimes iedzīvotājus! Samelojos! Nevis vienkārši nogalināja, bet arī spīdzināja. Un cirta nost rokas un kājas, plēsa nost ādu, izdūra acis… man turpināt?

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s