Par Baltijas valstu perspektīvām pēc ASV un ES tirgu apvienošanas (TTIP noslēgšanas)

Vladimirs Ļepjokins

Vladimirs Ļepjokins

Nesen [jūlija sākumā] Eiroparlaments konceptuāli atbalstīja ASV un ES tirdzniecības – investīciju tirgu apvienošanas ideju (rezolūciju) [kas pēc būtības ir ASV un Eiropas Savienības apvienošana]. Par to kā vienotā tirgus izveidošana ietekmēs Eiropas perifērijas valstis, tai skaitā Baltijas republikas, stāsta Vladimirs Ļepjokins (bijušais Krievijas parlamenta deputāts, Eirāzijas ekonomiskās savienības institūta ģenerāldirektors, Krievijas Zinātņu akadēmijas zinātniskās padomes loceklis).

Jautājums: Sākumā eiropiešu patērētāji un uzņēmēji visai negatīvi uztvēra ideju par vienota transatlantiskā tirgus izveidošanu. Kāpēc Eiroparlaments tomēr atbalstīja sabiedrībā tik kritizētu līgumu?

Vladimirs Ļepjokins: ES apstiprināja šo līgumu vispirmām kārtām tāpēc, ka tas bija nepieciešams ASV. Mēs labi redzam [tai skaitā no Snoudena un Asandža sniegtās informācijas par plašo sarunu noklausīšanos un izspiegošanu], ka amerikāņu specdienesti dara ko grib ar eiroierēdņiem. Tāpēc Eiropas Savienībā mēs pašreiz redzam šķelšanos: ierēdņi ir sadalījušies eiroskeptiķos un vienotas Rietumvalstu civilizācijas (tas ir vienota tirgus ar Vašingtonu kā hegemonu) piekritējos.

Šodienas Eiropa faktiski ir impērisks veidojums, kurā ir noformējies savs centrs un sava perifērija (nomale). Ja sākotnēji perifērija veidojās Balkānos, Austrumeiropā, Baltijā, tad tagad mēs redzam, ka par perifēriju kļūst visa Eiropa. Pie tam Eiropas centrālā daļa, konkrēti Vācija, ir tikai pusperifērija – tas ir no ASV atkarīga daļa, kura realizē amerikāņu politiku [te jāņem vērā, ka Vācijā, tāpat kā daudzās citās Eiropas valstīs (tagad arī Latvijā) atrodas ASV okupācijas karaspēks, kas neļauj šo valstu valdībām justies pilnībā aizsargātām un dod iespēju amerikāņiem jebkurā mirklī realizēt jebkādas specoperācijas šo valstu teritorijās.] Ir pamats uzskatīt, ka Vācija Eiropas perifērijai uzspiedīs “savus” – amerikāņu noteikumus, kā, piemēram, tas ir redzams Grieķijas gadījumā.

Tā, ka vienota amerikāņu – eiropiešu tirgus izveidošana ir tikai vecās un jaunās pasaules apvienošanas vienā civilizācijā sekas. Pēdējā Samitā Angela Merkele pateica, ka “Lielā septītnieka” valstis [ASV, Vācija, Francija, Lielbritānija, Itālija, Japāna, Kanāda] saliedējas ap vienotām vērtībām [tai skaitā ap bērnu maitāšanas un sabiedrības pidarastizēšanas “vērtībām”]. Bet patiesībā tās saliedējas ap Vašingtonas politiku, jeb, precīzāk izsakoties, ap amerikāņu kompāniju un starptautisko baņķieru interesēm. Šai ziņā noteikti – “septītnieks” kļūst saliedētāks.

Jautājums: Kādus pozitīvos un negatīvos momentus Baltijas valstu biznesam Jūs varat nosaukt sakarā ar vienotā tirgus izveidošanos? Kā tagad uzņēmējiem, jo īpaši lauksaimniekiem, būs jāstrādā jaunajos apstākļos?

Vladimirs Ļepjokins: Kas attiecas uz lauksaimniekiem, tad viņi var cerēt tikai uz iespējamajām Eiropas dotācijām [kuras var arī nebūt, jo amerikāņi ir “brīvā tirgus” fanāti un valsts tiešas iejaukšanās ekonomikā kategoriski pretinieki, tāpēc var sanākt tā, ka dotāciju nav un lauksaimnieki tiek atstāti likteņa, jeb precīzāk sakot, lielo korporāciju varā]. Ja runājam par citiem Baltijas valstu biznesa virzieniem, tad te viņi var cerēt uz kvotu piešķiršanu kopējās Eiropas politikas ietvaros [bet arī šīs cerības var nepiepildīties, tai skaitā arī tāpēc, ka amerikāņi ir arī kategoriski kvotu pretinieki, jo tas “kropļo” “brīvo tirgu”]. Nekādas patstāvīgas ekonomiskās politikas Baltijas valstīs vairs nevar būt. Bet, ņemot vērā, ka tiek pastiprināta administratīvā vertikāle, kura skar ekonomiku un finanses, tad attiecīgi visas perifērijas valstis no Grieķijas līdz Somijai nokļūs pietiekami stingru noteikumu, kurus diktēs Eiropas Savienība, varā. Tādējādi nekādas suverēnas darbības ne Latvija, ne citas Baltijas valstis veikt nevarēs. Pat vairāk, kopējās Eiropas politikas ietvaros, tām uzgrūdīs dažas nevēlamas funkcijas, piemēram, darbavietu radīšanu iebraucējiem un noteiktu ražotņu izvietošanu pie sevis, kuras kaut kādu iemeslu dēļ uzskatīs par nelietderīgu izvietot Centrāleiropas teritorijā.

Vienīgais biznesa virziens, kurš Latvijā, Lietuvā un Igaunijā attīstīsies būs pakalpojumu sfēra. Eiropas Savienībai no Baltijas valstīm nav nepieciešami kvalificēti speciālisti, tai ir vajadzīgi servisa melnstrādnieki (kasieri, pārdevēji, banku klerki un dažādu nevalstisko organizāciju darbonīši), kuri sniegs pakalpojumus.

Pie tam Baltijā ir gaidāms strādātspējīgo iedzīvotāju skaita samazinājums. Kvalificētākie iedzīvotāji brauks projām uz lielākajām un finansiāli spēcīgākajām Eiropas valstīm, kā arī uz Krieviju. Tā dēļ iedzīvotāju skaita samazināšanās būs ilūzija, ka eksistē kaut kāda ekonomiskā attīstība un var pat pieaugt ienākumu līmenis (dēļ aizbraukušo ārzemēs nopelnītā). Bet tas nenozīmē, ka nopietni pieaugs IKP. Ir skaidrs, ka Eiropas Savienība veiks kaut kādu programmu realizāciju attiecībā uz šīm valstīm, lai vismaz kaut kādā mērā nogludinātu situāciju. Galu galā Baltijas valstis ir amerikāņu “aviokuģi” pie Krievijas robežas. Tā, ka Baltijas valstīm tomēr palīdzēs. Tomēr šīs programmas galvenokārt skars humanitāros pakalpojumus, nevis pašu ekonomisko attīstību. Tāpēc par nacionālo ekonomiku un kaut kādu suverenitāti Baltijas valstis var aizmirst.

Jautājums: Bet kas notiks ar pārtikas produktu kvalitāti? Vai tā pasliktināsies?

Vladimirs Ļepjokins: Tuvākajā laikā pārtikas produktu kvalitāte protams pasliktināsies. Krievijā tiek realizēta importa aizstāšanas programma, bet lauksaimniecības sfērā tā spēs ko iegūt tikai, ja ražos kā vecajos labajos laikos augstas kvalitātes produktus (piemēram, sieru produktus bez palmu eļļas utt.). Eiropa savukārt, konkurējot ar augstākas kvalitātes produktiem, centīsies pielietot savas tehnoloģijas (piemēram, ieviešot ģenētiski modificētos organismus un citas pārtikas piedevas), centīsies visādi palētināt savu produkciju un visādi dezorientēt un maldināt masu produkcijas patērētājus. Ir skaidrs, ka šāda produkcija tiks nosūtīta pārsvarā uz savas civilizācijas perifēriju (Ukrainu, Baltiju utt.). [Īpaši kritisks pārtikas kvalitātes jautājums ir dēļ Transatlantijas tirdzniecības līguma (TTIP), kā rezultātā ASV lētā, nekvalitatīvā un kaitīgā pārtika masveidā ieplūdīs Eiropas Savienības tirgū. Lai gan oficiāli tiek apgalvots, ka TTIP neietekmēšot pārtikas standartus, šāda maldinoša retorika no sērijas “kā var nesolīt” ir saistīta ar nepieciešamību par katru cenu “izbīdīt” TTIP un kaut cik neitralizēt negatīvo sabiedrības viedokli, lai pēc tam visu izdarītu pēc sava prāta, tai skaitā arī likvidējot sociālās garantijas un alkatīgajiem biznesmeņiem neērtos standartus (arī pārtikas ražošanas nozarē).]

Krievijai šai ziņā ir aizsargmehānismi. Neskatoties uz to, ka Krievija iestājās Pasaules tirdzniecības organizācijā (WTO), tā sāka veidot aizsardzību pret nekvalitatīviem pārtikas produktiem. Savukārt Eiropas valstis pret to nav aizsargātas un transatlantiskās korporācijas virzīs savas preces vispirmām kārtām uz perifērijas tirgiem. Tādējādi Baltija tiks pārpludināta ar lētiem un nekvalitatīviem pārtikas produktiem, kas sāks izspiest no tirgus kvalitatīvos produktus. Tāda ir tuvāko gadu Baltijas valstu perspektīva. [Lielā mērā tas jau ir noticis, bet gaidāms ir vēl krasāks pārtikas produktu kvalitātes kritums, kas ies roku rokā ar patērētāju maldināšanu, nenorādot visas sastāvdaļas un izmantotās tehnoloģijas vai arī slēpjot tos aiz formāliem un masu patērētājiem neko neizsakošiem apzīmējumiem.]

Jautājums: Tātad no kopējā tirgus visvairāk iegūs ASV, nevis Eiropas Savienība?

Vladimirs Ļepjokins: Pirmkārt, visvairāk iegūs ASV. Otrkārt no tā iegūs lielās Eiropas valstis, pirmkārt Vācija, vāciski orientētās valstis un tās valstis, kuras netiek uzskatītas par perifēriju (Beļģija, Francija, Itālija, Dānija utt.). Kas attiecas uz perifērijas valstīm, tad tieši uz viņu rēķina arī turpmāk attīstīsies amerikāņu-eiropiešu ekonomika. Kur gan citur lai bāž to nekvalitatīvo produkciju?

Jautājums: Vai var apskatīt ASV un ES tirgu saplūšanu kā stratēģisku gājienu ekonomiskajā karā pret Krieviju?

Vladimirs Ļepjokins: ASV un ES vienotā tirgus izveidošana ir tikai pirmais solis vienotas Rietumvalstu [izvirtuļu] civilizācijas izveidošanā ar Vašingtonu priekšgalā. Šai ziņā līgums seko līgumam. No vienas puses strauja NATO karabāžu izvēršana, no otras puses tiesiskās vertikāles nostiprināšana. ASV tiesībsargājošās iestādes terorizē Eiropu ar dažādām [politiski motivētām] lietām. Pēdējais piemērs – FIFA korupcijas skandāls [kurš tika visai brutāli aktualizēts dažas dienas pirms FIFA prezidenta vēlēšanām, bija tieši saistīts ar vēlēšanos nomainīt FIFA vadītāju, kurš pats korupcijā nebija iesaistīts, uz amerikāņu pakalpiņu un pēc būtības nemaz nebija ASV varasiestāžu kompetencē]. Vienlaicīgi tiek strādāts ar parlamentāriešiem, tāpēc viss te ir skaidrs.

/17.07.2015/

Avots:
http://www.rubaltic.ru/article/ekonomika-i-biznes/17072015-ttip/

Informācijas aģentūra
/31.07.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: GEIropa, TTIP (Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība), Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s