NATO sper vēl vienu soli tuvāk trešajam pasaules karam

00608_1024px-thumbnail

2016.gada 12.maijā Deveselu karabāzē Rumānijā tika izvietotas pirmās 24 ASV pretgaisa aizsardzības sistēmas (PAS) raķetes. 2016.gada 13.maijā Redzikovas karabāzē Polijā tika uzsākta otra šīs sistēmas elementa būvniecība. Tai pat dienā Krievijas prezidents Vladimirs Putins sanāksmē par militārās rūpniecības mobilizācijas gatavību paziņoja, ka ASV neizdosies apmānīt Krieviju ar paziņojumiem par šīs sistēmas aizsardzības raksturu un ka faktiski runa iet par daļas ASV kodolpotenciāla iznešanu uz perifēriju (Austrumeiropas valstīm). Putins apsolīja, ka Krievija adekvāti reaģēs uz jaunajiem draudiem tās drošībai.

Uzreiz pēc Vladimira Putina paziņojuma ASV un NATO sākās histērija par Krievijas it kā neadekvāto (kā viņi apgalvo) reakciju uz “nekaitīgo” alianses darbību. Tad cik “nekaitīgas” Krievijas drošībai ir šīs jaunās ASV PAS karabāzes?

Daudzu gadu prakse liecina, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesteidzas ar stingriem paziņojumiem. Šis paziņojums bija ļoti stingrs. Runājot par nepieciešamību “novērst draudus Krievijas Federācijas nacionālai drošībai” Putins maksimāli skaidri lika saprast, ka, atļaujot savā teritorijā izvietot ASV PAS elementus, attiecīgo Austrumeiropas valstu valdības pārvērš savas valstis par potenciāliem Krievijas triecienu mērķiem.

Vēl jāuzsver, ka dienu pirms Rumānijas karabāzes atklāšanas (11.maijā) Krievijas Ārlietu ministrijas Ieroču kontroles un neizplatīšanas jautājumu departamenta direktors Mihails Uļjanovs paziņoja, ka ASV pārkāpj 1987.gada līgumu par vidējo un mazo attālumu raķešu likvidāciju.

Kāpēc tad Krievijas vadība ir tik satraukta un kāpēc Maskavas paziņojums par “draudu novēršanu” radīja NATO tādu histēriju? [Nezinātājiem un nespeciālistiem, lai labāk saprastu kaislības ap ASV pretgaisa aizsardzības sistēmu, ieteicams izlasīt arī rakstu par kodollīdzsvara būtību: https://infoagentura.wordpress.com/2014/01/29/par-kodolierociem-kodollidzsvara-butibu-un-to-kapec-asv-nato-pretrakesu-aizsardzibas-sistema-apdraud-visu-pasauli/ ]

Sistēmas “Idžis” zemes kompleksi, kas ir ASV PAS Eiropā pamatbāze, rada Krievijai divējādus draudus.

Pēc līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu noslēgšanas 1991.gadā ASV un Krievija samazināja savu kodollādiņu skaitu no vairākiem desmitiem tūkstošu (katrai pusei) līdz 6 – 7 tūkstošiem katrai. Formāli Krievijai pašreiz ir 7300 kodollādiņu. Tomēr katru lādiņu vēl līdz mērķim ir jānogādā. Pašreiz Krievijas bruņotajiem spēkiem ir 526 izvērsti kodollādiņu nesēji, kuri ir aprīkoti ar 1735 kodollādiņiem. Ja pieskaitām rezerves, tad nesēju skaits var tikt palielināts līdz 877 un to kodollādiņi līdz 3200. Pie tam puse no izvērstajām kodolraķetēm ir uz stratēģiskās aviācijas lidmašīnām un atomzemūdenēm.

Tālāk ir jāsaprot, ka gadījumā, ja pretinieks dos negaidītu atbruņojošu triecienu, tad ne katra lidmašīna uzspēs pacelties gaisā, ne katra gaisā pacēlusies lidmašīna uzspēs aizlidot līdz raķešu palaišanas rajonam un ne katra zemūdene paspēs aizpeldēt līdz kaujas patrulēšanas rajoniem. Un tās zemūdenes, kuras jau atrodas kaujas patrulēšanas rajonos, ASV Jūras spēki pacentīsies iznīcināt vēl pirms formālās karadarbības sākuma. Pašreiz Krievijai ir tikai desmit zemūdenes ar ballistiskajām raķetēm, tāpēc to neitralizācija ASV Jūras spēkiem nevajadzētu būt pārāk sarežģītam uzdevumam.

Tādējādi garantēti ASV teritoriju spēj apdraudēt tikai no zemes palaižamās starpkontinentālās ballistiskās raķetes. Tieši šīs raķetes arī ir galvenais ASV PAS mērķis, kuru maksimāla pietuvināšana Krievijas robežām ļaus pārtvert starpkontinentālās raķetes to visvājākajā brīdī – ieskriešanās trajektorijā. [Formāli ASV līdz šim apgalvoja, ka tās PAS ir vērsta pret stipri teorētiskajiem Irānas kodolprogrammas iespējamajiem draudiem. Pēc Irānas kodolproblēmas noregulēšanas, kuru akceptēja arī pati ASV, šis formālais piesegiemesls ir kļuvis acīmredzami neaktuāls un pilnībā nederīgs.]

Pašreiz Krievijai ir apmēram 300 starpkontinentālās kodolraķetes. Protams, 24 Rumānijā izvietotās PAS ir pilnīgi nepietiekamas, lai paglābtu ASV no atbildes trieciena, tomēr ASV negrasās aprobežoties tikai ar vienu PAS bāzi un pēc sistēmas pilnīgas palaišanas un notestēšanas raķešu skaitu būs pietiekami vienkārši palielināt.

Iepriekš jau tika vērsta uzmanība uz Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumu, ka PAS raķešu izvietošana Rumānijā ir līguma par vidējo un mazo attālumu raķešu likvidāciju pārkāpums. Lieta tāda, ka izvēršamā sistēma “Idžis” ir universāla un spēj vadīt gan pretgaisa aizsardzības raķešu palaišanu, gan arī uzbrukuma kodolraķešu “Tomogavk” palaišanu.

Te ir jāatgādina, ka tad, kad “Tomogavki” (kopā ar no bruņojuma jau noņemtajām “Peršing” raķetēm”) 1980-ajos gados bija izvērsti Rietumeiropā, to mērķa sasniegšanas laiks līdz PSRS Eiropas daļai (Ukrainai, Baltkrievijai, Baltijai un  Krievijai līdz Urāliem) bija 5 – 8 minūtes. Viegli ir izrēķināt, ka, ja “Tomogavki” tiks izvietoti Rumānijā un Polijā, kas ir tūkstoti – pusotru kilometru tuvāk, tad to mērķa sasniegšanas laiks samazināsies. Šai gadījumā laiks situācijas novērtēšanai un nolūku precizēšanai praktiski neatliek un viss, ko var kvalificēt kā kodoluzbrukumu Krievijai [arī pārpratumu un tehnisku kļūmju gadījumā] nekavējoties izraisa starpkontinentālo raķešu palaišanu, jo pretējā gadījumā ir liela varbūtība, ka tās tiks iznīcinātas uz zemes savās bāzes vietās.

Pēc kodollādiņu samazināšanas (saskaņā ar līguma par stratēģisko uzbrukuma ieroču samazināšanu) ir maz cerību, ka pēc pirmā atbruņojošā trieciena spēs saglabāties pietiekams kodolraķešu daudzums, lai dotu atbildes triecienu.  Tas savukārt paaugstina pašreizējo kodolkonfrontāciju līdz 1980-o gadu līmenim, kad tas bija visaugstākais ASV un PSRS vēsturē (izņemot divas kritiskākās nedēļas t.s.”Karību krīzes” laikā 1962.gadā). To laiku krīzi izprovocēja ASV vidējas darbības rādiusa raķešu “Jupiter” izvietošana Turcijas teritorijā.

Globālais militāri – politiskais saspīlējums arvien pieaug

Mūsdienu starptautiskā situācija ir daudz sprādzienbīstamāka nekā tā bija iepriekš. ASV joprojām negrib atzīt savas vienpersoniskās globālās hegemonijas galu un jau pietiekami atklāti liek uzsvaru uz savas globālās līderības saglabāšanu ar militāriem līdzekļiem. ASV izraisītie militārie konflikti nepārtraukti to noved līdz tiešai konfrontācijai ar Krieviju, pie tam bruņotos spēkus abas puses izmanto, lai pastiprinātu savus diplomātiskos argumentus. Tieši Krievijas demonstratīvā gatavība nosegt Sīrijas debesis ar savu PAS “lietussargu” no jebkādiem uzbrukumiem apstādināja jau sagatavoto Rietumvalstu iebrukumu Sīrijā pēc Lībijas scenārija. Tāpat nav noslēpums, ka ASV un Krievijas militārie konsultanti konsultē abas Ukrainas pilsoņu karā iesaistītās puses (Kijevu un Donbasu). Galu galā uzbrukumu Krievijas lidmašīnai Sīrijas teritorijā veica NATO valsts Turcija, kura pēc tam vēl vairākas nedēļas draudēja ar savas armijas sauszemes iebrukumu Sīrijā, kas neizbēgami izraisītu Turcijas militāru sadursmi ar Krievijas armiju.

Īsāk sakot pasaule atrodas neatslābstošu (pat pieaugošu) militāru draudu stāvoklī. Pie tam vēl tad, kad iespēja izvietot ASV PAS Eiropā tika apspriesta tikai teorētiskā līmenī, Krievijas militārie speciālisti uzsvēra, ka vienīgais drošais līdzeklis kā novērst ASV PAS radītos draudus Krievijai, ir dot preventīvu triecienu ar raķešu kompleksu “Iskander” (tagad arī “Kalibr”) gadījumā, ja politiskā vadība nonāk līdz secinājumam par karadarbības sākuma neizbēgamību.

PAS kompleksu iznīcināšana ar ļoti precīziem nekodolieročiem nav obligāts priekšnosacījums kodolkara ar ASV sākumam, lai gan praktiski garantēti izraisīs militāru konfrontāciju ar valsti, pa kuru tiks dots trieciens.

Tomēr apstāklis, ka desmiti potenciālu kodollādiņu nesēji ar minimālu mērķa sasniegšanas laiku tiek pietuvināti Krievijas robežām no Maskavas puses var tikt novērtēts kā ļoti būtisks Krievijas valsts un sabiedrības pastāvēšanas apdraudējums. Šai gadījumā esošā Krievijas militārā doktrīna paredz iespēju pielietot kodolieročus arī tad, ja pret Krieviju kodolieroči nav vēl pielietoti.

Doktrīnā runa iet par situāciju, kad pret Krieviju tiek realizēta agresija. Tomēr mūsdienu pasaulē agresijas un valsts pastāvēšanas apdraudējuma termini ir pietiekami stiepjami jēdzieni. Pēdējo gadu desmitu laikā mēs esam redzējuši daudzas valstis, kuras ir tikušas faktiski iznīcinātas bez kara pieteikuma, tāpēc noteikt to smalko robežu, kura atdala kara stāvokli no miera stāvokļa bieži vien ir praktiski neiespējami. Pašreiz jau pat speciālisti sāk putroties esošās starptautiskās situācijas vērtējumā (mēs atrodamies vai nu pirmskara stāvoklī, vai nu trešais pasaules karš jau rit pilnā sparā, vai arī ir jau sācies ceturtais pasaules karš).

Šādā situācijā, jo tuvāk viens otram atrodas galveno ģeopolitisko spēku stratēģiskie militārie spēki, jo mazāk laika lēmuma pieņemšanai atliek valstu politiskai vadībai un tādējādi ievērojami palielinās varbūtība, ka globāls militārs konflikts var sākties automātiski pēc kāda no iepriekš sagatavotajiem scenārijiem, kad militāristi vienkārši izpilda sliktākajiem gadījumiem sagatavotās instrukcijas.

Jebkuras valsts Ģenerālštābs vadās no apsvēruma, ka jebkādi nesaprotami pretinieka nolūki ir jāuztver kā agresija (pretējā gadījumā var nokavēt ar reakciju), un tas savukārt garantēti ievelk cīņai gatavos militāristus, kuri ir atstāti bez politiķu un diplomātu pieskatīšanas, liktenīgo gājienu neizbēgamības apburtā loka atvarā.

Tieši tāpēc ASV un NATO tik histēriski reaģēja uz Putina paziņojumu. Viņi cerēja, ka nostādot Krieviju netiešu, bet nepārprotamu militāru draudu priekšā, piespiedīs to atkāpties. Putins savukārt pieņēma piedāvājumu paaugstināt likmes un tagad jau Vašingtonai ir jāizlemj vai ir vērts riskēt ar nekontrolējama kodolkara sākuma varbūtību vai arī visas pasaules acu priekšā tomēr jāatkāpjas no Krievijas pierobežas.

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/16.05.2016/

Avots:
http://cont.ws/post/271748

Informācijas aģentūra
/17.05.2016/
https://infoagentura.wordpress.com/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to NATO sper vēl vienu soli tuvāk trešajam pasaules karam

  1. Guks saka:

    Rupju runājot sanāk tā, ka Krievija nav apmierināta ar to ka ASV iebāž pirkstu stroķī kas notēmēts uz tās deniņiem

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s