Par laikmeta maiņu jeb kādas ir Krievijas priekšrocības pār Rietumvalstīm

00549_parmainasUzstājoties jaunatnes forumā “Jēgu teritorija”, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs paziņoja: “Mēs vērojam ilga laikmeta beigas, vēsturisko Rietumvalstu ekonomiskās, finansu un politiskās dominēšanas laikmeta beigas.” Šis paziņojums radīja pretrunīgu reakciju Krievijas sabiedrībā.

No vienas puses liberālā opozīcija un viņu piekritēji sarkastiski saka: “Rietumvalstis jau simts gadus “pūst” un nekādi nevar sapūt. Būtu labi mums šādi pūt.” No otras puses ir vērojams “sarkanā patriotisma” uzplaiksnījums, kas vēsta par bez maz vai tūlītēju mūsu galvenā ienaidnieka bojāeju un attiecīgi par tūlītēju laimes un labklājības iestāšanos.

Šajās abās galējās reakcijās patiesas jēgas ir visai maz. Tāpēc pamēģināsim tikt skaidrībā, kas ir Rietumvalstu mūsdienu globālās dominēšanas pamats un vai šai ziņā Rietumvalstīm ir kādas problēmas.

Zinātne

Tik tiešām daudzu gadsimtu Rietumvalstu dominēšana balstījās pirmkārt eiropiešu zinātnē un zinātniskajā domāšanā, kas ir inženierijas pamats. Patiesais rietumu cilvēka “elks” daudzus gadsimtus bija zinātniski – tehniskais progress.

Sākot no XX gadsimta vidus zinātnes sfērā ir vērojamas divas tendences. No vienas puses samērā strauji samazinājās fundamentālo zinātnisko atklājumu skaits un samazinājās to sfēru skaits, kurās šādi atklājumi pārskatāmā nākotnē varētu parādīties. No otras puses zinātniskā domāšana un inženierija kļuva plaši izplatīta parādība un pārstāja būt tikai par Rietumvalstu prerogatīvu.

Daudzus gadsimtus Rietumvalstu pārākums balstījās zinātnes un inženierijas esamībā, kas nodrošināja militāro pārākumu. Bet militārais pārākums tika konvertēts dažādas formas koloniālismos un resursu iegūšanā, kas bija ekonomiskā pārākuma pamats.

Zinātniski – inženieriskās sfēras starpība starp Rietumu un nerietumu pasaulēm pēdējo simts gadu laikā ir radikāli mainījusies un nekas neliecina, ka šis attālums atkal varētu pieaugt. Dabīgas vēstures attīstības gaitas rezultātā, visdrīzāk, šī starpība turpinās samazināties, līdz izzudīs pavisam. Un nekur nav teikts, ka nav iespējama šīs jomas līdera nomaiņa.

Mākslīga šāda dabiska vēsturiskā procesa attīstības alternatīva ir viens liels karš vai liels daudzums salīdzinoši mazāku karu, kas atsviedīs nerietumus gadus simts atpakaļ. Civilizētajās Rietumvalstīs to ļoti labi saprot un prot izmantot šāda veida līdzekļus.

Ekonomika

Kapitālisms ir Rietumvalstu izgudrojums. Tas radās no zinātnes un inženierijas kā īpaša saimniekošanas forma un ilgu laiku bija Rietumvalstu dominēšanas viens no galvenajiem iemesliem. Šodien kapitālisms ir pasaulē uzvarējusī sabiedriskā iekārta. Tas patiešām ir globāls.

No vienas puses tirgu paplašināšanās iespējas, kas ir galvenais kapitālistiskās attīstības līdzeklis, uz šodienu ir izsmeltas, jo paplašināties fiziski vienkārši vairs nav kur. Tā ir dabiska kapitālisma attīstības robeža. Pēdējā kapitālisma apgūtā telpa bija sociālisma bloka valstis, kuru krišana uzdāvināja ASV un pasaules kapitālismam bezdeficīta 1990-os gadus.

No otras puses patēriņa kreditēšana kā pēdējā kapitālisma attīstības programma uz šodienu arī ir izsmelta. Parādu pieaugums kā vienīgais kapitālisma attīstības avots pēdējo 35 gadu laikā (izņemot 1990-os gadus) pēc daudzu ekspertu domām jau vistuvākajā nākotnē sasniegs galēji iespējamās robežas.

No notikušās globalizācijas izriet vēl viens būtisks ierobežojums – globālo ekonomiku nav tik vienkārši izmantot politiskām vajadzībām. Samazini naftas cenas, lai sodītu Krieviju, sāk iet uz leju akciju tirgus, kur izejvielu cena bija galvenā lokomotīve. Sāc drukāt dolārus, lai segtu savu budžeta deficītu – Ķīna devalvē savu valūtu un palielina (pēc būtības saglabā) amerikāņu ārējās tirdzniecības deficītu. Un tā tālāk.

Amerikāņu globālā finansu – kapitālistiskā sistēma balstījās uz pasaulē lielāko amerikāņu armiju un nepārtrauktiem draudiem apkārtējiem pielietot šo armiju. Un ne tikai uz draudiem, bet arī uz tās reālu pielietojumu.

Pašreizējais ASV budžeta deficīts ir tikai mazliet mazāks par amerikāņu izdevumiem armijas vajadzībām. ASV militārā varenība, kādu to mēs zinām pēdējos 20 gadus, balstās finansu pietiekamībā. Un kas ar to notiks finansu nepietiekamības apstākļos?

To, ka šāds finansu deficīts būs, par to nav jāšaubās, jo pasaules kapitālistiskai sistēmai nav citas izejas kā agri vai vēlu norakstīt milzīgos parādus un zaudējumus. Šādu sagaidāmo atveseļošanās darbību sekas patiesībā ir ļoti grūti prognozējamas un ne tikai Rietumvalstu militārās varenības zuduma ziņā. Daudzkārtējs dzīves un patēriņa līmeņa kritums Rietumvalstu sabiedrībai būs ļoti nopietns pārbaudījums.

Un atkal, karš varētu daudz ko šai ziņā glābt un ievērojami palīdzēt saglabāt stabilitāti dēļ sociuma militāras pārvaldības režīma.

Rietumvalstu cilvēks šodien pilnībā vairs neprot dzīvot ārpus ekonomiskās sistēmas, kurā patērēšana ir pats galvenais process. Pati Rietumvalstu šodienas sociālā sistēma ir ļoti nenoturīga un nestabila.

Sociālā struktūra

Ir pieņemts uzskatīt, ka attīstītā kapitālisma sociālais pamats ir tā saucamā vidusšķira, kas arī ir galvenais t.s. ”rietumu vērtību” nesējs un galvenā sociālā lielgrupa, balstoties uz kuru tiek realizēta Rietumvalstu liberālā demokrātija (gan kā valsts pārvaldes mehānisms, gan arī kā laicīga “reliģija”).

XX gadsimta otrajā pusē notika būtiskas Rietumvalstu vidušķiras sociāli – ekonomiskās un politiskās dabas izmaiņas, kuras Rietumvalstu pētnieki cītīgi ignorē, jo pašreizējajā dabiskajā vēsturiskajā procesā šai problēmai nav risinājuma.

Vēsturiski kapitālistiskā vidusšķira ir sociāls slānis, kurš ir spējīgs veikt uzkrāšanu un saprātīgi to ieguldīt (investēt). Tā ir sociālā grupa, kas sastāv no cilvēkiem, kuri, pateicoties kapitālismam, ir spējīgi no savas ikdienišķās darbības gūt peļņu (pozitīvu starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem) un izmantot to par labu savas ģimenes divām – trijām nākamajām paaudzēm. Pamatprocess, kurš veidoja kapitālistiskā sociuma vidusšķiru, bija uzkrāšanas process.

Tomēr 1950ajos – 1960ajos gados par Rietumvalstu ekonomisko procesu galveno dzinējspēku kļuva patērēšana. Ar sociālās projektēšanas metodēm patērēšana tika uzspiesta Rietumvalstu cilvēkiem kā jauna pamatvērtība, kā jaunais viņu dzīvesveids. Lai būtu mūsdienīgs, vajadzēja atteikties no uzkrāšanas un investēšanas un visi līdzekļi bija jāiztērē patēriņam.

Tā Rietumvalstu vidusšķirai radās jauns eksistences kritērijs – patērēšanas apjoms. Tas bija galvenais faktors, kurš izmainīja Rietumvalstu vidusšķiras sociālo dabu. Jo vairāk cilvēks patērē, jo augstāk viņš atrodas sociālās hierarhijas struktūrā.

Šādas vidusšķiras dabas izmaiņas nodrošināja kapitālistiskās sistēmas pieaugumu 1950ajos – 1970ajos gados. Atsakoties no uzkrāšanas un sākot iztērēt visus līdzekļus, nevis ieguldot tos ar pašatdevi, vidusšķira nostimulēja patēriņa produktu ražošanu.

Tālāk sekoja 1970o gadu ekonomiskā krīze un 1980ajos gados atkal tika atrasts jauns problēmas risinājums. Tieši tad par modernu tika pasludināta pieeja palielināt patēriņu uz parādu rēķina. Risinājums bija patēriņš uz kredīta: nebaidies patērēt vairāk kā nopelni, zaudējumus var segt ar kredītiem, bet pēc tam vēlāk kaut – kad varēs nopelnīt ļoti, ļoti daudz, atdot parādus un segt zaudējumus. Apmēram tādas bija to laiku lielās sociālās maldināšanas tehnoloģijas galvenās tēzes.

Tādējādi pēdējo 50 gadu laikā Rietumvalstu vidusšķira ir transformējusies no sociālā slāņa, kurš savās rokās koncentrēja peļņu un bija sociuma pašatjaunošanās pamats, uz sociālo slāni, kurš sevī koncentrē zaudējumus kredītu izskatā. [Citiem vārdiem sakot, Rietumvalstu vidušškira pārvērtās par parazītiem.]

Mūsdienu kapitālisms kā globāla vispasaules sabiedriskā iekārta, kurā galvenais ir patērēšana, ir radījis jaunu kapitālistisku Rietumvalstu cilvēku. Cilvēks, kurš uzkrāja, pārvērtās par cilvēku, kurš patērē uz kredīta. Un šai ziņā ļoti gribas pajautāt rietumufīliem – kur te vispār ir protestantiskā ētika un patiesais kapitālisma gars? [Atsauce uz sociologa Maksa Vēbera darbu “Protestantiskā ētika un kapitālisma gars”, kurš nezin kāpēc tiek uzskatīts par šedevru un socioloģijas klasiku.]

Tādējādi Rietumvalstīs tika radīts jauns nabagu tips, kurš ārēji izskatās pēc vidusšķiras, bet patiesībā tai nepieder. Šiem cilvēkiem ir pavisam cits sociāli –politiskās uzvedības tips nekā vidusšķirai. Šie cilvēki vairs nav sociālās iekārtas balsts, bet gan tās vājā vieta [balasts].

Vidusšķiras degradēšanās par jauna tipa lumpeņiem pārvērš Rietumvalstu demokrātiju par reālu oligarhiju, par ko daudzi vairs pat nekautrējas atklāti runāt. Lūk, šī ir patiesa sociāla problēma, kuras risinājums esošās finansu – patērēšanas kapitālistiskās sistēmas ietvaros nav redzams.

Kādas ir Krievijas priekšrocības pār Rietumvalstīm?

Tas bija tikai dažu mūsdienu Rietumu civilizācijas galveno problēmu īss un vienkāršots apraksts. Un tās nebūt nav visas problēmas. Šīs problēmas ir patiešām fundamentālas un tās rada nopietnas grūtības Rietumvalstīm saglabāt savu globālo dominanti. Tomēr Rietumvalstu grūtības ir ne tikai šo problēmu esamības faktā, bet arī apstāklī, ka pašas Rietumvalstis negrib nemaz šīs problēmas atzīt. Kas notiek, ja neatzīst nopietnas problēmas, mēs zinām no PSRS piemēra.

Tāpat ir jāsaprot, ka lielā mērā (pirmkārt ekonomiski un sociāli – politiskās sistēmas ziņā) pēc 1990ajiem gadiem arī Krievija ir daļa no šīs krīzes skartās Rietumvalstu sistēmas. Tās ir arī Krievijas problēmas, kas tai kļūs nāvējošas, ja Krievija atļaus Rietumvalstīm risināt šīs problēmas ar sev ierasto lielu karu izraisīšanas metodi.

Krievijas priekšrocība ir apstāklī, ka tā šīs problēmas redz, ir spējīga tās atzīt, attiecīgi Krievijai ir iespēja rast risinājumu šīm problēmām. Tāpat Krievijas [un arī Latvijas] priekšrocība ir apstāklī, ka tā jau ir bijusi pēckapitālistiskas [jeb nekapitālistiskas] sistēmas sastāvdaļa.

Krievijas veiksme vai neveiksme lielā mērā ir atkarīga no spējas atrast principiālu risinājumu Rietumu civilizācijas problēmām, kas pēc būtības ir pašas Krievijas problēmas, kuras ir jauna laikmeta vēstnesis.

Dmitrijs Kuļikovs, sociologa Aleksandra Zinovjeva kluba biedrs
/01.09.2015/

Avots:
http://ria.ru/zinoviev_club/20150901/1221412889.html
http://ria.ru/tv_politics/20150824/1204454774.html

Informācijas aģentūra
/20.09.2015/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Krievija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Par laikmeta maiņu jeb kādas ir Krievijas priekšrocības pār Rietumvalstīm

  1. Atpakaļ ziņojums: Laikmetu maiņa | TAUTAS MEDIJI

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s