Par valsts apvērsuma mēģinājumu Turcijā

00618_Turcija173

Uz 2016.gada 16.jūlija 8:00 valsts apvērsums Turcijā, kurš sākās iepriekšējā vakara 22:00, praktiski bija jau izgāzies. Liela armijas, policijas un specdienestu daļa saglabāja uzticību Turcijas prezidentam Redžepam Erdoganam, bet nemiernieki sāka padoties.

Tomēr ir jāvērš uzmanība uz to, ka valsts apvērsums bija labi sagatavots un tika veikts lietpratīgi un konsekventi. Uz 1:00 pučistiem izdevās pārņemt savā kontrolē visus stratēģiskos objektus Ankarā un Stambulā, tai skaitā arī valsts televīziju. Viņi kopš paša sākuma demonstrēja savu nolūku nopietnību, nebaidoties pielietot ieročus, tai skaitā arī aviāciju. Nemiernieku pusē bija armijas ģenerālštāba vadība, kas nav mazsvarīgi gan no armijas vadības viedokļa, gan no Turcijas politisko tradīciju viedokļa, kurā vēl salīdzinoši nesen konstitūcijā bija nostiprinātas armijas tiesības iejaukties politiskajos procesos.

Vienīgā nopietnā nemiernieku kļūda bija apstāklī, ka viņiem neizdevās izolēt, likvidēt vai piespiest pamest valsti Erdoganu un valdību. Tā rezultātā Turcijas leģitīmajai vadībai ar tai uzticīgo armijas daļu un pilsonisko organizāciju palīdzību izdevās mainīt situāciju sev par labu jau uz rīta pusi.

Labs puča izgāšanās indikators ir ASV Valsts departamenta reakcija. Naktī, tiekoties ar presi pēc sarunu noslēguma Maskavā, ASV Valsts sekretārs Džons Kerijs atteicās komentēt Turcijā notiekošo, aizbildinoties ar informācijas trūkumu, savukārt jau no rīta Baltais nams deklaratīvi nosodīja nemierniekus un atbalstīja Erdoganu.

Tomēr neskatoties uz to es no savas puses teiktu, ka Turcijai un Erdoganam ne tikai nekas vēl nav beidzies, bet iespējams pat nekas vēl pa īstam nav sācies. Pats labi organizēta un gandrīz izdevušās puča fakts daudz par ko liecina. Militāristiem, kuri pie Erdogana atrodas zem nepārtrauktas specdienestu uzraudzības, tomēr izdevās nonākt līdz reālai rīcībai. Vadīja puču ģenerālštābs, tātad ģenerāļi, kurus pēc vairākkārtīgām tīrīšanām bija norīkojis pats Erdogans. Viņus pilnīgi noteikti atbalstīja daļa politiķu un iedzīvotāju. Nebrīnīšos, ja izrādīsies, ka pučs ir saistīts arī ar pēdējām izmaiņām Turcijas valdošajā partijā un valdībā, kuru rezultātā valdības vadītāja posteni bija spiests pamest bijušais premjerministrs Ahmets Davutoglu.

Kopumā var piekrist apgalvojumam, ka valsts apvērsuma mēģinājums liecina par nopietnu opozīciju Erdoganam sabiedrībā un armijā. Tāpēc Turcijas līdera uzdevums ir ne tikai apspiest nemierus, bet arī neļaut puču radījušajiem iemesliem pamazām pāraugt pilsoņu karā. Bet Turcija jau labu laiku balansē uz pilsoņu kara robežas [pilsoņu karš pret kurdiem Turcijā jau norit].

Ja līdzšinējās represijas pret militāristiem nespēja novērst valsts apvērsuma mēģinājumu, tad arī jaunas represijas neko nedos un tikai kāpinās Erdogana pretinieku niknumu un cietsirdību. Vēl jo vairāk nav iespējams apspiest augošo sabiedrības neapmierinātību ar Turcijas līdera politiku, kura nostādīja Turciju ļoti sarežģītā iekšpolitiskā un ārpolitiskā situācijā.

Valsts apvērsuma mēģinājums ir destabilizējis situāciju Turcijā. Tas atstās iespaidu arī uz Turcijas ekonomiku, kura jau tā nav diez ko spīdošā stāvoklī. Savukārt ekonomiskās problēmas atstās iespaidu uz sociālo sfēru. Kārtējais dzīves līmeņa kritums izraisīs neapmierinātību ar valdību, bet Erdogana un viņa piekritēju izmantotās autoratīvās metodes nedod gandrīz nekādas kompromisa iespējas. Pie tam represijas pret pučistiem, to atbalstītājiem un aizdomās turamajiem par nepietiekamu lojalitāti režīmam novājinās armiju.

Tādējādi ir jākonstatē, ka Turcijas leģitīmās varasiestādes ar valsts apvērsuma mēģinājumu ir novājinātas, bet esošās problēmas, kuras tai skaitā arī izraisīja puču, ne tikai nekur nav pazudušas, bet ir pat saasinājušās. Pie tam šīm problēmas pārskatāmā nākotnē nav redzams risinājums. Tādējādi Turcijā ir pastiprinājušies liela mēroga pilsoņu kara sākšanās draudi.

Tās ir sliktas ziņas Krievijai [un arī Eiropas Savienībai]. Lai kāds arī nebūtu Erdogans, bet viņš ir leģitīms Turcijas vadītājs. Pie tam viņš ir spēcīgs un harizmātisks līderis, kurš spēj pieņemt stingrus un neordinārus lēmumus. Kopējās destabilizācijas Tuvajos Austrumos apstākļos, kad daudzas reģiona valstis atrodas sabrukuma vai pussabrukuma stāvoklī, vienota un puslīdz stabila Turcija (pat ja tā nav diez ko draudzīgi noskaņota) daudz lielākā mērā atbilda Krievijas interesēm kā anarhijas zona tās dienvidu pierobežā. Turcija šodien ir viens no barjeriem, kas pasargā Krieviju [un arī Eiropas Savienību] no daudzskaitliskajiem islāmistiem.

Tomēr ir jāsaprot, ka esošo situāciju nav iespējams mainīt un tuvākajā laikā Erdogana pozīcijas valsts iekšienē un ārpus tās strauji vājināsies. Tomēr tādi cilvēki kā viņš savu vājumu mēģina kompensēt ar papildus nežēlību (lai neparādītu sekotājiem savu vājumu).

Ja Erdoganam neizdosies izrauties ārpus to rīcību paradigmas, ko viņam diktē paša raksturs, tad iespējamo lēmumu koridors gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā sāks strauji samazināties, līdz samazināsies līdz vienam punktam. Šajā gadījumā pašreizējie notikumi ir uzskatāmi par Erdogana režīma agonijas sākumu.

Savukārt, ja Turcijas prezidentam izdosies pārvarēt sevi un izdosies atrast sarežģītu kompromisu spēli gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, tad viņam ir izredzes stabilizēt situāciju valstī un pat atgriezt Turcijai ietekmīgas reģionālas līdervalsts statusu (bet bez iespējām kļūt par vienīgo reģiona līdervalsti kā to līdz šim gribēja panākt Erdogans).

Ir jābūt gataviem uz jebkuru notikumu attīstības gaitas virzienu un jācenšas pārliecināt Erdoganu meklēt kompromisus. Tomēr vienu gan var droši apgalvot: pučs uzlika treknu krustu Erdogana neoosmaņu impērijas projektam. No Erdogana pilnīgi noteikti vairs nesanāks Suleimans Lieliskais (1494-1566 ), bet viņam vēl ir krietni jānopūlas un jāpacīnās, lai no viņa neiznāktu jauns Bajazīds Straujais (1357-1403 )  [,kurš dēļ savas pārdrošības un iedomības noveda Osmaņu impēriju līdz sabrukuma slieksnim un krita gūstā, kur, izciešot visādus pazemojumus, drīzumā mira].

Rostislavs Iščenko, ukraiņu politologs, Sistēmiskās analīzes un prognozēšanas centra prezidents
/16.07.2016/

Avots:
https://cont.ws/post/320503

Informācijas aģentūra
/23.07.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Politika, Reģ.: Tuvie Austrumi, Veids: Analīze, versija, viedoklis, W: ROSTISLAVS IŠČENKO. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s