Ģenētiski modificēta pārtika izraisa nopietnus veselības traucējumus

Seralini pētnieku grupa

Seralini pētnieku grupa

Tiesa apstiprināja, ka franču zinātniekam Žilam Ērikam Seralini (Gilles-Eric Seralini (1960)) bija taisnība, kad viņš paziņoja, ka zinātnisko pētījumu laikā, kuros uz žurkām eksperimentēja ar ģenētiski modificētu kukurūzu, tika konstatēts, ka žurkām no tā rodas nopietni veselības traucējumi, tai skaitā arī audzēji.

2015.gada 6.novembrī profesors Seralini uzvarēja tiesā pret žurnālu “Marianne”, kurš publicēja rakstu, kurā profesora veiktais pētījums tika nosaukts par “zinātnisko krāpniecību”. Savukārt 25.novembrī Parīzes Augstākā tiesa izvirzīja apsūdzību bijušajam Francijas biomolekulārās pētniecības komisijas vadītājam Markam Falousu (Марк Фаллоусу) “dokumentu viltošanā” un “falsifikāciju izmantošanā”, kurš pēc Seralini teiktā izmantoja vai kopēja viņa parakstu, mēģinot parādīt, ka Seralini grupas veiktie pētījumi ir kļūdaini. Spriedums Falousu lietā paredzēts 2016.gada vasarā.

Publikas (tai skaitā zinātniskās sabiedrības) acīs Seralini pētījumu rezultātus mēģināja diskreditēt, veicot pret pašu zinātnieku un tā pētījumu vērienīgu PR uzbrukumus (ASV korporācijas Monsanto un visas biotehnoloģiskās indurstrijas izpildījumā). Žurnālā “Food and Chemical Toxicology” speciāli šim mērķim pat tika izveidota jauna vakance – “jaunākais redaktora vietnieks biotehnoloģiju jautājumos”, ko ieņēma bijušais Monsanto darbinieks.

Pašreiz situācija ir mainījusies. Seralini grupas pētījums ir pārpublicēts žurnālā “Environmental Science Europe” un viņš, aizstāvot savu reputāciju, ir uzvarējis divos tiesas procesos.

Seralini grupas pētījums par ģenētiski modificētas kukurūzas ietekmi uz veselību

2012.gadā zinātniskais žurnāls “Food and Chemical Toxicology” publicēja pētījumu (“Long-term toxicity of a Roundup herbicide and a Roundup-tolerant genetically modified maize”), kuru veica zinātnieku grupa Kanu universitātes profesora Žila Ērika Seralini vadībā. Četrus mēnešus pirms pētījuma publicēšanas pētījumu (tā metodoloģiju) pārbaudīja cita autoratīvu zinātnieku grupa un atzina pētījumu par publicējamu.

Šis pētījums nav nekāds amatieru – aktīvistu projektiņš. Seralini pētījumu rezultātā ir iegūti ļoti rūpīgi dokumentēti eksperimentu rezultāti uz 200 žurkām to divu gadu ilgās dzīves garumā. Viena žurku grupa (kontrolgrupa) pārtikā saņēma produktus, kuri nesaturēja ģenētiski modificētus produktus, savukārt pārējās žurkas tika barotas tikai ar ĢMO pārtiku.

Ļoti būtiska nianse, ka Seralini atkārtoja to pētījumu, ko veica Monsanto pētnieki, pētot ģenētiski modificētās kukurūzas NK603 drošību. Šī Monsanto pētījuma rezultātus 2004.gadā publicēja žurnāls “Food and Chemical Toxicology” un bija nepieciešamas ilgas juridiskas cīņas, lai panāktu no Monsanto tā detaļu publiskošanu. Pamatojoties uz šo pētījumu 2009.gadā ES pārtikas drošības kontroles iestāde (EFSA) deva pozitīvu slēdzienu Monsanto ģenētiski modificētās kukurūzas NK603 izmantošanā.

Seralīna zinātnieku grupa savos eksperimentos izmantoja tos pašus protokolus, kurus izmantoja Monsanto pētnieki, tikai, kas ir ļoti būtiski, pārbaudīja biežāk un lielāku skaitu parametru. Pie tam žurkas tika novērotas daudz ilgāk – visu savu dzīvi (caurmērā divu gadu garumā), nevis 90 dienas kā Monstato pētījumā [90 dienas = 12% no žurkas dzīves atbilst apmēram 7 – 10 gadu vecumam cilvēka dzīvē].

Novērošanas ilgums izrādījās izšķirošais. Pirmie audzēji (опухоли) žurkām sāka parādīties starp 4-o un 7-o eksperimenta mēnesi. Agrākajos Monsanto pētījumos, kuros žurkas tika novērotas 90 dienas, toksiskuma pazīmes bija fiksētas, bet gan pati industrija, gan EFSA tās noraidīja kā “bioloģiski nenozīmīgas”. Patiesībā izrādījās, ka šīs toksiskuma pazīmes bija pat ļoti nozīmīgas.

Seralini pētījums tika veikts ar vislielāko žurku skaitu, kāds ir izmantots jebkādos ĢMO pētījumos. Tāpat viņi eksperimentos “pirmo reizi izmantoja 3 barošanas ēdienkartes (nevis divas kā parastajos 90 dienu eksperimentos): tikai pret Roundup [ļoti iftīgs Monstato pretnezāļu līdzeklis] noturīga ģenētiski modificēta kukurūza NK603, ģenētiski modificēta kukurūza, kura ir tikusi apstrādāta ar Roundup un tikai Roundup ļoti zemās ekoloģiski nozīmīgās devās, kas ir zemākas par to līmeņu diapazonu, kuru regulējošās instances pieļauj dzeramajā ūdenī un ģenētiski modificētā barībā”.

Seralini pētījuma rezultāti bija ļoti satraucoši. Pirmā pētījumu etapa slēdziens bija sekojošs: “No visām žurku grupām mātītes nomira 2 –3 reizes biežāk un ātrāk kā no kontrolgrupas [kura netika barota ar ĢMO]. … Mātītes pēc Roundup un ĢMO lietošanas saslima ar lieliem krūts audzējiem; hipofīze [apakšējais galvas smadzeņu piedēklis, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kurš regulē augšanu, stimulē dzimumorgānu attīstību, kontrolē pārējo iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību] ir otrs visvairāk cietušais orgāns; mainījās seksuālais hormonālais līdzsvars. Starp tēviņiem aknu nosprostojums (застой печени) un nekroze [orgāna audu atmiršana dzīvā organismā] bija 2,5 – 5,5 biežāka kā kontroles grupā. Šī pataloģija apstiprinājās arī izmantojot optisko caurskatošo elektrono mikroskopiju. Tāpat 1,3 – 2,3 reizes biežāk tika konstatētas nopietnas nieru slimības (почечные нефропaтии). Tēviņiem audzēji bija 4 reizes lielāki kā kontrolgrupā…”

Tas, ka tēviņiem bija 4 reizes lielāki audzēji nozīmē, ka tie ĢMO lietojošajām žurkām bija par 400% lielāki nekā tām, kuras ĢMO nelietoja. Tā kā žurkas ir zīdītāji, to organismam ir jāreaģē uz ķimikālijām vai šajā gadījumā uz pret Roundup noturīgām sēklām līdzīgi, kā uz to reaģē cilvēka organisms.

Tālāk Seralīna grupa ziņo: “24-ā mēneša sākumā 50- 80% mātīšu visās grupās tika konstatēti audzēji, maksimums 3 audzēji uz katru dzīvnieku, tai pat laikā kontrolgrupā [kurā nelietoja ĢMO] audzēji bija 30% žurku. Žurku grupas, kuras barībā saņēma Roundup, šai ziņā uzrādīja visaugstākos rādītājus: audzēji bija 80% žurku ar maksimums 3 audzējiem uz mātīti.”

Pirmajās 90 dienās šie satraucošie rezultāti vēl nebija acīmredzami. Līdz šim visi Monsanto un agroķīmiskās industrijas testi tika veikti tieši 90 dienas. Tagad ir skaidrs kādēļ ir kristiski svarīgi veikt ilgstošākus pētījumus un kādēļ industrija līdz šim no tā izvairījās.

Tālāk Seralini konstatē: “Mēs novērojām izteiktu audzēju indikāciju piena dziedzeros tikai uz Roundup pat pie ļoti niecīgām devām. Roundup, kā pārliecinājāmies, iznīcina aromatāzi, kas sintezē estrogēnus (Richards ar līdzautoriem, 2005), kā arī kaitē estrogēnu un androgēnu receptoriem šūnās (Gasnier un līdzautori, 2009). Bez tam Roundup šķiet ir seksuāls endokrīnais dezintegrators dabiskos apstākļos arī tēviņiem (Romano un citi, 2010).Dzimum steroīdi tāpat žurkām eksperimenta rezultātā mainījās. Šīs no hormoniem atkarīgās parādības apstiprināja palielināta hipofīzes disfunkcija mātītēm.”

Herbicīds Roundup, saskaņā ar licenzēto Monsanto kontraktu, ir jāizmanto Monsanto ģenētiski modificēto sēklu izmantošanas gadījumā. Faktiski sēklas ir ģenētiski modificētas tikai priekš tam, lai tās spētu pretoties nezāles iznīcinošajam efektam, ko rada Monsanto Roundup, kurš ir pasaulē vispārdodamākais līdzeklis pret nezālēm.

Citiem vārdiem sakot, kā ir teikts citos profesora Seralini zinātniskajos pētījumos, “ģenētiski modificētie augi tika mainīti, lai saturētu pesticīdus [bioloģiski aktīvas vielas kaitēkļu apkarošanai] vai nu caur to herbicīda pieņemšanu vai nu pašiem radot insekticīdus [preparāti kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai] vai arī gan caur vienu gan otru, un tāpēc šie augi var tikt uzskatīti par “pesticīdiem augiem””.

Tālāk: “sēklu kultūras, kuras ir noturīgas pret Roundup, tika izmainītas, lai tās kļūtu nejūtīgas pret glifosātu. Šī ķimikālija ir spēcīgs herbicīds. Tā daudzus gadus tika izmantota nezāļu iznīcināšanai. … Ģenētiski modificētie augi, kuri tiek apstrādāti ar glifosātu saturošiem herbicīdiem, tādiem kā Roundup, … var pat uzkrāt savas dzīves laikā Roundup atlikumus. Glifosāts un tā galvenais metabolīts AMPA (kam ir pašam savs toksiskums) ir bijuši regulāri konstatēti ģenētiski modificētos augos. Tādējādi šos augu uzkrātos herbicīdu pārpalikumus apēd cilvēki, kuri uzturā lieto ģenētiski modificētu pārtiku (tas attiecas gandrīz uz visiem ĢMO, jo apmēram 80% no ģenētiski modificētajiem augiem ir noturīgi pret Roundup).”

Pietiekami aizdomīgs ir apstāklis, ka Monsanto vairākkārtīgi atteica zinātniskajai sabiedrībai publicēt precīzu Roundup ķīmisko sastāvu, izņemot glifosātu. Atteikumu viņi pamatoja ar komercnoslēpumu. Tomēr neatkarīgi zinātniskie pētījumi parāda, ka glifosāta kombinācija ar “slepenajām” Monsanto ķīmiskajām piedevām rada ļoti toksisku (indīgu) kokteili, kurš ir toksisks cilvēka šūnām daudz mazākās devās nekā tas tiek izmantots lauksaimniecībā.

Seralini pētījums notika apmēram divdesmit gadus pēc tam, kad ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais, dodot “zaļo gaismu” ĢMO komercializācijai, nenodeva valstij uzraudzības funkcijas pār ĢMO produkciju pirms to izlaišanas tirgū un pārdošanas. Bušs to izdarīja pēc tam, kad vairākas stundas aiz slēgtām durvīm tikās ar Monsanto Corporation vadošajām amatpersonām.

Amerikas prezidents toreiz atļāva izmantot ĢMO ASV teritorijā, lai gan nebija neviena neatkarīga valdības pētījuma par ĢMO produkcijas nekaitīgumu dzīvnieku un cilvēku veselībai. Amerikāņu pieeju šajos jautājumos vēlāk gandrīz vai burtiski nokopēja ES komisija.

Seralini pētījumi kļuva par īstu sprādzienu. Tie pierādīja un uzskatāmi parādīja, ka ES “zinātniskā” kontrole pār ĢMO ir nekas vairāk kā tikai nekritiska pašu ĢMO ražotājkompāniju testu pieņemšana. Cik lielā mērā bezatbildīgie ES komisijas birokrāti bija ieinteresēti jautājumā par ĢMO, tik lielā mērā “lapsa” Monsanto varēja reāli “apsargāt vistu kūti”.

Avoti:
http://www.kramola.info/vesti/metody-genocida/uchyonyy-obnaruzhivshiy-chto-gmo-vyzyvayut-opuholi-vyigral-sudebnyy-isk-o
http://mixednews.ru/archives/92641
http://www.naturalblaze.com/2015/12/scientist-who-discovered-gmos-cause-tumors-in-rats-wins-landmark-defamation-lawsuit-in-paris.html
http://www.kramola.info/books/metody-genocida/semena-razrushenija-tajnaja-podopljoka-geneticheskih-manipuljacij
http://www.1-sovetnik.com/books/Archives/Engdahl-1.zip
http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0278691512005637
https://en.wikipedia.org/wiki/Gilles-%C3%89ric_S%C3%A9ralini
http://www.gmoseralini.org/en/
http://www.enveurope.com/content/26/1/14

Informācijas aģentūra
/05.01.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Medicīna, Reģ.: Anglosaksija, TTIP (Transatlantijas tirdzniecības un investīciju partnerība), Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

18 Responses to Ģenētiski modificēta pārtika izraisa nopietnus veselības traucējumus

  1. Tiešām, izskatās līdzīgi kā citās ‘biznesa’ nozarēs: galvenais ir peļņa. “Ja nepatīk, tad lai nepērk. Bet pērk taču. Ak mirst? Mēs taču visi mirsim.”
    Visā cilvēces darbībā mēs vērojam skrējienu uz pašiznīcināšanos. Lozungi gan ir mazliet atšķirīgi:
    Vieni (kam nav izejas): “Mums citādi nebūs ko ēst. Mums ir jāzvejo.”
    Otrie (kam ir izeja): “Mums ir demokrātija un vienlīdzība. Viņi sev mazāk nopelnījuši? Neko nevar darīt. Mēs izklaidējamies, kamēr varam, Globālās problēmas, jēga, taisnīgums, godīgums, svētums, pienākums? Kaut kādi murgi…Tāpat visiem jāmirst.
    Paldies tulkotājam.
    Imants Vilks

  2. Zina saka:

    cien. autor, saturs ir labs, bet lūdzu, nu, lūdzu aiz kārtas skaitļa likt punktu nevis to ērmību, kas līdz šim vēl nebija redzēta. Tātad 7. mēnesis ir septītais mēnesis nevis 7-ais.

  3. janis saka:

    ko tur vairak modificet Jus visi jau ar eiropas okupaciju esat MODIFICEJUSIES HA-HA

  4. Jānis saka:

    Publikācija atkārtoti tika pieņemta atvērtā tipa žurnālā, kurš nenodrošināja atkārtotu datu pārskatīšanu, tikai pārliecinājās, ka nekas nav mainīts. Šeit kritika no nozares ekspertiem: http://www.sciencemediacentre.co.nz/2014/06/25/controversial-gm-study-republished-experts-respond/

    Nav savākta zinātnisko pierādījumu bāze, ka ĢMO būtu kaitīgs: http://www.csicop.org/si/show/no_health_risks_from_gmos/

    Problēma ir nevis ĢMO, bet Raundapa lietošanā. Tikpat veiksmīgi Raundapa paliekas tiek identificētas NE-ĢMO pārtika. Šī ir diskusija par iespējamo glifosāta palieku kaitīgumu un ietekmi uz vidi, nevis tikai un vienīgi par ĢMO.

    Par raundapa tiksicitāti – http://monographs.iarc.fr/ENG/Monographs/vol112/mono112-09.pdf

    Turklāt tā ietvaros tiek kritizēta Seralini publikācija 2014. gadā: “study was inadequate for evaluation because the number of animals per group was small, the histopathological description of tumours was poor, and incidences of tumours for individual animals were not provided.” 35.lpp

    Konkrētajai žurku sugai Sprague–Dawley audzēji parādās izteikti pēc pirmā gada arī normālos apstākļos: http://tpx.sagepub.com/content/32/4/371.full.pdf+html

  5. Dr.Pubis saka:

    Vai tiešām visi redz tikai virsrakstu? Šis pētījums pierādīja, ka Roundup’s ir kaitīgs, nevis ĢMO.. Izlasiet taču kārtīgi, nevis ķeriet visu kopā kā vienu patiesību.. Raksts atgādina rakstus no “Ko ārsti Jums nestāsta”, kur paņemts viens apgalvojums, bet kā arguments tiek pieņemts pētījums ar kādu faktoru, kurš parasti tiek saistīts kādu citu faktoru (piemēram X), un X pēc tam tiek pieņemts par pierādītu pētījumā..
    Tā ir teorija, kuru tālāk vajadzētu izpētīt, nevis pieņemt par patiesību..Paņem jebkuram cilvēkam un visu mūžu baro tikai nemodificētu kukurūzu- 100punkti, ka viņš nomirs no diabēta, sirds mazspējas vai ar kādu audzēju daudz ātrāk kā citi cilvēki, kuriem tiks doti nemodificētas pārtikas pilnvērtīga diēta kas šajā piemērā būtu ar nemodificēto pārtiku barotas žurkas..

    • Ivars saka:

      Neprotam izlasīt vai rakstām komentārus izlasīt nepratējiem/negribētājiem?! Pētījums parāda, ka Raundap ir kaitīgs devās, kuras ir mazākas par oficiāli lietošanā pieļaujamām, ka ĢMO, kuri ir modificēti pret Roundup (kuru īpatsvars no visiem ĢMO ir liels – it kā 80%) ir kaitīgi, ka ĢMO uzkrāj Roundup. No pētījuma izriet ka ĢMO nepārprotami ir kaitīgs un ka visa pašreizējā ĢMO politika ir kardināli jāpārskata un ka tai jābūt daudzkārt stingrākai, bet pētījums arī dod pamatu uzskatīt, ka līdzīgs efekts var būt no neĢMO, kuri tiek apstrādāti ar Roundup un citiem līdzīgiem iftekļiem.

    • Johanāns saka:

      Ne tik vienkārši, ja lasa rūpīgi. Citāts: “Kā ir teikts citos profesora Seralini zinātniskajos pētījumos, “ģenētiski modificētie augi tika mainīti, lai saturētu pesticīdus [bioloģiski aktīvas vielas kaitēkļu apkarošanai] vai nu caur to herbicīda pieņemšanu vai nu pašiem radot insekticīdus [preparāti kaitīgo kukaiņu iznīcināšanai] vai arī gan caur vienu gan otru, un TĀPĒC ŠIE AUGI VAR TIKT UZSKATĪTI PAR “PESTICĪDIEM AUGIEM”” – Tātad runa ir arī par izmaiņu augu substancē, ne tikai par ārēji lietotu pesticīdu uzkrāšanu.

      Starp citu, vai jūs zinājāt, ka Latvijas industriālie zemnieki visu savu labību pirms novākšanas apstrādā ar raundapu, lai tā agrāk nogatavotos? Negribēju ticēt, taču kāds Zemgales lielsaimnieks man apstiprināja, ka tā ir. Tātad visos graudos, izņemot bioloģiski audzētos, satur paaugstināts raundapa saturs bez visiem ĢMO.

  6. Nevajag jaukt ĢMO kaitīgumu ar Raundapa kaitīgumu.

    Nav īsti ticami rezultāti, jo izmantotajām žurkām “Sprague–Dawley” tāpat pēc gada ir audzēji: http://tpx.sagepub.com/content/32/4/371.full.pdf+html

    Laikam tāpēc jaunāku publikāciju pārskatos šī publikācija nav iekļauta: http://www.csicop.org/si/show/no_health_risks_from_gmos/

    Arī tiek kritizēta raundap drošības pārskatā: http://monographs.iarc.fr/ENG/Monographs/vol112/mono112-09.pdf
    “study was inadequate for evaluation because the number of animals per group was small, the histopathological description of tumours was poor, and incidences of tumours for individual animals were not provided.” 35.lpp.

    Ekspertu viedokļi: http://www.sciencemediacentre.co.nz/2014/06/25/controversial-gm-study-republished-experts-respond/

    Publikācija parāda labu virzienu, kurā būtu jāpēta, bet nenorāda uz ĢMO kaitīgumu.

  7. Atpakaļ ziņojums: Ģenētiski modificēta pārtika izraisa nopietnus veselības traucējumus | Basic Rules of Life

  8. Man ir bijušas vairākas žurkas. Visas nomira ar audzējiem. Pie kam acīm redzamiem, pamatīgiem. ĢMO nelietoja… secinājums – ģenētiski nemodificētā pārtika, izraisīja audzējus 100% visām manām žurkām 😉

  9. juris saka:

    Vai Špata kungam nevajadzētu pārvērtēt savus uzskatus par ĢMO. Pasaules varenie grib būt vēl varenāki un kļūt par mūsu iespēju dzīvot uz šīs planētas noteicējiem. Ēdiet ko jums dod un mēs atlasīsim izturīgākos un tie atkal kalpos mūsu labklājībai,

  10. Par līdzīga veida noziegumiem pret cilvēci, bet sportā, kur medicīniskie atklājumi nostājas ceļā komercijai, ir uzņemta aizraujoša mākslas filma, balstīta uz patiesiem notikumiem, “Satricinājums” – http://kulturasindustrija.lv/blogs/2016/03/satriecosas-filmas-concussion-2015-kino-online/

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s