Par pieaugošajām problēmām Saūdu Arābijā

00582_Saudi_Arabia_mapSaūdu Arābijas karaliskās ģimenes pēdējās darbības rada daudz jautājumu visā pasaulē. Virkne nāvessodu kā sods par citādiem uzskatiem, tai skaitā izrēķināšanās ar sleveno šiītu garīdznieku Nimru el Nimru, kļuva nekaunīgs izaicinājums ne tikai Irānai. Pat oficiālā Vašingtona, kura saviem uzticamajiem sabiedrotajiem piedeva ne to vien, nepalika malā.

“Nu nedrīkst taču tā”, uzmanīgi viņa augstībai un viņu augstībām bilst Baraka Obamas administrācija, “kaut kā nehumāni sanāk. Mums ar jums ir ļoti ciešas saites, militārā sadarbība, un vēl tas un šitais, bet jūs to garīdznieku un vēl dažus desmitus cilvēku uz karātavām. Amerikāņu tauta to var nesaprast…” Bet izskatās, ka Saūdu Arābijas karaliskais nams plāno tomēr kaut kā piedabūt “amerikāņu tautu” savā pusē.

Saūdu Arābijā pašreiz zūd stabilitāte tādēļ, ka cieš neveiksmi viņu projekts par “asiņainā diktatora” Bašara Assada gāšanu un Irānai ar Hezbolah tam ir vistiešākā saistība. Viņi ne tikai piedalās DAESH (t.s.”Islāma valsts”) sagrāvē, bet vēl Teherānas atbalstītie husīti gūst nopietnus militārus panākumus Jemenā. Sīrijā alavīti, Jemenā husīti…. un Saūdu Arābijas Karaliste jūtas iespiesta no divām pusēm.

Nemanāmi Saūdu Arābijai ir piezagušās vēl trešās briesmas. Cīnoties ar amerikāņu “slānekļa naftu”, karalistes vadoņi aizspēlējās tik tālu, ka valsts kase kļuva tukša. Savukārt pavalstnieki arvien biežāk dumpojas, jo, ja Allāhs nav viņus radījis par sunītiem, tad dzīve karalistē tiem nav viegla. Šiītu mazākuma dumpji Saūdu Arābijā ir kļuvusi par pastāvīgu parādību, valsts austrumos tie jau ir izvērtušies pretošanās kustībā. Un te vēl papildus izplatās absolūtai monarhijai nīstamās liberālās vēsmas – mēģinājumi atņemt Saūdu monarhiskajam režīmam absolūto varu un radīt konstitucionālu iekārtu pēc Lielbritānijas parauga.

Acīmredzot atbildēt uz visiem šiem izaicinājumiem karaliskā ģimene nolēma dodot “pretuguni” – aktivizējot reliģisko konfliktu starp sunītiem un šiītiem, kas dotu Sīrijas konfliktam jaunu dimensiju. Papildus tiek likts uzsvars uz vēsturisko pretrunu aktivizēšanu starp arābiem un persiešiem [irāņiem]. Uz to oficiālā Teherāna pagaidām reaģē savaldīgi. Ajatola Homeni tikai paziņoja, ka Allāhs sodīs nešķīstos Saūdu Arābijas valdniekus par taisnā šiītu garīdznieka Nimru el Nimra asinīm. Savukārt Teherānas “ielas” reakcija bija daudz radikālāka – tika izdemolēta Saūdu Arābijas vēstniecība Irānā. Atbildot uz to Saūdu Arābija, Bahreina, Apvienotie Arābu Emirāti, Sudāna un Somālija pārtrauca vai apstādināja diplomātiskās attiecības ar Irānu.

Tai pat laikā Vašingtonā ir dzirdamas balsis, kuras aicina Obamas administrāciju neradīt Saudītiem sajūtu, ka Amerika viņus ir pametusi. Pagaidām tiesa gan tās ir tikai atsevišķas balsis. ASV dominējošo viedokli attiecībā uz Saūdu Arābijas darbībām pietiekami precīzi attēloja politologs Stefans Kinzers: “Ir pārāk bīstami nostāties kāda viena konflikta dalībnieka pusē. Faktiski mūsu intereses vairāk saskan ar Irānas interesēm, tāpēc nostāšanās Saūdu Arābijas pusē būtu katastrofāla … Karalistei ir ļoti labi bruņota armija, tā ir iztērējusi milzīgus līdzekļus jaunākā bruņojuma iegādei. Irāna gluži pretēji ir novājināta dēļ sankcijām un iepriekšējiem kariem, un tās bruņojums ir Irākas – Irānas kara laiku līmenī [Irākas – Irānas karš sākās ar Sadama Huseina Irākas iebrukumu Irānā un tas ilga no 1980. līdz 1988.gadam]. Tomēr sadursmes gadījumā izšķirošā būs motivācija un te Irānai ir pārsvars. Saudītiem ir slikta slava kā karotājiem, kuri nav spējīgi pašuzupurēties… Piemēram, karam ar husītiem Jemenā viņi nosūtīja algotņus no Kolumbijas. Saūdu Arābijai ir spēcīgi gaisa spēki, bet sauszemes karaspēks viņiem ir nožēlojams. Savukārt irāņi, ja viņi redz, ka to ticība ir apdraudēta, spēj iziet cīņā pat tikai ar kaķenēm… Amerikāņiem ir beidzot jāsaprot, ka Saūdu Arābija ir vēl represīvāka valsts kā Irāna. Saūdu Arābija ir viens no galvenajiem DAESH, Alkaidas un Taleban sponsoriem. Šie teroristiskie spēki ir principiāli ASV pretinieki, bet Irāna neieredz viņus vēl vairāk…”

Šodien šādam redzējumam piekrīt daudzi Vašingtonā. Kā paziņoja Baltā nama pārstāvis Džons Ernests, “ASV neļaus izdarīt uz sevi spiedienu jautājumā par ekonomiskajām sankcijām pret Irānu”. No tā izriet, ka, ja arī Vašingtona ieviesīs jaunas antiirānas sankcijas, tad ne jau dēļ Saudītu vēlmes, bet aizsedzoties ar Irānas programmu jaunu ballistisko raķešu izstrādei.

Spriežot pēc Teherānas reakcijas, tur pacentīsies nepieļaut, lai konflikts ar Rijādu pāraugtu atklātā militārā sadursmē. Pie tam racionāli domājošie Irānas politiķi redz kā karaliste pati sev rok kapu Jemenā.

Pēc tam, kad nemiernieki no kustības “Ansar Allah” pagāšgad piespieda Jemenas prezidentu Mansuru Hadi pamest savu galvaspilsētu un pēc tam aizbēgt uz Saūdu Arābiju, daļa Jemenas armijas pārgāja nemiernieku pusē ar visiem ieročiem, tai skaitā arī padomju ražojuma ballistiskajām raķetēm R-17 (pēc NATO klasifikācijas SCUD). Pašreiz nemiernieki kontrolē Jemenas ziemeļrietumu daļu, tai skaitā galvaspilsētu Sanu, un laiku pa laikam ar ballistiskajām raķetēm apšauda Saūdu Arābiju.

Dažas šādas raķetes notrieca Saūdu Arābijas pretgaisa aizsardzības sistēma, dažas nokrita tuksnesī, bet dažas tomēr sasniedza mērķus. Piemēram, pagājušā gada jūnija raķešu uzbrukumā lielākai Saūdu Arābijas gaisa spēku karabāzei Asīras provincē gāja bojā karalistes gaisa spēku komandieris Muhameds bin Ahmeds al Šalans.

2016.gada otrajā dienā husīti veiksmīgi ar raķetēm uzbruka šīs pašas provinces lielām naftas krājumu vietām. Kā tika ziņots, tas bija husītu vienpadsmitais raķešu palaišanas gadījums pēdējo 20 dienu laikā. Irānas avoti tāpat ziņo par Saūdu Arābijas kuģa nogremdēšanu ar Jemenas raķetēm pie Bab-el-Mandebas jūras šauruma 2015.gada pašās beigās. Šis ir devītais Saūdu Arābijas kuģis, ko ir iznīcinājuši Jemenas nemiernieki.

Pēdējā laikā husīti arvien biežāk ar raķetēm apšauda Saūdu Arābijas provinces (Džizanu, Nadžranu, Asīru), kā arī vajā Saūdu Arābijas karaspēku Jemenas dienvidos (Adenas, Taizas un Maaribas provincēs), ko kontrolē padzītā prezidenta spēki. Saūdu Arābijas bruņojuma pārsvars pār nemierniekiem nav jūtams, jo nemiernieki ir bruņoti ar Irānā ražotiem ieročiem, kuri ir izgatavoti pēc Krievijas licenzēm. Tā piemēram nemiernieku rīcībā ir irāņu modernizētas prettanku raķetes “Konkurs”, kas no Saūdu Arābijas bruņojumā esošajiem amerikāņu tankiem Abramss atstāj tikai apdeguša metāla kaudzes.

Galvenās briesmas Saūdu Arābijai ir apstāklī, ka Jemenas nemiernieku spēki var iebrukt Saūdu Arābijā, kur šajā gadījumā ātri vien izveidosies vietējo šiītu zemessardzes vienības un karaliskā ģimene pie sevīm dabūs pilsoņu karu, kurš viņiem būs daudz sliktāks kā Sīrijas valdībai tas karš, ko tur atnesa Saūdu Arābijas karaļnams.

Dmitrijs Sedovs
/08.01.2016/

Avots:
http://www.fondsk.ru/news/2016/01/08/neladno-chto-to-v-korolevstve-sauditov-37847.html

Informācijas aģentūra
/14.01.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Tuvie Austrumi, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

One Response to Par pieaugošajām problēmām Saūdu Arābijā

  1. Andris saka:

    Pareizi: Teherāna nevis Tegerāna
    ***
    R: Paldies, izlabots

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s