Ceļinieks

Ceļinieks*

Ceļinieks noguris Likteni sūdz:
Izslāpis dikti un pavēni lūdz.
Pa tuksnesi klīdis dienas un naktis,
Tam netīra seja un smagnējas acis.
Viņš izmisis apkārt skatienus raida,
Kad ierauga palmu – to oāze gaida.

Uz palmu viņš metas priecīgu vaigu
Drudžaini saujām kampj ūdeni svaigu,
Veldzinot kaltušo mēli un plakstus,
Tad apgūlies aizmieg kumeļam blakus –
Tā gulēja ilgi daudz gadus bez miņas
Pēc debess un zemes valdnieka ziņas.

Kad atmodas mirklis nāk prātu jo rāmu,
Piecēlies, balsi viņš dzird nezināmu:
“Ilgi tu tuksnesī gulēji saldi?”
Un ceļinieks atbild: “Saule jau augsti
Bij redzama vakar debesīs spīdam,
Kad dziļi tā nogulēju līdz rītam.”

Bet balss: “Tu, ceļiniek, dusēji ilgi!
Skat, iemigi jauns, modies mati jau sirmi;
Kaltusi palma un avots, kurš veldzē,
Ir apsīcis, izžuvis smilšainā svelmē,
Un auļotājs tavs jau mūžības tālē
Blakām tā kauli kalst tuksneša saulē.”

Mirklīgi vecs, skumju nomāktais vīrs,
Zemīgi raudot, ceļos krīt tīrs…
Tad tuksnesī notika debešķīgs brīnums:
No jauna atdzima bijušais skaistums;
Atkal, ēnojot, palma tuksnesī slejas;
Atkal avotā ūdens veldzējošs lejas.

Senie kumeļa kauli dzīvi top,
Ceļas un jaunu miesu sev rod;
Jūt ceļinieks mundrumu, jaunības dotu;
Jūt spēku, prieku un vieglu roku;
Svētīgus vārdus sajūsmā sauc
Un tālāk pa ceļu uz priekšu trauc.

* Daudzdaļu dzejoļa “Korāna interpretācija” pēdējā daļa

Aleksandrs Puškins – 1824
Atdzejoja Ivars Prūsis

Informācijas aģentūra
/20.02.2016/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Kultūra, Reģ.: Krievija, Veids: Oriģinālziņa. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s