Eiropas centrā jau vairāk kā 80 gadus tiek realizēts projekts, kurš potenciāli apdraud augļotāju (baņķieru) varu pār pasauli. To realizē viena Šveices banka, kuras ofiss atrodads Cīrihē stundas brauciena attālumā no Starptautisko norēķinu bankas (Bāzzele) ofisa, kas ir mūsdienu lielākās valstu daļas banku centrālais štābs.
Runa iet par WIR projektu (pilnais nosaukums – Wirtschaftsring-Genossenschaft; abriviatūra cēlusies no vācu vārda “Wirtschaftsring” (ekonomiskais cikls) un vācu valodas vārda “mēs”). WIR var uzskatīt par ekonomiskā kolektīvisma un kooperācijas simbolu. WIR ir bankas nosaukums Cīrihē (http://www.wir.ch/) un par WIR sauc naudas vienību, ko izdod šī banka.
WIR projekts tika sākts 1934.gadā pēc uzņēmēju Vernera Cimermaņa (Werner Zimmerman) un Pola Enca (Paul Enz) iniciatīvas. Radās projekts ne uz līdzenas vietas. 1931.gadā kaimiņu Vācijā Valters fon Ecdorfs aizsāka Vācijas ekonomikas atjaunošanas projektu “Notgiralgeld” (kooperatīvs “Genossenschaft Deutsche Ausgleichskasse”), kurā tika izmantota bezskaidra reģionālā nauda. Šis projekts aptvēra 45 Vācijas rajonus. Kad 1934.gadā pie varas Vācijā nokļuva nacisti, viņi aizliedza šo projektu, pamatojoties uz likumu cīņai ar ļaunprātībām bezskaidru norēķinu maksājumos.
Pirmie WIR projekta dalībnieki bija septiņas ne pārāk lielas Šveices kompānijas, kuras radīja kooperatīvu “WIR Economic Circle Cooperative”. Darbības sākuma periods sakrita ar smagajiem t.s. “Lielās depresijas” ekonomiskās krīzes apstākļiem, kad Rietumvalstu pasaule burtiski smaka nost dēļ naudas trūkuma. Darbības sākums izrādījās ļoti veiksmīgs: uz 1935.gadu projekta dalībnieku skaits pārsniedza 1000 kompānijas.
Speciālisti apgalvo, ka projekta idejiskais pamats tika ņemts no tobrīd slavenā ekonomista un uzņēmēja Silvio Gesela (Silvio Gesell) darbiem, kurš piedāvāja ieviest apgrozībā reģionālā līmenī naudu, kura būtu brīva no procentu maksājumiem. Pirmkārt, šādas naudas esamība ļautu aizpildīt parasto (oficiālo) naudas līdzekļu deficītu. Otrkārt, dēļ negatīvā procenta šādai naudai ir lielāks apgrozības ātrums, kas palīdz ātrāk “izvilkt” ekonomiku no krīzes vai depresijas.
Šī “brīvā nauda” tika izmēģināta Vācijā, Austrijā un citās Eiropas valstīs, kā arī ārpus Eiropas. Tomēr Vācijā pie varas nonākušais Ādolfs Hitlers izbeidza šāda veida eksperimentus, jo tie apdraudēja banku monopolu emitēt naudu. Tomēr tieši Vācijā Gesela idejas tika uztvertas vispozitīvāk un literatūrā Gesela naudas sistēmu mēdz vēl saukt par “vācu ekonomisko modeli”. Mūsdienās zināmākā Gesela “brīvās naudas” propagandiste ir Margarita Kenedija (Margrit Kennedy), slavenās brošūras “Nauda bez inflācijas un procentiem” autore (grāmata ir pieejama arī latviešu valodā un arī elektroniski: http://egleskoks.lv/wp-content/uploads/2011/12/Nauda_bez_inflacijas_un_procentiem.pdf ).
WIR projekts ir bartera operāciju kombinācija starp projektā iesaistītajiem uzņēmumiem. Bartera operāciju uzskaiti un daudzpusēju klīringu veic speciāla banka ar nosaukumu WIR. Operāciju uzskaite un norēķini tiek veikti ar speciālas naudas vienības palīdzību, kuru arī sauc par WIR. WIR nauda eksistē tikai bezskaidrā veidā un ir apgrozībā tikai WIR kooperatīva iekšienē. WIR nauda var tikt izmantota ne tikai kā uzskaites (vērtības noteikšanas) līdzeklis un ne tikai kā apmaiņas līdzeklis, bet arī kooperatīva biedru kreditēšanai. Tāpēc WIR projektu vēl mēdz saukt par savstarpējās kreditēšanas sabiedrību.
WIR projekts ir viens no lielākajiem pasaules alternatīvās naudas izmantošanas projektiem, kurš veiksmīgi darbojas jau pietiekami ilgu laiku (vairāk kā 80 gadus). Atšķirībā no daudzām citām alternatīvās naudas realizācijas iniciatīvām, kuras saskaras ar varasiestāžu pretestību, WIR projekts tika legalizēts tā realizēšanas sākumā. Vispirms tika izveidots kooperatīvs. Pēc tam tika radīts klīringa centrs, kurš drīz vien tika pārveidots par komercbanku, kura saņēma no Šveices nacionālās bankas licenzi kredīta – depozītu operāciju veikšanai. Pēc tam oficiāli tika atzīta WIR nauda, kura ir apgrozībā paralēli Šveices frankam. WIR attiecība pret Šveices franku ir 1:1. WIR banka veic operācijas divās valūtās, gan savā iekšējā naudas vienībā, gan arī Šveices frankos. WIR nauda netiek konvertēta ne Šveices frankos, ne kādā citā valūtā.
WIR bankai ir sešas reģionālās nodaļas. Pašreiz bankas klienti ir 62 tūkstoši kooperatīva dalībnieku, kas galvenokārt ir Šveices mazais un vidējais bizness (kopumā tā ir ceturtdaļa no visām Šveices kompānijām).
WIR projekta sociālo nozīmi ir grūti pārvērtēt, jo WIR kooperatīva dalībnieki nodrošina ar darbu divas trešdaļas no visiem nodarbinātajiem Šveices ekonomikā. WIR valūtas gada apgrozījums ir ekvivalents apmēram 2 miljardiem Šveices franku, kam nāk klāt WIR bankas apgrozījums Šveices frankos, kurš pārsniedz WIR naudas kopapjomu apmēram 2 – 3 reizes. WIR valūtā tiek izdoti kredīti, kuru kopsumma ir 1 miljards. WIR bankas darbības rādītāji pieaug, kad Šveices ekonomika un banku sistēma atrodas krīzes stāvoklī [tas ir WIR sistēma jeb alternatīvās naudas sistēma stabilizē valsts ekonomiku].
WIR bankas naudu reizēm vēl mēdz saukt arī par “brīvo naudu”, lai gan tas nav diez ko korekti. Laika periodā no 1936.gada līdz 1948.gadam tik tiešām WIR bija negatīvs procents, pēc tam kādu laiku bija nulles procents, bet kopš 1952.gada banka kredītiem un depozītiem sāka rēķināt nelielus procentus WIR naudā. Lai gan pašreiz šie procenti ir 1% robežās gadā, daudzi uzskata to par nopietnu atkāpi no sākotnējā projekta, kuru 1934.gadā bija iecerējuši tā dibinātāji. Jo īpaši aktuāls šis jautājums kļūst pašreiz, kad Šveicē dažas bankas pāriet uz nulles vai pat negatīviem procentiem (vismaz attiecībā uz depozītiem). WIR projekta aizstāvji šai sakarā saka, ka banka aprēķina nevis procentu, bet gan komisiju, kura sedz bankas darbības izdevumus.
WIR valūta ir pilnībā nosegta ar kooperatīva dalībnieku preču krājumiem, tāpēc WIR alternatīvai naudai ir pilnīgs nodrošinājums. Nekāda inflācija WIR naudai pašos pamatos nav iespējama.
Pašreiz pasaulē ir apmēram 5 tūkstoši alternatīvo maksājumu un norēķinu sistēmas. Īpaši daudz to ir Eiropā un ASV. Pēdējā laikā jaunas šādas sistēmas parādās Brazīlijā, DĀR, Japānā, Jaunzēlandē. Neskatoties uz lielu daudzumu alternatīvās naudas projektu, Šveices WIR projekts ir īpašs. Tā veiksme tiek saistīta no vienas puses ar Šveices sabiedrības ļoti augsto pašorganizācijas līmeni un no otras puses ar Šveices valsts iestāžu nostājai nepadoties globālajiem finanšu lieloligarhiem un nemēģināt likt šķēršļus alternatīvās naudas sistēmas darbībai.
Pašreiz pasaule atrodas uz otrā pasaules finanšu krīzes viļņa sliekšņa [pirmais bija 2008.gadā]. Tiek veikti preventīvu mēru pieņemšanas mēģinājumi, lai mīkstinātu gaidāmo finanšu cunami. Viens no šādu preventīvu pasākumu virzieniem ir alternatīvās naudas sistēmas izveidošana pašvaldību, reģionu un nacionālajā līmenī.
Valentīns Katasonovs, ekonomikas zinātņu doktors
/27.03.2016/
[Ja Latvijas valdošās aprindas nebūtu tik stulbas, pērkamas, antitautiskas un amorālas, ja Latvijā teikšana nebūtu Rietumvalstu izvirtušo agresoru atbalstītajiem stulblatviešiem un ļaunlatviešiem, tad arī Latvijā tiktu realizēts kaut cik vērienīgs alternatīvās naudas projekts, bet dēļ lielai daļai latviešu raksturīgā veselo saprātu aptumšojošā antikrieviskuma un antipadomisma ir maz cerību, ka šāda tipa konstruktīvas darbības šai teritorijā tuvākajā laikā varētu tikt īstenotas (Lembergs Ventspilī spēra soli šai virzienā un nobijās iet tālāk (varbūt pat pamatoti)); vidējais latviešu mietpilsonis izskatās spēj tikai nobalsot par latviešvalodīgajiem politklauniem, kuri NATO pseidogarantiju aizsegā tupi aprej Krieviju un nepārtraukti suniski padevīgi pielaizās anglosakšu un skandināvu saimniekiem.]
Informācijas aģentūra
/17.05.2016/
https://infoagentura.wordpress.com/
Informācijas aģentūra 
Reblogged this on Tā dzīvojam. Latvijā. Pasaulē.