Birokrātija nogalina Latviju

00527_dziesmu_svetki_palidziba-664x390Birokrātija ir Latvijas Republikas politiskās sistēmas karkass, lai gan savulaik cīņa ar toreizējo Padomju birokrātiju bija viens no saukļiem, ar kuriem 1980-o gadu beigās cilvēki izgāja Rīgas ielās. Tiesa gan salīdzinājumā ar Padomju laikiem, mūsdienu Latvijas birokrātija jau prasa cilvēku upurus.

Vislabāk to, kas patiesībā ir mūsdienu Latvija, raksturo notikušais 2015.gada Jaunatnes dziesmu un deju svētkos. Šis notikums ir latviešu tautas simbols: ar Dziesmu svētku parādīšanos var sākt skaitīt tautas rašanos. Dziesmu svētki bija arī nozīmīga nacionālās atdzimšanas “Atmodas” sastāvdaļa 1980-o gadu beigās, kad Latvija dziedot un dejot uzsāka savu izstāšanos no PSRS. Tie notikumi Latvijā ieguva nosaukumu “dziesmotā revolūcija”.

Šogad Jaunatnes dziesmu un deju svētkos no visas Latvijas Rīgā tika savesti 13 tūkstoši bērnu, kuriem, apģērbtiem nacionālajos tautas tērpos, grandiozos kopkoros bija jādzied latviešu tautas dziesmas. Ļoti simboliski: latviešu bērni ir Latvijas nākotne un šī valsts ir izveidota priekš viņiem. Tomēr šogad svētki tika neglābjami sabojāti: noslēguma koncerta ģenerālmēģinājuma laikā vairākiem simtiem bērnu kļuva slikti. Mazie koristi desmitiem viens pēc otra krita ģībonī un apmēram pusotrs tūkstotis griezās pēc medicīniskās palīdzības.

“Es sēdēju pirmajā sektorā. Kad katras divas – trīs minūtes bērni sāka krist, koncerts tika pārtraukts. Mēs vairs neskatījāmies koncertu, bet skatījāmies, kā bērnus bez samaņas aiznes no estrādes. To nelaimīgo bija vairāk kā 50, “ stāsta viena no aculieciniecēm. Tikai vienā pašā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tika nogādāti 156 bērni, no kuriem 17 tika hospitalizēti.

Kad sāka noskaidrot notikušā iemeslus, atklājās, ka no visas Latvijas savestiem bērniem tika radīti tādi apstākļi, kurus ne katrs pieaugušā organisms spētu izturēt.

“Viņus modina 04:30, lai varētu pabrokastot un uzspētu ar sabiedrisko transportu aizbraukt no Maskavas ielas līdz Mežaparka estrādei. Lai tiktu dušā, tai skolā, kurā viņa dzīvoja, bija jāstāv rindā no 22 līdz pusnaktij. Jāguļ bija uz grīdas. Meita piekusa. Viņa teica, ka nebrauks uz ģenerālmēģinājumu, uz ko viņai piedraudēja, ka tad nevarēs piedalīties noslēguma koncertā, “ par bērnu dzīves apstākļiem pastāstīja vienas koristes mamma. Citi liecinieki stāsta, ka atvestie bērni bez pieaugušo uzraudzības esot klīduši pa Rīgas ielām, dzēruši enerģijas dzērienus, bet pilngadīgie – alkoholu.

Uzreiz pēc notikušā Izglītības ministre Mārīte Seile paziņoja, ka ir gatava atkāpties no amata, bet tā arī neatkāpās. Premjerministre Laimdota Straujuma paziņoja, ka atlaidīs Seili tikai tad, ja viņa pati uzrakstīs atlūgumu, bet vadošā koalīcija atteicās pieprasīt ministres demisiju. Nekādas krimināllietas par notikušo nav ierosinātas un neviens nav saņēmis pavēstes uz prokuratūru.

Šis atgadījums ļoti labi raksturo mūsdienu Latvijas būtību. Ideoloģijas līmenī te tautastērpos ģērbušies un korī dziedoši bērni  ir nācijas nākotne. Bet reāli Latvijā eksistē birokrātu mafijas kolektīvā bezatbildība, kad ierēdņi izgulda “nācijas nākotni” uz grīdas, rada bērniem necilvēcīgu dienas režīmu, un kad kaitējums bērnu veselībai kļūst visiem acīmredzams, tad ierēdņi piesedz viens otru un paliek nesodīti.

00527_imagesMežaparkā notikušajam ir acīmredzama analoģija ar vēl vienu, daudz drausmīgāku Latvijas valsts pārvaldes sistēmas noziegumu – Zolitūdes traģēdiju.

Pirmkārt, Mežaparka estrāde varēja sabrukt tieši tāpat kā sabruka tirdzniecības centra “Maxima” jumts: “Rīgas meži” valdes loceklis Edgars Vaikulis apgalvo, ka estrādes tribīnes var uzņemt 6000 cilvēku, bet Dziesmu svētku organizatori šo skaitli pārsniedza divas reizes, jo bērni ir maziņi un daudz vietas neaizņemšot. Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis, atbildot uz to, paziņoja, ka tieši pārliekā saspiestība varēja būt daudzo ģīboņu iemesls, un, ja bērnu vidū sāktos panika, tad sekas varēja būt ļoti traģiskas.

Jāatgādina, ka Zolitūdes traģēdija arī notika dēļ tehnisko reglamentu un drošības normu pārkāpumiem: celtnieki uz veikala jumta ierīkoja ziemas dārzu, jumts neizturēja grunts svaru un iebruka, aprokot zem drupām 54 cilvēkus. Savukārt būvēja to dārzu, ignorējot visas normas, tāpēc, ka nebaidījās no valsts inspekcijas, jo iniciator kompānija bija saistīta ciešām koruptīvām saitēm ar toreizējā premjerministra Valda Dombrovska un Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas ģimenēm.

Otra šos notikumus apvienojošā iezīme ir pilnīga ierēdņu nesodāmība. Jā, Valdis Dombrovskis toreizējā prezidenta Andra Bērziņa spiediena rezultātā atkāpās no amata, bet tikai tāpēc, lai pēc tam kļūtu par Eirokomisijas viceprezidentu, ko tik ļoti vēlējās visus premjerēšanas gadus. Visiem Latvijā ir skaidrs, kurš ir vainīgs Zolitūdes traģēdijā, bet izmeklēšana nekust no vietas: kompānijas “Re&Re” vadība un ierēdņi, kuri apstiprināja viņu projektus, cietumā tā arī nav ielikti. Par nežēlīgo bezatbildību pret bērniem, kas notiek regulāri, bet kas šoreiz izraisīja tik lielu skandālu, arī neviens nav saukts pie atbildības. [Un par to nav ko brīnīties, ņemot vērā, ka pret bērniem Latvijā nesodīti un regulāri tiek pastrādāti drausmīgāki noziegumi, izlaupot tos no ģimenēm, iedzīvojoties uz bērnu rēķina, pārdodot tos (caur adopcijas procedūrām) uz ārzemēm, nežēlīgi izturoties ārpusģimenes aprūpes iestādēs, izmantojot kā mērķi pieaugušo savstarpēju rēķinu kārtošanā.]

No līdzīgiem gadījumiem Latvijas birokrātijai rodas nesodāmības sajūta, kas to pamatīgi maitā [atsaucoties uz tās strādātgribu un strādātspēju, un kas izraisa un izraisīs arvien lielākas un absurdākas nebūšanas valsts pārvaldē]. Vai ne šādu procesu rezultātā nesen bija iespējams apbrīnojams tiesas lēmums Liepājā, piespriežot divām personām, kuras atzinās netiklu darbību veikšanā ar mazgadīgu meiteni tikai dažas dienas sabiedriskos darbus. Kāpēc gan lai tiesnese baidītos dot tādu spriedumu, ja tas viss notiek bezatbildības lielvalstī Latvijā? [Un visas nebūšanas tiek piesegtas ar nacionālo jautājumu un “krievu draudiem”].

Saskaņā ar Eirokomisijas ekspertu atskaiti, pēdējā pirmskrīzes gadā (2007) apmēram puse darba spējīgo Latvijas iedzīvotāju strādāja valsts darbā un uz katru tūkstoti darbavietu, kuras dod pievienoto vērtību, bija 420 budžeta darbavietu. 2008.gadā Latvijas ekonomika sabruka, bet valsts pārvaldes attīrīšana un atbrīvošanās no birokrātisko parazītu armijas tā arī nenotika. “Stingrās ekonomijas” mēri bija imitācija, atlaižot tikai dažus darbiniekus [pie tam pārsvarā tos neērtākos, kuri traucēja birokrātu komfortablai eksistencei] un tūlīt pat sākot veidot jaunas birokrātiskas struktūras. Ja 2006.gadā, kad Latvijā dzīvoja 2,4 miljoni iedzīvotāju, valsts pārvaldē strādāja 160 tūkstoši cilvēku, tad 2015.gadā, kad valstī ir palikuši tikai 1,8 miljoni iedzīvotāju, Latvijas valsts pārvaldē strādā 180 tūkstoši cilvēku. [Bet Padomju laikā (bez datortehnikas un ar 2,7 miljoniem iedzīvotāju) ierēdņu skaits bija 21 tūkstotis cilvēku.]

Aleksandrs Nosovičs
/27.07.2015/

Avots:
http://www.rubaltic.ru/article/politika-i-obshchestvo/27072015-byurokratiya/

Informācijas aģentūra
/31.07.2015/

Šis ieraksts tika publicēts !!! PAR BĒRNIEM !!!, Kat.: Politika, Reg.: Latvija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

4 Responses to Birokrātija nogalina Latviju

  1. Atpakaļ ziņojums: Atbildība | Basic Rules of Life

  2. Guntis saka:

    Interesants, taču tendenciozs un argumentu ziņā nepārdomāts raksts.
    Pats galvenais – ir pilnīgi nepareizi kā vienīgo kritēriju valsts pārvaldē strādājošo skaitam izvirzīt iedzīvotāju skaitu.
    Autors, iespējams, nav pat iedomājies, ka valsts pārvaldes darbinieki ir arī visi policisti, ugunsdzēsēji, robežsargi, muitnieki u.t.t..

  3. Pilnīgi precīzi šī birokrātija rakstā tiek atmaskota, pašvaldībās un valsts iestādes ar steigu ir jāsamazina vismaz 50 % no birokrātiskā aparāta . Birokrāti nestrādā tautas labā, ir pašlabuma meklētāji un stāv tālu no reālās situācijas valstī. Izpilda nepārdomātus rīkojumus,radoša attieksme tiek apspiesta, pielietojot bosingu un mobingu neērtie darbinieki, sirdsapziņas cilvēki tiek atsijāti, ari skolotāji ir ielikti unificētās mācību programmās

  4. Artūrs Malta saka:

    Ierēdņi ir Padomju iekārtas stutes un balsts! tā teica Ņ.S. Hruščevs.
    Priekšnieku daudz – kārtība liela, nav vainīgo! tā teica dr. Kārlis Ulmanis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s