Tiek gatavota globāla banku koncentrācijas nometne

00617_bkn

Iet jau otrais mēnesis, kopš izcēlās skandāls ar Panamas juridiskai firmai, kura specializējas t.s. “ofšora” kompāniju reģistrēšanu, nozagto dokumentu publiskošanu. Kopumā no Panamas firmas tika nozagti 11,5 miljoni dokumentu, kuri saturēja ziņas par “ofšora” kompāniju īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem. Neieslīgstot detaļās, var apgalvot, ka šīs operācijas pasūtītāji un organizatori bija t.s. “naudas saimnieki” – ASV Federālās Rezervju Sistēmas akcionāri [FRS ir privāts kantoris, kurš izpilda ASV centrālās bankas funkcijas].

Galvenie operācijas izpildītāji – ASV specdienesti. Sīkākie izpildītāji visticamāk tika izmantoti “uz tumšo”. Pie tādiem var pieskaitīt Starptautisko pētnieciskās žurnālistikas konsorciju, kuru, kā izrādās, finansēja tādas iestādes kā ASV Valsts departaments, ASV Starptautiskās attīstības aģentūra, Sorosa fonds u.c.

Galvenie skandāla izraisītāju mērķi ir divi. Pirmkārt, mēģināt diskreditēt noteiktus politiķus dažādās valstīs. Otrkārt, turpināt dažus gadus atpakaļ iesākto dažādu “ofšoru” likvidāciju, lai “ofšoru” kontu un kompāniju īpašniekus iedzītu vienā gigantiskā “ofšorā” – “Amerikas Savienotajās Valstīs”.

Rietumvalstīs tiek uzsākta kampaņa cīņai ar skaidru naudu

Kad “Panamas skandāla” pirmais efekts sāka noklust, tad izkristalizējās vēl viens šī pasākuma globālais mērķis. Tā būtība ir cīņas aktivizācija ar “netīro” un “pelēko” naudu, kas sevī ietver cīņu pret terorisma finansēšanu, pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju, narkobiznesu, nelikumīgu ieroču tirdzniecību utt. Šī kampaņa tika aizsākta pēc 2001.gada 11.septembra, kad Vašingtona visai pasaulei paziņoja par cīņu ar starptautisko terorismu un “netīrās naudas atmazgāšanu”. Taču tolaik aizsāktās kampaņas impulss kļuva par vāju un “Panamas skandāls” to pastiprināja un iedvesa šai kampaņai jaunu dzīvību. Tāpēc “Panamas skandālu” var uzskatīt par specoperācijas “11.septembris” turpinājumu.

Par vienu no “Panamas skandāla” figurantiem kļuva Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons, bet tas viņam ne tikai netraucēja, bet pat palīdzēja turpināt gatavoties globālajam samitam cīņai ar korupciju 2016.gada maijā Londonā. Vašingtona, Londona un Brisele tuvāko mēnešu laikā bija ieplānojusi vēl ļoti daudzus citus līdzīgus pasākumus. Šajā antikorupcijas samitā paredzēja arī izskatīt “Panamas skandālu”. Tā diskusijas daļā tika izvirzīti divi jautājumi: cīņa ar “ofšoriem” un pasākumu kopums skaidras naudas apgrozības samazināšanai. Te ir jāpiebilst, ka gadu pirms šī samita turpat Londonā notika slepena tikšanās, par kuru notika informācijas noplūde. Tādējādi noskaidrojās, ka šajā tikšanās piedalījās Eiropas Centrālās bankas, Federālo rezervju sistēmas, Šveices Centrālās bankas un Dānijas Centrālās bankas pārstāvji un ka viņi runāja par skaidras naudas atcelšanu.

”Panamas skandāls” aktivizēja Rietumvalstīs jau uzsākto cīņu ar skaidru naudu. “Cīnītāju ar korupciju” loģika ir sekojoša: “ofšoru” banku konti daudzos gadījumos ir tikai sekas apstāklim, ka galvenais korupcijas instruments ir skaidra nauda, kura nonāk skopu un pērkamu ierēdņu kabatās. Ja tiks likvidēts šis instruments (skaidra nauda), tad arī zudīšot materiālais pamats “ofšoru” kontiem.

Negatīvās banku procentu likmes

Kampaņas pret skaidru naudu analīze parāda, ka tā ir labi koordinēta. Pēc finanšu krīzes 2007. – 2009.gadā pasaules banku sistēma strauji sāka tuvoties “negatīvai zonai”: daudzas centrālās bankas ieviesa negatīvas procentu likmes saviem depozītiem. Bet tagad dažās centrālajās bankās ir parādījušās negatīvās bāzes procentu likmes (procentu likmes par aktīvajām operācijām). Negatīvo procentu likmju epidēmija ir pārsviedusies uz komercbankām: daudzu komercbanku depozīta operāciju procentu likmes ir pietuvojušās nullei, bet dažām komercbankām tās iegāja “negatīvajā” zonā.

Baņķieri ir apjukuši un panikā, jo var notikt masveida klientu aiziešana uz skaidras naudas valūtu. Šī situācija pataisīja baņķierus par aktīvākajiem skaidras naudas lietošanas ierobežošanas un pat aizliegšanas lobistiem. Skaidras naudas aizliegšana nozīmē to, ka pilnīgi visi pilsoņi (fiziskās personas) pretēji to gribai nokļūs banku elektroniskajā koncentrācijas nometnē.

T.s. “naudas saimnieki” mēģina izskaitļot fizisko personu reakciju uz negatīvajiem procentiem. Viena no šādām reakcijām ir ne tikai aiziešana uz skaidru naudu, bet arī uz dārgmetāliem. Vēsture rāda, ka ārkārtas situācijās arī zelts var kļūt par apmaiņas un maksājumu instrumentu paralēli oficiālajai naudai. Varam būt droši pārliecināti, ka pēc kāda laika arī šis bēgšanas no banku elektroniskās koncentrācijas nometnes caurums tiks aiztaisīts. Tāda pieredze Rietumvalstīs jau ir: 1933.gadā ASV prezidents Franklins Rūzvelts izdeva rīkojumu par visa ASV pilsoņiem piederošā zelta konfiskāciju (aizliegums amerikāņiem būt par zelta īpašniekiem tika atcelts tikai 40 gadus vēlāk 1973.gadā).

2016.gada Davosas forums un plāni cīņai ar “skaidras naudas ļaunumu”

2016.gada Davosas ekonomiskajā forumā daudzas diskusijas, atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, notika slēgtā režīmā. Tikai tagad, pateicoties dažām informācijas noplūdēm, kļūst skaidrs par ko tur aiz slēgtām durvīm tika runāts. Izrādās tika apspriests pasākumu kopums skaidras naudas samazināšanai.

Viens no foruma dalībniekiem Huw van Steenis, kurš pārstāvēja banku Morgan Stanly, publicēja savus iespaidus rakstā “Piecas lietas, ko es sapratu Davosā 2016” (https://www.weforum.org/agenda/2016/01/5-things-i-learned-at-davos-2016 ). Viņš uzsver, ka forumā daudz tika runāts par nepieciešamību “ātri pāriet uz sabiedrību bez skaidras naudas, lai Eiropā būtu iespējams ieviest vēl lielākas negatīvo procentu likmes depozītiem ar mērķi kompensēt iespējamās ilgstošās stagnācijas sekas”.

Varam secināt, ka Davosā atzina, ka arī turpmāk nepieciešams procentu likmes “vest negatīvajā zonā”. Bet to nav iespējams izdarīt, saglabājot skaidras naudas apgrozību.  Pēc J.P. Morgan baņķieru domām, samazinot skaidras naudas izmantošanas iespējas, Eiropas Centrālā banka var turpināt samazināt procentu likmes līdz mīnus 4,5%.

2016.gads sākās ar virkni skaļu banku pasaules un to kontrolē esošo masu informācijas līdzekļu paziņojumiem skaidras un bezskaidras naudas sakarā. Acīmredzot pamats šai informatīvai kampaņai tika dots Davosas slēgtajās sesijās. Par to ziņo informatīvais resurss Zerohedge, kurš apkopoja šos paziņojumus rakstā “Davosas 2016 slepenā plāna atklāšana” (http://www.zerohedge.com/news/2016-02-24/exposing-hidden-agenda-davos-2016 )

2016.gada 20.janvārī Deutsche Bank top menedžeris Džons Krians (John Cryan) paziņoja, ka skaidrai naudai ir atlicis dzīvot ne vairāk kā 10 gadus. 2016.gada 22.janvārī Norvēģijas lielākā banka DNB vērsās pie valdības ar priekšlikumu aizliegt skaidras naudas izmantošanu. 2016.gada 29.janvārī ziņu aģentūra Bloomberg publicēja redakcijas rakstu “Pietuvināsim bezskaidrās naudas nākotnes iestāšanos” (Bring On the Cashless Future). 2016.gada 4.februārī britu avīze The Financial Times publicēja redakcijas rakstu “Skaidras naudas likvidācijas priekšrocības” (The Benefits of Scrapping Cash). 2016.gada 8.februārī Harvardas universitātes goda prezidents Pīters Sends (Peter Sands) publicēja rakstu “Apgrūtināsim slikto puišu dzīvi: priekšlikums izņemt no apgrozības lielo nomināciju naudas zīmes” (Making it Harder for the Bad Guys: The Case for Eliminating High Denomination Notes).

2016.gada 15.februārī ar skaļu paziņojumu nāca klajā Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi (Mario Draghi). Viņš paziņoja par ECB lēmumu izņemt no apgrozības 500 eiro banknotes (vislielākais eiro skaidras naudas nomināls). Pēc ECB datiem 500 eiro banknotes sastāda 30% no kopējās eiro skaidras naudas masas. Uzreiz parādījās neskaitāmi komentāri par šo paziņojumu. Lielākā daļa no tiem izteica pieņēmumu, ka šādā veidā ECB cer turpināt procentu likmju samazināšanas politiku, neskatoties uz to, ka tās jau ir negatīvas.

Nākamajā dienā (2016.gada 16.februārī) stafeti no ECB prezidenta pārņēma Harvardas universitātes profesors un bijušais ASV finansu ministrs Lari Samers (Larry Summers). Viņš laikrakstā The Washington Post publicēja rakstu “Ir pienācis laiks  nogalināt 100 dolāru banknoti” (It’s time to kill the $100 bill). Zīmīgi, ka Samersa raksts sakrita ar laiku, kad virkne ASV banķieru un finsnsu ekspertu  iniciēja diskusiju par ASV Federālās rezervju sistēmas pāriešanu uz negatīvām procentu likmēm. 2016.gada 22.februārī cits ASV banķieru rupors The New York Times publicēja redakcijas rakstu “Atteikšanās no lielo nominālu skaidras naudas palīdzēs cīņā ar noziedzību” (Getting Rid of Big Currency Notes Could Help Fight Crime).

Šādu izteikumu un publikāciju par cīņu ar skaidru naudu hroniku varētu turpināt vēl un vēl.

Elektroniskā baņķieru koncentrācijas nometne

Teik veiktas arī praktiskas darbības skaidras naudas samazināšanā un likvidēšanā. Vistālāk šai ziņā ir tikušas Zviedrija un Dānija, kurās centrālās bankas visātrāk pārgāja uz negatīvām procentu likmēm. Zviedrija ir apņēmusies piecu gadu laikā radīt bezskaidras naudas “paradīzi”. Pašreiz skaidras naudas operāciju kopapjoms Zviedrijā nepārsniedz 2% no visiem maksājumiem. Pēc Visa datiem zviedri debetkartes izmanto trīs reizes biežāk kā pārējie eiropieši. Maksājumu karšu lielā izplatība ir būtiski izmainījusi Zviedrijas biznesa pasauli: pat augļu tirgotāji, ielu muzikanti un avīžu tirgoņi pieņem samaksu ar maksājumu kartēm, izmantojot Zviedrijā ļoti populāro smartfonu pielikumu “Swish”.

Tomēr pat Zviedrijā ir gana daudz cilvēku, kuri nojauš, ka bezskaidras naudas “paradīze” patiesībā var izrādīties elle – elektroniska banku koncentrācijas nometne, kurā bankas pilnībā kontrolēs katru pilsoni un kurā par katru (gan zīdaini, gan sirmgalvi) tiks ieviesta finansu vēsture. Un katra pilsoņa novirze no “ģenerālās līnijas” var izraisīt personisko bankas kontu bloķēšanu.

Tālredzīgākie bezskaidras naudas “paradīzes” oponenti saprot, ka tas nozīmē ne tikai skaidras naudas galu, bet naudas kā tādas galu. Skaidras naudas atcelšana ļaus bankām iet dziļos mīnusos. Ar to sāksies tādu tradicionālu institucionālu investoru izmiršana kā pensiju fondi, sociālie fondi un apdrošināšanas kompānijas, kuras savu peļņu izvietoja parādzīmēs. Šie papīri tagad nesīs tikai vienus vienīgus zaudējumus. Ir prognozes, ka tuvāko 10 – 20 gadu laikā, saglabājoties esošajām procentu likmēm, lielākā daļa pensiju fondu nokusīs kā marta sniegs. Un pats galvenais, negatīvu procenta likmju gadījumā sāks “kust” arī bezskaidrā nauda. Pietiks tikai ar 20 –30 gadiem (ja izejam no šodienas tendencēm), lai no naudas vairs nekas pāri nepaliktu. Un tā tad būs pavisam cita sociāla kārtība, kuru nosacīti var nosaukt par globālu koncentrācijas nometni.

Paradoksāli, bet neskatoties uz naudas nāvi, bankas šajā jaunajā pasaules kārtībā saglabāsies. Bankas no procentu un peļņas mašīnām pārvērtīsies par organizācijām, kuras veic “kontroli un uzskaiti”.

Valentīns Katasonovs
/05.05.2016/

Avots:
http://www.fondsk.ru/pview/2016/05/05/panamskij-skandal-i-tajnyj-plan-davosa-2016-40039.html

Informācijas aģentūra
/23.07.2016/

Šis ieraksts tika publicēts Kat.: Ekonomika, Reģ.: Anglosaksija, Veids: Analīze, versija, viedoklis. Pievienot grāmatzīmēm tā pastāvīgo saiti.

3 Responses to Tiek gatavota globāla banku koncentrācijas nometne

  1. Atpakaļ ziņojums: Rietumvalstīs tiek uzsākta kampaņa cīņai ar skaidru naudu | Basic Rules of Life

  2. Tas tiešām ir interesanti, nozīmīgi un ticami. Kādi argumenti un fakti vēl apstiprina tendenci? Kādi to noliedz? I.V.

  3. Mutins saka:

    Jā, jā protams ļaunie pindosi pirmkārt mēģina diskreditēt “dažus” politiķus “dažās valstīs”.
    Tiem pindosiem vispār neko citu darīt nav ko – viņu galvenais dzīves mērķis ir “nospiest uz ceļiem dažas valstis”.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s