Publicēta jaunā ASV militārā stratēģija

00521_Screen-Shot-2015-07-02-at-7.47.22-AMIr publicēta jauna ASV militārā stratēģija. Kopā ar tādiem dokumentiem kā kiberstratēģija un nacionālās drošības stratēģija, tai ir globāls tvēriens. Pie ASV nacionālām interesēm ir pieskaitīta status quo saglabāšana globālajā ekonomiskajā sistēmā un jau visiem apnikušo “universālo vērtību” izplatīšana [tai skaitā arī ir visas pasaules maitāšana un pidarastizēšana].

Martins Dempsijs

Martins Dempsijs

Štābu priekšnieku apvienotās komitejas vadītājs ģenerālis Martins Dempsi uzsvēra, ka kopš iepriekšējās stratēģijas publicēšanas 2011.gadā “ir pieaugusi globālā nekārtība”, bet ASV “militārais pārsvars” ir sācis mazināties. Tieši tāpēc arī radās nepieciešamība izstrādāt jaunu dokumentu. Risku tuvākajā laikā nonākt militārā sadursmē ar citu lielvalsti ģenerālis Dempsijs raksturoja kā “zemu, bet pieaugošu”.

Šai ziņā visbiežāk amerikāņu ģenerāļi norāda uz Krieviju. Tā 1.jūlijā NATO konferencē Londonā ģenerālis Adrians Bredšou paziņoja, ka Krievijas starptautiskā klātbūtne jūrās ir ievērojami pieaugusi, bet pēc 2014.gadā sākušās Ukrainas krīzes “Krievijas jūras spēku darbības Baltijas jūrā, Atlantijas okeānā, Vidusjūrā un Melnajā jūrā var uzskatīt par pašpārliecinātām un agresīvām”.

Jaunā amerikāņu militārā stratēģija ir apjoma ziņā neliels dokuments, kurš aizņem tikai 17 lappuses. Interesanti, ka stratēģija, kā norādīts ievadā, ir adresēta jaunatnei.

Stratēģijas tekstā ir izdalīti divu veidu draudi. Pie pirmā veida pieder draudi, kurus rada valstiski subjekti. Kā šādu draudu avoti tiek nosauktas Krievija, Ķīna, Irāna un Ziemeļkoreja. Šīs valstis tiek dēvētas par “revizioniskām”. Šis termins nav saprotams, bet visdrīzāk tam ir jāiedveš lasītājam, ka katra no minētajām valstīm pa savam “revizē” pasaules kārtību, kurā ASV sevi ir pacēlusi globālā hegemona statusā.

Krievija dokumentā tiek raksturota kā “valsts, kura neciena savu kaimiņvalstu suverenitāti un ir gatava pielietot spēku”. Tāpat tiek atzīmēts, ka Krievijas darbības grauj reģionālo drošību gan pa tiešo, gan caur starpniekspēkiem (proxy)”. Pie reizes dokumenta sastādītāji pieraksta Krievijai 1975.gada Helsinka vienošanos pārkāpšanu (?!).

Interesanti, ka apdraudējums no Ķīnas puses dokumentā tiek raksturots daudz nekonkrētāk. Ir jūtama dokumenta autoru vēlme neiesaistīties tiešā konfrontācijas retorikā attiecībā pret Pekinu. Tai pat laikā tiek pieminēta Dienvidķīnas jūra, kuras salās ķīnieši pašreiz rada militāro infrastruktūru.

Otru draudu veidu, kurš tiek pieminēts ASV militārajā stratēģijā, rada nevalstiskie subjekti. Šeit pirmajā plānā tagad figurē “Islāma valsts” grupējums. Zīmīgi, ka “Alkaida” jaunās stratēģijas tekstā vispār vairs nav pieminēta. “Alkaida” acīmredzot ir jau izlietots materiāls un tās vietu amerikāņu ārpolitikas propagandā stabili ir ieņēmusi “Islāma valsts.”

Dokumenta sastādītāji apgalvo, ka abi draudu tipi var būt savienoti un pieņemt hibrīda izpausmi, un kā tāda gadījuma klasisku piemēru izdevums Military Times min “Islāma valsti” un Krievijas atbalstītos cīnītājus Ukrainā. Krievija tādējādi Ameriku apdraud abos pieminētajos veidos – gan kā naidīga valsts, gan kā spēks, kurš rada hibrīdkaru.

Dokumentā tiek pateikts, ka, “lai gan ASV ir pieradusi strādāt saziņā ar citiem, tomēr ir gatava rīkoties vienpusējā kārtā, ja situācija to prasīs.” Tāpat tiek norādīts, ka karam ar nopietnu ienaidnieku būs nepieciešama pilnīga mobilizācija un būs jāatbalsta viss militāro iespēju spektrs, kam ASV būs jāiedarbina iekšējās drošības spēki un rezervisti.

Papildus, izpildot svarīgu propagandisku funkciju, amerikāņu militārā doktrīna apgalvo, ka ASV veic savu karabāzu izvietošanu pa visu pasauli ne kam citam, kā tikai cīņai ar terorismu, pie tam orientējoties uz “globāli integrētu vadību”, kas ļauj veikt “transreģionālās operācijas”.

Amerikāņu izdevums Defense One, komentējot jaunās ASV stratēģijas parādīšanos, to raksturoja ar šai tēmai veltīta raksta virsrakstu “Pēdējā Dempsija instrukcija Pentagonam: gatavojieties ilgstošam karam” (Dempsey’s Final Instruction to the Pentagon: Prepare for a Long War).

Kopumā jaunā amerikāņu militārā stratēģija neatšķiras ar kaut ko īpaši jaunu. Tā joprojām orientē bruņotos spēkus un sabiedrību uz ASV dominējošā stāvokļa un vienīgās “globālās lielvaras” statusa noturēšanu. Jauns ir tikai tas, ka pastiprinās amerikāņu bažas, ka mūsdienu pasaulē šāda loma ASV vairs nav pa spēkam.

Leonīds Savins
/03.07.2015/

Avoti:
http://www.fondsk.ru/news/2015/07/03/ssha-gotovjatsja-k-beskonechnoj-vojne-34152.html
http://www.defenseone.com/management/2015/07/dempseys-final-instruction-pentagon-prepare-long-war/116761/
http://www.jcs.mil/Portals/36/Documents/Publications/National_Military_Strategy_2015.pdf

Informācijas aģentūra
/15.07.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s