NATO zaudē iedzīvotāju atbalstu

00539_NATONATO vadības centrā noteikti cītīgi domā par to kā paaugstināt dalībvalstu cīņassparu un saliedēt NATO valstis ap ASV. NATO dalībvalstu iedzīvotāju noskaņojumi jau sen neatbilst tam, kādam tam vajadzētu būt pēc organizācijas nolikuma, un gadījumā, ja tiks dota komanda: “Uz priekšu, kaujā!”, tad ar NATO karavīriem sāks notikt tas, ko ļoti labi savā Šveikā aprakstīja Jaroslavs Hašeks. Literārajā darbā leitinants Lukašs izdarīja interesantu secinājumu: “Austrija nekad neuzvarēs karu, ja jau tās karavīri aprij savu virsnieku pastētes”. Patiesībā Austroungārija nemaz nevarēja uzvarēt Pirmajā pasaules karā dēļ šajā impērijā sadzīto tautu nevēlēšanās karot “kronēto ēzeļu” labā. Apmēram līdzīgi noskaņojumi pašreiz ir vērojami tautās, kuras ir sadzītas NATO blokā.

Sociologi reģistrē alianses valstīs pretkara noskaņojuma pieaugumu. Pēc amerikāņu Pew Research Center datiem NATO sastāvā nav nevienas valsts, kuras iedzīvotāji nospiedošā vairākumā atbalstītu Ziemeļatlantiskās alianses eksistenci. Pat agrāk proamerikāniskā Vācija samazina savus “atbalsta rādītājus”. Atbalsts NATO Vācijā ir strauji sarucis no 73% 2009.gadā uz 55% 2015.gadā. Līdzīga situācija ir citās Eiropas valstīs, kuras ir aliances dalībnieces. Bet Turcijā vispār tikai 23% iedzīvotāju atbalsta uz ziemeļatlantisko militāro bloku orientēto valdības politiku.

Visinteresantākais ir saistīts ar NATO 5.punktu, kurš uzliek “kolektīvās aizsardzības” pienākumus, ja notiek uzbrukums kādam no alianses dalībniekiem. Pēc šī paša Pew Research Center datiem vairāk kā puse no Vācijas (58%), Francijas (53%) un Itālijas (51%) iedzīvotājiem uzskata, ka viņu valstij nevajag izmantot militāro spēku, lai aizstāvētu kādu no NATO sabiedrotajiem, kurš ir Krievijas kaimiņš un kurš iesaistīsies militārā konfliktā ar Maskavu. Daudzi eiropieši vispār uzskata, ka aliansei nekādi nevajag iejaukties Ukrainas konfliktā. Piemēram, 77% vāciešu ir kategoriski pret ieroču nosūtīšanu uz Ukrainu un apmēram tik pat daudz iestājas pret Ukrainas uzņemšanu aliansē. Jāatzīmē, ka pat starp uzticamākajiem “atlantiskās solidaritātes” idejas piekritējiem (amerikāņiem un kanādiešiem) tikai mazliet vairāk kā puse respondentu vēlētos, lai viņu valsts piedalītos “Ukrainas aizsargāšanā”.

Nopietni atšķiras viedokļi sakarā ar izdaudzināto “Krievijas agresivitāti”. Ja 70% poļu un 60% amerikāņu uzskata, ka Krievija rada vislielākos militāros draudus, tad Vācijā tā uzskata 40% iedzīvotāju. Pew Research Center konstatē faktu, ka NATO vidū ir notikusi šķelšanās, kuru dalībvalstu vadība “paši uz savu galvu” vienkārši ignorē.

Centra analītiķi cenšas atrast šķelšanās iemeslus ekonomiskajā krīzē, kad “katrs karavīrs cenšas aprīt sava virsnieka pastēti”, tai pat laikā viņi neredz acīmredzamo. Lai kā arī atlantistu informatīvie pakalpiņi nebazūnētu par nepieciešamo aizsardzību no nezināmajiem draudiem, NATO ir un paliek “aukstā kara” laikmeta anahronisms [novecojusi parādība]. Ziemeļatlantiskai aliansei vajadzēja izbeigties kopā ar Varšavas pakta organizāciju [PSRS sabiedroto militārais bloks], bet aizturoties šaisaulē NATO pārvērtās par milzu nezāli, kas izsūc dzīvībai nepieciešamos resursus no eiropiešu augsnes un kas apdraud Vecās pasaules drošību. Runājot Jaroslava Hašeka varoņa vārdiem, NATO kalpo mūsdienu “kronēto ēzeļu” interesēm un Eiropā to arvien vairāk sāk saprast.

Visur, kur NATO vadītāji paziņo par “atbildības sfēru paplašināšanos , lai uzturētu mieru un drošību”, miers un drošība beidzas. Noslēpt no sabiedrības to vairs nav iespējams. Cilvēki protestē pret viņu valstu iesaistīšanos mākslīgi radītajās starptautiskajās krīzēs. Piemēram, nesen Berlīnē notika savdabīgs flešmobs pret NATO militārajām avantūrām: http://www.youtube.com/watch?v=YRgm4nxzYC0

Pašreiz būtiskākajā jautājumā Pew Research Center pētnieki nekļūdās: sabiedrības atbalsts Ziemeļatlantiskās aliances nemitīgajai vēlmei paplašināties austrumu virzienā samazinās. Eiropai nav stratēģiskā pretinieka, kura dēļ ir nepieciešams uzturēt NATO. Tās pašas aptaujas parāda, ka Krievijas uzbrukuma Eiropai varbūtībai netic nospiedošais vairums eiropiešu. Un pat tādā sarežģītā jautājumā kā Ukrainas krīze vienota viedokļa eiropiešiem nav. Eiropas Parlamentā arvien skaļākas kļūst balsis, kuras nosoda ASV politiku Ukrainā un apvaino amerikāņus krīzes radīšanā, kas nāk par sliktu Eiropai. Laiki mainās un līdz ar tiem mainās arī sabiedriskais noskaņojums. “Sarkanie draudi” sen vairs nepastāv [kas bija formālais NATO izveidošanas iemesls], bet mēģinājumi tos aizstāt ar “krievu draudiem” pie nekā laba neved. Un jo ātrāk to sapratīs Briselē [arī Rīgā], jo labāk, tāpēc, ka NATO neatlaidīgā un aprobežotā vēlme visus starptautiskos jautājumus risināt ar ieroču palīdzību, neko labu pašai Eiropai un visai pasaulei nesola.

Dmitrijs Sedovs
/14.08.2015/

Avoti:
http://www.fondsk.ru/news/2015/08/14/severoatlanticheskij-blok-gnijuschij-iznutri-34772.html
http://www.pewglobal.org/2015/06/10/nato-publics-blame-russia-for-ukrainian-crisis-but-reluctant-to-provide-military-aid/

Informācijas aģentūra
/21.08.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: GEIropa, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s