Dziesma par viedīgo Oļegu

Russian_konung_Oleg_by_Vasnetsov-2

Dziesma par viedīgo Oļegu *

Kā viedīgais Oļegs** jau rīkoties sāk,
    Lai rūpes reiz hazāriem*** rodas:
Par visu, kā nākas, viņš atmaksāt nāk
    Un mājas tiem dedzināt dodas.
Ar biedriem, ko Cargradas**** bruņas nu klāj,
Kņazs krietnajā zirgā***** uz kauju nu jāj.

Pie meža, kur krēsla kā slēpdamās lien,
    Vecs zīlnieks tam parādās priekšā,
Kas ilgi tur kalpojis Perunam****** vien
    Un raudzījies nākotnē iekšā;
Tā burvim pēc gada ir aizgājis gads,
Un apstājies Oļegs to uzrunā pats:

“Jel saki man, vecais, ja dievi to zin,
    Ko rāda tev rītdienas lapa?
Vai drīz jau, lai priekā to kaimiņi min,
    Man beigt būs šo dienu pie kapa?
Teic droši, ko redzi, kaut rādās šis kaps:
Par algu tev zirgs, kā man liekas, būs labs.”

“No vareno varas mums jābaidās nav,
    Un alga ir pareģim lieka;
Mēs redzam, kas debesīs nosacīts jau,
    Bet viltu mums vēstīt nav prieka.
Un, gaidāmos gadus kaut tumsība sedz,
Tak likteni tavu uz pieres tev redz.

Un paturi prātā, ko vecais var teikt:
    Tev slava vien karogus kārtos;
Ik kauju tu spēsi ar uzvaru beigt;
    Tavs vairogs kārts Cargradas vārtos;
Kur rādies, viss priekšā tev zemoties māk,
Un tā tevi apskaust pat naidnieki sāk.

Ne viltīgie viļņi, tik zili kas slīd,
    Bet negaisā kvēlo kā kāvi,
Ne bulta vai zobens, kas asinīs spīd,
    Ne āva tev nenesīs nāvi…
No brūcēm tev bruņās ir baidīties grēks,
Jo vareno sargā vēl varenāks spēks.

Tavs zirgs, kaut vai grūtāko ceļu tu sāc,
    Kā kalps tavai pavadai ļaujas:
Te mierīgs tas klausās, kā šautras tur šņāc,
    Te ātri kā bulta tas šaujas;
Un neveiks to kaujā ne karstums, ne sals…
Un tomēr no zirga tev sagaidāms gals.”

Un Oļegs sāk smieties; bet nemanot vaigs
    Kā mākoņiem tumšiem tam klājas;
Viņš nokāpj no segliem, un sastingums baigs
    Starp jautrajiem jājējiem stājas;
Tad draugu viskrietno – tam jāatstāj tas! –
Vēl glauda un glāsta, un labina kņazs.

“Ardievu, mans cīņu un uzvaru draugs,
    Nu nāk mūsu šķiršanās diena.
Kad kauja no jauna mūs spēkoties sauks,
    Tur nebūs tik tevis vairs viena.
Bet mierā tu vari vēl pieminēt mūs.
Šurp, puiši, nu projām to aizvediet jūs!

Ar segām to klājiet, kas silti var segt,
    Un labas tam ganības rodiet;
To peldināt vediet, kad diena sāk degt,
    Vistīrākos graudus tam dodiet!”
Un aizveda zirgu kā pavēlēts bij,
Jo kņazs to pret citu nesēju mij.

Kā dzīrot ar draugiem nu Oļegam prieks,
    Jo ilgi tas cīņās ir dedzis!
Un mati tiem visiem balti kā sniegs,
    Kas kurgāna virsotni sedzis…
Un piemin tie biedrus, kas nāvē jau snauž,
Un kaujas, kas varoņu slavu vēl pauž…

„ Bet kur ir mans biedris,” tā klaušina kņazs.
    „Mans zirgs, kurš tā mīlēja kauju?
Kas teiks, vai kā agrāk vēl varētu tas
    Mūs pārsteigt ar skrējienu strauju?”
Tam atbild, ka nesēja naigā vairs nav,
Ka kalnā pie Dņepras******** tas atdusas jau.

Un vareno Oļegu atmiņas māc:
    „Kur paliek nu pareģu slava?
Ak, viltīgo veci, kur bijis tev prāts:
    Vairs zirga, kas nāvi nes, nava!
Var būt, ka vēl šodien man kalpotu tas.”
Un kaulus tur kalnā vēl redzēt grib kņazs.

Un slavenais Oļegs nu Igoru********* sauc;
    Ar viesiem tie ceļas no galda
Un savādo kapu tur apbrīnot brauc,
    Kur zirgam ir atdusa salda;
Tā atliekas pelēki putekļi sedz
Un zāle, pa vējam ko viļņojam redz.

Kur galvaskauss balo, kņazs kāju nu liek
    Un saka: „Draugs, mieru tu baudi!
Bet saimnieks tavs vecais vēl sveicināts tiek,
    Kur atskan tam dziesmas vai draudi…
Ne cirvis, ne šķēps tev vairs bīstams te šķiet,
Ne tev vairs par mani būs asinis liet!…

Un te nu man draudēja nāve un kaps,
    Kur stāvu pie skeleta sausa!”
Bet nāvīgai čūskai tur miteklis labs,
    Un šņācot tā izlien no kausa;
Ap kāju tam apvijas, dzēliens tai ass;
Un briesmīgās sāpēs tad iekliedzas kņazs.

Skan kausi, kas sērojot tukšoti tiek,
    Raud tauta par Oļegu savu;
Kņazs Igors un Olga********** to godināt liek,
    Dzer kareivji krastā pa pļavu;
Un piemin tie biedrus, kas nāvē jau snauž,
Un kaujas, kas varoņu slavu vēl pauž.

Aleksandrs Puškins – 1822
Atdzejoja Kārlis Krūza

* dzejoļa “Dziesma par viedīgo Oļegu“ sižetā ir izmantots stāsts no Ļvovas hronikas
** kņazs Oļegs (miris 912.gadā) – Novgorodas un Kijevas kņazs. Devās veiksmīgā karagājienā pret Romejas (Bizantijas) impēriju, kā rezultātā noslēdza ar to tirdzniecības līgumu un esot pienaglojis savu vairogu pie Konstantinopoles vārtiem. Oļegs karoja arī ar Hazāru kaganātu. Pēc leģendām Oļegs mira no čūskas dzēliena pie sava kumeļa kapa.
*** Hazāru kaganāts (650 – 969)– tirgotāju un sirotāju valsts, kurā ietilpa arī daļa pašreizējās Ukrainas teritorijas un kuras oficiālā reliģija kopš 740.gada bija jūdaisms (daļa Hazārijas iedzīvotāju, kuri negribēja pieņemt jūdaismu, iekļāvās ungāros). Hazāru kaganāts daudz karoja ar krievu kņaziem un Kijevas Krievzemei bija izšķirošā nozīme Hazāru kaganāta likvidēšanā tās pagrimuma un iekšējo juku brīdī, kuras izraisīja hazāru augstmaņu galēja cietsirdība pret apkārtējiem, tai skaitā un jo īpaši pret saviem pavalstniekiem
**** Cargrada – burtiskā tulkojumā “Ķēniņa pilsēta”, Romejas (Bizantijas) impērijas galvaspilsēta Konstantinopole, pašreiz – Stambula
***** zirgs simboliski mēdz apzīmēt arī augstāko ideju, reliģiju – mūsdienu izpratnē ideoloģiju
****** Peruns – senslāvu dievs, latviskoti – Pērkons
******** Dņepra – trešā lielākā upe Eiropā, tek caur Ukrainu, Baltkrieviju un Krieviju.
********* kņazs Igors (878 – 945) – Kijevas Krievzemes kņazs no 912.gada (pēc Oļega nāves)
********** kņaze Olga (920 – 969) – kņaza Igora sieva, pēc viņa nāves kļuva par Kijevas Krievzemes valdnieci, pirmā pieņēma pareizticīgo kristietību. Olgas dēla kņaza Svjatoslava (942 – 972) karagājienu rezultātā pārstāja eksistēt Hazāru kaganāts. Olga centās pārliecināt Svjatoslavu pieņemt kristietību, bet viņš atteicās, aizbildinoties, ka tas nepatikšot viņa karadraudzei.

Informācijas aģentūra
/20.02.2016/

Šis ieraksts tika publicēts DZEJA, Kat.: Vēsture, Reģ.: Krievija, UKRAINA, Veids: Oriģinālziņa. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s