Josifa Staļina dzeja

00592_Soselo1895.gadā Tiflisas (Tbilisi) dienas avīzē “Ibērija”, kuras redaktors bija slavenais gruzīnu dzejnieks kņazs Iļja Čavčavadze (1837-1907), tika publicēta septiņpadsmitgadīgā Soselo dzeja. Kopā 5 dzejoļi, 1896.gadā vēl viens. 1901., 1907. un 1916. gadā iznākušajos gruzīnu literatūras labāko darbu apkopojumos starp gruzīnu tautas klasiķu darbiem tika iekļauti arī Soselo dzejoļi “Rīts” un “Rafaelam Eristavi”. Uz 1916.gadu pats Soselo (Josifs Džugašvilli (1878 – 1953)) bija gandrīz četrdesmitgadnieks, maz kam zināms dissidents, marginālas un vajātas partijas biedrs, kurš atradās izsūtījumā un kura nākotnes perspektīvas nebij diez ko rožainas. Bet drīzumā viss mainījās un Josifs, nu jau Staļins, kļuva par varenas valsts vadītāju.

Ceļš uz varas augstumiem nebija viegls un tas bija iespējams dēļ talantiem un ideāliem, kuri izpaudās jau septiņpadsmitgadīgā jaunekļa dzejā. Pat vairāk – Padomju valsts netiktu izveidota, ja tai nebūtu tik dedzīgi un talantīgi vadītāji kā Vladimirs Ļeņins un Josifs Staļins.

Staļins reiz teica: “Pēc manas nāves uz mana kapa tiks izgāzts daudz  atkritumu,  bet vestures vējš tos izklīdinās.”  Tā arī notiek. 1956. gadā viens no lielākajiem staļinlaiku bendēm Ņikita Hruščovs, kurš organizēja represijas Ukrainā un Maskavā, uzstājoties Komunistiskās partijas XX kongresā “atmaskoja vadoņa kultu”, primitīvi uzveļot vainu Staļinam par pilnīgi visām laikmeta nebūšanām un problēmām (tai skaitā par visām represijām, pret kuru sākšanu pats Staļins sākotnēji iebilda, pats riskējot tapt represēts, un kuru laikā pats Staļins varēja kļūt par “staļina represiju” upuri). Līdz ar Hruščova nodevību sākās komunistiskās kustības noriets visā pasaulē, kas beidzās ar PSRS sabrukumu un sociālistiskās idejas diskreditāciju, kas ver durvis galēji nežēlīgas sabiedriskās iekārtas atjaunošanai (jaunajiem viduslaikiem, jaunai vergturu iekārtai).

Tomēr vēstures vējš ceļas. Staļina veikums un viņa vadībā radītais mantojums ir pārāk milzīgs, lai to varētu aizmirst. Un, neskatoties uz ļoti plaši un intensīvi tiražēto Staļina un staļinlaiku apmelošanu, izkropļošanu, izņirgšanu, labā un sasniegtā noklusēšanu, safabricētie antistaļiniskie mīti sāk gaist.

***

Viņš gāja no mājas uz māju

Viņš gāja no mājas uz māju,
Klauvēja durvīm svešām,
Ar vecu ozola panduri*
Ar savām naivajām dziesmām.

Bet dziesmās viņa, bet dziesmās
Skanēja gudrība liela,
Saules mirdzumam līdzīgs sapnis,      
Ideja tīra un cēla.                              

Par akmeni kļuvušām sirdīm
Atkal pukstēt viņš lika,          
Daudzu tumsā dusošais prāts
Pamodināts tika.

Nebij gatavi cilvēki mazi
Debesu patiesībai,
Bailēs pildīja indes trauku,
Nolēma iznīcībai.

Un teica: “Tu, nolādētais,
Iztukšo kausu sausu.
Dziesma tava mums sveša!
Taisnība tava mums lieka!”

* panduri – gruzīnu nacionālais mūzikas instruments (līdzīgs mandolīnai, ar trim stīgām)

***

Rīts

Rozes pumpurs atvērās
Vijolītei pieglaudās        
Vēja pūsmas modināta
Maijpuķīte augšup cēlās

Cīrulis dzied debesīs,
Lidojot virs mākoņiem,
Daiļskanīga lakstīgala
Bērniem dzied no krūmājiem:

“Ziedi, mana Tēvzeme!
Lai miers valda dzimtā malā
Mācoties, jūs, mani draugi,
Turiet viņu labā slavā.”

***

Mēnesim

Kā ierasts bez mitas peldi
Pār zemi, mākoņu slēpto,                          
Sudrabaini spīdi
Tumsas miglu klīdini biezo.                  

Uz zemi, kura dus saldi,     
Vērs maigu smaidu,
Šūpuļdziesmu Kazbekam** dziedi
Kā ledi tiecas uz augšu.

Zini, katrs, kurš kādreiz
Tika apspiests un pazemots,
Vēl izlīdzināsies ar tevi
Savu cerību spārnots.

Zaigojot debesīs tumšās,                             
Tu rotaļīgi staro,                           
Un vienmērīgu gaismu  
Man Tēvzemi apgaismo.

Es tev atsegšu savas krūtis,
Rokas pretī stiepšu,
Un atkal trīsošu sirdi
Redzēšu mēnesi gaišu.

** Kazbeks – kalns Kaukāzā

***

Tautas dzejniekam***

Kad Tevi, dzejniek, saviļņoja
Cilvēku liktens grūts,
Daudz sāpju no tā brīža
Tev redzēt bija lemts.

Kad Tu satraukts jūsmoji
Par savu dižo valsti,
Skanēja Tavas dziesmas
Kā no debesīm – skaisti.

Kad, Tēvzemes iedvesmots,
Skāri tās sakrālās stīgas,
Viņai veltīji savus sapņus,
Mīlu, viskvēlākās jūtas.

Tāpēc esi mīlas saitēm
Saistīts – ar tautu vienots,
Un katra tautieša sirdī
Tev piemineklis ir uzcelts.

Tēvijas cēlāja darba
Augļiem jānāk būs:
Sēklai nu ir saknes,
Drīz ražu tauta gūs.

Ne velti slavens tapi,
Tev mūžam dzīvot lemts,
Un lai šādus ļaudis
Vēl audzē mana valsts.

*** dzejolis veltīts gruzīnu tautas dzejniekam kņazam Rafaelam Eristavi (1824 – 1901)

***

Kad…

Kad mēness spīdumu savu
Pēkšņi izgaismo zemi
Un tā gaisma tālu
Spēlējas blāvu zilgmi,

Kad virs birzīm debesīs
Dzird lakstīgalu dziesmas    
Un neslēpjoties skan brīvi
Salamuri**** skaņas,

Kad, uz mirkli klustot,
Sāk čalot kalnu avots,
Un, maigi vējam pūšot,
Nakts mežs tiek pamodināts,

Kad bēglis, naidnieka vajāts,
Atgriežas dzimtā vietā,
Kad, biezas tumsas mākts,
Nokļūsti gaismā skaistā, –

Tad cerība varenu balsi
Krēslaino miglu kliedē,
Atkal modina sirdi
Nomākto dvēseli priecē.

Pacelt augšup dzejnieka sūtība
Tāpēc sirds tam silta, silta
Es zinu droši, ka šī cerība
Ir bezgala tīra un svēta!

****salamuri – gruzīnu nacionālais pūšamais instruments (līdzīgs stabulei)

***

Vecais Ninika

Kļuvis vecs mūsu draugs Ninika
Likteņa, laika salauzts.
Saļumis varenais augums,
Nu bezspēcīgs mūsu varons.

Bet bija laiks, kad neganti
Ar sirpi labīblaukā,
Viņš pāri gāja brāzmaini –
Cirpa kūļus loku lokā.

Pa dzīvi viņš gāja taisni
Sejā sviedraina dvesma,
Un jaunekļa krūtīs gaiši
Staroja priecīga liesma.   

Tagad kājas neklausa,
Pret vecumu nav ārsta.
Tik guļ večuks nevarīgs
Pasakas bērniem stāsta.

Bet kad no druvas dzird
Brīvā darba dziesmu,
Kā senāk no skaistuma sirds
Iedegas jaunu liesmu.

Tad uz kruķa sparīgi
Paceļas Ninika,
Un uz mirkli priecīgi
Bērniem uzsmaida.

No krievu valodas atdzejoja Ivars Prūsis. Josifa Staļina dzeja krievu un gruzīnu valodās: Сталин И.В. Cочинения. – Т. 17. – Тверь: Научно-издательская компания “Северная корона”, 2004. С. 1–6. (http://grachev62.narod.ru/stalin/t17/t17_001.htm ); http://www.aura.ge/103-sabavshvo/534-ioseb-jughashvili-stalini–leqsebi.html

Dziesma “Lielā patiesība” ar jaunā Staļina dzejas vārdiem:

Informācijas aģentūra
/04.02.2016/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Kultūra, Reģ.: Krievija, Veids: Oriģinālziņa. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s